Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

137. Kunga atbilde uz

137. Kunga atbilde uz Jūdas priekšlikumu misijas darbā. Jūdas dvēsele ir no lejas. Zemes dzīve garam dod nāvi. Vēsturisks atskats uz cilvēku vadīšanu. Tagad ir (patīkamais) laiks, kur Kungs nāk maigā dvesmā. Par misionāru ciešanām. Teksts un Jesaja. Mierinājums apustuļiem. (Mt. 10:17–20) 1] Es saku: “Tādēļ kā tu esi cilvēks no šīs Zemes, tad tu arī runā kā cilvēks no šīs Zemes. Bet Kas no augšas ir lejā, Tas runā citādi, tādēļ, ka Viņš vienīgais saprot un ļoti labi zina, kas katrā laikā cilvēkam vajadzīgs, lai viņa gars top brīvs no visvarenības un Dieva dusmām un uz mūžību sasniedz patiesu patstāvību. 2] Jo šīs Zemes dzīve garam nedod ne tā dzīvību, ne brīvību, bet gan nāvi; bet šīs Zemes nāve ir gara dzemdējums mūžīgai dzīvībai un tā patiesi mūžīgai brīvībai. 3] Bet ja Es jau gribu runāt cilvēciski, tad Es tev saku, tas viss un vēl daudz vairāk ar cilvēci jau ir ticis darīts un saki sev pats, kur, pēc tavām domām, te ir tie zelta augļi! 4] Kas notika Noasa laikā, un cik daudzi šīs Zemes cilvēki caur to ir kļuvuši labāki, nekā viņi bija pirms Noasa? Kas drīz pēc tam notika Sodomā un Gomorā? 5] Un redzi, visi tagadējie pagāni, izņemot morus un sinitus galējos Austrumos, ir Lata pēcteči, līdzīgi arī daudzi pavisam dzīvnieciski mežonīgi kļuvušie skiti, kuri apdzīvo ziemeļu zemes; par kādiem tu viņus uzskati, neskatoties uz mācību, kuru saņēma viņu tēvs Lots? 6] Ej uz Ēģipti un pārbaudi tautas: cik daudz tās caur septiņām mocībām ir kļuvušas labākas! Ko visu darīja Mozus, ko dažs labs pravietis? 7] Par daudz ļauniem kļuvušiem jūdiem Jehova ļāva nožēlojami smakt babiloniešu jūgā četrdesmit gadus, ar viņiem apgājās sliktāk, nekā ar nastu nesējiem dzīvniekiem, viņi tika baroti ar cūku un suņu barību; jūdu mīļotās meitas no augstprātīgajiem babiloniešiem šaustītas un visādi mocītas dienu un nakti tika apkaunotas līdz nāvei, tāpat zēni un jaunekļi, kuri vispirms tika kastrēti. Ej un visiem augstiem un lepniem jūdiem jautā, cik daudz labāki viņi pēc tādas mācības ir kļuvuši! 8] Rādi man kādu laiku, kādu gadu, kādu mēnesi, kādu nedēļu, kādu dienu, kur Kungs ļauno cilvēci kā atsevišķi, tā vispārēji nebūtu pārmācījis! 9] Tādēļ tu ar savu padomu Man nāc daudz par vēlu; jo tas viss jau ir bijis un garīgam ceļam arī panācis to, ko ir panācis; bet cilvēku ārējām šīs zemes dzīvības attiecībām pamatu pamatā nevar un nedrīkst rasties nekāds jūtams efekts, jo vienīgi tādēļ no augšas arī nekad nekas netika pielaists. 10] Bet ja Es nu vēlreiz ar pērkonu un zibeni gribētu cilvēkiem pasludināt Evaņģēliju par Dieva Valstību uz Zemes, tad tam nolūkam Man nebūtu vajadzīgi jūs; jo te debesīs vēl būtu milzīgs pulks varenu eņģeļu, kuri Dieva valstības izplatīšanu uz Zemes prot daudz labāk, nekā jūs. 11] Bet tagad ir pienācis laiks, kas tika rādīts Elijam, kad viņš uz kalna bija paslēpies grotā. Ne vētrā, ne arī ugunī, bet gan maigā dvesmā Jehova devās uz priekšu! Un tagad šīs pasaules grotas priekšā ir klāt šis Jehovas maigās dvesmas laiks! Tādēļ mēs arī negribam un nedrīkstam doties ceļā ne ar vētru ne uguni, bet gan pēc mūžīgās Dieva kārtības ar visu mīlestību, lēnprātību un pacietību! Bet jums nav jāatstāj bez ievērības gudrību! Jo Es gan redzu, ka jūs nu dodaties kā avis starp plēsīgiem vilkiem; bet ja jūs esat gudri, tad jūs tomēr daudz ko paveiksiet! 