Views
1 month ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

kādai citai vietai vēl

kādai citai vietai vēl tālāk. Tādēļ tas nozīmē, pacietīgi nogaidīt, kas te notiks, vai būt, vai nebūt.” (jaunā sakāmvārds) 11] Dabīgi pats par sevi saprotams, ka par kādu sūtni uz Kapernaumu pēc karavīriem viņš pavisam nekad nebija domājis; jo slepenībā viņš pats bija veco farizeju ienaidnieks, tā, ka arī pavisam slepeni viņš bija esejiešu mācības piekritējs un tādēļ neko nevēlējās dedzīgāk, kā vecos tempļa varoņus pazudināt. 12] Bet vecie vēl nebija baudījuši brokastis un jaunajam teica: “Ai, ai, kaut tikai karavīri nāktu drīz! Protams, ir jau pēdējais laiks aiziet, bet, pirms karavīri atnāk, mēs tomēr iepriekš vēl varam paēst brokastis; jo burvis savas lietas tomēr varbūt nesāks darīt pirms saules lēkta?!” 13] Jaunais saka: “Ak, noteikti nē! Ja jums tas būtu pa prātam, es tikai uz kādu acumirkli aizietu paskatīties, vai pie Barama mājas jau kas kustas, un pa to laiku jūs varat paēst brokastis.”(Barams ir tā namdara vārds, pie kura Kungs ņēma naktsmājas; bet tā vieta saucās Jesaira, tagadējā laikā Stepe.) 14] Vecis saka: “Vai tu šodien gavēsi? — Jaunais: “To nē, bet, kā jūs labi zināt, pirms saules lēkta es nekad neko nevaru ieēst, tādēļ noglabājiet kaut ko man!” Vecis saka: “Pavisam labi, tādēļ ej tikai ātri un, cik ātri iespējams, atnes mums kādu labu vēsti un sevišķi par karavīriem; jo bez viņiem -kā tu vienmēr saki- mēs esam bezpalīdzīgi.” 15] Jaunais tūlīt iet prom, un Vecis vēlreiz sauc viņam nopakaļ: “Tikai neaizmirsti par karavīriem!” Jaunais atbild: paļaujieties tikai uz mani, bet pie sevis vēl piemetina: “Tad esat jau bezpalīdzīgi.” 182. Jēzus rīta lūgšana. Ahabs, jaunais, krietnākais farizejs, no Kunga pasaukts. Kādi grēki netiek pierēķināti. No priesteru visādā ziņā sastādīta mācītāju Bībele. Par krāpšanu ar tempļa mēsliem. Liels dziedināšanas brīnums. 1] Kad jaunais pienāk pie Barama mājas, viņš to atrod jau cieši aplenktu no slimniekiem un veseliem; bet viņš kādam jautāja, vai Es jau būtu piecēlies. Kāds vecs, krietns grieķis viņam saka: “Jā, Viņš jau ir piecēlies un reiz jau bija mājas priekšā; bet tad vecais Barams lūdza viņu brokastīs, un tad Viņš atkal iegāja mājā.” 2] Jaunais jauta: “Ko viņš darīja mājas priekšā?” 3] Grieķis saka: “Citādi neko — kā pacēla Savas acis pret debesīm un, šķiet, zināmā veidā no tā ņēma spēku; bet Viņa izskats bija kā kāda liela karavadoņa, kura mājienam vajag paklausīt miljoniem cilvēku un dzīvnieku! Viņa sejā gan bija kas ļoti draudzīgs, bet vienlaicīgi nopietnība, kādai līdzīgu manas acis nekad nav skatījušas. Es tikai biju priecīgs, ka Viņš mani tā īsti cieši neuzlūkoja; patiesi, es atklāti atzīstu, ka es Viņa skatienu nebūtu izturējis! Un tomēr tas mani atkal pievilka pie Viņa ar tādu neaptveramu spēku, kuram es nebūtu spējis pretoties, ja Barams viņu agrāk nebūtu pasaucis brokastīs!” 4] Jaunais saka: „Pēc visa tā, ko tu par viņu domā? Kāda, ļoti iespējams, varētu būt tā lieta ar viņu un pēc tava parasti vienmēr asā sprieduma, kas viņš varētu būt?” 5] Vecais saka: “Es gan esmu grieķis, tātad, tātad, pēc jūsu izteiciena, kāds-daudziem dieviem ticošs pagāns; bet pamatā es tikpat maz esmu pagāns, kā tu, un ticu tikai vienai visaugstākā Dieva būtnei! Bet šis Brīnumvīrs pavisam viegli varētu mani pievērst ticībai visiem tiem daudziem dieviem; jo ja viņš mazākais nav miesīgs pusdievs, tad es atsakos no savas cilvēciskās saprašanas!” 6] Jaunais saka: “Es patiesi ļoti velētos viņu redzēt! Ja tikai varētu ieiet mājā, tad es drīz ar viņu iepazītos! Tikai vārdu pārmīt ar tādu vīru vajag tomēr būt ļoti interesanti!” 7] Kamēr jaunais farizejs vēl tā runā. Es iznāku ārā un uzsaucu viņam, teikdams: “Ahaba, (jaunā, labākā farizeja vārds, kura tēvs saucās Toms no Torehas, un dzīvoja Betlēmē), Toma no Torehas dēls, nāc; ja tu esi izsalcis un izslāpis pēc patiesības, te tev jātiek paēdinātam!” 8] Jaunais saka: “Kungs, mēs nekad neesam redzējušies, un, cik man zināms, Tu vēl nekad neesi bijis šeit Jesairā! Kā Tev iespējams pazīt mani un manu tēvu?! 9] Es saku: “Es vēl ļoti daudz zinu par tevi un visiem taviem mājiniekiem, bet šeit tam nav lielas vērtības; bet, ka šonakt tu Manis dēļ biji nomodā un dažu ko iedrošinājies, tam Manā priekšā ir liela vērtība un tāda uzupurēšanās tev nepaliks neatlīdzināta! Nāc!” 10] Ahaba nu ātri cauri ļaudīm pienāk pie Manis un nevar saprast, kā Es to visu varu zināt. 11] Es saku: “Nebrīnies tik ļoti jo tu būsi liecinieks vēl pavisam citādām lietām! Tas ir ļoti labi, ka tu vecos esi atstājis mājās; viņi šos cilvēkus traucētu ticībā, bez kā visiem šiem daudziem cilvēkiem būtu 222

grūti palīdzēt. Ja slimnieki reiz ir izdziedināti, tad viņi galu galā var nākt un rīkoties pēc sava tempļa un naudas maka sirdsapziņas. Tādēļ pagaidām paliec šeit un liec viņiem uz sevi gaidīt, līdz Es tieku galā! Es zinu visu! Tu gan viņus ļoti apmāni; bet tādam mērķim šādu grēku Dievs vienmēr piedod! Vai tu to saproti?” 12] Jaunais saka: “Es gan pazīstu likumus un zinu, ka Mozus ir teicis: “Tev nebūs dot nepatiesu liecību pret savu tuvāko!” Viens ļoti cienījams likums, — bet kas tagad diemžēl ne no viena netiek mazāk ievērots, kā tieši no maniem kolēģiem; jo viņi saka, ka nepatiesa liecība tempļa un tā kalpu labumam esot Dievam patīkama, bet patiesa liecība pret templi un tā kalpiem esot no Dieva nolādēta un taisnības liecinātājam pret templi un tā kalpiem jātiek nomētātam ar akmeņiem! 13] Mozus rakstos tā, kas gan nav rakstīts, bet templieši saka un māca, ka rakstīts vārds grāmatā esot miris, bet viņi esot tā dzīva grāmata, kurā caur kādu eņģeli Dievs katru dienu liek rakstīt; Savu gribu un tā mums tagad jau ir pilnīgi jauna Bībele, kas ir pilnīgi pretēja visam tam. ko Mozus un pravieši ir mācījuši! 14] Pēc šiem jaunajiem tempļa rakstiem īstā laikā un labam mērķim meli ir ne tikai atļauti, bet zināmos gadījumos pat pavēlēti, sevišķi attiecībā uz tempļa priekšrocībām. Jo kas tad tempļa labumam var melot vislabāk un stūrgalvīgāk, tam templī ir liela autoritāte. 15] Tev nevarētu būt nezināms, ka pirms svētkiem templis vienmēr tiek tīrīts un sakrājas daudz mēslu un visādu netīrumu. Visi mēsli — tādēļ, ka ir par daudz sausi, zemjaini un smilšaini, ir tikko promnešanas vērti; bet tur ir zināmie patiesie mēslu pravieši. Viņi iet pa visu zemi un mēslus pārdod neliela svara paciņās; par olas svaru viņi parasti prasa sudraba grasi. Tempļa mēsli tad ir cita veida mēslu dvēsele, ar kurām tad lētticīgie apmēslo savus laukus un tad viņi nopietnībā domā un tic, ka bez tempļa mēsliem viņu lauki nevarētu nest nekādus augļus, un, pat ja tie kādus nestu, tomēr tiem trūktu Dieva svētības un tādēļ nevienam nevarētu nest ko labu. 16] Bieži notiek, ka tādi mēslu pravieši ar savu toveri mēslu, kurus savāc templī un tad visā apvidū iznēsā pārdošanai, par daudz ātri ir galā; pēc tam viņi savus toverus ceļā piepilda ar tuvākiem labākiem lielceļa mēsliem un tad pārdod kā īstus tempļa mēslus, tā, ka beigās katrs mēslu pravietis pārdod desmit reiz vairāk mēslu, nekā viņš templī bija savācis. Redzi, te jau pirmā pārdošana īstenībā ir visrupjākā krāpšana; jo tempļa mēslu noteikti ir daudz sliktāki, nekā katri citi kūts mēsli; bet ar to nepietiek, —akliem un apmuļķotiem cilvēkiem beigās arī vēl lielceļu mēslus vajag pirkt kā īstus tempļa mēslus! 17] Bet tas nav svarīgi! Tādēļ, ka krāpšana tiek izdarīta tempļa labumam, tad tas ne tikai nav nekāds grēks, bet gan pat tikums — un tādēļ, ja patīkams templim, tad, dabīgi, arī Dievam — Ak, Mozus! 18] Bet ja kāds iedrošinātos tautai pavēstīt patiesību attiecībā uz tempļa mēslu iedarbību, kura tikpat kā nav nekāda, mazākais, tajā otrs krāpšanas ziņā ,kur ielas mēsli arī tiek pārdoti kā tempļa mēsli, tad viņš tiks nolādēts kā grēcinieks pret templi un var skatīties, kā viņš tiek sveikā ar veselu ādu! 19] Un tāpat kā mēsli, ir vēl simts citas lietas, kas nav nekas cits, kā meli un tīrākā krāpšana; ja kāds tos tautai atklātu, Kungs, lai Jehova viņam ir žēlīgs un līdzcietīgs! 20] Ka es maniem vecajiem kolēģiem meloju, es pats neturu par grēku, sevišķi kur es šeit vīru, kāds esi Tu, varu pasargāt no vajāšanas, kurai pakļauts katrs, pie kura mani kolēģi nomana tikai dzirksteli labākas izpratnes un gaišāka prāta. Bet tagad dari savu lietu pie šiem slimniekiem, citādi vecie nelieši tomēr varētu atnākt ātrāk, pirms es viņus atvedu. 21] Es Ahabam saku: „Redzi, viņi jau ir izdziedināti! Aklie redz, nolēmētie iet, kurlie dzird, mēmie runā un visi ar kādu slimību slimojošie te tika atvesti, nu ir spirgti un pilnīgi veseli! Es tikai viņiem nu teikšu, ka viņiem jādodas mājup un tad tu vari te atvest tavus kolēģus un iepriekš viņiem darīt zināmu, ko tu redzēji.” 22] Pēc tam Es visiem izdziedinātajiem lieku doties mājup un viesiem piekodinu, ka viņiem valstī un vēl mazāk Jeruzalemē, ja viņi tur nonāktu, nekas nav jāizpauž. Bet viņi visi man apsola, ka stingri klusēs un pēc tam ar asarām acīs man pateicās. 23] Bet Es viņiem vēlreiz saku: „Tagad ejiet, — jums palīdzēja jūsu ticība; bet skatāties, ka turpmāk vairs negrēkojat, citādi kāda otra slimība būs ļaunāka kā bija šī pirmā!” Pēc tam visi, kas te tika izdziedināti, aizgāja un slavēja un cildināja Dievu, kas cilvēkiem devis tādu varu. 24] Pavisam pārsteigts Ahaba saka: „Nē, tā ko tomēr neviena cilvēka acs vēl nekad nav skatījusi! Bez kādām ceremonijām, bez vārda un pieskāriena! Viņi visi kļuva pilnīgi veseli, bez zālēm, bez lūgšanām, bez viena vārda un pieskāriena! — Kungs! Saki man tikai vienu vārdu, ka Tev tas ir iespējams!” 223