Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

grēcinieki visās

grēcinieki visās lietās aizsteidzas mums priekšā! Grieķi, romieši, ēģiptieši, persieši un gandrīz visas mums kā pagāni zināmās tautas aiz pateicības lielos gudros vīrus, viņu elkus dievina, tā kā viņi domā, ka viņu dievi tādus vīrus viņiem ir devuši aiz žēlastības un viņiem parāda dievišķu godināšanu, ceļ viņiem tempļus un tur svētu to vietu, kur tāds gudrais ir dzīvojis. Ir ļoti maz tādu piemēru, kur pagāni pret tādiem vīriem būtu izturējušies nežēlīgi. 23] Bet mēs, jūdi, kas mēs nesam “Dieva tautas” vārdu, ļoti daudzus mums no Dieva sūtītus praviešus esam nomētājuši ar akmeņiem, lādējuši viņus un vēl vienmēr iedrošināmies sevi dēvēt par Dieva bērniem! 24] Elijam, vienam no lielākajiem un varenākajiem praviešiem, vajadzēja bēgt gandrīz līdz pasaules galam, lai paglābtos no Dieva bērnu un viņu kaimiņu niknuma. Tie ir skaisti “Dieva bērni!” 25] Mēs esam tie, kuri Dieva sūtņus nomētājām ar akmeņiem un tagad, ja tas būtu iespējams, vēlamies arī šo labo Jēzu aizgādāt no pasaules. Bet gan par to no Debesīm varbūt tiks gādāts! Bet ja tomēr tā, kas būtu iespējams — jo Dievs ļaunajiem cilvēkiem pieļauj izdarīt arī šo ļaunāko darbu, lai viņu mērs top pilns ellei —, tad es jums pareģoju mūžīgu lāstu pār visiem jūdiem, ka viņiem uz Zemes nekad vairs nav jābūt dzimtenei, un viņu vārds, kura priekša ir liekušies pat pagāni, cilvēkiem taps pretīgs! 26] Cik patiesi Dievs dzīvo, tikpat patiesi tā arī notiks! Un tāds mūsu pārkāpums ellē atradīs nekad nebeidzamu algu! Labi ievērojat, ka es jums to esmu teicis kā farizejs!” 173. Farizeju niknums uz viņu krietno biedru Tobiju. Caur tiem trim eņģeļiem tiek novērsta Tobija nomētāšana ar akmeņiem. Sarunas starp neticīgajiem templiešiem un ticīgo Tobiju turpinājums. Vīna apreibušie un miegainie templieši tiek no Kunga sūtīti pie miera. Uzkāpšana pakalnā pirms Saules ausmas. 1] Daži to, ko runāja šis vecais vīrs, kas, kā jau teikts, saucās Tobijs, pieņēma; bet lielākā daļa par to tā saniknojās, ka tie gribēja saplēst savas drēbes un pēc tam veco Tobiju un visus, kas viņam piekrita, nomētāt ar akmeņiem. 2] Bet vecais Tobijs teica: “Ak, izvediet tikai savu nodomu pie mums, kas mēs esam kļuvuši kā asi ērkšķi jūsu acīs! Tie trīs eņģeļi, kuri vēl ir šeit, par tādām jūsu slavējamām pūlēm jums arī ellē ierādīs slavējamu algu un velni pabeigs iesākto ieplīsumu jūsu svārkos!” 3] Kad Tobijs saviem saniknotajiem kolēģiem pateica šādus enerģiskus vārdus un viņi sāka meklēt akmeņus, būdā ienāca tie trīs eņģeļi un viņu sejas mirdzēja kā Saule. 4] Kad iecirtīgie to ieraudzīja, viņus pārņēma lielas bailes, un viņi nokrita pie zemes un, aiz bailēm gaudodami, tiem trim lūdza piedošanu. 