Views
1 week ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

niecīgu atlīdzību —

niecīgu atlīdzību — vienu stateri nedēļā. Tempļa priesteriem, ja viņi gribēja nokļūt pie Jāņa, vajadzēja maksāt pfundu, un, ja viņi Erodam jautāja, kādēļ viņš ļauj Jānim cietumā turpināt sprediķot, tad viltīgais lapsa Erods atbildēja: “Es to daru aiz slepenas valsts gudrības, lai caur to iepazītu visus šī pār mēru valstij bīstamā cilvēka piekritējus!” Pēc tādas atbildes priesteri Erodu pār mēru slavēja un apdāvināja ar daudz zelta, sudraba un dārgakmeņiem; jo pie sevis viņi domāja: “Tas ir īstais vīrs, kuru mums vajag ar visiem spēkiem atbalstīt, viņš ir aicināts, novākt no ceļa visus praviešu salašņas.” 7] Bet Erods, pēc dzimuma grieķi, interesēja tikai nauda, un viss cits viņam nemaz nerūpēja. Līdzās naudai kāda vērtība viņam bija tikai ļoti skaistām piegulētājām. Par prieku viņām viņš pat varēja kļūt nežēlīgs, ja viņas to vēlējās; bet citādi bez naudas neviens pie viņa nekad neko nepanāca, — bet par naudu viņš bija gatavs uz visu. 8] No šī patiesā Eroda raksturojuma katram noteikti viegli būs skaidrs, kā Jānim viņa gūstā ap viņu varēja būt viņa mācekļi un kā caur saviem mācekļiem tāpat kā caur citiem cilvēkiem, kuri viņu bieži apciemoja, viņš varēja uzzināt par Manu darbību Galilejā. 9] Tā ka, Jānis cietumā dzirdēja, kā Es mācu un darbojos, tad viņš tūlīt pie Manis sūtīja divus savus pārbaudītākos mācekļus (Mt. 11:2) un caur viņiem lika Man jautāt: “Vai Tu esi Tas, Kuram te jānāk, jeb vai mums vēl jāgaida uz kādu citu?” (Mt. 11:3) 10] Te jautās un teiks: “Kā bija iespējams Jānim, kas vispirms par Mani deva lielāko un spožāko liecību, nonākt pie tāda jautājuma?” Tam, kas spēj domāt tikai sprīdi virs materiālā, šis iemesls ir ļoti vienkāršs un pat ļoti dabīgs. 11] Laikā, kad viņš Mani iepazina, Jānis domāja un toreiz arī pilnīgi saprata, ka Es nekļūdīgi esmu tas solītais Mesija un ka tikai caur Manu parādīšanos visa jūdu tauta jau ir tikpat kā pilnīgi atbrīvota un visa pasaules vareno vara uz mūžību beigusies. Bet kad viņš nokļuva cietumā un dienu no dienas vairāk pārliecinājās, ka pasaules vareno vara ar Manu parādīšanos ne tikai nav izbeigusies, bet pat palielinājusies, tad arī Jānis sevī pavisam klusu un lēnām sāka šaubīties par Manu īstenumu. 12] Jo viņš pie sevis domāja: “Ja šis Jēzus no Nācaretes patiesi ir Apsolītais, Dzīvā Dieva Dēls, kā Viņš mani nu var atstāt nelaimē un neatbrīvot mani no cietuma, un kā viņš varēja pielaist, ka es nonācu cietumā?” 13] Bet no tiem, kuri viņu apciemoja, viņš tomēr atkal dzirdēja, kādus es veicu nedzirdētus darbus, un tad viņš pie Manis nosūtīja divus savus pārbaudītākos mācekļus, kuri Man uzstādīja augšā minēto jautājumu. 14] Bet Es, tā kā Es ļoti labi sapratu iemeslu, kādēļ Jānis lika Man tā jautāt, uz to mācekļiem pavisam īsi atbildēju un viņiem teicu: “Ejiet un sakiet Jānim, ko jūs redzat un dzirdat (Mt. 11:4): Aklie redz, tizlie iet, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird un mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. (Mt. 11:5) Bet svētīgi ir un būs tie, kas pie Manis neapgrēcinās!”