Views
1 week ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

nepazīst Tēvu, kā

nepazīst Tēvu, kā vien Dēls!” Kas netiek vilkts no Tēva, tas nenonāk pie Dēla! Tēvs ir Dēla mīlestība. “Nāciet visi šeit pie Manis, lai Es jūs atspirdzinu!” (Mateja ev. 11:27–30) 1] Nātānaēls, kurš starp mazāk zinošiem it kā vadītājs, tā kā arī viņš, bez kā no Manis īpaši tam aicināts, grieķu valodā, kuru viņš labi pārzināja, sev pierakstīja Evaņģēliju, un, proti, aptverošāki, nekā visi pārējie, kuri ar to nodarbojās, pavisam sabijies pienāca pie Manis un teica: “Kungs! Tu Visvarenais! Arī es redzēju parādību un briesmīgākās lietas, tā, ka no bailēm mana rakstāmā grifele atteicās man kalpot! Visā manā mīlestības pilnībā es lūdzu Tevi, Tu mūžam svētais, saki tak man, vai reiz viņpasaulē visā īstenībā notiks tā, kā es un daudzi to tagad skatījām?” 2] Es saku: “Nebaiļojies, jo tev nav ko bīties! Kas tā dzīvo un rīkojas kā tu, tas viņpasaulē, kā arī jau šai pasaulē tiek atmodināts mūžīgai dzīvībai; un kad viņš tiks atmodināts mūžīgai dzīvībai, vai tas ir jau šeit, vai viņpasaulē, tā kļūs ikkatra Pastarā diena! 3] Bet lai katrs cenšas, ka viņš jau šeit spēj tikt atmodināts, jo kas jau šeit vēl miesā tiks atmodināts, tas miesas nāvi ne redzēs, ne jutīs, ne baudīs, un viņa dvēsele necietīs nāves bailes. 4] Bet bēdas šiem un visiem vēlākiem Manas kārtības pretiniekiem! Viņiem tad tūkstoškārt jājūt, kas bija Tas, Kuram viņi pretojās un uzmācās Viņam un Viņa patiesiem piekritējiem un aplika ar visādiem lāstiem! 5] Es labi to varu teikt un darīt; jo Es tev saku: Man no Tēva ir nodotas visas lietas! Bet neviens nepazīst Dēlu, kas esmu Es, kā tikai Tēvs; un tieši tāpat arī neviens nepazīst Tēvu, kā vienīgi tikai Dēls un pēc Viņa tie, kuriem Dēls to grib darīt zināmu. (Mt. 11:27)” 6] Nātānaēls saka: “Tātad arī mēs, kā tavi uzticamākie mācekļi, Tevi vēl ne tuvu nepazīstam, un tomēr Tu par Sevi mums jau daudz ko esi atklājis un rādījis. Kas Tu esi?!” 7] Es saku: “Jūs gan Mani labi pazīstat tiktāl, cik Es jums Sevi esmu atklājis un rādījis. Bet jums vēl daudz trūkst. Tikai kad jūs reiz pazīsiet Tēvu, tad jūs arī pilnīgi pazīsiet Mani, un tas notiks, kad Es no šīs zemes atkal uzbraukšu Manās Debesīs. No turienes Tēvs jūs vilks augšā pie Manis, kā Es tagad jūs velku pie Tēva. Un kuru Tēvs nevilks, tas nenāks pie Manis, tā Dēla. Patiesi, Es tev saku: tajā laikā katram vajadzēs mācīties no paša Dieva, Kas te ir Dēls. Un kas tad no Dieva netiks mācīts, tas nenāks pie Dēla un viņā nebūs mūžīga dzīvība. 8] Bet Dēls nav bargāks kā Tēvs; jo ko dara Tēva mīlestība, to pašu dara arī Dēla mīlestība, un tāpat kā Dēls ir tēva mīlestība, tāpat arī Tēvs ir Dēla mīlestība. 9] Bet Dēls uz jums kā uz visiem cilvēkiem runā: Nāciet pie Manis šurp visi, kas jūs esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atspirdzināt! (Mt. 11:28) 10] Ņemiet uz sevi Manu jūgu, no Manis mācieties to nest un pie tam izturieties līdzīgi Man — jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, — tad jums būs miers, un no jums atkāpsies visas bailes! (Mt. 11:29) 11] Bet Mans jūgs ir maigs un nasta, kuru Es jums dodu nest, ir viegla; jo Es zinu, ko jūs spējat. (Mt. 11:30)” 150. Farizeju lielā ļaunprātība tiek no Kunga pienācīgi apgaismota un apkalpota. Bailes viņus dzen jūrā, vētra atkal krastā, tā, ka tad Kapernaumā viņi aiz bailēm klusē. 1] Tādi vārdi mācekļus nomierināja, un farizeji un sen jūdi sāka iztaujāt, kas tas esot bijis, ko viņi redzēja, un kā tas viņus tik redzami varēja nobiedēt. 2] Bet izjautātie pavisam vienbalsīgi atstāstīja, ko viņi ir redzēja. Te farizeji apmulsa un viens otram prasīja un teica: “Kas tas, kā te visi vienā un tajā pat acumirklī ir redzējuši vienu un to pašu parādību? Kā viens mags tikai pie vieniem var panākt, ka viņi parādību redz un citi atkal ne? Kādēļ tikai tie kaut ko redzēja, kuri viņam piekrīt, un kādēļ mēs neko neredzējām? Ja mēs, kaut gan stingrākie Mozus piekritēji, no viņa, kurš tomēr arī grib būt jūds, esam nolādēti, un pēc atstāstītās parādības mēs tādi esam — tad no viņa puses būtu bijis prātīgāk, ja viņš mums parādību būtu parādījis, lai mēs par to izbītos un kļūtu viņa mācekļi. Bet viņš ir gudrs un mūsu priekšā nekādu tādu izrādi nerāda; jo viņš baidās, ka mēs to tūlīt izprastu un tad nosauktu īstajā vārdā un tad caur to varbūt daudziem viņa piekritējiem atvērtu 184

acis un viņi tad redzētu, kas ir viņu slavētais meistars! Pret šo arvien bīstamāku kļūstošo cilvēku mums vajag spert stingrākus soļus, citādi viņš mums pārāk drīz pāraugs pāri galvai un romieši nāks un mūs visus ļauni nonāvēs!” 3] Pavisam skaļi Es viņiem saku: “Tam jūs jau sen esat nobrieduši un Man pulkvedim vajadzētu teikt tikai vienu vārdu, un jūs rīt līdz parītam tūkstošiem karātos pie kauna stabiem! Vai jūs domājat, ka Man nav zināmas jūsu lai cik lielā slepenībā turētās mahinācijas pret ķeizaru Tibēriju? Ak, nebūt ne! Es zinu dienu un stundu un norunāto zīmi, kādai tai jābūt visai Jūdejai, Galilejai un Jeruzalemei iekšpus tās mūriem! Bet Es jums saku, ka ar to jūs noslēgsiet brīnumsliktu darījumu un zemes pārvaldītājs Poncijs Pilāts, kuram ir ass zobens, Jeruzalemes mūra priekšā dos jums algu par jūsu skaistajām pūlēm, un Erodam būs daudz jānopūlas, atkal atgūt zemes pārvaldnieka labvēlību! 4] Ja jūs sava pārāk lielā aklumā un ļaunumā pret Mani un Maniem mācekļiem sperat tikai vienmēr asākus soļus, tad arī Es zināšu, ko es pret jums vēl pirms laika uzsākšu! 5] Jānis jūs dēvēja par “čūsku perējumu” un “odžu dzimumu”! Es jūs vēl nekad neesmu tā dēvējis, bet tagad arī Es jūs tā devēju un jums uzsaucu, lai jūs ejat prom no šejienes, citādi Es lieku no mežiem nākt lāčiem un darīt jums to, kas Elijas laikā notika ar nekaunīgajiem zēniem, kuri izsmēja šo pravieti, jo Manā sirdī pret jums ir zudusi katra līdzcietības dzirkstele. 