Views
3 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tas nepārtraukti

tas nepārtraukti mainīt savas vietas? 11] Citas zvaigznes, kuras jūs dēvējat par stāvzvaigznēm, protams, izskatās tā, it kā tās būtu piestiprinātas pie kāda cietokšņa; bet tomēr tas tā nav. Tās no Zemes ir tikai ļoti tālu, un to ceļi tik tālu izstiepti, ka tās tos bieži tikko noiet vairāku simttūkstoš Zemes gados un tāda iemesla dēļ to kustība pat simts cilvēku mūžos nevar tikt pamanīta. Un tas ir iemesls, kādēļ jums tās liekas kā pilnīgi uz vietas stāvošas; bet īstenībā ir citādi, un visā bezgalīgajā telpā nekur nav kāds tā dēvētais cietoksnis. 12] Cietoksnis, kuru domā Mozus, ir no pareizas izpratnes un no mīlestības, kas ir dzīvības svētīta augsne, izrietoša stipra griba pēc Dieva kārtības. Bet tādēļ, ka tāda griba var izrietēt tikai no patiesas, augļus nesošas Dieva mīlestības pilnības cilvēka sirdī, kā tā pati var izrietēt no Debesu gaismas, ko Dievs izlēja cilvēkā, kad Viņš šo iekšējo tumsu dalīja vakarā un rītā, tad šī patiesā mīlestība un patiesā izpratne, kas viss cilvēkā izpaužas kā dzīva ticība, ir debesis cilvēkā, un no tā izrietošā stingrā griba — Dieva kārtība — ir debesu cietoksnis cilvēkā un pie šāda cietokšņa, ja šāds cietoksnis pēc Dieva mīlestības gribas ir pilnīgi pareizā kārtībā, Dievs dod jaunus spīdekļus no Debesu Debesīm, ka te ir tīra Tēva mīlestība Dieva sirdī, un spīdekļi tad apgaismo gribu, paceļ to līdz debesu eņģeļu izpratnei un caur to radīto cilvēku neradītā, tagad caur paša brīvu gribu dievišķā kārtībā pats sevi par jaunu pārveido par Dieva bērnu. 161. Mozus Radīšanas stāsta izskaidrojuma turpinājums. Par dabīgo iznīkstošo cilvēku un par īsteno mūžīgo cilvēku. Divi lieli spīdekļi vai par Mūžīgā Gara būtību un par dvēseles būtību. Ko nozīmē zvaigznes? Ceturtā radīšanas diena. 1] (Kungs): “Cik ilgi cilvēks ir radība, viņš ir laicīgs, iznīkstošs un nevar pastāvēt; jo katrs cilvēks, kā viņš dabīgi ir radīts, nav nekas cits, kā tikai derīgs trauks, kurā caur pastāvīgu dievišķu līdzdarbību var attīstīties īsts cilvēks. 2] Ja ārējais trauks ir ieguvis pietiekamu izglītības pakāpi, kādam nolūkam Dievs trauku pārpilnam ir labi ierīkojis ar visām nepieciešamām sastāvdaļām un īpašībām, tad Viņš cilvēka sirdī pamodina vai drīzāk attīsta Savu mūžam neradīto Garu un šis Gars pēc savas iedarbības mēra ir tas, ko zem diviem lieliem gaismekļiem, kuri tiek likti pie debesu cietokšņa, saprot un grib saprast Mozus, kā arī visi patriarhi to tā un nekad citādi nav sapratuši. 3] Šī mūžīgā, neradītā, pilnīgai mūžībai bagātīgā dzīvā gaisma pie debesu cietokšņa cilvēkā tad ir tas patiesās dienas cilvēkā pilnīgi īstenais diriģents un pirmītējo trauku māca pilnīgi pārvaidoties savā mūžam neradītā Dieva būtnē un tā visu cilvēku padarīt par patiesu Dieva bērnu. 4] Bet katram radītam cilvēkam ir dzīva dvēsele, kas gan ir arī gars ar nepieciešamām spējām pazīt labo un patieso un ļauno un neīsto, labo un patieso piesavināties un ļauno un neīsto no sevis padzīt. Bet, neskatoties uz to, tas nav nekāds neradīts, bet gan radīts gars un kā tāds pats par sevi nekad nevar sasniegt Dieva bērna stāvokli. 5] Bet kad viņa pēc viņai dotiem likumiem visā savas sirds pazemībā un vienkāršībā un ar viņai no Dieva iestādīto brīvo gribu labo un patieso ir pieņēmusi, tad šāda pazemīga vienkārša un paklausīga griba, lai runātu pavisam aptverami, ir kļuvusi par patiesu debesu cietoksni, tādēļ, ka viņa tieši pēc cilvēka dvēselē liktā debesīgā ir sevi izglītojusi un tātad ir pavisam piemērota sevī uzņemt tīri neradīto dievišķo. 6] Tas tīri dievišķais, vai neradītais Dieva Gars, Kas tagad uz mūžību tiek likts pie Tāda debesu cietokšņa, ir tā lielā gaisma; bet cilvēka dvēsele, kas caur lielo gaismu tad arī tiek pārveidota par gandrīz līdzīgi lielu gaismu, ir otrā, mazākā gaisma, bet kas tagad līdzīgi neradītajai lielajai gaismai tiek likta pie tā paša debesu cietokšņa un no neradītās gaismas tiek pārveidota par līdz neradītu gaismu, bez kā kaut ko zaudējot no savas dabīgās būtības, bet gan kādā pilnīgi garīgā apgaismotā ziņā bezgala daudz iegūstot. Jo cilvēka dvēsele par sevi mūžam nevarētu saskatīt Dievu Viņa tīrākā Gara būtībā, un pretēji, tīrākais, neradītais Dieva Gars nekad nevarētu redzēt dabisko, tā kā viņam par sevi nekāds dabiski materiālais neeksistē. Bet minētā tīrākā gara ar dvēseli savienībā tagad dvēsele caur viņai klāt pienākušo jauno Dieva Garu var saskatīt Dieva Garu Viņa pirmgara tīrākā būtībā, un gars caur dvēseli dabīgo. 7] Un tas ir tas, ko saka Mozus, ka tad viena liela gaisma valda dienu un maza gaisma nakti un nosaka zīmes, tas ir: visā gudrībā visu parādību un visu radīto lietu cēloni, tātad arī noteic laikus, dienas un gadus, kas izsaka tik daudz, kā: visās parādībās pazīst Dievišķo gudrību, mīlestību un žēlastību. 196

8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī piemin, ir neskaitāmās derīgās atziņas visās atsevišķās lietās, kādas atsevišķas dabīgi nāk no vienas galvenās atziņas un tādēļ ir liktas pie tā paša debesu cietokšņa, kā tās abas galvenās gaismas. 9] Un redzat, tā beidzot ir ceturtā radīšanas diena, kuru Mozus min savā grāmatā, bet viegli aptverams, kā tās trīs iepriekšējās, ir cēlušās no tā paša cilvēka vakara un rīta. 162. Mozus Radīšanas stāsta piektā un sestā diena. Zemes un cilvēka dabīgā izcelšanās. Brīdinājums no daudz zināšanas. Mudinājums meklēt Dieva Valstību sevī. 1] (Kungs): “Bet lai šinī ziņā jūs Man tad tālāk neko nejautājat, kāda tad ir tā lieta ar piekto un sesto radīšanas dienu, tad Es jums pavisam īsi saku, ka vēlākā visas dzīvnieku pasaules un beidzot paša cilvēka radīšana neapzīmē neko citu, kā visa tā, ko cilvēks sevī ietver savās dabiskās daļās, pilnīgu atdzīvināšanu un noteiktu realizāciju. 2] Viņa jūra un visi viņa ūdeņi top pilni dzīvības, un cilvēks savā tagad tīri dievišķā neradītā gaismā pazīst un saskata neskaitāmo un bezgala dažādo ideju un formu pilnību un šādā kārtā pamana savu tīri dievišķo izcelšanos. Un caur pastāstīto pirmā cilvēka radīšanu tiek attēlota nobeigta cilvēka tapšana vai pilnīga Dieva bērnības mantošana. 