Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

strādnieki? Kur viņi

strādnieki? Kur viņi ir?” (Mt. 9:38) 2] Mācekļi saka: “Kungs, ja Tu mūs turētu par spējīgiem, vai tad mēs nevarētu sadalīties un katrs ņemt kādu pilsētu un miestu?” ES saku: “Mēs nu esam ceļā uz kādu nabadzīgāko miestu. Kad mēs to sasniegsim, Es no jums izvēlēšos tos spējīgākos un spēcīgākos un izsūtīšu daudzos apvidos un apdzīvotās vietās, un jūs tad darīsiet visu to, ko Es daru un esmu darījis jūsu acu priekšā. Bet mēs nu tuvojamies ciemam!” 3] Pēc nepilnas pusstundas mēs ciemu esam sasnieguši un tur atradām patiesi nepieredzētu nabadzību. Vecāki un bērni staigāja apkārt burtiski kaili un nepieciešamības dēļ viņu kaunu apklāja ar lapām. Kad ļaudis redzēja mūs atnākam, visi, lieli un mazi, un jauni un veci steidzās mums pretī un lūdza mums ubagu dāvanas; jo starp viņiem bija liela nabadzība. Bērni raudāja un turēja rokas virs viņu vēderiņiem, jo viņi bija ļoti izsalkuši, tā kā jau pilnas divas dienas neko nebija ēduši, un vecāki bija izmisuši, daļēji viņu pašu izsalkuma sāpju dēļ, bet vēl vairāk viņu maizi un pienu lūdzošo bērniņu dēļ. 4] Pēteris, kuru šis skats bija ļoti aizkustinājis, vienam ļoti krietna izskata vīram jautāja, teikdams: “Draugs, kas tad jūs padarījis tik ļoti nožēlojamus? Kā jūs esat nokļuvuši šādā stāvoklī? Vai pie jums bijis kāds ienaidnieks un jums visu nolaupījis un, kā es manu, pat apkaunojoši nopostījis jūsu mājas? Jo es redzu tikai sienas, virs kurām nav ne jumtu, ne balkonu, un jūsu man zināmie labības kambari kļuvuši par gruvešiem. Kā, kā tas notika? 5] Izjautātais vīrs raudošā balsī teica: “Ak jūs mīļie un noteikti labie cilvēki! To mums izdarīja nomas ķēniņa Eroda neierobežotākā cietsirdība un mantkārība! Viņa tēvs bija Sātana kreisā roka un viņš ir tā labā roka. Mēs nevarējām sagādāt prasītās nodevas, kuras viņš pirms desmit dienām no mums pieprasīja; viņa tiesas kalpi mums deva sešas dienas ilgu termiņu. Bet kas bija sešas dienas? Šajā laikā tiesas kalpi apēda gandrīz visus mūsu labākos krājumus un septītajā dienā, tā kā prasītās pārmērīgās nodevas mums nebija iespējams samaksāt, paņēma visu, kas mums bija un visdziļākā postā mums tikko atstāja šo kailo nožēlojamo dzīvību! Ak, draugi, tas ir bezgala cietsirdīgi! Ja Dievs mums nepalīdz, tad mēs kopā ar mūsu bērniem vēl šodien nomirstam badā! Palīdziet tak mums, cik jūs spējat! Ja ļaunie Eroda kalpi mūs līdz ādai nebūtu izģērbuši, tad mēs tak varētu iet ubagot; bet šādā stāvoklī uz kurieni mēs lai ejam? Mūsu bērniem uz visām pusēm tas ir par tālu; un mēs, kā jūs redzat, esam tik kaili, kā mātes miesās! Ak, Dievs, ak, Dievs, kādēļ tieši mums vajadzēja tikt padarītiem tik šausmīgi nožēlojamiem? Kādi no mūsu grēkiem ir mums Tavā priekšā, ak, Jehova, izpelnījušies tādu sodu?” 6] Te Es pienāku pie vecā vīra un saku: “Draugs, to pie jums ir darīja nevis jūsu grēki, kuri Dieva priekšā atrasti kā vismazākie visā Izraēlā, bet gan Dieva mīlestība! 7] Jūs gan bijāt visvairāk tīri visā Izraēlā; bet pie jūsu dvēselēm tomēr bija pielipušas dažādas pasaulīgas saites. Bet Dievs, kas jūs mīl, to redzēja un gribēja jūs uzreiz padarīt brīvus no visas pasaules, lai jūs nu esat pilnīgi spējīgi uzņemt jūsu Tēva debesīs žēlastību. Tas nu ir noticis un jūs nu uz visiem laikiem esat brīvi no Eroda. Pie kuriem tieši viņa mantkārības dēļ pieļauj pilnīgu aplaupīšanu, no tiem tad arī viņš nodevas nekad vairs neievāc; jo par ubagiem padarītie pavalstnieki tiek izdzēsti no nodevu grāmatas. 8] Un redziet, tātad jūs nu ar vienu cirtienu esat padarīti brīvi no visas pasaules. Tā ir Dieva lielākā labdarība jums un nu pilnā nopietnībā reiz varat sākt rūpēties par jūsu dvēselēm. 9] Bet Es jums saku: Turpmāk neceliet nekādas bagāta izskata mājas, bet gan iekārtojiet sev trūcīgas būdas, un neviens no jums vairs nepieprasīs nodevas, izņemot vienīgi tiesiskais Romas ķēniņš; un viņš prasa tikai divi vai trīs no simta. Ja jums, kas ir, tad jūs varat dot un ja jums nekā nav, tad jūs esat brīvi. Bet par to vairāk parunāsim vēlāk. 10] Bet tagad ejiet savās bez jumtu būdās; tur jūs atradīsiet ēdienu un apģērbu! Spēcinieties un apģērbjaties un tad nāciet atkal, un tad Es ar jums runāšu tālāko.” 133. Ēdiena un apģērbu brīnums. Apžēloto nabagu labās runas. Bērniņa klusais mājiens. Kunga vārds uz debesīm. Jēzus un bērniņi. 1] Kad nabadzīgie to visu dzirdēja, viņi ticēdami pateicības pilni steidzās uz viņu pussagrautajām dzīvojamām mājām un nevarēja vien pietiekami nobrīnīties, ka atrada galdus klātus ar labu un bagātīgu ēdienu un tāpat arī visāda veida apģērbus vecam un jaunam, lielam un mazam un to abu veidu dzimumiem. Viens jautāja otram kā tas noticis, un neviens nezina otram dot kādu paskaidrojumu. 164

2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu kambarus atrod labi apgādātus, sievas un bērni saka vīriem: “To ir darījis Dievs! Viņš, kas pilnus četrdesmit gadus tuksnesī lika līt mannai un tā uz akmeņiem un smiltīm, uz kuras neauga ne zāle, labi apgādāja savus bērnus, ka Viņš būtu gribējis pieļaut, ka mums nu jāmokās, kur mēs tagad kā vienmēr esam uz viņu lūguši!? Ak, tas ir noteikti — Dievs nekad neatstāj tos, kas uz Viņu lūdz! 3] Lielais ķēniņš Dāvids, kad viņš bija nelaimē, lūdza Dievu un Dievs viņa lielajā postā viņam palīdzēja, un vēl nekad nav ticis dzirdēts, ka Dievs nebūtu uzklausījis tos, kas pie viņa meklē palīdzību; bet tas būtu nekad nebijis brīnums, ja šādā mūsu lielajā postā Dievs mūs nebūtu uzklausījis. Jo Dievs vienmēr ir pilns mīlestības pret tiem, kas uz Viņu sauc: “Mīļais Tēvs!” Tādēļ arī no šī brīža mēs gribam Viņu mīlēt pār visu, visu, visu! Vienīgi Viņš ir mūsu Glābējs! Mūsu svētākais Tēvs caur Saviem eņģeļiem mums to Viņš ir sūtījis no debesīm! 4] Vecais vīrs, kas tieši piederēja pie šīs ģimenes, un pie kura vienmēr sanāca kopā viss ciems, lai dzirdētu viņa gudrību; jo viņš bija labi izglītots rakstos, saka: “Mani bērni, draugi un brāļi! Rakstos teikts: Es gribu Sev sagādāt slavinājumu no mazo un nepilngadīgo mutēm!” Un redzat, tas mums te ir mūsu acu un ausu priekšā! Mīļais Tēvs savā lielajā žēlastībā ir mūs uzskatījis un ir mums to darījis! Un tādēļ Viņam visa mūsu mīlestība un visa slava no mūsu zīdaiņu mutēm! Jo mūsu lūpu slavinājums nav pietiekami tīrs, lai būtu pilnīgi patīkams Vissvētākajam; tādēļ Viņš Pats ir atvēris mūsu zīdaiņu mutes. Bet nu ejam ārā pie jaunā vīra, kurš mūs sūtīja mūsu mājās un noteikti labi zināja, ko Dievs mums ir darījis! Viņam vajag būt lielam pravietim, — varbūt pat Elijam, kuram vēlreiz jānāk pirms cerētā un jau sen kopā apsolītā Mesijas!” 5] Viens mazs bērns, kurš tikko bija sācis runāt, saka: “Tēvs! Kā, ja šis vīrs pats būtu tas Lielais Apsolītais?” 6] Kāds vecs vīrs saka: “Ak, bērns, kas nu tik skaidri atvēra tavu mēli? Jo tagad tu nerunā kā bērns, bet gan kā gudrais templī Jeruzalemē?” 7] Bērniņš saka: “To es nezinu, mīļais tēvs; bet, ka agrāk man bija grūti runāt un nu ļoti viegli, to es labi zinu. Bet kā tas nu spēj tevi pārsteigt? Mēs tak stāvam zem tīriem Dieva brīnumiem!” 8] Vecais, spiezdams bērniņu pie savām krūtīm, saka: “Jā, jā, tev ir taisnība! Tagad viss ir viens brīnums, un tu noteikti neesi maldījies, ja tu jauno vīru uzskati par Mesiju! Jo mums Viņš tas ir noteikti! Bet nu ejam ārā pie Viņa un Jehovas vārdā kā pienākas nesam Viņam mūsu pateicību! Jo Viņš pie mums acīmredzami ir ticis sūtīts no Dieva. Un nu steidzamies ārā pie Viņa!” 9] Viņi nu visi steidzas ārā pie Manis un bērniņi ir pirmie, kas nokrīt pie Manām kājām un tās slacina ar viņi nevainīgi tīrākām pateicības un prieka asarām! 10] Bet Es skatos augšā uz debessjumu un skaļi saku: “Jūs debesis! Skatieties te lejā un mācieties no šiem bērniņiem, kā jūsu Dievs un Tēvs grib tikt slavēts! Ak, tu radība, cik tu esi bezgala liela un sena, un cik neskaitāmi liels ir tavu gudro pilsoņu pulks, un tomēr tu nevēlies atrast ceļu uz tava Radītāja, tava Tēva sirdi, kā šie bērniņi! Tādēļ Es jums saku: “Kas nenāk pie Manis kā šie mazie, tas Tēvu neatradīs!” 11] Pēc tam Es apsēžos un apmīļoju bērniņus. Un mazais bērniņš uz veco, kas te pavisam nespēdams orientēties izsaucas: “Kā? Kā tā? Kā mums tas jāsaprot?” — saka: “Tēvs, te ir vairāk kā Elija, vairāk kā tavs Mesija! Te ir pats Tēvs, labais Tēvs, kas mums ir atnesis maizi, pienu un apģērbu!” 12] Vecais sāk raudāt, bet bērniņš pieglauž savu galviņu pie Manām krūtīm, sāk tās skūpstīt un glāstīt un pēc kāda laika saka: “Jā, jā, es to dzirdu; šeit šajās krūtīs patiesi pukst labā Tēva sirds! Ak, ja tikai es arī to varētu skūpstīt!” Vecais saka: “Bet bērniņ, neesi tak nerātns!” 13] Es saku: “Kļūstiet visi tik nerātni, citādi jūs nekad nenonāksiet tik tuvu pie Tēva sirds, kā šie mīļākie bērniņi!” 134. Padoms Evaņģēlistiem Matejam un Jānim. Divpadsmit apustuļu aicināšana un viņu pirmā izsūtīšana misiones darbam. Svarīgs izskaidrojums par tagadējo Evaņģēliju no Dieva gara. Evaņģēliju oriģinālu pazušanas iemesls. Aziātisko reliģiju kodols. (Mateja ev. 10:1–4) 1] Evaņģēlisti Matejs un Jānis pienāk pie Manis un Man saka: “Kungs, bet šim darbam gan jātiek pierakstītam; jo tas ir pārāk ārkārtējs un tīri dievišķīgs!” 2] Es saku: “Vai Es Ziharā neesmu darījis to pašu, vai tikai pirms pāris dienām Es Manu māju ne- 165