Views
5 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ko tad panāk paša

ko tad panāk paša persona, kurā dvēsele un gars mājo. 4] Jo Es pēc Manas gribas nevienam nedrīkstu un nevaru uzspiest Manu spēku un varu, ja vien tad kāds pats nāk un to sev ņem, jo no Manis nevienam nekad netiks liegts sev ņemt ko viņš grib, dzīvību vai tiesu un kādam labam mērķim arī Manu varu un spēku. 5] Bet kas pats te nenāk, tam nekas netiek dots, — izņemot žēlastības gaismu, caur kuru viņš šeit vai viņpasaulē lai atrod ceļu pie Manis un ceļā saprot, ka Es Pats esmu ceļš uz dzīvību un Pati Dzīvība. 6] Jānis gan kā neviens kļuva pilnīgs savas miesas meistars. Viņš savā priekšā redzēja pestīšanu un tomēr nevēlējās to vilkt pie sevis. Kādēļ tad ne? Vai tam varbūt vajadzēja tā būt? 7] Te jūsu priekšā stāv Tas, Kurš tur, kur tam tā vajag būt, izrunā: “Vajag!” Bet Viņš jums arī saka, ka Jānim Viņš nekādu “Vajag” nav izteicis. 8] Ka viņš cilvēku dēļ bija aicināts pirms manis sataisīt ceļu, tas zināmā mērā bija “Vajag”, bet aiz kā arī vēl paslēpta atrodas mūžīga brīvība, bet ko jūs jūsu miesā nevarat aptvert; bet, ka viņš, kad viņš Mani redzēja un pazina, nebūtu drīkstējis Man sekot, te nebija nekāds “Jābūt” un vēl mazāk kāds “Vajag”. Te viņa gars uzklausīja dvēseles protestu, tādēļ arī šaubījās par Mani un tādēļ jau otro reizi sūtīja pie Manis sūtņus. Kas te jautā, tas vēl nav skaidrībā; jo katrs jautājums izsaka vai nu tīru nezināšanu, vai par to, ko zina, kādas šaubas, vai tas, ko iepriekš zina, ir patiesība. Ja Jānis būtu pilnīgā skaidrībā, tad viņš nesūtītu pie Manis nekādus sūtņus. 9] Pirms viņa gan neviens cilvēks nekad nav vedis tik stingru dzīvi — jo ja viņš miesā juta kādu dziņu, viņš dienām ilgi neko neēda un nedzēra un bija lielākais grēku nožēlotājs uz Zemes, bez kā jebkad ir grēkojis-; bet tomēr es jums visiem saku: viens Grēcinieks, ja viņš labojas un savā sirdī pilns mīlestības nāk pie Manis, stāv augstāk, kā Jānis! 10] Jo kas Man saka: “Kungs, es esmu grēcinieks un neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem manas mājas jumta!” Man ir mīļāks, nekā deviņdesmit deviņi taisnīgie, kuriem grēku nožēlošana nav vajadzīga un savās sirdīs tādēļ slavē Dievu, ka viņi nav grēcinieki un tādēļ ir labāki, nekā lai cik niecīgs grēcinieks. Es jums saku: Manā valstībā viņa alga nebūs nekāda sevišķa! 146. Muitnieka Kisjona atgriešanās. Piemērs par Kunga labvēlīgo un žēlsirdīgo žēlastību. Farizeju un nocietināto jūdu dusmas. Viņu dialogs. 1] Kad Es šo runu beidzu, no ļaužu pūļa pie Manis pienāca viens muitnieks, kura sirds jau ilgi kvēloja Man, kaut gan viņš apzinājās dažus labus grēkus. Viņš Manā priekšā nokrita uz sejas un teica: 2] “Ak Kungs! Šeit Tavā priekšā putekļos guļ viens, kas gan ir liels grēcinieks, bet tomēr iedrošinās Tevi pār mēru mīlēt. Redzi, Kungs, ir jau vēla pēcpusdiena; ja es būtu cienīgs, ka Tu vēlētos nākt zem manas mājas jumta, es labprāt vēlētos Tevi un Tavus mācekļus lūgt pie galda! Es un mana māja Tev esam pārāk netīri un grēcīgi, bet manā virtuvē ir pagatavoti tīri ēdieni un dzērieni. Parādi man nabaga grēciniekam žēlastību, ka es caur tīrām rokām drīkstu Tev te nogādāt ēdienu!” 3] Es saku: “Kisjon, piecelies, Es kopā ar tevi došos tavā mājā un baudīšu pie tevis pusdienas! Tavam namam atnākusi liela svētība, nevis tavu grēku dēļ, bet gan tavas patiesās mīlestības un pazemības dēļ. Tādēļ arī visi tavi grēki tev tā ir piedoti, it kā tu nekad nebūtu grēkojis!” 4] Tad muitnieks Kisjons piecēlās un Es kopā ar viņu un daudziem mācekļiem gāju viņa namā. Skaitā vairāk nekā simts tur atrada labu apkalpošanu un netrūka labāko vīnu. 5] Bet, izņemot Manus mācekļus, no visām Galilejas un arī Jūdejas vietām bija sapulcējušies vēl daudz ļaužu, kuri Mani pavadīja līdz Kisjona mājai un Kisjons, tādēļ kā Es biju pie viņa un mājā vairs nebija vietas, lika ārā pasniegt maizi un vīnu. 6] Dabīgi, ka pie tādiem apstākļiem nekad netrūka farizeju, kuri no Kapernaumas Man visur sekoja. Tā, ka viņi nu vēlreiz redzēja Mani īsti līksmi un priecīgi ēdam un dzeram, un ka Es pie lielā galda grēkus nožēlojušam muitniekam, — kurš no jūdiem tika uzskatīts kā liels grēcinieks — visā draudzībā arī sniedzu Manas rokas un pat dēvēju viņu par Manu mīļu draugu, tad jau atkal ar farizejiem un sen jūdiem bija beigas. 7] Bet it sevišķi farizejus un nocietinātus jūdus sadusmoja tas, ka pēc mielasta Es roku rokā ar muitnieku gāju kādā skaistā, lielā dārzā, kas atradās pie jūras, pastaigāties, un ļoti sirsnīgi un draudzīgi izturējos arī pret Kisjona piecām ļoti jaukām meitām, tādēļ, ka viņas patiesi pret Mani juta sirsnīgāko mīlestību. Es gan viņas arī ļoti draudzīgi mīļi dēvēju par “Manām mīļām līgavām”, kas farizejiem likās 180

ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad Es tikai pret vakaru pieņēmu ielūgumu tur palikt pa nakti un Kisjonam beidzot brīvprātīgi apsolīju, ka Es, mazākais, trīs dienas, un varbūt vēl ilgāk palikšu pie viņa, tad farizeji un senjūdi ārkārtīgi uztraucās. “Tā, —”viņi teica, “Viņš saietas ar tādiem salašņām, ar tādiem lieliem grēciniekiem un muitniekiem, draudzīgi ar viņiem ēd un dzer, pilnīgi apreibst un tad kā viņu vīrs staigā ar lielā grēcinieka grēcīgajām meitām, glaimo viņām un beigās ļoti saldiem un maigiem vārdiem tādām netiklēm sludina Dieva Evaņģēliju, tā vietā, lai Viņš mums pavēlētu šos riebekļus satvert un sadedzināt! Tas mums būtu skaists Mesija! Tagad, kur tās piecas netikles iekarojušas viņa simpātijas, viņš pat grib te palikt Dievs zina cik ilgi. 9] Ejam tālāk! Ko mums vēl turpmāk jāpaliek pie viņa? Mēs tagad pilnīgi zinām, kas ar viņu ir. Mēs pie viņa nu jau esam labu laiku. Vai kāds no mums jau redzējām viņu lūdzam? Kas jebkad redzējis viņu gavējam? sabatu viņš neievēro, viņa draugi un prieks ir romieši, muitnieki, lielie grēcinieki, un kuplas un padevīgas netikles, un tad labs ēdiens un daudzi kausi labākā vīna! 10] Ar vienu vārdu, viņš nav nekas cits kā, pirmkārt, izveicīgs mags no Pitagora skolas un prot ar to atstāt iespaidu! Pie tam vēl viņš ir labs runātājs, kādam vajag būt katram magam, lai savai mākslai vieglāk atrastu noņēmēju. Par to viņš naudu gan neņem; bet vai tas ir kas tik ļoti slavējams? Ak, pirmā gadā tā dara visi magi, lai tad jo drīzāk kļūtu slaveni. Ja viņi tādi ir, tad bieži ķēniņiem nepietiek dārgumu, lai tādus māksliniekus apmierinātu! 11] Bet kam viņam arī vajadzētu naudu? Ēst un dzert viņš dabū par brīvu, cik daudz vien viņš tikai grib, — un nekas cits viņam nav vajadzīgs. Otrkārt, pie tam viņš ir rīma un žūpa un grēcinieku draugs, un tādā veidā viņš dzīvo, kā viņš vēlas. Un, treškārt, viņam arī nav vajadzīgs nekāds Dievs un Tā likumi; jo viņam šķiet, ka viņš pats ir vienlīdzīgs Dievam vai mazākais Tā Dēlam, kuru Ābrama, Īzaka un Jēkaba Dievs ir dzemdinājis ar mums par daudz labi zināmo Mariju no Nācaretes. Kurš gan no mums ir tāds muļķis, ka ar pirmo acu uzmetienu nepamanītu tādu jaunizcepta, īsti pagāniska maga farsu?! 12] Īsi, tagad mēs zinām pietiekami, un tā ir pēdējais laiks, ka mēs no viņa attālināmies; citādi viņš mums vēl ko nodara un mēs neglābjami esam velna varā! — Te paskat tikai, kā viņš glaimo šī ienīstā muitnieka piecām meitām un kā viņas viņu pilnīgi pielūdz! Es deru uz tūkstošs pfundiem pret vienu stateri, ka šis pravietis un dziednieks, ja viņš šodien nonāk Jeruzalemē, pārāk drīz intīmi iepazīsies ar visu netikļu ķēniņieni, ar pasaules slaveno Mariju no Magdalēnas, un noslēgs saldāko draudzību, varbūt arī ar Mariju un Martu no Betānijas, kuras pēc Marijas no Magdalēnas no Jeruzalemes varenajiem visvairāk tiek apmeklētas!” 13] Viens cits, kuram ir nedaudz labākas acis, pirmajam runātājam, kurš ir farizejs, saka: “Tev gan pavisam nav netaisnība, bet ja tu atceries gandrīz līdzīgas ainas muitnieka Mateja mājā, kur mēs arī tā spriedām, bet tad no viņa gudrības tomēr tikām milzīgi sakauti un uz tūkstoti viņam nevarējām atbildēt vienu! Kā būtu, ja viņš šeit pret mums atkal paceltu balsi?! Vai tu par mums visiem gan uzņemtos atbildību?” 14] Pirmais saka: “To, ko tu zini, to arī es zinu, jo es visu pieredzēju tāpat kā tu! Viņš atradīs daudz atrunu; tādēļ arī viņš ir labs runātājs un slavens mags. Bet mūsu prātam mums te vajag dot padomu; un prāts mums tagad norāda un saka: “Ejiet ātrāk, pirms jūs vēl pavisam nekļūstat velna īpašums! Un tādam prāta padomam, mēs, cerams, tomēr paklausīsim!? Jeb vai nopietnībā mums jāgrib piederēt velnam? Dieva dēļ, nē! Tas lai mūžam ir tālu no mums visiem, jo mūsu tēvs ir Ābrams un viņa Tēvs ir Dievs un tā līdzīgi pagāniem neļaujamies no šī maga apmuļķoties!” 15] Otrais atkal saka: “Bet viņa mācība ir tīra un cilvēka dabai pilnīgi piemērota, un nekur tomēr nav saskatāms kas velnišķīgs. Te es tavām domām pilnīgi nepiekrītu, pie kam pats Mozus pamatā tak mācīja to pašu, ko šis Nācarietis. 16] Dievu mīlēt pār visu, tuvāko brāli kā sevi pašu, ļaunumu neatmaksāt ar ļaunu, darīt labu pat ienaidniekam un svētīt tos, kuri mūs nolād, pie tam būt pazemīgiem un pilniem lēnprātības, — te patiesi nav saskatāms nekas velnišķīgs!” 17] Pirmais saka: “Tev, protams, nē, tādēļ ka tu jau esi velna! Vai tad tu nezini, ka velns tieši tad ir visbīstamākais, kad viņš uzstājas kāda eņģeļa gaismas tērpā?!” 18] Otrais saka: “Ja tu par savas dzīvības vadmotīvu pieņem tādas vecu sievu pasakas, tad man ar tevi ari vairs nav ko runāt ne vārda! Kur tad ir tas vērsis vai ēzelis, kurš jebkad sātanu ir redzējis Dieva eņģeļa tērpā un ar viņu runājis! Patiesi, šeit tu kopā ar visiem, taviem svētuļiem, šim vīram dari 181

בנוגע לרגש 1