Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

8] Pretējā gadījumā,

8] Pretējā gadījumā, tas, protams, varētu būt vieglāk, jo jau politisko likumu dēļ bērni nekad nevar kļūt viņu vecāku kungi. Tādā veidā mēs līdzās svētībai nu daudzkārt izsēsim arī šķelšanos, strīdus, dusmas, naidu un atriebību un no tūkstošiem tiksim ienīsti, vajāti un pilnīgi nolādēti! Kas tādu zaudējumu vērsīs par labu un kas no mūsu pleciem noņems tūkstoškārtīgus lāstus?” 9]Es saku: “Tas lai jums maz rūp! Redziet, no Debesīm nāk lejā ne tikai pavasara saules maigie, visu dabu atdzīvinošie stari, bet gan arī vētra, krusa, zibens un pērkons. 10] Saules starus gan slavē katrs, bet krusu, vētru, zibeni un pērkonu neviens nespēj slavēt, un ziema katram pienāk par ātru, — un tomēr ziema katram ir dziedinošāka, nekā pavasaris, un vētra, krusa, zibens un pērkons ir tikpat nepieciešami, kā maigie vakara blāzmas stari. 11] Es jums saku: “Tā notiks un tā vajag notikt, ka Mana Vārda dēļ viens brālis otru nodos nāvei, un tāpat tēvs dēlu, un bērni celsies pret saviem vecākiem un tos nonāvēs. (Mt. 10:21) Bet jums pašiem Mana Vārda dēļ vajag tikt ienīstiem no īstās pasaules, kāda tā tagad ir. 12] Bet kas no jums pie tā nepiedauzīsies, bet gan pastāvēs līdz galam, tas kļūs svētlaimīgs (Mt. 10:22) jo sātans savu laupījumu no ķetnām viegli neizlaiž! Vai jūs Mani sapratāt?” 13] Jūda saka: “Arvien labāk! Ja Dievs pavēlējis tādu pasākumu, tad šai misijai mums vajag iemantot katra naidu! Daudz laimes tādā kareivīgā laikā! Kas mūs ienīdīs, tie mūs noteikti tā uzņems un tā saglabās, kā karsta vasara sniegu! Kungs, ja tā ir Tava pilnīga nopietnība, tad es kā pavisam vienkāršs, bet tomēr nedaudz pieredzējis cilvēks, Tev saku: paliec kopā ar mums jau skaisti mājās; jo šī sēkla neuzdīgs un nenesīs augļus! — Klausies! Ja mēs tātad kādā pilsētā ar mūsu sprediķiem un darbiem panāksim tik daudz, ka mēs turpat no katra tiekam ienīsti kā nāve, ko mēs tad darīsim? Vai pie tam mums pavisam mierīgi vēl jālaiž sevi arī nonāvēt? Ja arī tas, — kas tad tālāk izplatīs Tavu Mācību? — Ak, padomā tak, ko Tu prasi! Gaišāko Debesu dēļ, vai tad Tu nesaproti, ka caur to Tu Sevi padari pavisam neiespējamu un Pats esi Savs lielākais ienaidnieks un vajātājs? Kur, kur visā pasaulē kaut kur ir kāds, kurš mani ienīstu vairāk par nāvi un pie tam klausītos manu sprediķi, kas viņa māju pilda ar visādu šķelšanos, naidu, dusmām un nāvējošu atriebību? Runā — kas tādā nenovēršamā gadījumā darāms? 14] Es saku: „Tu vienmēr runā tā, kā tu to saproti; bet mēs runājam, kā mēs to saprotam. Tu visu saproti rupji pasaulīgi, kamēr šeit tiek runāts no debesīm garīgi. 15] Bet ja tev un kādam citam jau ir tik lielas bailes no cilvēkiem, tad no kādas pilsētas, kur jūs vajās, bēgat citā! Jo patiesi Es jums saku: Jūs vēl ilgi nebūsiet sprediķojuši visās Izraēlas pilsētās, iekams Es kā Cilvēka Dēls atkal nākšu pie jums (Mt. 10:23) kā Viens, Kas ikkatram viņa sirdī iededzinās sodību, postošu uguni un grēcinieka sirdī pamodinās ;ļaunu tārpu, un uguns nekad neapdzisīs un tārps nemirs; bet jūs tiksiet attaisnoti. Jo bēdas visiem tiem, kas jūs ir vajājuši un pie jums pielikuši savas rokas!” 16] Jūda vēlreiz saka: “Jā, ja mēs jau būsim nosisti, tad Tu gan atnāksi. Bet ja Tu mums jau esi devis varu pār ļauniem gariem un spēku palīdzēt visās slimībās, kādēļ tad Tu vienlaicīgi mums nedod varu arī pār ļauniem cilvēkiem, no kuriem nereti kāds ir ļaunāks, nekā visi ļaunie gari, kuri kā parazīti jebkad viņu mājvietu ņēma cilvēku miesā? Dod mums varu izsaukt no zemes uguni zem to kājām, kuri mūs vajā, un īsā laikā mēs tev atgriežam visu pasauli!” 17] Es saku: “Vai tad tu gribi būt vairāk, nekā te ir tavs Meistars un Kungs? Bet Es jums visiem saku: Māceklis nav pārāks par savu Meistaru un kalps par savu Kungu (Mt. 10:24). Māceklim pietiek, ja viņš ir kā viņa meistars, un tāpat kalpam, ja viņš ir kā viņa kungs. 18] Bet ja jūsu Meistars un Kungs, lai cilvēkiem uzspiestu Viņa Mācību, nepielieto ārkārtējus varas līdzekļus, kādēļ tas jāgrib Viņa mācekļiem un kalpiem? Bet ja pasaules cilvēki Mani kā kopš mūžības Kungu un mājas Tēvu dēvēja par “Belcebulu”, cik daudz vairāk viņi tā dēvēs jūs kā Manas mājas ļaudis! (Mt. 10:25) 19] Tā kā jūs viņus pazīstat, tad jums arī no viņiem nav jābaidās. Vai tad jūs domājat, ka Man būs apslēpts tas, ko viņi jums darīs? Es jums saku: Nekas nav tā apslēpts, ka tas Manā priekšā netiktu acīm redzams, un arī nekas tik slepens, ka Es par to nezinātu. (Mt. 10:26) 20] Bet tā kā Man nekas nevar palikt apslēpts, ko no jums pieprasīs un ko jums nodarīs, tad jums arī vienmēr būs klāt Mana palīdzība! Lauvene tak nepamet savus mazuļus un briesmu laikā par katru jauno, kuru viņai grib atņemt, liek ķīlā savu dzīvību; tā arī Es briesmu laikā tomēr pratīšu jūs aizstāvēt ar Savu dzīvību!? 21] Tātad nebaidieties no pasaules cilvēkiem! Ko Es jums mācīju naktī, to viņu priekšā runājiet dienā; un ko Es vienam vai otram no jums slepeni teicu jūsu sirds ausī, to tagad sludiniet uz jumtiem 172

(Mt. 10:27) un tātad neviens nebaidieties no visiem tiem, kuri gan līdzīgi kādam plēsīgam zvēram var nonāvēt cilvēka miesu, bet dvēseli, kura vienīgā dzīvo un kurai ir dzīvība, nespēj nonāvēt un viņai nodarīt ko ļaunu! 22] Bet ja jau jūs baidāties, tad daudz vairāk baidieties Tā, Kurš ir Kungs arī par jūsu dvēselēm un kad Viņš grib, viņām var dot sodību ellē. (Mt. 10:28) Un tagad jūs Viņu jau pazīstat, tā, ka Viņš ir tas, kas jums to nu saka! 23] Skatieties te mūsu priekšā; viens vēl apjumts šķūnis! Redzat, kā uz jumta priecājas zvirbuļi; drīz viņi lido augšup, drīz atkal pilnīgi nokrīt lejā no jumta! Tirgū pērk divus par artavu; cik niecīga tomēr ir viņu vērtība! Un tomēr neviens no viņiem nenokrīt zemē no jumta bez Debesu Tēva gribas! (Mt. 10:29) 24] Bet Es jums saku: Jūsu mati ir saskaitīti (Mt. 10:30) un bez Tēva gribas un ziņas neviens nenokrīt no jūsu galvas! Bet ja Tēvs tā rūpējas par tādām jums šķietami niecīgākām lietām, vai Viņš gan nerūpēsies par jums, kas jūs izplatāt Viņa Vārdu un Viņa žēlastību? 25] Tādēļ jūsu bailes ir veltīgas, un jums nekad nav jābaidās, jo jūs tak tomēr esat labāki, nekā ļoti daudzie zvirbuļi. (Mt. 10:31) 26] Tādēļ ejiet bez kādām bailēm un aplieciniet Mani cilvēku priekšā! Patiesi, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī es apliecināšu Tēva priekšā Debesīs! (Mt. 10:32) Bet kas no jums aiz tukšām bailēm cilvēku priekšā Mani aizliegs, to arī Es reiz debesīs aizliegšu Tēva priekšā Debesīs! (Mt. 10:33)” 27] Jūda atkal ņem vārdu un saka: “Tas viss ir ļoti gudri un skaisti runāts, un tas noteikti arī ir pilnīgi pareizi; bet ko tas viss līdz? Mācība gan ir brīnumskaista, tīra un patiesa — par to mums nav vajadzīgs zaudēt ne vārda —, arī Tavi darbi, mazākais, mums, kas šeit esam kopā, vairāk kā pietiekami liecina, Kas pamatu pamatā ir Tas, kas tos realizē. Bet zem dotajiem noteikumiem kā izturēties, Mācība kopā ar darbiem ne tikai diezin vai jebkad atradīs vispārēju piekrišanu un pieņemšanu, bet gan, tā kā tā katrā mājā, kur tā tiek nesta, izsauks tieši neatsaucību, tā vai nu uz stingrāko tiks vajāta, vai no valsts pilnīgi aizliegta, un mēs neko nepanāksim. Kas tad? Ja mēs kā laicīgi Tavas Mācības un darbu izplatītāji noteikti par daudz ātri tiksim vai nu nomētāti ar akmeņiem, vai nomaitāti ar zobenu, uguni, vai pat pie krusta, vai lauvu bedrē, kas tad stāsies mūsu vietā un izpildīs mūsu darbu?” 139. Svarīgi dzīvības un izturēšanās padomi. Kas kaut ko mīl vairāk nekā Kungu, nav Viņa vērts! Cīņa pasaulē ir vajadzīga. Brīnišķīgs apsolījums mīlestībā uzticīgiem. (Mateja ev. 10:34–39) 1] Es saku: “Es tev jau teicu, ka tu vienmēr runā pēc tava pasaules saprāta. Pasaulei dot viņas mieru nozīmē dot tai vāl vairāk nāvi, nekā tā jau tagad tai visā pārpilnībā ir. 2] Ja tev kādam jāpalīdz tikt pie acu gaismas, vai viņš kļūs redzīgs, ja tu viņam aci izrauj, jeb vai nolēmētais jebkad ies taisni, ja tu slimo kāju viņam nocērt, jeb vai mēmais sāks runāt, ja tu viņam liec nogriezt mēli, jeb vai mēris var tikt izdziedināts ar vēl vairāk mēri un degoša māja apdzēsta ar vēl lielāku uguni? 3] Redzi, tieši tā šajā laikā ir ar pasaules cilvēkiem! Garīgi viņi ir miruši un, izņemot dzīvniecisko dabas dzīvību, viņos sevī nav nekāda dzīvība. Viņu dvēseles ir tīri miesa un viņu gars ir tikpat kā miris un līdzinās gariem, kuri dus akmeņos un caur viņu tiesāto pastāvību saķēdē kopā citādi atraisīto matēriju, ka no tā tad akmeņi pieņem visādu veidu un formu; mīkstāku un cietāku, daži caurspīdīgu, daži necaurredzamu, un pēc tajos mājojošo garu dabas ir dažādi pēc krāsas. 4] Bet ja tu garus akmeņos gribi atbrīvot no to matērijas, vai tu to gan spēsi panākt ar remdenu ūdeni? Noteikti nē! Es tev saku: pie tādas maigas un mierīgas apstrādāšanas akmens paliks tikpat ciets, kā tas bija un ir. Te vajag nākt ļoti spēcīgai ugunij, ka caur to gari akmenī sāk ļoti cīnīties; tikai tad viņi paši sarauj viņu matērijas saites un kļūst brīvi. Un redzi tā tam nu vajag būt arī šeit! 5] Kas kā uguns, cīņa, spēcīgs spiediens, smagi cieti sitieni garus akmenī atbrīvo, tas arī pamodina garus par cietiem akmeņiem kļuvušajās cilvēku sirdīs un dara viņus brīvus, sevišķi vareno un bagāto sirdīs, kuriem ir dimanta sirdis, kuras nespēj mīkstināt nekāda laicīga uguns. 6] Tādēļ ievērojiet, ko Es jums saku: Atmetiet smieklīgi dumjos maldus, ka Es varbūt esmu nācis, caur jums, Maniem mācekļiem un kalpiem, pasaules cilvēkiem virs Zemes atnest mieru, bet gan Es nesu zobenu! (Mt. 10:34) 7] Saprotiet to labi! Es esmu nācis, lai vēl padevīgā dēlā izraisītu pretestību pret viņa tēva bieži pā- 173

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1