5] Bet viņi teica: “Ja jūs esat ienaidnieki tiem, kuri tiek vadīti un audzināti no Dieva gara — kas tad ir jūsu draugi? Mēs jums sejā sakām: Tie ir velni! Tādēļ atgriezieties, citādi jums jānobauda Visaugstākā vara!” 6] Nāves bailēs drebošie kliedza: “Kas mums jādara?” Tie trīs saka: “Esiet pazemīgi un ticiet patiesajam, vienīgajam Dieva Dēlam, Kura dvēsele ir viens ar Tēvu! Jo Tēvs ir Viņā un ne ārpus viņa!” Pēc šiem vārdiem tie trīs eņģeļi pazūd un farizeji atkal sāk piecelties un pilnīgi atmet viņu ļoti ļauno nodomu. 7] Bet Tobijs nu viņiem jautā un saka: “Nu, kā ir, ko jūs gribat darīt? Kur ir tie nolādētie akmeņi? Kādēļ jūs tagad neķērāties pie tiem trim, kurus pirmīt vēl turējāt par maskētiem magiem no Persijas? 8] Apjukušie, ļoti iztrūkušies, saka: “Tu tak zini, ka mums vajag turēt Mozus baušļus, kā mēs to pie debesīm un tempļa esam zvērējuši! Bet ja šis Jēzus tagad visur māca un dara pilnīgi pretējo, kā mums jābūt tiek viegli iespējams mūsu zvērestu apmainīt pret šo gandrīz pilnīgi antimozisko mācību? Bet mēs gribam pārdomāt un redzēt, kas te būs darāms! Mēs tagad nesakām ne jā, ne nē; jo stāv rakstīts, ka no Galilejas nekad necelsies neviens pravietis! Un tātad šī lieta, cik arī brīnumaina veida tā dažās lietās ir, tomēr ir saistīta ar ļoti daudz apšaubāma! “ 9] Tobijs saka: “Tas gan ir pareizi, ka no Galilejas nav jānāk nevienam pravietim; bet es jums jautāju, vai stāv arī rakstīts, ka no Galilejas nav jādzimst Mesijam! Cik man zināms, par to nekas nekur nav teikts! Un attiecībā uz gaidāmo Mesiju nekur arī nav norādīta kāda noteikta vieta, kur jādzimst Mesijam! Ja pēc rakstiem Galilejai nekad nav jādod kāds pravietis, tad tā pavisam labi var dot Mesiju! Jo 210

starp kādu pravieti un Mesiju tak būs bezgalīga starpība?!” Apjukušie saka: “Te tev gan ir taisnība; tādēļ mēs par to gribam daudz pārdomāt.” 10] Kāds cits farizejs, kurš, malā stāvot, visu ilgo sarunu pavisam mierīgi bija noklausījies, bez kā starpā izteicis kādas domas, saka: “Draugi un brāļi! Lai nāktu uz šīs ļoti brīnumainās lietas pamatiem, te piederas būt pavisam skaidrā prātā un nebūt ne miegainiem; bet mēs visi vakariņās vairāk vai mazāk iedzērām un pie tam vēl esam ļoti miegaini! Tātad kā varam un gribam par tik brīnumainu un pie tam katrā ziņā ne nesvarīgu un nenopietnu lietu izteikt derīgu spriedumu? 11] Tādēļ es nu domāju, ka mums būtu nedaudz jāizguļas un rīt jāturpina tālākas un noteikti gudrākas pārrunas! Jo kā man liekas, tāpat jau aust gaisma un rīts vairs neliks ilgi uz sevi gaidīt; tādēļ mums pretim sabatam būtu jāiet mazākais piedienīgā mierā, bet ne mūsu domu un uzskatu strīdos. 12] Kā man liekas, Jēzus piekritēju lielais pulks sāk jau kustēties! Mēs gribam vai, pareizāk sakot, mums viņi jānovēro, — bet kā, ja mēs esam miegaini un viņi it kā aiziet ātrāk, pirms mēs pamostamies, ja mēs tagad nepieciešamā kārtā nedaudz iemiegam?!” 13] Kāds cits viņu pārtrauc un saka: “Te ir viegli līdzams; uzstādīsim sardzi!” Iepriekšējais runātājs saka: “Kuru? Varbūt vai kādu citu, kas, tāpat kā tu un es, ir miegaini un kā sargi iemigs tikpat labi, kā mēs abi?!” 14] Kāds trešais saka: Ar gulēšanu pavisam nekas vairs neiznāks; jo citi jau sāk posties aizceļošanai, tādēļ arī mums gan neatliks nekas cits, kā sekot viņu piemēram. Jo ceļš lejā uz ieleju ir garš un līdz Saules lēktam vēl ilgi nebūsim ciematā!” 15] Kāds ceturtais saka: Nu, tagad arī meistars Jēzus ir būdas priekšā un gatavojas aizceļošanai, tādēļ arī mums gan neatliks nekas cits, kā arī tūlīt doties ceļā!” 16] Pirmais saka: “Nu, te mēs esam! Kā es pirmīt domāju, tieši tā tas nu ir. Tas būs viens skaists ceļojums — bez miega un pie tam pēc vakarējā mielasta vēl pavisam apreibušiem!” 17] Vairāki saka: “Jā, nu citādi reiz vairs nav iespējams! Tie, kas ir atpūtušies, noteiktu uz mums negaidīs! Tādēļ ceļamies! Gulēsim pēc tam lejā ciemā!” Nu visi ceļas un ātri dodas ārā. 18] Kad visi farizeji jau bija gatavi aizceļošanai, bet Es tūlīt nedevos ceļā uz ieleju, viņi, izņemot nedaudzus, saīga un Man jautāja, vai tad Es vēl negribu doties ceļā. 19] Bet Es viņiem teicu: “Es esmu Kungs un daru tā, kā Es gribu, un nevienam nav Man jājautā: “Kādēļ tā?” Bet ja kādam tas, ko Es Sev un Savējiem gribu, nepatīk, tas lai dara, kā viņš grib; jo Es nevienu nesaistu! Ja kāds grib iet, nu — tad lai viņš iet! Bet ja kāds grib gaidīt, — nu, tad lai viņš gaida visā pacietībā! Pirms ausmas Es tālāk nedošos un pirms tam vēl baudīšu brokastis; jo ceļš ir tāls un nogurdinošs.” 20] Farizeji saka: “Tad mēs uz neilgu laiku vēl varam doties pie miera?” Es saku: “Pavisam noteikti! Jo pie Saules uzlēkšanas jūsu acu gaisma Zemei nav vajadzīga, bet gan Manu acu gaisma, lai top gaisma dziļumā! 21] Farizeji savā starpā runā: “Lai to saprot, kas to var un spēj; mēs to nesaprotam!” 22] Vecais Tobijs saka: “Es to jau saprotu un tādēļ arī palieku šeit ārā; varbūt arī manos dziļumos radīsies kāda gaisma!” 23] Citi saka: “Dari tu, vecais savādniek, kā tu gribi; bet mēs atkal ejam būdā un nedaudz pagulēsim.” Ar šiem vārdiem visi ātri dodas būdā un tur apguļas viņu dusas vietās. 24] Bet Tobijs pavisam godbijīgi pienāk pie Manis un grib Man darīt zināmu, kas viss viņu būdā cauru visu nakti ir noticis. Bet Es viņu nomierinu un saku: “Es zinu visu! Un ja Es to nezinātu; kā Man būtu bijis iespējams īstā laikā tev sūtīt palīdzību?! Tādēļ lai tas viss nu paliek! Jo kas pirms laika pret Mani saceļas, tam jābūt grūti spārdīties pret dzeloni! Tādēļ esi bez bailēm! Jo nekas nepatīkams turpmāk tev vairs nebūs jāpieredz! 25] Bet tagad uzejam nedaudz augstāk; un, proti, uz tā pakalna pret rītiem; no turienes mēs redzēsim skaistāko Saules lēktu; un tā, kas spēcina dvēseli un arī miesas locekļus un iepriecina sirdi un nieres. 26] Pēc šiem vārdiem nu visi kopā ar Mani dodas augstāk kalnā un ilgu pilni gaida uzlecam Sauli, kas arī vairs neliek ilgi uz sevis gaidīt. 211

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן