atnācu uz šejieni — vai jūs gribat doties līdzi? Es jums atļauju brīvi izvēlēties, jo zinu, ka jums ir sievas un bērni, un jums nav viegli tos atstāt. Tomēr neviens, kas Manis dēļ kaut ko atstāj, atstāto nezaudēs, bet gan daudzkārt atkal iemantos.” 2] Uz to Pēteris saka: “Kungs! Tev par prieku es atdotu savu dzīvību, nerunājot nemaz par savu ģimeni. — Tā izdzīvos arī bez manis. Jo es esmu nabags un varu sagādāt viņiem ļoti maz maizes; mūsu zvejošana tikko pabaro viena cilvēka pus muti, nerunājot nemaz par svētīgu uzturu ģimenei! Mans brālis Andrejs arī var to apliecināt. Mēs gan esam dzimuši Betsaidā, bet uzturu mums vajadzēja meklēt šeit, šajā tuksnešainajā, bet zivīm tomēr diezgan bagātajā Jordānas krastmalā, kur tad arī Jānis mūs tagad nokristīja. Bet mūsu tēvs Jonass ir vesels un spēcīgs, tāpat arī mūsu sievas un māsas; turklāt svētība no augšas palīdzēs viņiem iztikt!” Es abus uzslavēju par šiem vārdiem, un mēs devāmies ceļā. 44. Bet Filips bija no Betsaidas, no Andreja un Pētera pilsētas. 3] Ceļā, kas kādu laiku vēl stiepās gar Jordānas krastu, mēs sastapām Filipu, kas tāpat dzimis Betsaidā, viņš jau visā agrumā ar sliktu tīklu Jordānas viļņos meklēja sev brokastis. — Pēteris pievērsa Manu uzmanību viņam un teica: “Ak Kungs! Tas vīrs daudz cieš un ir ļoti nabags, bet, neraugoties uz to, godīgākais un krietnākais vīrs, savā sirdī pilns patiesas dievbijības! Kā būtu, ja Tu arī viņam ļautu nākt līdz?” 4] Uz šo Pētera jauko piedāvājumu Es neteicu neko citu, kā: “Filip, seko Man!” Viņš to nelika teikt divreiz, nometa tīklu savā priekšā un, nejautājot, uz kurieni, tūdaļ devās Man līdz. Tikai ceļā Pēteris viņam sacīja: “Tas, Kuram mēs sekojam, ir — Mesija!” Bet Filips atbildēja: “Mana sirds man to jau teica tajā acumirklī, kad Viņš mani tik mīļi aicināja.” 5] Filips bija neprecējies trūcīgu zvejnieku skolotājs, tā, ka viņš diezgan labi izprata Rakstus un bija personīgi pazīstams ar Jāzepu no Nācaretes, tātad pazina arī Mani un tāpēc zināja ne mazumu no tā, kas bija noticis, Man dzimstot, un Manā jaunībā. Viņš bija arī viens no tiem nedaudzajiem, kas slepenībā cerēja, ka Es izrādīšos apsolītais Mesija; taču, tā kā kopš Mana divpadsmitā dzīvības gada neko brīnumainu vairs neveicu, bet gan dzīvoju un strādāju kā katrs cits pavisam parasts cilvēks, tad ļoti daudzi sāka aizmirst brīnumaino iespaidu, kuru bija izsaukusi Mana piedzimšana; pat toreiz visvairāk aizkustinātie sacīja, ka Mana piedzimšana esot kļuvusi tik brīnumaini slavena tikai, pateicoties pašu par sevi ievērojamu apstākļu un parādību sakrišanai, bet tiem noteikti nav nekāda sakara ar Manu piedzimšanu; arī Manas jaunības ģeniālo būtību Es Savos vīrišķīgākos gados esot tik pilnīgi zaudējis, ka no tās nekur vairs neesot sastopamas pēdas! — Bet Filips un vēl daži nedaudzie sevī stingri cerēja uz mani; jo viņi zināja par Sīmaņa un Annas pravietojumu, kas bija noticis templī Manas apgraizīšanas laikā, un gaidīja no tā lielas lietas. 45. Filips atrod Nātānaēlu un viņam saka: “Mēs esam atraduši To, par kuru Mozus bauslībā un pravieši ir rakstījuši: tas ir Jēzus, Jāzepa dēls no Nācaretes. ” 6] Kad nu Filips, kas Man sekoja, ceļā sastapa Nātānaēlu, kuru bija īpaši meklējis, un kurš tajā brīdī, sēdēdams zem kāda vīģes koka, laboja savus zvejas rīkus, viņš, pilns dedzības, Nātānaēlam sacīja: “Brāli, es jau visu diezgan garo ceļu acīm esmu Tevi meklējis un tagad no visas sirds priecājos, ka esam sastapušies; jo redzi, mēs esam atraduši To, par Kuru Mozus bauslībā un pravieši ir rakstījuši: “Tas tomēr ir Jēzus, Jāzepa dēls no Nācaretes!” 46. Un Nātānaēls viņam saka: “Kas labs var nākt no Nācaretes?! Uz to Filips viņam saka: “Nāc un raugi pats!” 7] Nātānaēls tad kļuva gandrīz nedaudz saīdzis un sacīja: “Kas gan nepazīst slikto nostūri Nācareti?! — Kas gan labs var nākt no šī perēkļa?! — Un (savā ziņā pats par sevi saprotams) vismazāk jau Mesija!” Bet Filips atbildēja: “Es labi zinu, ka šajā ziņā tu vienmēr esi bijis mans pretinieks, kaut gan es tevi simtiem reižu esmu iepazīstinājis ar saviem pamatojumiem. Bet tagad nāc un pats pārliecinies, un arī tu teiksi, ka man ir pilnīga taisnība. 8] Nātānaēls pārdomādams piecēlās un sacīja: “Brāli, tas būtu brīnumu brīnums! Jo vazaņķi no Nācaretes tomēr noteikti ir sliktākie no visas pasaules! Vai par vienu romiešu bleķa gabalu ar nācarieti nevar darīt visu, ko vien grib?! Jo šajā perēklī jau sen vairs nav nekādas ticības nedz Mozum, nedz praviešiem! Īsi, sakot, nācarieti var padarīt, par ko vien tu gribi, un tas jau ir kļuvis par senu parunu, ka saka: “Šis vai tas ir vēl sliktāks par nācarieti!” Un tu saki, ka no turienes ir Mesija, pie Kura tu gribi mani aizvest, lai es Viņu redzētu? — Nu, nu, pie Dieva gan visas lietas ir iespējamas! Paskatīsimies.” 47. Kad Jēzus redz pie Viņa nākam Nātānaēlu, Viņš par viņu skaļi saka: “Redzi, viens īsts izraēlie- 18
tis, kurā nav nekādas viltības!” 9] Ar šiem vārdiem Nātānaēls ar Filipu devās pie Jēzus, kurš pa to laiku, simts soļu attālumā no šīs vietas, bija mazliet atgūlies. Bet, kad abi jau atradās Jēzus tuvumā, viņš skaļi sacīja: “Redzi, viens īsts izraēlietis, kurā nav nekādas viltības.” 48. Nātānaēls Viņam saka: “No kurienes tad tu mani pazīsti?” — Jēzus atbild un viņam saka: “Es tevi redzēju, pirms Filips tevi aicināja, kad tu biji zem vīģes koka.” 10] Nātānaēls, ļoti pārsteigts par šo visai patieso atsauksmi, kura viņam no Manas mutes skaļi nāca pretī, jautāja: “No kurienes tad tu mani pazīsti, ka vari par mani tā apgalvot? Jo manu iekšieni var pazīt vienīgi tikai Dievs un es; bet es nekad neesmu bijis lielībnieks un savu tikumu atklāts cildinātājs. Tātad no kurienes tu zini, kāds es esmu?” — Bet Es viņu uzlūkoju un sacīju: “Es tevi redzēju, pirms Filips tevi aicināja, kad tu biji zem vīģes koka!” 49. Nātānaēls atbild un Jēzum saka: “Rabi! — Tu patiesi esi tas Dieva dēls, Tu esi tas Izraēlas ķēniņš! “ 11] Šī Mana liecība par viņu Nātānaēlu ļoti pārsteidza, un viņš tūlīt ar ļoti satrauktu sirdi sacīja: “Meistar! Neskatoties uz to, ka Tu esi nācarietis, Tu tomēr patiesi esi Dieva dēls! Jā, Tu neapšaubāmi esi ar lielu ilgošanos sen gaidītais Izraēlas ķēniņš, Kas Savu tautu atbrīvos no ienaidnieku nagiem. Ak, Nācarete, cik maza tu biji un cik liela tu tagad kļūsti! Tas pēdējais tiks paaugstināts par pirmo! Ak, Kungs! Cik ātri Tu man devi ticību! — Kā gan tas nāk, ka visas šaubas no manis atkāpušās, un tagad es pilnībā ticu, ka Tu esi tas apsolītais Mesija?” 50. Jēzus atbild un Nātānaēlam saka: “Tu tici, jo Es tev teicu: Es tevi redzēju zem vīģes koka (pirms Filips tevi sauca). (Bet Es tev saku), tu redzēsi vēl lielākas lietas nekā to!” 12] Uz šo Nātānaēla jautājumu Es atbildēju tā, kā to min šis dotais 50. pants, ar to parādīdams Nātānaēlam, ka viņš tagad gan tic, ka Es esmu tas apsolītais Mesija; bet uz tādu ticību viņu pamudinājusi Manī pamanītā gaišredzība, kas var būt vienīgi Dievā, taču piemetinu, ka vēlāk viņš redzēs vēl ko lielāku, bet ar to Es viņam gribu teikt tik daudz, kā: “Tagad tu tici brīnuma dēļ, bet nākamībā tu ticēsi brīvi!” 51. Un Jēzus viņam saka: “Patiesi, patiesi, Es jums saku, — no šī brīža jūs redzēsiet atvērtas debesis un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu!” 13] Un patiesi, patiesi, Es jums saku: no šī brīža jūs visi redzēsiet atvērtas debesis un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu, — tas viss nozīmē tik daudz kā: “Turpmāk, ja jūs no Manis iegūsiet sava gara atdzimšanu, tad atdarīsies dzīvības vārti, un tad, paši kā eņģeļi, jūs redzēsiet tieši caur mani par eņģeļiem atdzimušos un tātad arī šajos eņģeļos par “Dieva bērniem” kļuvušos cilvēkus ejam no nāves uz mūžīgu dzīvību (uz augšu); pretstatā redzēsiet arī daudzus pirmradītos eņģeļa garus no visām debesīm nonākam pie Manis, visas dzīvības Kunga, un staigājam Manās, Cilvēka Dēla, pēdās, — sekojot Jāņa piemēram un liecībai. 14] Tātad tā nu ir pirmās nodaļas pareizā izpratne; bet pēc tā lai neviens nedomā, ka šeit dotā izpratne jau ir visu izsmeļoša! Ak, tas tā nav; bet šī velte gan ir praktisks ceļa rādītājs, pēc kura katrs, kuram ir laba griba, var iekļūt Dievišķās gudrības dziļumos un katrā atsevišķā pantā ieraudzīt un atzīt visādu dzīvības nozīmi. Bet, kā jau teikts, šī velte ir patiesa galvenā mēraukla, pēc kuras viss var tikt mērots un tiesāts. Jāņa Evaņģēlija 2. nodaļa. Kāzas Galilejā, Kānā. Tempļa šķīstīšana. 10. Pirmās un otrās nodaļas sakarība. Kungs ar saviem četriem mācekļiem vecāku namā. Jāzeps ir nomiris. Marijas maldīgās domas par Mesijas darbību. Jēkabs, Jānis un Toms pieņemti par apustuļiem. Mājieni par garīgo atbilstību pie notikumiem kāzās Kānā. Trīs atdzimšanas stadijas. (Jāņa ev. 2:1–5) 1. Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilejā, un tur bija Jēzus māte. 1] Ar otrās nodaļas pirmā panta sākumā sastopamo “un” tiek apliecināts, ka abas nodaļas savā starpā ir pilnīgi savienotas, kas kļūst skaidrs jau no apstākļa, ka šīs kāzas notika kādas Jāzepam ļoti drau- 19
tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un
ām arī manai mājai, kur es tad T
tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi
55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk
sevi nevar iet staigāt prieka birz
tagad par to tālāk vairs ne; man
meklēju, tad Es kā kāds kungs no
Irhaela ar viņas vīru Joramu un v
visu labu, jo tu, labu darot, esi s
13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi
ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša
sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi
vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi
saka: “Tā, kas ir iespējams vie
iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie
viņiem nākušas, atziņas! Jā, n
kam tāda miesas pārmācība tāta
zinu gadījumus, kur kādam namam n
lielā naktī un viņam šo tiltu a
ja cilvēki visā būtu caurstrāvo
sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr
no rīta pamostas, viņu rokas ir s
visu pārējo jau tāpat rūpējies
10] Kornēlijs saka: “Es viņu k
nu, kas Man nāks pretī lai ar kā
3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma
jadzētu piedzimt un izaugt arī ze
piedod viņam visu, kā Es piedodu,
ar Belcebula palīdzību, tas ir el
pacēla acis… — Es saku: “Aps
pirms aizbraukšanas viņam atļaut
lielām bailēm, pienāca pie Manis
lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim
pateicas, bet redzīgais ir pilns p
12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro
ja tikai viņi tai ļoti stingri ie
7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m
ticības. Ja es tad dažreiz kaut k
tas atbildes. 116. Scēna ar podagr
dža, tātad no slimības, no kuras
statūtus?!” 119. Par tempļa zv
Mariju un visus Jāzepa bērnus un
Dieva Vārdu, tad pasaules priekš
mācība, pēc kuras viņi dzīvo,
6] Viens farizejs saka: “Šī lie
Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci
11] Tās pāris dienas, kuras Es ar
patiesības dziļākos dziļumos?!
2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu
tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att
nīt tavu maizi!” Bet nekur nest
diem dzītu postā tos, kas ir naba
(Mt. 10:27) un tātad neviens nebai
12] Caur Tādu darbību tad vecajā
sirotājus, lika atbrīvošanas dok
un tūlīt devās ceļā atpakaļ p
ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad
13] Tagad Manī pasaulē ir nācis
acis un viņi tad redzētu, kas ir
kāpām šī kalna augstajā virsot
12] Turies tikai pie mīlestības u
saprātā asi redzošam — citādi
vakara cilvēkā nosaka pirmo patie
miesas acīm, te ir tālredzīgi un
8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī
3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k
labi aptvēri un saprati?” 166. K
jāturas, it kā Es jums būtu devi
Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū
dēlam Jāzepam labā sabiedrībā
veica to pašu, ko mūsu acu priek
starp kādu pravieti un Mesiju tak
ieta viņam jātiek nonāvētam un
niknuma, tādēļ, ka viņu aklās
16] Bet tagad mana drauga Kisjona k
dumji un tumši, ka bez kādu sevi
vai negribat naudu viņiem tūlīt
grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei
siet pārliecināties, kā tur tās
nu virsnieka palīdzību! Bet kam j
iem viņi jau bija pilnīgi viens,
pusdienas ceļojums un, tā kā vi
9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar
unāju līdzības, kuras viņiem na
milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).
195. Patīkams pārsteigums, izkāp
tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i
sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz
8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar
6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri
viņam tikai bija liels prieks, ka
viesus pēc viņu vajadzībām. 15]
zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik
dienas, lai esam pietiekami spēcin
dinošas eļļas, dziedinošas sula
10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P
atpakaļ. 10] Visās citās neskait
kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i
13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur
lētos izvirzīt kādu galveno dzī
mudinās visādai darbībai, lai Es
tots, viņiem pametu dažus iekšē
9] Bet, miera stundai beidzoties, p
līcim, un viņiem nav jāzina, uz
24] Boruss to arī dara, bet Jairus
āļi un māsas esam pilnīgi mier
ērni no bailēm trīcēja, jo viņ
mazāk vecus kokus un pēc zvērin
4] Kad virstiesnesis dedzīgākās
labajā rokā nēsā ķeizara varas
239. Tiesas scēnas turpinājums. T
nedaudz stundās. Bet daļa lai nod
agātiem vecākiem labi jārūpēja
atnākušajiem bagātniekiem. “Ka
patiesības liecinieku slikto piere
95. Toms un Jūda. Jūdas būtība
135. Muitnieka Mateja runa viņa l
Vīna apreibušie un miegainie temp
216. Philopolda pieticīga un labā