Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

18. Te jūdi teica:

18. Te jūdi teica: “Kādu zīmi Tu mums rādi, ka Tu to vari darīt?” 1] Kamēr Es vēl tā runāju ar bailīgajiem mācekļiem, pie Manis jau pienāca daži jūdi un teica: “Tu tagad esi izdarījis varenu darbu. No tavas rokas cilvēki un lopi bēga kā pelavas vētrā, un neviens neatgriezās pēc savas izkaisītās naudas. Kas tu esi un kādu zīmi (viņi domāja — no ķeizara) vari mums uzrādīt, ka drīkstēji tā darīt? Vai tad tu nepazīsti likuma dzelžaino stingrību, kas tevi tādēļ var pazudināt? 19. Jēzus atbildēja un viņiem teica: “Noārdiet šo templi, un trešā dienā Es to gribu uzcelt.” 2] Ja Es jūs nepazītu un no jums bītos, tad nebūtu to darījis. — Jūs no Manis prasāt kādu amata zīmi, un Es jums saku, ka Man tādas nav; bet noārdiet šo templi, un trešā dienā tas atkal šeit stāvēs uzcelts!” 20. Tad tie jūdi sacīja: “Šī tempļa uzcelšanai bija vajadzīgi četrdesmit seši gadi, un tu viens pats to gribi izdarīt trijās dienās?!” 21. Jo viņi nezināja, ka Viņš runāja par Savas miesas templi. 3] Jūdi, izdzirduši šo Manu noteikto apgalvojumu, izbrīnā iepleš acis un uzreiz nevar saņemties atbildēt. Tikai pēc kāda brīža vienam no viņiem ienāk prātā, ka tempļa uzcelšanai bija vajadzīgi pilni četrdesmit seši gadi un ka tempļa celšanā nodarbināja daudzus tūkstošus roku; tādēļ šis vēsturi zinošais jūds griežas pie Manis un saka: “Jaunais cilvēk, vai tu arī apdomāji, kādu muļķību tagad pateici? Redzi, šī tempļa uzcelšanai bija vajadzīgi pilni četrdesmit seši gadi, un tas pilnībā nodarbināja daudzus tūkstošus roku. Un tu viens pats, bez citu roku palīdzības, to gribi uzcelt trijās dienās? Ak, ak, kādu tu par sevi esi devis liecību, un turklāt templī, kur tomēr visvairāk būtu jārunā saprātīgi! 4] Tavs pirmītējais darbs mūs ļoti pārsteidza, un mēs, Jeruzalemes ilggadējie iedzīvotāji, jau savā starpā sākām apspriesties, no kādas varas tu šo patiesi ļoti slavējamo darbu esi izdarījis, vai no kādas laicīgas vai pravietiskas. Un tādēļ arī mēs tevi izvaicājam. Un ja tu ar gudriem vārdiem, kurus mēs ļoti labi saprotam, būtu mums sacījis, ka esi Dieva modināts pravietis un dari to Dieva Vārdā, tad mēs tev būtu ticējuši, bet, tā kā gudru vārdu vietā tu mums pavisam negaidot devi neparakstāmi noziedzīgu, lielīgu, muļķīgu atbildi, kurā nav ne zilbes patiesības, tagad mēs tevī redzam cilvēku, kurš, visdrīzāk, kādā pagānu skolā nedaudz iemācījies burvestības un tagad ar to šeit Dāvida pilsētā grib mazliet izārdīties, būdams vai nu Romas vai slepeni farizeju, priesteru un levītu algotnis; jo pēc tavas burvestības viņi gan šodien būs ievākuši vislabāko tempļa ražu! Mums visiem patiesi ir žēl, ka mēs tevī tagad tā esam vīlušies.” 5] Uz to Es sacīju: “Arī Man no visas sirds ir žēl, ka Es sastapu jūs tik briesmīgi aklus un kurlus! Jo, kas ir akls, tas neko neredz, un kas ir kurls un mēms, tas neko nedzird! Es jūsu acu priekšā veicu zīmi, kādu pirms Manis neviens nebija veicis, un runāju pilnīgāko patiesību. Jūs sakāt, ka Es esot vai nu muļķīgs, pagānu burvestību zinošs lielībnieks un šeit jūsu priekšā gribot izrādīties, vai arī Es kā burvis esot Romas vai tempļa priesteru nelietīgs algotnis. Ak, kas par kauna pilnu iedomu! Lūk, paskatieties turp, tur stāv ievērojams pulks ļaužu, kas sekojuši Man uz šejieni no Galilejas! Viņi Mani ir atzinuši, lai gan jūs sakāt, ka galielieši esot vissliktākie un visneticīgākie jūdi. Bet viņi tomēr Mani atzina un Man seko; kā tad tas nākas, ka jūs Mani nespējat atzīt?” 6] Jūdi teica: “Mēs jau arī gribējām tevi atzīt un tāpēc iztaujājām; jo mēs neesam nedz akli, nedz kurli, kā tu to domā. Bet tu mums devi tādu atbildi, no kuras ar dabīgu saprašanu tomēr nevar saprast neko citu, kā to, ko mēs tev atklāti pateicām acīs! Mums ir laba griba, — ja tu katrā ziņā esi pravietis, kāpēc tu to neatzīsti? Mēs esam Jeruzalemes goda vīri un mums ir lieli īpašumi. Ja tu būtu patiess pravietis, tad tev mūsu vidū klātos labi, bet tu to neatzīsti un tādēļ tu arī neesi nekāds pravietis, bet tīrs burvis, kas templi apgāna vairāk, nekā tie, kuri pirmīt tika izdzīti ārā.” 7] Es saku: “Ejat un aprunājieties ar tiem, ar kuriem Es esmu atnācis; viņi jums teiks, kas Es esmu!” 8] Nu jūdi gāja pie mācekļiem un viņus izvaicāja; mācekļi teica to, ko viņi par Mani pie Jordānas bija dzirdējuši kā Jāņa liecību un ko viņi dzirdējuši un piedzīvojuši Manā klātbūtnē, bet pie tam atzinās, ka arī viņi nesaprot to, ko Es esmu teicis jūdiem. 22. Kad Viņš bija augšāmcēlies no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Viņš to bija sacījis, un ticēja rakstiem un vārdiem, ko Viņš bija runājis. 9] Jo viņi paši to saprata tikai pēc Manas pēc trim gadiem notikušās visbrīnumainākās augšāmcelšanās, tāpat kā tos rakstus, kas par Mani to iepriekš bija pareģojuši. 10] Kad jūdi no mācekļiem to visu uzzināja, viņi atkal nāca pie Manis un teica: “Pēc visa tā, ko mēs tagad par Tevi no Taviem visai vaļsirdīgajiem pavadoņiem uzzinājām, tad Tu acīm redzot būtu tas 26

Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs labi pazīstam, liecība vareni runā Tavā labā, un Tavi darbi ne mazāk; bet Tavi vārdi ir gluži pretēji visam citam — Kā Mesija darbos var būt Dievs un vārdos ģeķis? — Izskaidro mums to, un mēs visi Tevi pieņemsim un visos iespējamos veidos Tev palīdzēsim. 11] Es teicu: “Ko jūs Man varat dot, ko jūs iepriekš nebūtu saņēmuši no Mana Tēva, Kas mājo debesīs? Bet, ja jūs to esat saņēmuši, kā jūs varat runāt, it kā nebūtu saņēmuši? Ko jūs Man gribat dot, kas te nebūtu Mans? Jo, kas ir Tēva, tas ir arī Mans; jo Es un Tēvs neesam divi, bet viens! Es jums saku: nekas cits, kā vienīgi griba ir jūsu, bet viss cits ir Mans. Ja jūs patiesā sirds mīlestībā Man dodat savu gribu un ja jūs ticat, ka Es un Tēvs esam pilnīgi viens, tad jūs man esat devuši visu, ko Es no jums varu prasīt!” 12] Jūdi sacīja: “Tad izdari kādu zīmi, un mēs ticēsim, ka Tu esi tas Apsolītais!” 13] Es sacīju: “Kāpēc tad jūs gribat zīmi? Ak, jūs aplamnieki! Vai tad jūs nezināt, ka zīmes nevienu nepamudina, bet tikai notiesā? Bet Es nenācu jūs tiesāt, bet gan dot jums mūžīgu dzīvību, ja jūs savās sirdīs man ticat. Vēl gan notiks daudzas zīmes, un dažas no tām jūs redzēsiet; bet tās jūs neatdzīvinās, tās jūs uz ilgu laiku nonāvēs!” 15. Kunga tālāka epizode ar jūdiem. Viens no viņiem grib lūgt Kungu viesos; Kungs viņam atklāj viņa un tā biedru nekrietnās domas un cilvēcisko statūtu ļaunumu un atstāj templi. (Jāņa ev. 2:23–25) 23. Bet, kad viņš Lieldienās uz svētkiem bija Jeruzalemē, daudzi, redzēdami zīmes , kuras Viņš darīja, ticēja Viņa vārdam. 1] “Es jums saku: tagad ir Lieldienas, un Es visu šo laiku uzturēšos šeit, Jeruzalemē; ejiet turp, kur Es būšu, un jūs redzēsiet daudzas patiesas zīmes! Tikai paši piesargieties, vai tās zīmes jūs nenonāvēs!” 2] Pēc šiem vārdiem jūdi pārsteigti iepleta acis; bet es viņus atstāju un kopā ar mācekļiem izgāju ārā no tempļa. Jūdi pavisam slepeni Man sekoja, jo pārāk atklāti neiedrošinājās Man sekot, ja jau Es biju runājis par “Nonāvēšanu un Manām zīmēm.” Ar Manis teikto viņi nesaprata visa garīgā elementa nonāvēšanu, bet gan miesas nonāvēšanu, un, kā visi zemes bagātnieki, bija lieli laicīgās dzīves draugi. 3] Ārpus tempļa viens no viņiem tomēr pienāca pie Manis un teica: “Meistar, es Tevi esmu atzinis un gribu būt Tavā tuvumā; kur Tu mājo?” 24. Bet Jēzus viņiem neuzticējās; jo viņš viņus visus pazina. 25. Un Viņam nevajadzēja, ka te kāds par kādu cilvēku dotu liecību, jo Viņš gan zināja, kas bija cilvēkā. 4] Bet Es redzēju, ka viņā nebija nopietnības un viņa nodoms uzzināt Manu mājvietu nebija godīgs, tāpēc Es viņam atbildēju ar zināmo aforismu: “Putniem ir savas ligzdas un lapsām ir savas alas; bet Cilvēka Dēlam nav pat akmens, uz kura nolikt Savu galvu, un šeit šajā pilsētā jau vismazāk. Bet ej un vispirms dabū tīru savu sirdi; tad nāc ar labu, nevis nodevīgu nodomu un tad vari lūkot, ka tu Manā tuvumā pastāvēsi!” 5] Bet viņš teica: “Meistar, tu maldies par mani un maniem draugiem; ja tev nav pajumtes, tad nāc pie mums un mēs Tev un taviem mācekļiem un citiem dosim pajumti un jūs uzturēsim, cik ilgi jūs gribēsiet!” 6] Bet Es vislabāk redzēju, ka viņa nolūks nebija tīrs, un teicu: “Mēs jums gan nevaram uzticēties; jo jūs esat Eroda draugi un, tāpat kā viņš, izrāžu kāri cilvēki, sevišķi, ja jūs tās varat redzēt par velti. Bet Es esmu nācis uz šo pilsētu nevis, lai ar joku lugām erodiešiem pakavētu laiku, bet gan, lai šeit pasludinātu, ka Dieva Valstība ir tuvu klāt nākusi un ka jums tādēļ patiesi jāatgriežas no grēkiem, ka jūs varat kļūt par šīs Valstības dalībniekiem! Redzi, tas šajā laikā ir Manas klātbūtnes mērķis, un tam jūsu mājvieta nav vajadzīga! Jo, kas kādā namā dzīvo, tas no tā nevar izkļūti citādi, kā vienīgi pa durvīm, kuras apgādātas ar atslēgu un bultu, tādējādi viesi var arī padarīt par gūstekni. Bet, kas savu mājvietu ņem klajumā, tas vienmēr ir brīvs un var doties, kurp vēlas!” 7] Jūds sacīja: “Kā Tu vari mūs tā noķengāt! Vai Tu domā, ka par viesmīlības svētumu mēs paši neko vairs nezinām? Kad mēs Tevi lūdzam viesos un Tu mūsu namā ienāc kā viesis, tad Tu namā esi tas vissvētākais un “vai!” tam, kas tevi aiztiktu! Un tā pie mums par visām lietām tiek cienītas un ievērotas viesu tiesības. Kā Tu vari mūsu mājās apšaubīt tādu kārtību?” 8] Es teicu: “Šo jūsu mājas dzīves kārtību Es gan zinu; bet tādēļ Man nav svešs arī kas cits. Kamēr 27

  • Page 1 and 2: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR
  • Page 3 and 4: Priekšvārds Visos laikos ir biju
  • Page 5 and 6: Parasti viņš savu rakstīšanas m
  • Page 7 and 8: dēļ tad arī zināmā mērā liec
  • Page 9 and 10: apgaismotu un atkal darītu līdzī
  • Page 11 and 12: 3] Te tagad bija tā būtne, cilvē
  • Page 13 and 14: 13] Cik daudz pazemības ir liecīb
  • Page 15 and 16: Jāņa mācekļi un apstiprināja,
  • Page 17 and 18: ar tagadējo dienas laika iedalīju
  • Page 19 and 20: tis, kurā nav nekādas viltības!
  • Page 21 and 22: izbeidzās, tikai tad pēc kārtas
  • Page 23 and 24: 19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv
  • Page 25: 6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma
  • Page 29 and 30: 6] “Pārdevēji” un “pircēji
  • Page 31 and 32: 18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt
  • Page 33 and 34: 9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert
  • Page 35 and 36: tic, turētos pie Viņa Vārda un i
  • Page 37 and 38: viņam apsolīju. Un tā no rīta m
  • Page 39 and 40: ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,
  • Page 41 and 42: omiešiem, kuru pamatprincips jau t
  • Page 43 and 44: 27. Tālākais notikums pie Jēkaba
  • Page 45 and 46: mums tomēr varēs pasludināt to,
  • Page 47 and 48: va šķūņos! 36. Un, kas te pļau
  • Page 49 and 50: 10] Te samarieši pārsteigti uzlū
  • Page 51 and 52: 6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi
  • Page 53 and 54: Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s
  • Page 55 and 56: prātīgi palikt, vai varbūt tomē
  • Page 57 and 58: nevar tikt pienācīgi slavēta! Li
  • Page 59 and 60: Skaista mācība! — Bet tā viet
  • Page 61 and 62: una nav saprotama?! 5] Redzi, visā
  • Page 63 and 64: gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n
  • Page 65 and 66: 8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su
  • Page 67 and 68: 49. Ziharā. — Norādījums, kā
  • Page 69 and 70: tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un
  • Page 71 and 72: ām arī manai mājai, kur es tad T
  • Page 73 and 74: tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi
  • Page 75 and 76: 55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk
  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240:

    195. Patīkams pārsteigums, izkāp

  • Page 241 and 242:

    tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i

  • Page 243 and 244:

    sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz

  • Page 245 and 246:

    8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar

  • Page 247 and 248:

    6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri

  • Page 249 and 250:

    viņam tikai bija liels prieks, ka

  • Page 251 and 252:

    viesus pēc viņu vajadzībām. 15]

  • Page 253 and 254:

    zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik

  • Page 255 and 256:

    dienas, lai esam pietiekami spēcin

  • Page 257 and 258:

    dinošas eļļas, dziedinošas sula

  • Page 259 and 260:

    10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P

  • Page 261 and 262:

    atpakaļ. 10] Visās citās neskait

  • Page 263 and 264:

    kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i

  • Page 265 and 266:

    13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur

  • Page 267 and 268:

    lētos izvirzīt kādu galveno dzī

  • Page 269 and 270:

    mudinās visādai darbībai, lai Es

  • Page 271 and 272:

    tots, viņiem pametu dažus iekšē

  • Page 273 and 274:

    9] Bet, miera stundai beidzoties, p

  • Page 275 and 276:

    līcim, un viņiem nav jāzina, uz

  • Page 277 and 278:

    24] Boruss to arī dara, bet Jairus

  • Page 279 and 280:

    āļi un māsas esam pilnīgi mier

  • Page 281 and 282:

    ērni no bailēm trīcēja, jo viņ

  • Page 283 and 284:

    mazāk vecus kokus un pēc zvērin

  • Page 285 and 286:

    4] Kad virstiesnesis dedzīgākās

  • Page 287 and 288:

    labajā rokā nēsā ķeizara varas

  • Page 289 and 290:

    239. Tiesas scēnas turpinājums. T

  • Page 291 and 292:

    nedaudz stundās. Bet daļa lai nod

  • Page 293 and 294:

    agātiem vecākiem labi jārūpēja

  • Page 295 and 296:

    atnākušajiem bagātniekiem. “Ka

  • Page 297 and 298:

    patiesības liecinieku slikto piere

  • Page 299 and 300:

    95. Toms un Jūda. Jūdas būtība

  • Page 301 and 302:

    135. Muitnieka Mateja runa viņa l

  • Page 303 and 304:

    Vīna apreibušie un miegainie temp

  • Page 305 and 306:

    216. Philopolda pieticīga un labā

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1