Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

5] Philopolds saka:

5] Philopolds saka: “Kas tas par murgojumu?! Es, kā cilvēks miesā jau esmu dzīvojis kādā citā skaistākā un acīmredzami labākā pasaulē?! Nē, tas tomēr ir nedaudz par traku! Klausies, tu, septītais labajā pusē, kuru Nācarietis dēvē par eņģeli, kā tad tevi sauc un kā mani sauc?” 6] Eņģelis saka: “Pagaidi nedaudz; es no tavas iepriekšējās pasaules visā ātrumā atnesīšu un tev došu pazīšanas zīmi, lai tajā ieskaties un pazīsti. 7] Ar šiem vārdiem eņģelis pazūd, bet pēc dažiem acumirkļiem atkal ir klāt un Philopoldam pasniedz tīstokli, uz kura senēbreju rakstā stāv skaidri uzrakstīts eņģeļa un viņa vārds, un otru rulli, uz kura ir uzrakstīti visi noteikumi, kurus pirms pāriešanas viņš eņģelim apsolīja. 8] Kad Eņģelis Philopoldam tos pasniedz, viņš saka: “Te lasi un atpazīsti to, tu veicais Murahel, Murahel, Murahel! Jo es, kura vārds ir Arhels, tev tos esmu atnesis no tā paša altāra, pie kura tu man devi lielo apsolījumu! Bet nejautā, kā tas tagad nedaudz acumirkļos bija iespējams; jo pie Dieva ir iespējamas pat brīnumainākās lietas! Vispirms izlasi visu, un tikai tad runā!” 214. Philopolda garīga redze. Kāda ģimenes aina saules pasaulē Akkā. Atgrieztā Philopolda himna Dieva mīlestībai. Par jaunu parakstītais kontrakts. Mūsu iepriekšējo dzīvju aizsegtās atmiņas iemesls. Par miesas, dvēseles un gara saistību. Zemes cilvēku pilnveidošanas gaita. Cilvēka gars, mazs Dievs. Garīgas esamības uz Zemes atšķirība iepretī citām pasaulēm. 1] Philopolds ar lielu uzmanību izlasa ruļļus un, tā kā caur to tiek atvērta iekšējā redze, tad pēc diezgan ilga laika dziļākā pārsteigumā, viņš saka: “Jā, tā tas ir; es tagad atskatos atpakaļ visos bezgalīgākos manas dzīvības dziļumos; redzu visas pasaules, uz kurām es jau esmu dzīvojis, un visas vietas pasaulē, kur es kopš dzimšanas līdz nāvei esmu dzīvojis; es redzu, kas es biju un ko es uz viena un otra pasaules ķermeņa darīju, un visur redzu arī savus tuvākos radiniekus un pēctečus, un, skat, uz Akkas (Prohonas) es pat redzu manus vecākus, manus daudzos braļus un manas ļoti dārgās māsas. Jā, es pat dzirdu viņus norupējušos savā starpā sakam un runājam: “Kas ir ar Murahelu? Vai bezgalīgajā telpā viņa gars gan jau būs atradis Lielo Garu cilvēka stāvā? Viņš mūs neatcerēsies, jo Lielā Gara sūtītājs viņam aizliedz atmiņu līdz tam brīdim, kad viņš trīs reizes viņu nosauks īstajā vārdā! 2] Redzat! Tā es viņus tagad dzirdu runājam un vienlaicīgi pats redzu. Tagad viņi iet templī, lai dokumentos pārliecinātos par stingrajiem dzīvības noteikumiem; bet viņi tos neatrod. Bet tempļa virspriesteris viņiem saka, ka Murhaela dēļ pirms dažiem acumirkļiem Arhiels dokumentus paņēmis, bet tomēr visā drīzumā tos atliks atpakaļ. Viņi nu templī gaida un dod par mani upuri. 3] Ak, mīlestība, mīlestība, tu dievišķais spēks! Cik bezgala tālu tu izstiep savas svētas rokas! Ak, Dievs, cik Tu esi liels un svēts, un kādu apslēptu noslēpumu pilna tomēr ir brīva dzīvība! Kurš cilvēks uz visas zemes var izdibināt dziļumus, kurus es nu skatu?! Cik ļoti nenozīmīgs uz šīs neauglīgās zemes staigā nabaga cilvēks, nereti uz dzīvību un nāvi strīdās par sprīdi zemes, kamēr viņš sevī nes to, ko nekad nespēj aptvert miljardiem Zemes!” 