Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

par jums neraizējamies;

par jums neraizējamies; ko tad jūs raizējaties par mums? 12] Viens tāpēc jau pavisam sadusmojies Farizejs saka: “Ko tu pļāpā, tu dumjais muitniek; vai tad tu nezini, ka šodien ir sabats, kurā nevienam nav jāķildojas?!” 13] Matejs saka: “Vai tad sabatam jāattiecas tikai uz mani un uz jums nē?! Kas gan pirmais ķildojās?! Nekur tak nestāv rakstīts, ka sabatā nav ātri jāiet; tieši otrādi, jūs pat prasāt, ka sabatā uz sinagogu nav jāiet kūtriem soļiem un tātad mēs nepārkāpjam pat jūsu likumu, ja mēs šodien kā sabatā ejam nedaudz ātrāk, kā kādā citā dienā. Lejā ciemā ir arī kāda neliela sinagoga, kurā mēs, ja mēs īsti ātri ejam, noteikti varam nonākt vēl īstā laikā; ko tad jūs no mums vēl vairāk gribat?!” 14] Farizeji saka: “Jā, kā tu noteikti izskatās tie, kas steidzas uz sinagogu un skolu! Jāsmejas, kad viens muitnieks runā par sinagogu! It kā mēs tevi nepazītu! Tu esi vairāk pagāns, kā kāds dzimis grieķis un tu, melnais ļaundari, gribi runāt par kādu dedzību sinagogām?!” 15] Matejs saka: “Bet tagad jums drīz ir laiks jūsu mutēm uzlikt iemauktus, citādi mēs atļausimies lauzt sabatu ar pātagām uz jūsu mugurām! Lai te viens cilvēks uzlūko šos mūžīgos dienaszagļus, kādas viņiem ir tiesības gribēt mūs ierobežot! Vēl viens apvainojošs vārds, un es aizmirsīšu sabatu un manu cilvēcību un sākšu ar jums izturēties kā lācis!” Pēc šī piedraudējuma farizeji gan neko vairs nesaka, bet sirdī viņi ir pilnas niknuma. 176. Scēna ar farizejiem par vārpu noplūkšanu sabatā. Žēlsirdība ir labāka, nekā upuris. “Cilvēka Dēls ir sabata kungs”. Cilvēka ar nokaltušo roku izdziedināšana. Farizeji grib Jēzu nomētāt ar akmeņiem. Kisjona iejaukšanās. Kungs, daudzus dziedinādams, aiziet. (Mateja ev. 12 :1–16) 1] Bet pēc kāda laika, jau diezgan tuvu ielejai, mēs nonākam pie kāda tīruma, kurā mūsu priekšā labība jau bija gandrīz pilnīgi nobriedusi. Bet caur šo lauku veda ceļš, un mēs stājāmies uz šī ceļa, tādēļ, ka pa to līdz ciemam bija nedaudz tuvāk. Tātad mēs dabīgi sabatā gājām pa šo ceļu. Bet mācekļi, kas kopā ar mani nebija baudījuši brokastis, bija izsalkuši un tādēļ sāka plūkt gatavākās vārpas, graudus izberzt uz delnas un tos ēst. (Mt. 12:1) 2] Bet, kad to ieraudzīja jau tāpat niknie farizeji, viņi steidzās pie Manis un uzpūtīgu sejas izteiksmi teica: “Vai tad tu neredzi, ka tavi mācekļi te dara to, kas sabatā neklājas?” (Mt. 12:2) 3] Es viņiem saku: “Vai tad jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un tie, kas bija kopā ar viņu, bija izsalkuši? (Mt. 12:3) Ka viņš gāja Dieva namā un ēda nolikto maizi, ko tak tomēr arī neklājas ēst ne viņam, ne tiem, kas bija kopā ar viņu, bet gan vienīgi priesteriem?! (Mt. 12:4) Jeb vai jūs nekad neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri sabatā Dieva namā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas?!” (Mt. 12:5) 4] Jūs pakalnā redzējāt Manus darbus un dzirdējāt Manu Mācību un jums daudzkārt ir ticis teikts, Kas Es esmu! Ja viss tas jums vēl nebūtu pietiekami, tad Es jums tagad vēlreiz pavisam nopietni sejā saku, ka šeit Manī ir Tas, kas ir lielāks, kā templis (Mt. 12:6) 5] Bet ja jūs zinātu, ko nozīmē tas: “Man patīk žēlastība un ne upuris, tad tagad savās sirdīs jūs šos nevainīgos nebūtu nolādējuši! (Mt. 12:7) Jūs aklie un kurlie farizeji, tad ziniet: “Tas Cilvēka Dēls, Kas Es esmu, ir Kungs arī pār sabatu!” (Mt. 12:8) Šie vārdi farizejus tā izbiedēja, ka viņi tūlīt atkāpās un mācekļiem vairs neliedza plūkt vārpas. 6] Bet Kisjons, kas vienmēr gāja Man līdzās un kuram šis lauks piederēja, Man teica: “Kungs, es nu steigšos pa priekšu un tūlīt likšu pagatavot bagātīgu mielastu, jo man žēl labos mācekļus viņu redzamā izsalkuma dēļ!” 7] Es saku: “Ar to tu patiesi darīsi ļoti labi. Bet šo farizeju dēļ Es tomēr vispirms vēl apmeklēšu vienu skolu, lai viņu dusmas nekļūst vēl lielākas. Jo Matejs viņiem jau tāpat sēž māgā, tā, ka viņš viņiem pirmīt pierādīja, ka mēs tik ātri ejam sinagogas dēļ. Ja mēs tagad ciemā ietu skolai garām, tad ar viņiem būtu cauri un viņi saceltu lielu traci; bet ja mēs iepriekš tomēr ieejam skolā, tad caur to mēs viņiem arī aizbāžam mutes, un tad tu pavisam brīvi vari viņiem arī likt priekšā tavu rēķinu, t.i., sabatam beidzoties.” Pēc šiem vārdiem tad Kisjons ar savējiem taisnā ceļā devās uz mājām, kur viņš visu atrada labākā kārtībā. 8] Bet mēs pagriezāmies nedaudz vairāk pa kreisi ceļā uz skolu, kas atradās ciema galā. Tur nonākuši mēs tūlīt gājām ļoti maz apmeklētajā skolā. (Mt. 12:9) Farizeji mums sekoja un slepeni bija pilni 214

niknuma, tādēļ, ka viņu aklās muļķības dēļ ir tikuši no mācekļiem izsmieti, kad Es noraidīju viņu sūdzības vārpu plūkšanu dēļ. 9] Kad mēs iegājām skolā, farizeji tūlīt izturējās ļoti augstprātīgi un veda Man priekšā kādu cilvēku, kuram jau kopš ilga laika viena roka bija nokaltusi un tādēļ nebija spējīgs gandrīz nekāda darba. Tādēļ kā Es iepriekš biju teicis, ka Es esmu arī sabata kungs, tad viņi Man jautāja, vai arī sabatā būtu atļauts dziedināt. Bet šo jautājumu viņi uzstādīja tikai tādēļ, lai varētu Mani apsūdzēt. (Mt. 12:10), jo viņu ļaunās sirdis jau kvēloja dusmās un niknumā. 10] Bet Es viņiem teicu: “Kāpēc tad jūs Man jautājat; it kā jūs varētu šim slimajam palīdzēt un atdzīvināt viņa sen jau nokaltušo roku! Bet ja Es gribu viņu dziedināt, tad Es tomēr neprasīšu jūsu atļauju!? 11] Kurš tad starp jums ir tik neprātīgs, ka viņš vienu avi, kas iekritusi bedrē, sabatā neizvilktu ārā?! (Mt. 12:11) Bet cik daudz vairāk tomēr ir cilvēks, nekā avs! Tādēļ gan drīkstēs kādam cilvēkam Sabatā darīt labu!?” (Mt. 12:12) 12] Farizeji klusēja, bet Es to cilvēku piesaucu pie Sevis un viņam teicu: “Izstiep tavu roku!” Un viņš to izstiepa, un tā atkal kļuva vesela, līdzīgi otrai rokai, kura nekad nebija bijusi slima.(Mt. 12:12) 13] Tagad ar farizejiem bija beigas; viņi atstāja skolu un gāja ārā, lai apspriestos, kā viņi varētu Mani nonāvēt. (Mt. 12:14) 14] Bet Matejs, kas bija smalks spiegs, izlavījās viņiem līdzi un nepamanīts noklausījās viņu sarunu, Gandrīz bez elpas drīz nāca atpakaļ un skaļi pavētīja, ko viņš bija dzirdējis. Te Es ātri pie Kisjona sūtīju vienu mācekli un liku viņam teikt, ka gudru iemeslu dēļ, Es pie viņa šodien nevaru baudīt mielastu, jo farizeji tīko pēc Manas dzīvības, bet Es negribu viņus padarīt par vēl lielākiem noziedzniekiem, kādi viņi jau tāpat ir. Tādēļ arī Es uz kādu laiku no šī apvidus pazudīšu. Māceklis bultas ātrumā steidzās prom, zinādams, uz kurieni viņam Man jāseko. 15] Tikko viņš Kisjonam to pavēstīja, viņš pēkšņi kopā ar visiem mājiniekiem visu pameta, devās ceļā, ātrumā vēl sapulcināja daudz ļaužu un steidzās uz skolu un to sasniedza vēl tieši īstā laikā, kad farizeji, apgādājušies akmeņiem, jau gribēja iebrukt skolā. 16] Ka farizeji te tika no Kisjona pavisam krietni apkalpoti, tam tikko vajadzīgs tikt pieminētam. Pēc tam tad Es kopā ar daudz ļaudīm devos prom no turienes un ceļā izdziedināju visus slimniekus; tādēļ, ka kviešu ražas laikā šis apvidus, tādēļ, ka atradās tuvu pie Galilejas jūras, bija diezgan neveselīgs un tā tur vienmēr bija daudz slimu cilvēku, sevišķi sieviešu dzimuma, un viņas, par mani dzirdēdamas, visas skrēja pakaļ ļaužu pūlim un ceļā pienāca pie manis, lai Es viņas dziedinātu. Un visi, kas Man te sekoja, tika izdziedināti. (Mt. 12:15) 17] Bet pēc tam, kad viņi bija izdziedināti, Es viņiem piekodināju, ka arī viņiem par to mājās nevienam nekas nav jāstāsta (Mt. 12:16), arī nevienam, kas tas arī nebūtu, nav jāmin, kurā vietā Es viņus esmu dziedinājis un kādā virzienā aizceļojis. Viņi apsolīja to precīzi ievērot un pēc tam Es viņus atlaidu mierā. 177. Apustuļu pārsteiguma pilnais jautājums Kungam, Kādēļ Viņš Ka Visuvarenais, šķiet, dažkārt baidās no cilvēkiem. Kunga pareiza atbilde. Izsalkušais Jūda un viņa kļūdu labotājs Toms. Pētera taisnīgais pārmetums abiem. Kunga uzslava. Izturēšanās padomi. (Mateja rv. 12:17–21) 1] Kad viņi bija atlaisti, pie Manis pienāca apustuļi un teica: „Kungs, dažkārt Tu tomēr esi diezgan neizprotams! Redzi, mēs no Tevis jau esam redzējuši un paši pie sevis piedzīvojuši tik daudzas brīnumainas lietas, ka mēs nevienu acumirkli, ja arī mēs to gribētu, vairs nevarētu šaubīties, ka Tu pilnīgākā un patiesākā nozīmē esi un Tev vajag būt dzīvā Dieva Dēlam, jo darbi, kādus Tu veic, līdz šim nav bijuši iespējami nevienam cilvēkam. Bet pie tam Tev tomēr ir zināmi brīži, kuros, šķiet, tu visā nopietnībā baidies no cilvēkiem, kamēr tak Tev, kā mēs daudzkārt patiesi esam pārliecinājušies, Tavā rīcībā ir visi varenākie debesu eņģeļu pulki!” 2] Farizejus, ar viņu apmēram piecdesmit neapbruņotiem piekritējiem, no kuriem viens ir gļēvāks par otru, mēs būtu pavisam pienācīgi pārmācījuši, un ja viens visvarens vārdiņš no Tevis, — un farizejiem tieksme Tevi vajāt noteikti būtu pārgājusi uz visiem laikiem! Bet, ka Tu, kur Tev pieder visa dievišķā vara, no tiem zeļļiem varēji bēgt, redzi, tā mums ir mīkla, kuru pie noteikti labākās gribas pilnā 215

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1