12] Tādēļ sargieties no zināmiem cilvēkiem (vilkiem) un lai jums ar viņiem nav nekā kopēja, jo viņi ir tie, kuri jūs nodos un vedīs viņu rātsnamu priekšā un jūs arī šaustīs viņu skolās, — un tos jo drīzāk, ja jūs esat dumji un par maz gudri! (Mt. 10:17) Ja kāda avs atrodas uz mājas balkona, kur vilks viņu nevar sasniegt, tad, neskatoties uz visu savu asinskāri, vilks tai neko nenodarīs. Bet ja avs ir pārdroša un iet lejā no drošā balkona, lai ienaidnieku aplūkotu tuvāk, tad tā ir viņas pašas vaina, ja viņa no vilka tiek saplosīta un aprīta. 13] Bet vēlāk, pēc tam, kad Es atkal būšu uzbraucis Debesīs, lai Tēva mājās jums sagatavotu mūžīgas mājvietas, jūs Mana Vārda dēļ gan vedīs firstu un ķēniņu priekšā, par liecību viņiem un pagāniem(Mt. 10:19), lai te nu arī piepildās, ko Jesaja, Mans pravietis visiem laikiem un Manai nu dibinātai valstībai uz Zemes ir pareģojis par muļķīgiem ķēniņiem. (Js. 32: 6-20- izd.) 14] “Ģeķis runā ģeķību, un viņa sirds dara blēņas, viņš dzen negantību un sludina viltīgu mācību par Kungu, ar to viņš izsalkušās dvēseles vēl vairāk mērdē badā un izslāpušam liedz ūdeni. Skopuļa valdīšana ir tīrs ļaunums; ja viņam nabagam jāspriež tiesa, viņam pietiek viltības, lai ar nepatiesiem vār- 170

diem dzītu postā tos, kas ir nabadzīgi. Bet īstiem valdniekiem būs arī karaliskas domas un viņi spriež taisnīgi. 15] Bet piecelieties, jūs lepnās sievas, un uzklausāt manu balsi! Jūs, meitas, kuras esat tik drošas, klausieties manu runu! Pēc gada un vienas dienas jūs drošās drebēsiet; jo ja nav vīnogu ražas, tad nebūs dota arī lasīšana. Bīstieties, jūs lepnās sievas! Jo ir pēdējais laiks gurnus apsegt un apjozt! 16] Apraudās tīrumus, jā jaukos tīrumus, un auglīgos vīnogulājus; jo uz manas tautas tīrumiem augs ērkšķi un dadži, pie tam pār visiem priecīgās pilsētas prieku namiem. Pilis tiks pamestas un pūlis pilsētā vientuļš; tāpēc torņi un cietokšņi kļūs par mūžīgām alām pa prieku meža zvēriem, par ganībām ganāmpulkiem.Un tas tik ilgi, līdz pār mums tiks izliets gars no augšas. 17] Tad tuksneši kļūs par tīrumiem un tīrumi par mežiem. Un tuksnesī mājos taisnīgums uz tā auglīgā tīruma. Un taisnīguma auglis būs miers un taisnīguma labums būs mūžīgs klusums un drošība. 18] Te mana tauta dzīvos miera mājās, tātad drošas mājvietās un lepnā mierā. Bet gar mežu tomēr paliks krusa un pilsētas zemes virsū kļūs zemiskas. 19] Labi tad nu jums, ja jūs čakli sējat pie ūdeņiem; te jūs mierīgi varat ļaut iet ēzeļiem un vēršiem!” 