6] Ja jūs Man kā vienmēr būtu cēluši neslavu, Es jums to būtu piedevis. Bet jūs sacēlāties un apbruņojāties pret Manu Garu, kas te saucas MĪLESTĪBA un kopš mūžības ir Mans Tēvs, un šim grēkam jums nav jātiek piedotam, ne šeit un ne vēl mazāk viņpasaulē. Un tātad dodieties prom no šejienes, lai šeit pie Mana drauga Kisjona varu uzturēties vairākas dienas bez tālākiem traucējumiem! 7] Viens farizejs saka: “Mēs nedrīkstam tevi izlaist no acīm, tā, ka mums tas ir uzdots no mūsu priekšnieka, ka esam tev nolikti par uzraugiem. 8] Es saku: “Jā, jūs pie Manis esat nolikti kā vilki pār avju bara. Bet ja jūs pie sava nodoma paliekat, Es tūlīt likšu no kalniem nākt lāčiem un viņus nolikšu pie jums kā uzraugus un pārmācītājus!” 9] Šajā acumirklī no tuvējiem kalniem sadzirdama daudzu lāču stipra rēkšana. Kad farizeji un sen jūdi to dzird, tad viņi ātri bēg uz jūras pusi, tur ātri sakāpj zvejnieku laivās un atgrūžas no krasta. Bet stiprs pretvējš viņus atkal dzen pie krasta, pie kura šur un tur redzami vairāki lāči. Ap divi stundām viņi cīnās ar vēju, kas, cik bieži viņi, vējam nostājot, no krasta attālinās, viņus atkal stūrgalvīgi dzen uz krastu. Pēc divu stundu izmisīgas cīņas ar vēju un jūru, beidzot nāk lielāks kuģis, uzņem izmisušos un pārgurušos un ar viņiem aizbrauc, un, proti, lielākā vētrā, kas katru acumirkli draud kuģi aprīt. Tā viņi tiek mocīti visu cauru dienu un nakti un tikai ap nākamās dienas pusdienlaiku viņi sasniedz krastu netālu no Kapernaumas. 10] Tur viņi no priekšnieka tiek uz čaklāko iztaujāti, ko visu viņi ir redzējuši, dzirdējuši un piedzīvojuši. Bet viņi ir mēmi un neiedrošinās runāt; jo viņi pret Mani bija ieguvuši ievērojamu respektu un pagaidām neiedrošinājās neko pret Mani uzsāk. 151. Priekšlikums uzkāpt kalnā. Par kalniem tā laika Kānā. Kisjona jautājums tempļa spiegu sirdsapziņai.. Kalna satriecošā atbilde uz to un tā labā iedarbība. Pirmā naktsmītne Kisjona kalnu ganībās. 1] Bet Kapernaumas priekšnieks saaicināja citus un sūtīja pēc Manis. Bet arī viņi daudz cīnījās ar vētru; jo bija jau rudens, t.i., pirms rudens, kas te ir grūts laiks un šajā laikā Galilejā un jo vairāk šīs zemes jūrā vienmēr bija vētras. Un viņi tikai 5 dienā nonāca vietā, kur Es vēl uzturējos, un tīkoja ar Mani runāt. Bet Es viņus nepielaidu, jo zināju, ko viņi gribēja, bet liku viņiem pateikt, ka Es šeit uzturēšos vēl ilgāk un no šejienes apciemošu tuvējos apvidus, — un lai viņi izturas mierīgi, citādi viņiem varētu klāties ļoti ļauni! 2] Bet bija tieši pēc sabats, kas tagad ir svētdiena, un pie tam ārkārtīgi skaidra un skaista diena, un KISJONS nāca pie Manis un Man un visiem klātesošiem izteica priekšlikumu uzkāpt līdzās esošā ļoti augstā kalnā. 3] Tas bija kalns, kuram vēl nebija nekāda nosaukuma. Jo toreiz dabas zinātnes vēl ļoti bija savā bērnībā, un tā lielākajai daļai kalnu, līdzenumu, ieleju, ezeru un mazāku upju nebija nekāds vispārējs nosaukums, bet gan tikai kā tie šad un tad no to tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem tika nosaukti, bet visgrūtāk gāja ar kalnu nosaukumiem. 185

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1