4] Pēc šiem vārdiem Philopolds apklūst, pieiet pie eņģeļa un atdod viņam atpakaļ abus ruļļus, piezīmēdams: “Noliec tos atkal tur, kur tie tiek gaidīti!” 5] Bet Eņģelis saka: “Redzi, es esmu paņēmis līdz arī rakstampiederumu, tas ir tas pats, ar ko tu Akka templī pašrocīgi parakstīji dokumentus. Paraksties uz katra dokumenta divkārt, tas ir, ar tavu vārdu Akkā un ar tavu vārdu šeit, un rakstamo piederumu paturi par atmiņu! 6] Philopolds tā dara un tad eņģelis paņem dokumentus un pazūd. 7] Pēc dažiem acumirkļiem, kuri viņam bija vajadzīgi, lai parunātu ar virspriesteri Akka, viņš ir atkal starp mums un Philopoldam jautā, kā viņš nu domā. 8] Philopolds saka: “Kad es tev atdevu atpakaļ abus ruļļus, parādība pazuda, un no atmiņām man tikko paliek pāri kā kāds sapnis, par kuru nomodā gan zin, ka kaut kas ir sapnī redzēts, bet kas, to ne ar kādu galvas lauzīšanu nevar atminēties! Es arī pamanu, ka kreisajā rokā turu kādu pavisam neparastu rakstāmo rīku; bet es tikko zinu, kā es pie tā esmu nonācis, un tādēļ es vēlētos zināt, kādēļ tad no dažu labu iekšējās dzīvības sfēras paradību patur tikai ļoti vāju, bet visbiežāk arī nekādu atgriezenisku atmiņu. Kādēļ tad tā? 9] Eņģelis saka: “Tādēļ, ka šeit ir svarīgi kļūt pilnīgi jaunai radībai, un to no Dieva un Dievā. Ja tu reiz esi kļuvis pilnīgi jauna Dieva radība un esi sasniedzis Dieva bērna stāvokli, tad tev viss tiks atdots 260

atpakaļ. 10] Visās citās neskaitāmajās pasaulēs tu ārēji un iekšēji topi tā veidots, kādam tev vajag būt; bet šeit ārējo apveidu Dievs jau nodod dvēselei, kas pēc kārtības, kādā viņa darbojas, pati uzbūvē viņas miesu; bet vispirms katram garam, kas ir likts dvēselē, vajag dvēseli veidot it īpaši caur viņai doto ārējo likumu ievērošanu. Ja caur to dvēsele ir sasniegusi īsto briedumu un izglītības pakāpi, tad gars pilnīgi pāriet visā dvēselē un caur to viss cilvēks ir pilnīgs, jauna radība, pamatu pamatā gan vienmēr ir no Dieva, tādēļ, ka gars cilvēkā īstenība nav nekas cits, ka Dievs mazākā mērā, tādēļ, ka ir pilnīgi iz Dieva sirds. Bet cilvēks tas nav caur Dieva darbu, bet gan no viņa paša rīcību un tieši tādēļ ir pilnīgi patiess Dieva bērns! Un visā īsuma es tev to saku vēlreiz: 11] Visos citos pasaules ķermeņos cilvēkiem nav pašiem sevi jāizveido, bet gan viņi tiek veidoti no Dieva vai, kas ir tas pats, no Viņa bērniem. Bet šeit pēc zināmas darītas kārtības cilvēkiem pilnīgi pašiem vajag sevi izveidot, citādi viņiem nav iespējams varēt kļūt par Dieva bērniem! Un tā uz šīs Zemes kāds pilnīgs cilvēks kā Dieva bērns visā līdzinās Dievam; bet turpretī kāds nepilnīgs cilvēks arī ir dziļi zem dzīvnieku valstības. 215. Arhiela runa par Kunga tapšanu par cilvēku. Philopolda nedrošība un viņa aicinājums būt līdzās Kungam. Par Kunga patiesiem sekotājiem. 1] Bet Philopolds nu vēlreiz jautā eņģelim: “Bet kas mums parāda tādu noslēpumaināko kārtību?” 2] Eņģelis saka: “Tieši Tas, kas tev pirmīt norādīja uz mani. Ej pie Viņa; Viņš tev teiks to, ko Viņš tev jau teica: jo dzīvot tā, kā Viņš māca dzīvot, jau tieši ir tās dievišķā dzīvības kārtība, vienīgi kurā var sasniegt to, lai kļūtu par Dieva bērnu. 3] Un Viņš arī ir tieši Tas pats, kura dēļ tu un vēl daudzi citi garīgi atstāja Akku un Kunga dēļ uz šīs Zemes tikuši iedzemdināti šīs Zemes miesā. 4] Bet Visuma un uz tās visiem pasaules ķermeņiem, kuri tikai tiek apdzīvoti no saprātīgām būtnēm cilvēka stāvā, caur mums ir darīta zināma Kunga iemiesošanās cilvēka miesā; bet tikai no ļoti nedaudzām pasaulēm nedaudziem gariem ir ticis atļauts nākt uz šo Zemi. Jo bezgalīgajā telpā Kungs pazīst visu pasauļu dabas, tāpat arī visu to iedzīvotājus un viņu garu, kuri apdzīvo vienu vai otru pasauli, dabu un spējas, un tādēļ vislabāk zina, vai kādam garam miesa šajā zemē ir noderīga, vai nē. 5] Kur tikai bija kaut kas piemērots, tas arī ir ticis pārcelts šeit; bet šeit pārcelto skaits ir tikai neliels un ievērojami nepārsniedz 10000 skatu. 6] Bet starp viņiem tu esi viens no laimīgākajiem, jo, ja tu to gribi, tu no Kunga vari tikt pieņemts kā māceklis līdzīgi visiem tiem, kuri ar Viņu ir šeit atnākuši.” 7] Uz to Philopolds saka: “Mans Arhiel! Tā, ka tu man jau parādīji tik daudz brīnumaini laba, tad dari man vēl to, ka tu mani pieved pie Kunga; jo tagad, kad es Viņu esmu pazinis, man trūkst drosmes no jauna pieiet pie Viņa! Ja tas nu būtu atkarīgs no manis, tad es vismīļāk, cik ātri iespējams, skrietu prom un kaut kur tā noslēptos, ka neviens cilvēks mani nekad neatrastu. Bet tā kā es nu reiz esmu te, un visi mani par daudz labi pazīst, tad es tā nevaru darīt; jo tad par mani smietos visa ieleja. Tādēļ esi tik labs un pieved mani pie Kunga un tur aizrunā par mani!” 8] Eņģelis saka: “To darīt nav vajadzīgs; jo tas Kungs zina, kas mums abiem vajadzīgs; tādēļ pieej tikai viens, un Viņš noteikti tev nenoraus galvu no pleciem!” 9] Pēc šiem eņģeļa vārdiem Philopolds beidzot saņem drosmi un pavisam apdomīgiem soļiem pienāk pie Manis un vēl kādu trīsdesmit soļu attālumā saka: “Kungs, vai tu man atļauj Tev tuvoties? Ja nē, tad es tūlīt atkal atkāpjos!” 10] Bet Es saku: “Kas grib nākt, tas lai nāk; jo caur vilcināšanos neviens cilvēks vēl nekad nav ticis uz priekšu!” 11] To dzirdēdams, Philopolds paātrina soļus un tātad arī drīz ir pie Manis un tā ātri sasniedzis to, ko daudzi ir vilcinājušies sasniegt un tādēļ bieži arī neko nesasniedz. Tādēļ viņi, neskatoties uz visiem mudinājumiem, nav dabūjami no vietas, uz kuras viņi stāv. 12] Jo cik ilgi kāds visā savā rīcībā savus soļus taisnā virzienā nevirza uz Mani, visa viņa darbība un gaita un stāvēšana viņa dzīvībai ir veltīga. Un ja viņš iegūtu visu pasauli, bet Es viņam nebūtu, tad visa pasaule viņam neko nelīdzētu, jo viņš ir miris! Bet ja tagad šajā Evaņģēlija atklāsmes laikā Es kādam saucu un viņam saku: “Nāc!” — bet viņš nenāk, tas pagrims gara nāvē! Un tādēļ šis Philopolds ir pareizs 261

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1