3] Protams, tagad tu pavisam slepeni sirdī sev jautā un saki: “Jā, jā tas viss gan ir pavisam labi, gudri un lieliski, un neviens ne mazākā mērā nevar šaubīties par visa tā pilnīgāko patiesību, bet kā tad šī Zeme, kurai tak neiespējami kopš mūžības būt tādai, kāda tā ir tagad, ir izcēlusies? Kā tā ir apaugusi ar visāda veida zālēm, stādiem, krūmiem un kokiem? Kur un kad izcēlušies visi dzīvnieki? 4] Un kā cilvēks kļuva šīs Zemes pilsonis? Vai patiesi bija radīts tikai viens cilvēku pāris, kā to norāda Mozus grāmata, jeb vai uz Zemes tūlīt tika likti daudzi dažādas krāsas, auguma un rakstura cilvēki?” 5] Uz šiem tieši ne peļamiem jautājumiem Es tev nevaru teikt neko citu, kā to, ko Es tev jau esmu teicis, proti: ja tev piemīt eņģeļa gudrība, tad tu no tīri garīgā atpakaļejošā atbilstībā uz dabīgo, no tā, ko Mozus saka savā grāmatā, arī uz mata atradīsi visu dabīgo radīšanu, protams, ļoti plašos periodos, kuri viens otram seko gandrīz tādā par kārtībā, kā tie tiek atstāstīti Mozus grāmatā un pirmā cilvēku pāra izcelšanās iekrīt gandrīz tajā pat laikā, un beidzot viņu pārbaudīšana un vairošanās, izņemot nedaudz, ielikta atbilstošās ainās, seko tieši tādā kārtībā, kā tas tiek atstāstīts un pierādīts Mozus grāmatas tālākajā gaitā. 6] Bet, kā teikts, bez eņģeļa gudrības tu to gan nekad nespēj atrast un, kaut arī tev piederētu visa Zemes gudro gudrība, kuri arī par šo punktu te jau ir apmainījušies dažādiem uzskatiem un domām. 7] Bet tādas zināšanas uz šīs Zemes nevienam cilvēkam arī nedod nekādu sevišķu labumu, tādēļ, ka caur lielām zināšanām cilvēks savā sirdī īstenībā reti vai pat nekad nekļūst ievērojami labāks, bet gan bieži sliktāks. Jo daudz zinošais bieži kļūst lepns un augstprātīgs, tad no saviem iedomāti nesasniedzamiem augstumiem plātīgi skatās lejā uz saviem brāļiem kā ērglis uz zvirbuļiem un citiem maziem putniem, it kā tie te būtu tikai tādēļ, lai viņš visus tos saķertu un apēstu. 8] Pirmām kārtām Dieva Valstību un tās taisnīgumu meklē savā sirdī, par visu pārējo raizējies maz; jo tas viss, kopā ar eņģeļa gudrību, var tev tikt dots vienā naktī. Es domāju, ka tagad tu Mani pilnīgi saprati?” 163. Farizeja atbilde Kungam uz Viņa Mozus Radīšanas stāsta izskaidrojumu. Kunga pareģojums par tiesu pār Jeruzalemi. Par garīgi redzētā un piedzīvotā neizpaušanu. 1] Kad farizejs un viņa biedri no Manis bija saņēmuši tik plašu izskaidrojumu par Mozus 1.grāmatu, viņi visi Manā priekšā stāvēja kā nolēmēti un pēc kāda redzami nopietnu pārdomu laika galvenais farizejs teica: “Kungs! Visās lietās visu meistaru Meistar! Es un mēs visi, kaut gan ne bez liela žēluma nu saprotam, ka Tev visās lietās ir pilnīga taisnība un ka viss, ko Tu runā, ir tīra patiesība. Bet es ne velti teicu: Mēs to tagad saprotam ne bez lielas nožēlas! Jo ar tādu ļoti svēti augstu gudrību, bez kādiem pavisam sevišķiem brīnumiem, šai ļauni savtīgai pasaulei Tu sprediķosi pilnīgi kurlām ausīm, un ja Tu veiksi brīnumus, Tev būs akli skatītāji un tātad maz ko panāksi. 197

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן