Views
2 weeks ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

cieši gulēja gāja

cieši gulēja gāja ārā un pie sevis apsvēra, kas viņam jādara, lai izjauktu veciem viņu ļauno plānu. Viņš domāja: “Ja tikai es varētu nokļūt pie šī brīnumvīra, tad es tad viņam jau varētu dot pareizu norādījumu, kā viņam tas jādara, lai no maniem kolēģiem netraucēti uzsāktu savu. dziedināšanu. Bet kā pie viņa nokļūt? Uztrauktie ļaudis ielenkuši māju un, kā es pamanu, jau tiek atvesti un atnesti slimnieki. Rīt būs liela drūzma un nevarēs pie kļūt klāt. Bet es zinu, kas man darāms! Es tagad eju pie ļaudīm un viņiem saku tieši, kā es domāju un rādu viņiem, ka es pats esmu veco naudas fanātiķu ienaidnieks un man tam brīnumvīram vajag ko atklāt, citādi viņš gan diezin vai varēs izvest savas dziedināšanas! Ja ļaudis grib man to atļaut, tad ir labi, un ja viņi negrib man to atļaut, nu, — tad es tomēr esmu paklausījis savas sirds dziņai.” 8] Ar tādām domām viņš atkal dodas pie tautas, kas Mēness gaišajā gaismā pazīst viņiem zināmo jauno rabīnu. 9] Grieķi, kuri senāk arī bija jūdi, viņam tūlīt nāk pretī un pavisam skarbi viņam jautā, ko viņš šajā laikā te meklē, un vai viņš neesot spiegs. Bet viņš laipnā, draudzīgā tonī saka: “Mīļie vīri un draugi! Manu miesu gan arī sedz farizeja tērps un, kā jūs zināt, es patiesi esmu farizejs: jo kā bagāta Jeruzalemes nama pirmdzimtajam man tak vajadzēja kļūt tam, ko gribēja mani apzinīgie vecāki. Un tā ārēji es gan esmu farizejs; bet sirdī vēl mazāk kā jūs visi, kaut gan tagad jūs esat grieķi. 10] Mans nodoms un iemesls ir pavisam vienkāršs; jūs tikpat labi kā es pazīstat manus kolēģus un zināt, kādas tiesības viņi visi sev piesavinās. Viņi ir teologi un neviens cits no rakstiem neko nedrīkst saprast kā vienīgi tikai viņi, kaut gan, starp mums runājot, viņi visu citu varbūt labāk saprot, kā tieši rakstus; bet viņi tam ir no tempļa iecelti un tādēļ izmanto viņu iedomātās tiesības, un jūs pret to neko nevarat panākt. 11] Tāpat viņi ir arī ārsti un tādēļ necieš, ka te nāktu kāds svešinieks un caur savu mākslu samazinātu viņu ienākumus; arī uz to viņi ir no tempļa priviliģēti un prot par savām tiesībām cīnīties un jūs pret to neko-nevarat darīt un panākt. 12] Tāpat sevišķos no Mozus noteiktos gadījumos viņi ir arī viņu padoto tiesneši un kungi pār dzīvību un nāvi, un tādas tiesības var pielietot kā, kad un pie kā viņi tikai grib un pie tam nenes nekādu atbildību; tikai reizi gadā viņiem jāiesūta saraksts un parasti viņi tiek slavēti, ja līdzās ikgadējiem nomas maksājamiem kurus viņi samaksājuši templim par sinagogām un skolām, iesūtījuši skaita ziņā lielu to notiesāto sarakstu, kurus viņi ir sodījuši. 13] Jo visi še amati jau sen tiek no tempļa vai nu uz visu mūžu nopirkti vai iznomāti; mēs šeit esam tikai nomnieki, un es tikai apakšnomnieks. 14] Es jums saku, kāda sinagoga vai skola templī maksā daudz naudas! Un lai templis tās var pārdot par jo lielāku naudu, viņi no tempļa tiek priviliģēti ar visādām reģistrētām tiesībām, kuras tad tāds nomnieks, kuram likums ir viņa priekšrocības, tās tik viegli neļauj mazināt. 