Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

Tādēļ esiet uzmanīgi

Tādēļ esiet uzmanīgi un aptveriet to, kas ir tagadējam laikam un kas vēlākam! 6] Bet ko Es jums tagad teikšu, to vairāk vai mazāk pieredzēs arī visi, kuri pēc jums Manā Vārdā pilnīgi ies jūsu pēdās. Bet tev, rakstītāj Matej, tagad kā Garicimā vārdu pa vārdam jāpieraksta visu, ko Es tagad runāšu; jo tas nedrīkst iet pazušanā pasaulei, jo tā būs asa liecība pret to!” 7] Rakstītājs Matejs nu sagatavojas rakstīšanai un Es uz tiem divpadsmit saku: 8] “Pirmām kārtām tagad neejiet uz pagānu ceļu! Tas nozīmē: 9] Nestaigājiet kā pagāni ar spēku un izvairieties arī no zināmi pārāk palaidnīgām tautām; jo suņiem un cūkām jums nav jāsludina Evaņģēlijs par Dieva Valstību. Jo cūka paliek cūka un suns vienmēr kāri atgriežas atpakaļ pie tā, ko viņš ir izspļāvis. Tātad to es jums gribu teikt, kad es jums iesaku nestaigāt uz pagānu ceļu. 10] Tātad nedodaties arī samāriešu pilsētās! Kādēļ? Es viņiem jūsu vietā un jūsu acu priekšā jau devu vienu apustuli un pirmkārt jūs viņiem neesat vajadzīgi, un, otrkārt, ja jūdi uzzinās, ka jums ar viņu ienīstākajiem ienaidniekiem ir kāda kopēja lieta, jūs pie jūdiem tiksiet sliktāk uzņemti. (Mt. 10:5) Bet visās malās drosmīgi ejiet pie Izraēla cilts pazudušajām avīm! (Mt. 10: 6) 11] Ja jūs pie viņiem nonākat, tad sprediķojiet viņiem saprotamā veidā, sakot un rādot, ka Debesu Valstība pie viņiem nu ir tuvu klāt pienākusi.(Mt. 10:7) Un ja viņi jūs uzklausīs un jūsu sprediķi pieņems, tad izdziediniet viņu slimniekus, šķīstiet spitālīgos, — kur tas ir vajadzīgs, kā jums to rādīs Gars, miesā pamodiniet mirušos, bet pirmām kārtām itin visur garīgi! — (Izd. piez.: Matejs to nepierakstīja tādēļ, ka zem pavēles pamodināt mirušos galvenokārt jau tāpat ir saprotama garīga pamodināšana.) 12] Izdzeniet velnus un pasargājiet izdziedinātos no to iespējamas atgriešanās! Bet pirmām kārtām labi ievērojiet, ka par to nevienam neļaujat sev ko maksāt! Jo par velti jūs to no Manis esat saņēmuši un tieši tā jums to atkal Manā Vārdā jādod!” (Mt. 10:8) — To Es toreiz piemetināju galvenokārt Jūdas Iskariota dēļ, kurš te slepenībā pie sevis tūlīt sāka aprēķināt, cik daudz par vienu vai otru veikto palīdzību viņš liks samaksāt. Sevišķi par kāda cilvēka pamodināšanu no nāves, kas kādam bagātam būtu ļoti svarīgs, viņš gribēja prasīt tūkstots pfundus. Bet tā kā Es nodevēja sirdī tādu rēķināšanu acumirklī manīju, tad Es arī tūlīt izteicu augšējo piebildi, bet uz ko minētais, protams, savilka nedaudz skābu seju, kas nepalika nepamanīts viņam iepretī stāvošajam Tomam, kurš nevarēja atturēties, neizteicis šo piezīmi: “Nu, nu, tu rādi tādu seju, kā tāds, kura augļotāja interesēm tiesa viņa rēķiniem pārvelk treknu svītru!” 13] Jūda saka: “Kādu es rādu seju, tas uz tevi maz attiecas! Beigās man pat par manu seju vajadzēs tev norēķināties?! Es tak tikpat labi esmu aicināts un izraudzīts, kā tu; ko tu mani nepārtraukti koriģē?” 14] Toms saka: “Es tevi nekoriģēju; bet pie zināmiem apstākļiem viens jautājums tev, cerams, tomēr būs atļauts? Kādēļ tad iepriekš, kad Kungs mums piešķīra visādu brīnumainu varu un radīja, kā mums tā jāpielieto, tu tik skābu seju nerādīji? Bet, ka Kungs teica, ka mums tas jādara par velti, tad tava seja tūlīt kļuva tik skāba kā etiķis; jā, kādēļ tad? Vai tevi sagrāba krampis, kas tavus vaigus un pieri savilka tik skābās krunkās? Ja tev ir drosme, runā atklāti!” 15] Jūda Man saka: “Kungs, aizrādi tak viņam reiz; — citādi es vienmēr esmu pakļauts viņa piezīmēm, kurām ar laiku nopietnībā vajadzētu mani aizvainot!” 16] Es saku: “Draugs, ja kāds kādam nevainīgam piedzejo kādu grēku, tad tas savā sirdī par to smejas; jo tā viņu no katra pārkāpuma tūlīt atbrīvo. Bet ja kādam cilvēkam, kaut arī kā nejauši, kaut ko pārmet, bet pie kā cilvēks tomēr nopietni ir vainīgs, — saki, vai cilvēks savā sirdī arī smiesies? Ak, nē! Es tev saku: Šis cilvēks savā sirdī dusmosies uz to, kas viņam kā nejauši pārmeta viņa vainu, un nekad nekļūs viņa draugs! Tādēļ neizturies tā, citādi beigās tu pats atzīsti savu vainu!” 17] Kad Jūda šos vārdus dzird, viņš tūlīt rāda iespējami draudzīgu seju, lai sevi nenodotu esam kaut kur vainīgu. Bet Toms pie sevis saka: “Ak lapsa, es tevi pazīstu; man tu neizspruksi!” 18] Bet Sīmanis no Kānas jautāja un teica: “Kungs, bet kas mums jādara, ja par kādu dziedināšanu kāds mums piedāvātu zeltu, sudrabu vai kaltu bronzu? Vai arī tad mums to nav jāpieņem? Ir tak daudzi nabagi, kuriem ar tādu naudu mēs tad varētu labi palīdzēt!” Jūda neuzaicināts pavisam atzinīgi piemetina, teikdams: “Jā, jā, tieši tādas ir arī manas domas! Ja par kādu sniegtu palīdzību kādam tiktu uzspiests zelts, sudrabs vai arī bronza, tad Sīmaņa no Kannas pieminētam mērķim tas tomēr gan būtu jāpieņem!?” 19] Es saku: “Ne tā, mani brāļi! Es jums saku: Jūsu jostās jums nav jābūt ne zeltam, ne sudrabam, ne bronzai; jo īsts strādnieks bez visa tā jau ir sava ēdiena vērts! (Mt. 10: 9) Bet kas negrib strādāt, ja viņam ir spēks darbam, tam arī nav jātiek ēdinātam! Jo stāv rakstīts: “Ar sviedriem vaigā tev būs nopel- 168

nīt tavu maizi!” Bet nekur nestāv rakstīts, ka tam, kas izvairās no darba, savs ēdiens jāsagādā caur zelta, sudraba un bronzas dāvanām! Bet vājiem, veciem un slimiem jau tāpat pēc likuma jātiek no visas draudzes uzturētiem un labi aprūpētiem. 20] Bet jau tāpat par daudz drīz pienāks laiks, kur zelts, sudrabs un bronza valdīs cilvēkus un noteiks viņu vērtību pasaules priekšā. Bet tas būs ļauns laiks; tad ticības gaisma izdzisīs un tuvākā mīlestība kļūs cieta un auksta kā bronza. 21] Tādēļ dodoties ceļā jums nu nav jāņem nekāda ceļasoma, arī ne divi svārki un ne ceļa spieķis! Jo kā Es jau teicu, īsts strādnieks arī bez visa tā ir savas algas cienīgs!” (Mt. 10:10) 136. Jūda jautājumi un iebildumi pret ceļošanu bez naudas. Kunga svētais padoms: “Esiet gudri un bez viltus un pilni lēnprātības.” Jūda iebildums uz to. (Mateja ev. 10:11–16) 1] Bet Jūda jautāja un teica: “Kungs, tas viss būtu pareizi un pie zemniekiem mēs noteikti tiksim apgādāti arī bez naudas; bet mums tak noteikti vajadzēs iet arī pilsētās un tirgos, kur kādreizējā viesmīlība jau sen ir pilnīgi beigusies? Kā mēs tur iztiksim un ko iesāksim bez naudas?” 2] ES saku: “Ja jūs ejat kādā pilsētā vai kādā tirgū, tad apjautājieties (jo jūs tak zināt, ko jūs spējat), vai tajā ir kāds, kurš ir jūsu vērts un kuram ir vajadzīgs tas, ko jūs varat dot. Ja jūs kādu tādu esat atraduši, tad palieciet pie viņa, iekams jūs no turienes atkal dodaties kaut kur citur (Mt. 10:11) 3] Bet pats par sevi jau saprotams, ka jūs namu, kurā jūs ieejat, vispirms sveicināt (Mt. 10:12); jo patiesa mīlestība svešā namā vienmēr iet pieklājīgiem soļiem. Ja kāds nams, t.i., tā iedzīvotāji, ir jūsu cienīgi, tur pār viņiem nāks jūsu miers; bet ja tas nams nav jūsu cienīgs, tad miers atkal atgriezīsies pie jums (Mt. 10:13). 4] Un kur kādā namā tā iedzīvotāji jūs neuzņems, nedz uzklausīs jūsu runas, tad no tādas mājas, kā beigās arī no tādas pilsētas tūlīt izejiet un pat nokratiet pie jūsu kājām pielipušos pīšļus, par reiz ļoti svarīgu liecību par viņiem! (Mt. 10:14). Jo pilnā patiesībā es jums saku: Sodomas un Gomoras zemēm soda dienā būs vieglāk ieiet citā pasaulē, kā vienai tādai pilsētai! (Mt. 10:15). 5] Redziet, Es jūs sūtu kā avis starp plēsīgiem vilkiem; tādēļ visur esiet gudri kā čūskas, bet pie tam bez viltus kā baloži, kas ir lēnprātības attēls (Mt. 10:16). 6] Uz to Jūda saka: “Kungs, pie šādiem apstākļiem mēs vispārībā darīsim maz laba! Ko te līdz kādreizējā pastarā tiesa garu pasaulē, kurai gandrīz neviens cilvēks vairs netic? Ja mēs no tavas mums nu dotās dievišķās varas pilnības, cik iespējams, asi un nepieciešams par plēsīgiem vilkiem cilvēkiem nevaram vai nedrīkstam piespriest Pastaro Tiesu, tad mēs tikpat labi paliekam mājās! Jo ja mēs tādu vilku, no kuriem sevišķi pārpilnas ir pilsētas, priekšā tikai nedaudz skaļi par Tevi liecināsim, tad mūs satvers, sasaistīs un aizvilks uz tiesas namu un tur par mums turēs stingru tiesu; un tad ja tiesa nav pārāk stingra, tomēr jūdu priekšā skolās mazākais šaustīs un beigās kā ārpus likuma esošus izgrūdīs pilsētas priekšā. Patiesi, par tādu velti es vēlētos jau iepriekš pateikties! Ko te līdz visa gudrība, patiesība un pilnīgākais godīgums, kur kā pretstats tās aklajā dedzībā trako patvaļīgākā vara? 7] Ja ir kāda pilnīga taisnība un patiess taisnīgums, par ko tagadējai cilvēcei nav ne niecīgākās jausmas, tad arī pie mums vajag derēt romiešu principam: “Lai visa pasaule iet bojā; bet tiek pielietots pilnīgs taisnīgums!” Patiess tikumus vienmēr atrod savu drošu algu; bet meli, naids, skopums un viss netaisnīgums vienmēr atrod savu nepielūdzamāko sodu! Ja mēs nu ar gandrīz vispārēji neģēlīgi slikto cilvēci gribam kaut ko panākt, tad mums vajag izturēties tā, kā darīja eņģeļi ar Sodomu un Gomoru. Kas Tavā Vārdā mūs uzklausa un pieņem, tam būs Tavas žēlastības alga; bet kas negrib mūs uzklausīt un uzņemt, pār to lai nāk posts! Bet kas grib mūs vajāt un vilkt pasaulīgās tiesas priekšā, pār viņiem lai no debesīm līst iznīcinoša uguns un dari ar viņiem, kā tā kādreiz darīja ar sodomiešiem! 8] Ja Tu, Kungs, pieļautu mums tā rīkoties, tad šai mūsu tagadējai misijai mēs arī noteikti panāksim labas sekas; bet ja ar pār mēru samaitāto cilvēci nedrīkstam tā rīkoties, tad visas mūsu pūles un darbs ir velts. Beigās mēs tiksim nomētāti ar akmeņiem un Tu Pats, ja tikai tas ir iespējams, tiksi nonāvēts un mūsu neizmērojami daudzie pretinieki uzvaras apskurbuši smiedamies staigās pār mūsu līķiem. Un tas arī būs viss, ko mēs panāksim ar visu nelaikā labsirdību, piekāpību un lēnprātību. Īsi un labi, lai kaut ko panāktu ar Sātanu, vajag viņam vai nu parādīt, kas ir Kungs, vai kalpot viņam, ka kalpam, citādi tam visam nav nozīmes!” 169

1
-1 -
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1