Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

179. Vecā viesnīcnieka

179. Vecā viesnīcnieka pazemība un cēlsirdība. Auglīgais, bet neveselīgais apvidus. Žēlastība no augšas. Kunga mājiens par Viņa diženumu. Ļaudis cildina Dziednieku un farizejiem saka patiesību par viņu kaunpilno rīcību. 1] Kad nakts atdusas vietām viss bija sagatavots, vecais ar saviem dēliem, kuri visvairāk bija zvejnieki, jūrnieki un namdari, nāca pie Manis un teica: “Cik vien īsā laikā ātri un labi tas bija iespējams, nu viss ir sagatavots jūsu uzņemšanai un nu jūs to varat izmantot, kā jums patīk. Tu, kā vienmēr, nu esi kungs arī šajā namā, kuru es uzcēlu saviem septiņiem dēliem. Ja Tu ko gribi, pavēli, un es būšu Tavs kalps un kopā ar visiem maniem mājiniekiem Tev kalpošu!” 2] Es saku: “Tu esi, kas tu esi, un arī Es kas Es esmu; bet tādēļ, ka tu esi tik pazemīgs un sevi pazemini, tad par to tev arī reiz Manā Valstībā jātiek paaugstinātam! Bet šodien mums nav vajadzīgs nekas cits, kā nedaudz atpūtas; bet rīt liec nākt šīs vietas slimniekiem, lai Es viņus izdziedinu!” 3] Vecais saka: “Te Tev būs daudz, ko darīt; apdzīvotā vieta nav maza un te nevarētu būt kāda māja, kurā nebūtu neviena slimnieka! Šis apvidus gar plašo jūras krastu gan ir viens no auglīgākiem, bet dīvaina kārtā cilvēkiem ari vismazāk veselīgs. Viņi slimo ar drudzi un visāda veida augoņiem! 4] Es saku: “Lai tas nu paliek! Rīt visam jākļūst citādi; bet rītam apgādā zivis, lai Mani mācekļi, kuri šodien visvairāk gavēja, atkal reiz apmierina izsalkumu. Par visu tev jātiek atlīdzinātam!” 5] Vecais saka: “Kungs! Piedod man, ka es tev te iebilstu! Manā namā ir atraduši pajumti un ēdienu jau tūkstoši, un es vēl nekad ne no viena neko neesmu pieņēmis, un jo mazāk no Tevis! Manus rēķinus es vienmēr nododu vējam, un tas tos nes augšā uz zvaigznēm, kur mājo visvarenais Tēvs; Viņš vēl arvien ir bijis mans drošākais maksātājs un atlīdzinātājs un būs tas arī šoreiz! Cik daudzi slimnieki mēnešiem ilgi ir tikuši pie manis kopti un, neskatoties uz neveselīgo apvidu, neviens pie manas mājas piederīgs cilvēks vēl nekad nav saslimis! Kungs! Tā ir žēlastība no augšas, un tādēļ Tu neko nerunā par kādu atlīdzību, vai pat samaksu; jo es nepieņemtu ne vienu, ne otru!” 6] Es saku: “Jā, bet te īstenībā ir viens āķis! Ja Es tev neatlīdzinu, tad arī lejā no zvaigznēm ar atlīdzību izskatīsies diezgan trūcīgi! Jo Man arī zvaigznēs un pāri visām zvaigznēm ir ļoti daudz un beigās viss nosakāms un kārtojams!” 7] Te vecais vareni apmulst un nu nezina, kas viņam jāsaka. Tikai pēc kāda laika, diezgan klusu, viņš saka: “Jehovas dēļ! Vai Tu varbūt esi kāds eņģelis no debesīm, jeb vai Tev kāds tāds palīdz un no Debesu Tēva Tev ir dots, lai tev kalpotu?” 8] Es saku: “Ej tagad pavisam bez rūpēm pie tev nepieciešamā nakts miera; bet rīt tev daudz kam jātiek atklātam! bet nu ej ārā un saki ļaudīm, kas tur ārā vēl trokšņo, ka viņiem nu arī jādodas pie miera un rīt jāatgādā šeit visi slimnieki; Es viņus visus dziedināšu.” Tad vecais gāja ārā un darīja, kā Es, viņam biju pavēlējis. 9] Tad ļaudis sāka skaļi gavilēt un kliegt: „lai dzīvo diženais Dāvida dēls! Viņš nāca pie mums, lai mūs atbrīvotu no katrām mokām. Mēs gan nezinām, no kurienes Viņš pie mums ir atnācis; bet pagaidām tas ir noteikti, ka ar viņu ir Dieva Gars, kā Viņš bija ar Viņa ciltstēvu Dāvidu! Jo ja Dieva Gars nebūtu ar Viņu, tad Viņš apsēsto nebūtu izdziedinājis!” 10] Bet kopā ar ļaudīm ir atnākuši arī daži farizeji, lai kā Jeruzalemes tempļa policisti viņi novērotu visu, ko Es, par kuru viņi jau daudz ir dzirdējuši, turpmāk varbūt vēl darītu. Apsēstā, kurš vienlaicīgi bija arī mēms un akls, izdziedināšana viņiem jau bija devusi ievērojamu belzienu, un viņi nepārtraukti apspriedās, kā te būtu darāms, lai ļaudīs modinātu aizdomas, ka Es esmu klaidonis, nelietis, krāpnieks vai pat ar velnu savienībā stāvošs burvis. Tādēļ viņi arī ļaudīm teica: “Rīts gan rādīs, kāda gara bērns viņš ir! Mēs redzēsim, kā viņš dziedinās daudzos kropļus, nolēmētos un spitālīgos!” Ļaudis saka: ja Viņš tik pēkšņi izdziedināja to visļaunāk slimo, Viņš noteikti jo vieglāk izdziedinās arī pārējos! Bet tāda veida lietās jums vispār nav jārunā; jo no jums neviens cilvēks vēl nekad nav ticis izdziedināts, ne caur jūsu dārgajām lūgšanām un vēl mazāk caur jūsu amuletiem, kurus jūs slimniekiem iesakāt un par dārgu naudu pārdodat!” 11] Viņa miesā ir Dieva Gars; ko Viņš mums vairāk kā pietiekami ir pierādījis jau caur vienu darbu; bet jūsos, izņemot augstprātību, mantkārību un varaskāri, nav nekāds gars. 12] Jūs gan gribat būt pirmie pēc Dieva un no mums, cilvēkiem, prasāt dievišķu godināšanu; bet mēs jums sakām, ka jūs mums esat tie pēdējie un simtkārt ļaunāki, kā visi pagāni! Jo jūs neko nedarāt mūsu labumam; jūs neko nestrādājat un tie, kuri iet pie jums jūsu skolās, pēc pāris gadiem kļūst tik 218

dumji un tumši, ka bez kādu sevišķu Dieva varu un spēku neviens eņģelis noteikti nevarētu viņus savest kārtībā! Un tas vēl vienmēr ir tas labākais no visām jūsu rūpēm un pūlēm mūsu labumam. 13] Jūsu ticības biedru, jūdu, sievas jūs simtkārt pavedināt uz laulību pārkāpšanu un ar viņu meitām dzenat netiklību, — bet tas nav nekas! Bet ja kāds cits nabaga velns aizietu tik tālu, ja viņš ir nabags, viņš tiek nomētāts ar akmeņiem; bet ja viņš ir bagāts un ievērojams, tad viņš var atpirkties un bez tam vēl paliek jūsu draugs! 14] Jūdi, jūsu biedri, protams, jūs tik labi nepazīst, kā mēs grieķi, un ja viņi jūs jau pazīst, tad viņi tomēr neko nedrīkst teikt. Bet mēs jūs pazīstam un drīkstam runāt; tādēļ arī mēs sevišķi pie šis piemērotās izdevības pilnīgi atklāti sakām, ko mēs par jums domājam! 15] Bet tagad ejiet tikai drīz mājās, citādi pārjums nāk grieķu kulaku vētra! Bet mēs šeit stāvēsim sardzē; neiedrošinieties šo cilvēku kaut kā aizskart, citādi jums jābūt darīšanai ar mums! 16] Mēs gan arī bijām jūdi un nu esam priecīgi, ka esam grieķi, bet, ja arī pēc vārda un policijas esam grieķi, tad sirdī tomēr esam patiesi jūdi, — bet, protams, ne tādi, kā jūs, kas Dievu godinošas lūgšanas pārdodat par naudu un tām pierakstāt melīgas iedarbības! 17] Mēs Dievu pielūdzam tādēļ, ka viņš ir Dievs, un mums kā Viņa radībai ir pienākums Viņu pielūgt. Tādēļ dodieties tālāk, jo jūsu klātbūtne mums ir pretīgāka, kā kādas smirdošas maitas klātbūtne. 18] Pēc šiem nepārprotamiem ļaužu izteikumiem, kuri te bija apmetušies uz dzīvi, gan tikai pusei sastāvēja no grieķiem , farizeji, cik ātri iespējams, pazuda, un ļaudis uzgavilēja par šo uzvaru un ka šiem dienaszagļiem, kā viņi parasti farizejus dēvējas, varēja zem deguna ierīvēt kailu patiesību. 180. Farizeju apspriede. Jaunā farizeja labais plāns Dziednieka aizstāvībai un viņa runa tautai. 1] Šī vieta vispār bija slavena ar tās iedzīvotāju aso prātu. Lai te ar viņiem, sevišķi grieķiem, varētu spēkoties, vajadzēja jau sākotnēji veselīgu pamatu; un tā šeit dzīvojošie farizeji ļoti labi zināja, ka te ar ļaudīm ir slikti naidoties. Tādēļ viņi arī šoreiz neko daudz neteica un gāja savu ceļu uz mājām. Bet toties mājās viņi jo vairāk perināja ļaunas domas, kā viņi pret mani varētu modināt aizdomas vai pat pazudināt. 2] Beigās viens no viņiem, nedaudz labāka gara, kad apspriede viņiem jau bija par daudz ieilgusi beigās teica: “Brāļi, pēc mana neautoritatīva sprieduma mums tagad jāiet gulēt, lai rītu galvā un sirdī labāk koncentrējamies! Ko mums šodien līdz visa mūsu gudrošana un prātošana?! Rītu arī ir diena. Nogaidām, ko tā nesīs, un tad ar Jehovas palīdzību mēs vairāk nonāksim skaidrībā, kas te ir ar šo neparasto cilvēku. Bet, ka viņā ir kaut kas ārkārtējs, par to nav ne mazāko šaubu; jo no kuģa pie krasta apsēstā izdziedināšana, bet viņam nemaz nepieskaroties, ir parādība, kāda, cik man zināms, vēl nekad nav bijusi! 3] Un tā nogaidām, kas viss te rīt vēl sekos, un caur to mums iespējams būs vieglāk par to spriest jau pilnīgāk! Jo jau tagad viņu bez apdoma notiesāt, būtu diezgan pārdroša lieta, sevišķi mūsu ļaužu lielā uzbudinājuma dēļ, kas te jau sen vairāk turas pie grieķiem, nekā pie mums. Mēs viņiem jau sen esam ērkšķis viņu acīs. Tādēļ pēc manām labām domām atmetiet to! Rītu arī ir diena un varbūt tā mums būs labvēlīgāka, kā tā bija šodien. 4] Kāds cits saka: “Kā tad mums jāizturas pret to, ka ļaudis mūs pirmīt noķengāja? Vai arī par to mums varbūt pavisam mierīgi jāiemieg un nav jāļauj augt nevienam sirmam matam un it kā nekad nekas nebūtu noticis, viņus jāaizmirst un nekad nav taisnīgi jāsoda?” 5] Labākais saka: “Ja tu to vari, pieprasi naudas sodu, vai arī, ja tev tas ir iespējams, tos ļaundarus šodien vai rīt sauc pie atbildības! Ko kāds atsevišķs var panākt pret daudziem?! Par to klusēt, mazākais man, tas liekas vēl visieteicamāk, vismaz pagaidām. Bet ja tu tieši jau šimbrīžam gribi pret to ko darīt, tad neviens likums tevi nesaista; bet es vispirms nogaidīšu un tad speršu piemērotus soļus. Ļauj ābolam pie koka vispirms nogatavoties, ja tev ir svarīgi nekad nekost kādā skābā! Vai tu mani saproti?!” 6] Pēc šiem nedaudz labākā farizeja, kas vēl bija jauns, dzīvespriecīgs cilvēks un tādēļ ar vecajiem naudasmaku varoņiem pārāk nedraudzējās, vārdiem, visi farizeji un rakstu mācītāji devās pie miera, bet tomēr vienam no viņu kalpotājiem lika stāvēt sardzē, lai no rīta nenogulētu pirmos notikumus, kas varētu norisināties no burvja puses. 7] Bet tas nedaudz labākais farizejs, pēc tam, kad visi citi kopā ar sardzi, ko viņi bija izlikuši, jau 219