15] Protams, tikai tad var kļūt par kādas sinagogas vai skolas nomnieku, ja pirms tam zem visādiem bargiem zvērestiem templī tiek iesvaidīts par farizeju; bet ja reiz ir farizejs, tad vairs nav viegli iespējams nebūt farizejam. 16] Un redziet, kaut gan īstenam jūdam pār tādām krāpšanām no tempļa puses būtu jānospļaujas, tad tomēr tās reiz pat no valsts ir atzītas un sankcionētas, un jūs pret to neko nevarat darīt. Es jums varētu teikt vēl vairāk, bet pietiek, lai jums mazākais, tik daudz paskaidrotu, kādas tiesības ir farizejiem, pret ko ar varu pagaidām, diemžēl nekas nav panākams. 17] Ja labas lietas dēļ es vecos atriebties kāros kolēģus nebūtu nomierinājis, tad jūs jau tagad atrastos ļoti fatālā stāvoklī, jo viņi jau gribēja sūtīt uz Kapernaumu pēc leģiona zaldātu un visu māju nodot tiesai! Es tātad esmu jūsu draugs un nevis ienaidnieks un vēl mazāk kāds viltīgi naidīgs spiegs! Tikai nepadariet mani tādēļ par nodevēju! Bet ja labs padoms no manis jums nešķiet kas pārāk slikts, tad visā pacietībā uzklausiet mani!” 18] Tie trīs saka: “Šķiet, tev ir krietna sirds; tad runā un saki, kas mums jādara! Bet neiedrošinies mūs piekrāpt un mānīt; jo tā ko tu samaksātu ar savu dzīvību!” 19] Jaunais farizejs saka: “Man no tā nav bail, un, ja man būtu simts dzīvību, es tās visas jums atdotu par patiesību, ka es to domāju pavisam godīgi! Un tā uzklausiet mani: Jūs tātad nu zināt, ka farizejiem īstenībā nav svarīgs nekas cits, kā tikai viņu nomas ienākumi. Ejiet pie viņiem un neslēdziet ar viņiem nolīgumu, ka jūs samaksāsiet par to, ka brīnumārsts rīt drīkst dziedināt šīs apdzīvotās vietas slimniekus un vecie naudas mākleri bez kādas kautrēšanās dos jums tam piekrišanu; un ja jūs nevarat 220

vai negribat naudu viņiem tūlīt nolikt priekšā, tad tomēr tā ko apsoliet, un arī tas izdosies! 20] Es brīnumvīram gribētu vēl tikai to piemetināt, ka, pirmkārt, pēc slimnieku izdziedināšanas viņš šo vietu lai tūlīt atstātu, citādi naudas kārie farizeji tūlīt jums liktu maksāt tālāku piekāpšanās naudu; bet otrkārt, tā kā tādi brīnumārsti parasti ķeras pie pravietošanas un saviem mērķiem tautu sāk apstrādāt arī garīgi, tad šeit viņam tā, kas nebūtu jāuzsāk, ne it kā manis dēļ, bet veco dēļ, kuri šajā ziņā tieši jūs, grieķu dēļ ir neciešami? 21] Un beidzot, veco lapsu priekšā ļaudīm nevajadzētu viņu pasludināt par Dāvida dēlu; jo maniem vecajiem kolēģiem tas ir briesmīgāks par briesmīgu! Ja tas tiks ievērots, tad — ko es no visas sirds vēlos, viss varētu noritēt visā klusumā un mierā; bet citādi tas nopietnībā varētu nonākt līdz kliedzošam skandālam!” 181. Jaunais, labākais farizejs tiek no ļaudīm labi uzņemts. Tautas draudi un revolūcijas plāns pret templiešiem. Jaunā farizeja viltība iepretī saviem kolēģiem. 1] Tie trīs grieķi saka: “Tavs padoms nav tik ļauni domāts, bet pilnīgi tas mums tomēr nepatīk! Cik ilgi vēl jāturpinās šo ļaužu krāpnieku cietsirdīgajai kundzībai?! Mums viņi ir līdz kaklam, lai gan mums ar viņiem vairs nav nekā kopīga; bet viņi tomēr mūs pastāvīgi kaitina, viņu skolas par mums ķengājas un pie katras izdevības mūs nolād un nosoda. Cik ilgi mums tādas lietas vēl jāpacieš? Pie tam pilsoniskās lietās viņi ir arī mūsu tiesneši, un, ja mēs gribam kādas tiesības, tad mums tās vienmēr vajag dārgi nopirkt. Redzi, tā ir ļoti ļauna lieta, un tādēļ mēs domājam, ka rīt tādai kundzībai uz visiem laikiem tiks darīts gals; jo visi šeit uz vietas dzīvojošie jūdi rīt pārnāk pie mums un farizeji, izņemot tevi, ja tu gribi, pie mums palikt, kā mums pilnīgi nevajadzīgi tiks padzīti. Redzi, tas ir mūsu plāns, kuru mēs īstenībā tik tālu jau esam izveduši, ka starp šīs vietas pilsoņiem tagad nav neviena īstena jūda. Ko tu saki par tādu plānu?” 2] Jaunais rabīns saka: “Ja jums izdodas to pilnīgi izvest, tad pret to noteikti neviens neiebildīs mazāk, kā es! Bet pie tam esiet uzmanīgi kā kraukļi, citādi jums un arī man pavisam neklāsies labi! Jo veco lapsu tālu izstieptās ķetnas neviens nepazīst labāk par mani; un viņu lūšu acis redz cauri sienām un viņu ausis dzird daudzu stundu tālumā, kas kaut kur tiek runāts. Bet tādēļ ļaujiet man tagad iet mājās, lai viņiem pret mani nerodas aizdomas; jo sāk jau aust diena, un lapsas drīz pamodīsies, un ja viņi pamanītu, ka manis trūkst, tad būtu beigas!” 3] Tie trīs saka: “Tad ej, bet uzmanies, ka tu vecajām lapsām mūs nenodod, tad ar tevi izskatītos ļauni! 4] Jaunais farizejs iet savu ceļu mājup un visus atrod vēl ciešā miegā, arī sardzi. Bet viņš viņus pamodina un saceļ troksni par to, ka viņi guļ. Tas tad pamodina arī vecās lapsas un daži iznāk ārā, lai redzētu, kas tur notiek. 5] Bet jaunais farizejs, it kā nevarēdams gulēt izgājis pārbaudīt, vai salīgtā un apmaksātā sardze izpilda savu pienākumu, pilns dusmu teica: „Un skatieties un dusmojieties kopā ar mani, — tā gulēja vēl ciešāk, nekā mēs visi! Un aust nozīmīgākā diena, par kuru varbūt runās vēlākas paaudzes un ataicinātā un dārgi samaksātā sardze guļ! Ak, tas tak tomēr ir nedaudz par traku! Ja Jehova mūs šodien nebūtu īpaši sargājis, tad no satrauktā ļaužu pūļa visi varējām tikt nogalināti!” 6] Pie šiem vārdiem vecie nodrebēja un tikai tagad sāka saprast, kādās lielās briesmās viņi visi bija atradušies un pārmēru slavēja viņu jauno kolēģi, kurš pār viņiem visiem bijis sardzē kā Dieva eņģelis. 7] Jaunais farizejs, protams, labprāt būtu sācis pilnā kaklā smieties, bet ar varu savaldījās. Viņš sargkareivim ne tieši pārāk stipri iespēra un kā pilnīgi nevajadzīgai pavēlēja sardzei aiziet. Sardze tūlīt arī aizgāja, jo viņiem šķita, ka tie jauno farizeju saprot. 8] Kad sardze bija prom un rīts jau sāka pasludināt austošo dienu, te jaunais saka: “Brāļi, es domāju, mēs vairs nezaudēsim daudz laika; tādēļ, manuprāt, mums drīz tomēr būtu jādodas ceļā, lai mums nekas nepaietu garām, kas tur notiks!” 9] Vecie saka: “Jā, jā, tev ir taisnība, te mēs neko nedrīkstam palaist garām! Bet vai iespējamas stūrgalvības gadījumā tu aizsūtīji uz Kapernaumu heroldu pēc karavīriem?” 10] Jaunais saka: “Ja es būtu gaidījis uz jūsu pavēli, mums jau sen būtu klājies slikti! Viss jau ir padarīts! Bet vai karavīri nāks drīz, tas jau ir cits jautājums; jo līdz Kapernaumai ir diezgan tālu un līdz 221

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן