Views
5 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

2] Ja cilvēkam, lai

2] Ja cilvēkam, lai pats sevi izveidotu par patiesu cilvēku, savā gribā un rīcībā vajag būt pilnīgi brīvam, te Tu vari sprediķot un veikt brīnumus, cik Tu gribi, tad patiesi no simts pie tā tomēr atgriezīsies tikko viens. Jo ja kāds jau pamatā ir par daudz dumjš un viņam nekādā cilvēkiem derīgā un svētīgā nozarē nav nekāda izglītība, tad viņam nav iespējams Tavu Mācību aptvert. Bet ja viņam, vai tas ir rakstos vai kādās citādās zinātnēs vai mākslās, ir tikai vienu pakāpi par daudz un tādēļ ļoti labi nopamatots saprāts un ja ar to ir saistīta kāda laicīga priekšrocība, no kuras it kā vēl atkarīga personīga cieņa, tad Tu Savā vietā zem zibens un pērkona vari likt runāt Tēvam Jehovam, un tādi cilvēki darīs to, ko mūsu priekšteči zem Mozus darīja tuksnesī, kur viņi, kamēr Mozus uz Sinaja kalna zem zibeņiem un pērkoniem runāja ar Jehovu un no Viņa saņēma svētos baušļus, no zelta izlēja teļu, tad pagāniskā veidā ap to dejoja un caur to viņu pielūdza! 3] Ja es nezinātu, kādi, sevišķi Jeruzalemē, ir farizeji, rakstu mācītāji un visi priesteri un levīti, tad es tikko iedrošinātos to Tev teikt, bet es šos ļaudis pazīstu par daudz labi, šī iemesla dēļ esmu no tempļa skaisti tālu attālinājies un to vairs neapmeklēju. 4] Ja Tu varbūt reiz atkal atgriezies Jeruzalemē, tad ņem līdz lielu porciju visvarenības, citādi Tu kā Dieva zaimotājs tiksi nomētāts ar akmeņiem! Jo kas tikai par matu grib būt gudrāks, nekā pat nelietīgākais tempļa telpu slaucītājs, tas tūlīt tiek nopelts kā ķeceris un Dieva zaimotājs, un ja viņš ar krietna upura palīdzību neatgriežas uz pareiza ceļa, viņam stāv priekšā ārpus pilsētas mūriem lāsta vietā bez kādas žēlastības tikt nomētātam ar akmeņiem. 5] Mans dievišķais Draugs, es Tev saku, Jeruzalemei ir tikai viena dziedināšana un tā ir tā no Sodomas un Gomoras! Citādi šai pilsētai un tās iedzīvotājiem vairs nav nekādas pestīšanas. 6] Es saku: “Draugs, ko tu Man te teici, Es jau sen zināju! Jā, Es tev saku — tās arī būs Jeruzalemes beigas! Bet vispirms šajā pilsētā vēl vajag notikt visam tam, kas par to no visiem praviešiem ir ticis pareģots, lai piepildās visi raksti un tās mērs top pilns. Un no šodienas jūs neskaitīsiet septiņdesmit gadus, un neviens akmens netiks atstāts uz otra! Un ja tad kāds jautās un teiks: “Kur tad stāvēja templis?”, tad neatradīsies neviens, kas pētniekam to pateiks! 7] Šīs pilsētas mūros ir tikuši nonāvēti daudzi pravieši. Es zinu par visiem, viņu asinis augstākās debesīs kliedz pēc atriebības pret tādiem apkaunojošākiem neliešiem; bet mērs, kuru šai pilsētai deva elle, vēl nav pilnīgi piepildīts, un tādēļ tā vēl tika saudzēta! Bet nu drīzā laikā tās mērs ir pilns un tā nekad netiks saudzēta! 8] Bet, pirms vēl mēs šo nu kalnu atstājam, Es jums visiem dodu kādu stingri vērā ņemamu pavēli, un tā pastāv tajā, ka, lai neviens no jums, no visa tā, ko jūs šajā kalnā redzējāt, lejā nevienam neko ātrāk nestāstāt, pirms Es jums garā tam došu atļauju. Kas Tādu Manu pavēli neievēros, tam jātiek sodītam ar acumirklīgu mēmumu; jo ļaudis ielejā tam vēl ilgi nav nobrieduši un arī jūs paši vēl ne pārāk pietiekami. 9] Bet to, ko jūs šeit mācījāties, to ar sev līdzīgiem pārrunājiet tā, it kā jūs to nebūtu dzirdējuši no Manis, bet gan, ka tas būtu izaudzis uz jūsu pašu pamatiem! Tikai, kad jūsu draugi pamazām būs dzīvi iegājuši Tādā jūsu mācībā, tikai tad zem četrām acīm jūs viņiem varat teikt, no Kā jūs šādu mācību esat saņēmuši, un kādas zīmes jūs pieredzējat. 10] Bet tad tā apmācītiem neaizmirstiet Manā Vārdā dot to pašu pavēli un ar tām pašām sankcijām, kuras Es jums visiem tagad esmu šeit devis! 11] Bet visā šajā neilgajā laikā, kurā mēs uz šī kalna vēl uzturēsimies, jūs piedzīvosiet vēl dažu ko brīnumainu; jo Man slāpst pēc tā, jūs jūsu ticībā padarīt cik iespējams, spēcīgus. Bet pie visa, ko jūs vēl drīkstat redzēt un dzirdēt, ievērojiet nupat doto pavēli; jo pie šīs pavēles neievērošanas katru no jums uz gadu ķertu piedraudētā pārmācība! 164. Jūda Iskariota stāstījums par viņa ceļojumu pa gaisu. Viņa nevajadzīgie jautājumi. Kunga atbilde un Toma rājiens. 1] Jūda Iskariots teica: “Kungs! Tā ir barga pavēle! Kurš gan to varēs pilnīgi un stingri ievērot?” 2] Es saku: “Dievs arī miesas miršanu ir padarījis par nepieciešamu un negrozāmu likumu un, neskatoties uz visām cilvēku vaimanām, Savu svēto Vārdu tomēr neņem atpakaļ! Tu tagad vari runāt un strīdēties, kā tu gribi, bet beigās tev tomēr vajadzēs mirt! Tikai viņpasaulē tu sapratīsi to, ka tāda miršana tev bija ļoti nepieciešama. 198

3] Un redzi, tieši tā tas ir ar katru pavēli, kas te nāk no Dieva mutes! Padari to pats sev par likumu, tad tu to pavisam viegli spēsi ievērot; bet ja tu pats sev rakstīsi priekšā citu likumu, nekā to, ko tev dodu Es, tad tu Manu likumu spēsi grūti ievērot. Jo kur viens likums ir pret otru, tur kā viena, tā otra likuma ievērošana būs grūta un beigās pavisam neiespējama. Vai tu to saproti? 4] Es tev saku: Uzmani sevi un stingri skaties, ka ar laiku kāds pretlikums tevī varbūt netop par tavu nāvi!” 5] Jūda saka: “Bet ko tam atkal jānozīmē? Tu tomēr vienmēr runā līdzīgi ēģiptiešu putnu rakstiem, kurus tagad tikko kāds gudrais vēl var lasīt un vēl mazāk saprast! Kas tad pamatu pamatā ir pretlikums? Kā es pats sev varu dot likumu, ko man deva kāds cits? Es to tikai varu vai nu ievērot, vai neievērot, un tas stāv manā brīvā gribā un nevis kādā pretlikumā!” 6] ES saku: “Ja tu vienmēr paliec tāds muļķis, kāds nu esi tagad, tad tev ir labāk atkal doties uz Betaboru; jo tā tu Man esi nepatīkams un pretīgs! 7] No kurienes tad šeit nāk likumi? Varbūt no kaut kur citurienes, kā vienīgi tikai no to gribas, kuriem ir spēks un var dot likumus un tos sankcionēt?! Bet vai katram cilvēkam nav pilnīga vara pār sevi un vai viņš nevar darīt, ko viņš grib? Ja viņš ārējos likumus grib padarīt par savējiem, tad viņš tos noteikti viegli ievēros; bet ja viņš to negrib, tad viņam viņa griba ir pretlikums, un beigās viņam vajag paciest ārējā likuma sankcijas.” 