(Mt. 11:6) Te abi mācekļi nezināja, kas viņiem Man būtu jāatbild. 144. Kunga mājieni par Jāņa darbību un kļūdu. Jēzus un Jānis kā Saule un Mēness. “Viņam vajag pieaugt un man iet mazumā!” Kunga liecība par Jāni: “Viņš ir vairāk kā pravietis, viņš ir Elija!” (Mateja ev. 11: 7–14) 1] Tikai pēc kāda laika vecākais no viņiem Man jautāja, kādēļ tad Jānim tomēr vajag smakt cietumā, pie kam viņš tak Dieva un cilvēku priekšā nekad nav nogrēkojies. 2] Es saku: “Ja viņš to gribētu, viņš varētu arī būt brīvs! Mēness naktij gan dara labu pakalpojumu; bet ja tas arī līdzās Saulei grib strīdēties par savu rangu, it kā tā gaisma arī dienā līdzās Saulei būtu tik svarīga kā Saules, te Mēness ļoti maldās. Jo, ja reiz Saule ir te, tad Mēness mirdzums Zemei pavisam nav nepieciešams. Vai jūs to saprotat? 3] Ja Jānis, kad pie Jordānas Es nācu pie viņa, Mani skaidri pazina, kas gan viņam pavēlēja, ka viņam nebūtu Man jāseko? Viņš palika savā tuksnesī un vienmēr bija stingrākais grēku nožēlotājs, — un tomēr nekad tak nebija grēkojis. Kādēļ tad viņš to darīja? — Viņš pats sevi nodeva Erodam; tagad lai viņš lūko, kā ar lapsu tiks galā! 4] Bet sakiet viņam arī, ka Es neesmu nācis, varenajiem atņemt laicīgo varu, bet gan, viņus apliecināt viņu valdnieku krēslos. Bet kas ar Mani vēlētos tiesāties, tas izturēs grūtu cīņu!” 5] Bet kad tie abi mācekļi no Manis saņēma un dzirdēja tādus vārdus, viņi neko vairs neatbildēja 178

un tūlīt devās ceļā atpakaļ pie Jāņa Jeruzalemē un viņam tos tūlīt arī darīja zināmus. 6] Bet Jānis sita sev pie krūtīm un teica: “Jā, jā Viņš ir tas, Viņam ir taisnība. Viņam vajag augt un man iet mazumā un šai pasaulei mirt.” 7] Apdzīvotā vietā Sebā, kas kā zvejnieku miestiņš atradās pie Galilejas jūras, tās daudzie iedzīvotāji, kā arī tie, kuri no daudzām vietām Man līdz turienei bija sekojuši, ļoti brīnījās par Jāni Kristītāju un teica: “Kā tas bija iespējams, ka viņš varēja tā nogrēkoties? Jo tas, ka viņš Tev, ak, Kungs, nesekoja, kur viņš tak Tevi pazina, tas tad tomēr bija galvenais grēks, kuru viņam tagad vajag nožēlot?! Kungs, vai mēs darām nepareizi, ja mēs tā spriežam?” 8] Bet Es viņiem atbildu un saku: “Ja naktī pilnā gaismā spīd Mēness, tad visi iet ārā, apbrīno tā gaismu un par to priecājas; bet ja tad nāk Saule, kad pie debesīm vēl spīd Mēness ļoti vārais mirdzums, tad visi no Mēness novēršas, savas acis vērš uz vareno Saules gaismu un to cildina katrā gaismu dodošā rasas pilienā. Jo ūdens piliens Saulē mirdz vairāk, nekā naktī desmit Mēneši. 9] Bet vai Mēness tādēļ nogrēkojas, ka tas dienā tiek no Saules padarīts nespožs, un ka vērotāja acīm pat rasas piliens ziedo vairāk gaismas, nekā viss Mēness? 10] Es jums visiem saku: kam ir ausis, tas lai dzird! Arī Cilvēka Dēls ir saule un Jānis ir tās Mēness. Mēness gan mirdz jūsu gara naktī un iepriekš liecināja par gaismu, kas tagad ir pie jums atnākusi jūsu tumsā un jūs vel vienmēr to nepazīstat; bet kad nu šī Mēness gaisma top blāva, tā kā starp jums mirdz dienas Saule, kā tad jūs varat to pieminēt kā grēku? 11] Patiesi, Es jums saku: “Kopš uz šīs Zemes, no Ādama līdz šim laikam pastāv cilvēki, neviena šķīstāka dvēsele nav apdzīvojusi un atdzīvinājusi miesu! 12] Bet tagad Es jums visiem jautāju, tā kā starp jums nav neviena, kas nebūtu gājis tuksnesī, kur Jānis sludināja un kristīja, — jūs visi dzirdējāt viņa sprediķus un lielākā daļa no jums arī ļāvušies kristīties — : Ko tad jūs gājāt tuksnesī redzēt? 13] Vai jūs it kā gribējāt redzēt niedru, kuru vējš spēj šurp un turp locīt? (Mt. 11: 7) Vai arī jūs gājāt tādēļ, lai redzētu kādu cilvēku mīkstās drānās? Redziet, tie, kuri nēsā mīkstas drānas, dzīvo ķēniņu namos, bet ne neauglīgā tuksnesī pie Betaboras! (Mt. 11:8) Vai arī jūs gājāt, lai redzētu kādu pravieti? 14] Jā, Es jums saku: Jānis ir vairāk nekā pravietis! (Mt. 11:9) Jo viņš ir tas, par kuru stāv rakstīts: Redzi, pirms Tevis Es šeit sūtu Manu eņģeli, kuram pirms Tevis jāsagatavo Tavs ceļš!” (Mt. 11:10) Vai tagad jūs nomanāt, kas viņš ir? 15] Patiesi, Es jums saku vēl skaidrāk, nekā Es jums to jau teicu iepriekš: Starp visiem, kuri kopš sākuma ir tikuši dzemdēti no sievām, nav neviena, kas būtu lielāks nekā šis Jānis Kristītājs; bet tomēr Es jums arī saku, ka no šī laika mazākais Debesu valstībā būs lielāks, nekā viņš. (Mt. 11:11) 16] Bet arī to labi ievērojiet: No Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām un turpmāk Debesu Valstība cieš uzbrukumus un varas lietotāji to sagrābi savās rokās. (Mt. 11:12) 17] Visi pravieši un kā arī Mozus bauslība pravietoja līdz Jānim (Mt. 11: 13). Pirms Manis viņš bija pēdējais pravietis. 18] Ja jūs to gribat pieņemt, tad tieši šis Jānis te ir Elija, kuram bija vēlreiz jānāk, t.i., pirms Mesijas! (Mt. 11: 14). Viņš tad arī ir atnācis un pareģoja par Mani un sagatavoja Man ceļu, kā jūs paši to pieredzējāt. Sakiet tagad, vai nu jūs labi zināt, kas ir Jānis?” 145. Jāņa Kristītāja gars un dvēsele. “Es esmu tas ceļš un tā dzīvība.” Jāņa kā pravieša aicinājums un individuālā brīvība. Par jautājuma būtību. Par nožēlas pilnu grēcinieku un deviņdesmit deviņiem paštaisniem. 1] Cilvēki saka: “Kungs! Ja tā, tad tas tomēr ir netaisni, ka Tu viņu tagad atstāj cietumā! Spriežot pēc Tevis veiktajiem darbiem, kurus, izņemot Dievu, gan nespēj veikt neviens cilvēks, Tev tak noteikti būtu viegli Kristītāju atbrīvot, tā kā viņš strādāja Tev! Kungs, tas Tev gan būtu jādara un tagad Jāni nebūtu jāpamet!” 2] Es saku: “Kas pats nāk, panāk vairāk, nekā, ja viņš sūta kādu sūtni vai vēstuli. Jāņa gars ir liels un lielāks, nekā visi gari, kuri jebkad uz šīs Zemes ir darbojušies miesā; bet viņa miesa pieder pie šīs Zemes un no tās vājuma arī radīja vāju dvēseli, un tā ir labi! 3] Jo kāds tik spēcīgs gars gan ir spējīgs kādu vāju dvēseli izaudzināt par spēcīgu, bet Jāņa miesa un dvēsele ir vāja. Tādēļ savā vietā viņš vienmēr sūtīja sūtņus, un tad sūtņi un vēstules nekad nepanāca to, 179

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן