Views
9 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

nopietnībā nevaram

nopietnībā nevaram aptvert! — izskaidro mums tomēr tādu Tavu dīvainu izturēšanos! 3] Es teicu: “Jūs vēl esat ievērojami vāji un akli, ja jūs tā ko uz pirmā skata nevarat pamanīt! Redziet, tas notika tādēļ, ka jums jāpamana, ka te piepildījās tas, ko par Mani pareģoja pravietis Jesaja kad viņš (Mt. 12:17) teica tā: “Redzi tas ir mans kalps, kuru esmu izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es gribu uz Viņu likt Savu garu un Viņam pagāniem jāpasludina tiesa (Mt. 12:18). (Tiesa te nozīmē tik daudz kā patiesība, gaisma un dzīvība, jo patiesība arī ir tā, kas rada pareizu un taisnīgu tiesu.). Viņš nestrīdēsies un neklaigās un uz ielām nedzirdēs Viņa klaigas (Mt. 12:19). Viņš nesalauzīs aizlauztu niedru un neizdzēsīs lampas kvēlojošo dakti, līdz Viņš taisnību novedīs pie uzvaras (pilnīgu patiesību). (Mt. 12:20) Un pagāni cerēs uz Viņa Vārdu (Mt. 12:21). 4] Redziet, tajā ir iemesls, kādēļ Es negribēju un nevarēju ar farizejiem ielaisties kādā strīdā un vēl mazāk kādā kautiņā. 5] Vispār Es iepriekš ļoti labi zināju, ka Kisjons neļaus viņiem aiziet nesodītiem! Viņi tagad ir desmitkārt ļaunāk sodīti, nekā, ja mēs ar viņiem varbūt būtu cīkstējušies; jo pirmkārt no Kisjona ļaudīm viņi tika pavisam šausmīgi nopērti un, otrkārt, viņi par visu to, ko viņi redzēja, dzirdēja un piedzīvoja Kapernaumā, nedrīkst atstāstīt ne pušplēsta vārda, kas viņus visvairāk sadusmo un viņiem nepatīk. 6] Jo, ja kāds par to izteiks tikai vienu zilbi, tad viņš, kā viņam uz kalna tika piedraudēts, acumirklī kļūs mēms, kurls un, kur vajadzīgs, arī akls. Bet tādēļ viņi arī gribēja pamēģināt, vai viņi nevarētu Mani nonāvēt; jo caur to viņi domāja arī iznīcināt Mana viņiem kalnā izteiktā piedraudējuma noteikto iedarbību. 7] Jo viņi Mani vēl vienmēr tur par kādu ļaunu magu, kurš, dzīvs būdams, gan spēj darboties, bet kā miris vairs nē. Bet tas sliktākais viņiem ir, ka viņi nu nezina, uz kurieni Es esmu devies. Viņi gan austrumu virzienā izsūtīja sūtņus, lai par Mani uzzinātu; jo no skolas viņi redzēja mūs aizejam austrumu virzienā; bet viņi nezina, ka pēc stundas gājiena mežā pēkšņi pagriežamies uz vakariem un tūlīt arī pāri jūrai brauksim uz otru krastu, un tādēļ viņu meklēšana būs ļoti veltīga. Nu, vai jūsu mīkla jums tagad ir atrisināta?” 8] Tie divpadsmit un arī daudzi citi, kas ceļoja kopā ar Mani, saka: “Jā, tagad mums jau viss ir skaidrs! Patiesi, tā ir daudz labāk, nekā, ja mēs paši pie tiem ļaunajiem būtu pielikuši rokas; nu jau viss atkal ir skaistākā kārtībā.” 9] Diezgan lakoniski Jūda saka: “Izņemot mūsu māgas! Tā kā tomēr ir vakars, izņemot tos dažus negatavos kviešu graudus, šodien nekas nav baudīts. Tādēļ gan būtu labi, ja, pirms mēs braucam pāri jūrai, varētu tikai nedaudz tikt gādāts arī par mūsu māgām!” 10] Es teicu: „Šodien nozīmē reiz gavēt, mazākais, līdz pretējam krastam; tajā pusē gan kaut kas atradīsies.” 11] Bet Toms pārmet Jūdam tādu zemiskumu un saka: “Bet kā tev tomēr ir iespējams Kunga dižākās pamācības vidū nākt ar tik īsti dzīvnieciski vulgāru piezīmi?! Vai tad tev tava miesā pavisam nav goda vai kauna?! Ja jau tev ir tik kliedzošs vilka izsalkums, tad nākotnē ņem sev līdz kādu pārtiku; bet izteikt Kungam tādas piezīmes ir par daudz zemiski, lai par to varētu zaudēt kādu vārdu!” 12] Jūda saka: “Jā, jā es atkal aizmirsu, ka tu arī vēl esi mūsu sabiedrībā! Tu vienmēr esi un paliec kā mans pieklājības skolotājs, un, šķiet, tev ir liels prieks pie katras izdevības dot man sitienu. Ir jau labi, ja tas tev dara prieku, tad dari to, bet dusmoties es uz tevi nekad nedusmošos!” 13] Pēteris saka: “Tā arī ir labāk; bet vispār Tomam tomēr ir taisnība, kaut gan dažreiz arī viņš ir nedaudz skarbs. Bet es domāju, ka mums vienmēr jāskatās uz Kungu; ja Viņš ko saka, tad tā ir labi un pareizi, ka tas ir tā teikts, un katram tad pēc tā jāvadās! Bet, ja Kungs neko nesaka, tad mums vēl mazāk klājas ko teikt! Es domāju, ka it īpaši Kunga klātbūtnē mums tas vienmēr jāievēro, lai tad starp mums ir miers un vienotība! 14] Mans mīļais brāli Tom, redzi, ja izsalkušais Jūda neklusē jau Kunga priekšā, tad tavā priekšā viņam jau būs vēl mazāk bailes! Bet ja jau mēs savstarpēji viens otru pamācām, tad atstājam malā visus asumus un visu skarbumu, lai Jesaja izteiciens, kuru pirmīt Kungs mums darīja zināmu attiecībā uz Sevi, tiek saskatāms arī pie mums, Viņa mācekļiem!” 15] Es saku: “Tā ir pareizi, mans mīļais Simon Jona! Tā jābūt starp jums un beigās starp visiem cilvēkiem! Jo kam te ir kāda brūce un uz tā uzliek ko asu, tas ievainojumu neizdziedinās, bet gan tikai to padarīs lielāku un ļaunāku. Bet kas rētu apziež ar balzāmu un tīru eļļu, tas to drīz arī izdziedinās un tā miesas vainu vērsīs par labu. 216

16] Bet tagad mana drauga Kisjona kuģinieki arī jau stūrē uz krastu, un viņš pats tur ir klāt, tādēļ ejam uz krastu, lai mēs tad esam pie rokas, kad kuģinieki izmetīs tauvu; mēs tad kuģi pievilksim pilnīgi pie krasta un pēc tam ātri sakāpsim kuģī; jo viņiem no krasta puses ir pretvējš, un tādēļ ir grūti krastam pilnīgi pietuvoties. Bet vējš mums ļoti labi pakalpos pie pārbraukšanas un īsā laikā mūs nogādās pretējā krastā. Bet nu steidzamies lejā krastā, lai viņi nu velti nenopūlas!” 178. Svētā sabiedrība ar Kisjona kuģi brauc uz otru krastu. Krastā mielasts kuģī. Iedzīvotāju prieks par dziednieka ierašanos. Apsēsto, mēmo un aklo brīnumaina izdziedināšana. Kāds krietns vīrs Kungu un Viņa pavadoņus ielūdz savā namā. (Mt. 12:22 –23) 1] Mēs nu steidzamies uz krastu un tur nonākam taisni īstā laikā, tieši, kad kuģinieki izmet krastā tauvu. Bet Pēteris, pats kā ļoti izveicīgs kuģinieks, izmesto tauvu tūlīt satver; mēs nu kuģi viegli pievelkam krastam, tūlīt sakāpjam kuģī, kas tad arī pusotras stundas laikā mūs noved pretējā krastā, un, proti, vietas tuvumā, kas pa pusei bija apdzīvota no grieķiem, pa pusei no jūdiem. 2] Mēs sasniedzām krastu, kad vakara krēsla vēl pavisam labi apgaismoja apvidu un mēs visu vēl varējām labi saskatīt. Kisjons sūtīja divus sūtņus, vai ir dabūjama kāda mājvieta, mazākais, simts cilvēkiem, bet sūtņi drīz atgriezās, neko nepanākuši, un tādēļ mēs pa nakti palikām kuģī, tā kā vējš bija nostājies un jūra viļņojās pavisam mierīga. 3] Tad Kisjons no kuģa lika atnest daudz maizes, vīna un labi izceptu gaļu, un viņa sieva un meitas mūs apkalpoja. Kā tas Jūdam, kurš jau pretējā krastā sāka sajust ievērojamu izsalkumu, nāca ļoti vēlami, tam tikko vajadzīgs tikt pieminētam. 4] Kisjons Man arī jautāja, vai viņam kuģī jāaizkur uguns, tā, ka, neskatoties uz lai cik lielu dienas tveici, naktis uz jūras parasti kļūst ievērojami vēsas. Es viņam to atļāvu un lielā uguns pannā, kurā atradās daudz sveķu, eļļas un citas viegli degošas vielas, tūlīt tika aizkurta uguns; šī kuģa lielā lāpa drīz dega gaišās liesmās un pār visu apvidu izplatīja spēcīgu gaismu. Bet tā no apdzīvotās vietas krastam drīz pievilināja arī daudzus ziņkārīgos un, starp viņiem bija tādi, kas no ļoti tuvā krasta līdz kuģim Mani pazina, un viņi sāka gavilēt, ka Es, kā pazīstamais brīnumdziednieks, atrodos viņu apdzīvotā vietā; jo tur bija daudz slimnieku. 5] Daudzi no krasta steidzās atkal uz mājām un visā apdzīvotā vietā stāstīja, ka Es atrodos uz kuģa. 6] Un nepagāja ilgs laiks, kā pie krasta tika nogādāts kāds ļaunā gara apsēsts cilvēkus, kas bija mēms un vienlaicīgi akls, un ļaudis Man lūdza, vai Es nevarētu un nevēlētos viņu dziedināt. 7] Bet bija piesteigusies arī daži vietēji farizeji, lai redzētu, kas te notiks, un viņi ļaudīm teica: “Šo gan viņš varbūt atstās neizdziedinātu!” 8] Bet Es no kuģa šo cilvēku vienā acumirklī tā izdziedināju, ka viņš varēja gan redzēt, gan runāt. (Mt. 12:22) Tad visi šīs vietas ļaudis pārbijās un jūdi, kas nebija farizejiski noskaņoti, kliedza: “Tas patiesi ir Dāvida dēls, uz kuru cer visi jūdi!” (Mt. 12:23) 9] Bet šajā apvidū bija kāds taisnīgs un godīgs vīrs; viņš pienāca tuvu pie kuģa un teica: ”Dievišķi lielais, brīnumainais, Meistar! Ko uz šūpojošos kuģi vējam un jūtamam nakts vēsumam jāļauj Tev traucēt Tavu noteikti nepieciešamo atpūtu?! Šī apvidus sevišķa īpatnība, kas katram labi zināma, ir tā, ka, jo karstāka diena, tai līdzīgā attiecībā vienmēr seko vēsāka nakts, no kā starp cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, vienmēr izceļas visādas slimības; bet man ir liela, plaša un labi iekārtota māja, tā, ka tu ar savējiem tajā varētu atrast pietiekami vietas, un jūs tajā varat uzturēties, cik vien ilgi jūs vienmēr tikai gribat; jums nav jātrūkst arī mēreniem ēdienu krājumiem! ” 10] Es viņam saku: “Jā, Es pieņemu tavu ielūgumu, jo Es zinu, ka tava dvēsele ir bez viltus. Bet šeit ir arī Kisjons ar savu sievu un meitām. Viņš ir tas, kuram pieder šīs kuģis; un ir uzticams māceklis un vīrs pēc Manas sirds; vai tev ir telpa arī viņam?” Vecais vīrs saka: “Un ja te būtu vēl vairākas tādas ģimenes! Kas ir kopā ar Tevi, manā mājā būs vēlams viesis!” 11] Es saku: ”Tavam namam tad arī jāpieredz liela svētība!”(uz Kisjonu): „Tādēļ liec kuģi pievilkt pilnīgi pie krasta, lai mēs varam lēnām izkāpt krastā!” Tas tūlīt notika un pēc tam drīz nonācām mūsu vecā vīra namā, kurš caur saviem ļaudīm mums tūlīt sagatavoja iespējami ērtu apmešanās vietu. 217