8] Par šo paskaidrojumu gan Jūda rāda skābu seju, bet tomēr saka: “Jā, tagad es to lietu saprotu, un tā ir labi. Bet ja Tu tik bieži runā apslēpti, tad man kļūst baisi, un tad man te atkal vienmēr vajag jautāt, līdz man tā lieta kļūst skaidra, sevišķi, kur ir runa par kādu likumu, kuru dažiem no mums, un arī man, varbūt varētu būt pavisam grūti ievērot; par ko es nemaz nebaidos atzīties. Bet redzi, Kungs, ja kāds cits tev par kaut ko jautā, tad tu visā draudzībā viņam tūlīt dod labāko paskaidrojumu; bet ja es Tev kaut ko jautāju, tad Tu vienmēr kļūsti nedraudzīgs, un es tad tikko vairs uzdrošinos Tev par kaut ko, un lai cik svarīgs tas arī būtu, jautāt. 9] Redzi, mans aizvakardienas dīvainas ceļojums pa gaisu, un tas tādā neticamā ātrumā, ka, izņemot ļoti plašu garām traucošu svītru, es uz Zemes virsmas neko nevarēju pamanīt, man vēl vienmēr neiziet no prāta; te es no Tevis tad tomēr vēlētos uzzināt, kā tas bija iespējams! Jo es no šejienes varbūt biju vistālāk, un, proti, tālu aiz jūras viņējā krasta, un kājām ejot man būtu četras, piecas dienas ilgs ceļš. 10] Es tieši sprediķoju kādā grieķu ciemā, bet diemžēl tur neatradu nekādas sevišķi dzirdīgas ausis un labvēlīgas sirdis, kaut gan Es izdziedināju vairākus viņu slimniekus; es par to sadusmojos un muļķīgo nostūri atstāju. Bet kad es pavisam viens, — jo brālis Toms uz grieķu zemi negribēja mani pavadīt, atrados soļus tūkstoš ārpus ciema, tad man pretī traucās viesuļvētra un es nepaspēju ne apskatīties, kā jau biju augstu gaisā. Tad neaprakstāmi spēcīga vēja brāzma stūma mani šajā virzienā, un, proti, iepriekš minētā ātrumā — tā, ka es, kā jau teikts, tādi lidojot nespēju neko pamanīt, kas atradās uz zemes, pat jūru ne citādi kā garām nozibinošu zibenī. Man nemaz nebija laika padomāt, kā man ietu, ja gaisa brīvo ceļu varbūt aizšķērsotu kāda klints, pret kuru es noteikti tiktu sašķaidīts simttūkstoš pilienos! Bet kā man šeit vajadzēja brīnīties, kad pēc tāda strauja brauciena pa gaisu pavisam maigi tiku nolikts uz zemes Tavā, Kungs, priekšā! 11] Bet tādēļ es tad tagad tikai caur pāris vārdiņiem vēlētos no Tevis uzzināt, kā tas bija iespējams! 12] Es saku: “Draugs, ja tu zini, Kas Es esmu, kā tu vari jautāt, kā Man tas esot iespējams, jeb vai caur kādu līdzekli tev tas notika? Vai tad Dievam nav iespējamas visas lietas? Paskaties uz mākoņiem! Kas tos nes? Tu pirmīt dzirdēji, ka Es visiem izskaidroju Zemes, Mēness, Saules un daudzu citu zvaigžņu, kuras visbiežāk ir tavai izpratnei bezgala lielas Saules, būtību. 13] Redzi, lielie un tātad arī ļoti smagie pasaules ķermeņi brīvi lidinās uz visām pusēm un virzieniem bezgala plašā ētera gaisā un tiem tavai izpratnei ir gandrīz pasakaini ātra kustība. 14] Jautājums: kas nemainīgā kārtībā visu to neskaitāmo nes caur bezgalīgo telpu? Padomā nedaudz par to, un tu par daudz viegli un ātri sapratīsi tava jautājuma lielo muļķību. Un ar to tavs jautājums ir vairāk kā pietiekami skaidri atbildēts!” 15] Pienāk Toms un saka: “Bet ja tu tikai vienu vienīgu reizi nāktu priekšā ar kādu Kunga cienīgu jautājumu! Vai tad mēs visi, kas tikām izsūtīti, neveicām līdzīgu gaisa ceļojumu? Bet mēs zinām, ka Viņš to tā ir gribējis, un ar to viss, kaut gan ļoti neparastais, šurp ceļojums pa gaisu ir vairāk kā pietiekami izskaidrots. Ja tu stingrāk un dzīvāk ticētu, Kas ir mūsu Kungs un Meistars, tad tev tāds jautājums nerastos pat sliktākajā un muļķīgākajā sapnī!” 199