20] Ja jūs tātad no šīs pasaules ļaunajiem nelgām tiksiet vesti un nodoti no Jesajas minētajiem nelgām ķēniņiem, tad neraizējieties par to, kas jums tur jārunā un kā jāatbild! (Mt. 10:19). Jo jūs neesat tie, kas tur runā; bet gan Mans Gars, Tēva Gars ir Tas, Kas te runā caur jums! (Mt. 10:20) 21] Bet tas attiecas tikai uz iepriekš minēto otro izsūtīšanu, ko jūs izpildīsiet pēc Manas uzbraukšanas; bet tagad jums tieši tik grūti nebūs. 22] Jo kā pravietis nobeigumā saka, tā arī Es jums nu saku: labi jums, kas te sējat jūras krastos; jo uz šī pamata jūs pavisam droši varat ļaut iet jūsu ēzeļiem un vēršiem, t.i., jūsu čaklumam visam labam un patiesam, kam Es jūs esmu aicinājis un izraudzījis! Te jūs neatdursieties ne uz vienu nelgu ķēniņu un ne uz vienu lepnu un augstprātīgu sievu, bet gan uz nabadzīgiem, slimiem, apsēstiem, nolēmētiem, kurliem un akliem, un dabīgi vēl vairāk garā; ejiet pie viņiem un sprediķojiet viņiem Evaņģēliju par Dieva Valstību un dziediniet katru, kas tic, un nenoklusējiet viņiem Manus Vārdus. 138. Pareizs jautājums: “Ja mīlestības miera pilnā Debesu sēklas sējumā uzdīgst šķelšanās, ko tad?” — “Neraizējieties, ja sātans pretojas!” Jūdas vēlreizējais iebildums. Kunga padoms uzticēties un bez bailēm izplatīt Evaņģēliju. (Mateja ev. 10:21–33) 1] Sīmanis no Kānas saka: “Kungs, man ir vēl viens, mazākais man šķiet, ārkārtīgi svarīgs jautājums, uz kuru, pirms mēs vēl ejam, Tu varētu mums atbildēt mūsu prāta pamācībai un mieram. Es lūdzu Tevi, lai Tu vēlētos mani uzklausīt!” 2] Es saku: “Tavā sirdī Es tavu jautājumu gan lasu precīzāk, nekā tu to varēsi uzstādīt; bet tas lai tevi netraucē brāļu dēļ to skaļi izteikt! Jo jautājums patiesi ir ļoti nozīmīgs un īsta, nesamaitāta jūda cienīgs. Tādēļ pasaki pavisam atklāti, kas tavu sirdi nospiež!” 3] Sīmanis no Kānas saka: “Nu tad, ja tā ir arī Tava griba, ka es runāju, tad visi mani labi uzklausiet! Bet jautājums ir tāds: 4] Mēs nu iesim pie tiem, kuriem mēs esam vajadzīgi. Mēs sprediķosim to, ko Tu uz kalna mācīji. Šī Tava Kalna mācība ir tīri dievišķa un tātad pār mēru patiesa un debešķīgi laba. Bet šī Mācība pa lielākai daļai ir tieši tas pretējais senajai Mozus mācībai. 5] Man ir pazīstamas gandrīz visas apdzīvotās vietas pie plašās Galilejas jūras un to iedzīvotāji bieži ne mazāk. Starp viņiem gan ir daudzi, kuri Pitagora dēļ jau sen pār bortu ir pārmetuši Mozu un visus senos praviešus; viņi Tavai jaunajai mācībai tieši nebūtu tik bīstami. Bet to starpā tur ir daudzas ģimenes, kuras, tā teikt, dzīvo un mirst par Mozu un īstenībā vēl vairāk par templi, — un vispār visvairāk vecāki, nekā viņu bērni, kaut gan nereti ir arī tieši otrādi. Ja nu kaut kur tādu stingru jūdu bērni pieņem Tavu daudzās vietās antitemplisko Mācību, bet viņu vecāki, iespējams, nē — kas no tā iznāks? 6] Vecāki bērnus pēc Mozus dēvēs par nepaklausīgiem un viņus nolādēs, — parādība, kāda pie tādiem fanātiskiem jūdiem nebūt nav retums. 7] Ja tas neapšaubāmi mūsu acu priekšā notiks, ko tad mums darīt? Jo tas ir nešaubīgi pieņemams, ka tādi vecāki mūs vajās un nolādēs. 171