Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

vajag būt šī diženā

vajag būt šī diženā vīra sievai!” Un tagad, kur viņš mani vēlas, man viņam būtu jānāk pretī ar nē?” 11] Kisjons saka: “Bet ko uz to teiks tavs mīļotais Jēzus?” Lidija saka: “Mēs visi esam Viņa! Viņš ir Radītājs un mēs esam Viņa radība, no kurām viņš nu audzina patiesus bērnus, neraugoties uz visu, Viņš paliek manas sirds dziļākos dziļumos!” 12] Šeit Faustus iepleš acis un, pavisam izbrīnījies par šo negaidīto Lidijas liecību par Mani, saka: “Ko, ko — ko man vajag dzirdēt?! Vai nesenajam skaistajam sapnim, kuru es sapņoju, vajag būt kādai patiesai nozīmei? Es redzēju astvērtas debesis; viss bija gaisma, visas neskaitāmās būtnes gaisma, un debesu dziļākos dziļumos es skaidri redzēju Tevi, Tu mans draugs Jēzus, un visas būtnes kā ar nepacietīgu prieku gaidīju Tavu mājienu, lai vienā acumirklī visai bezgalībai pasludinātu Tavas pavēles! 13] Toreiz es ticēju, ka tavā attēlā, kura spožums tālu pārspēja Saules spožumu, esmu redzējis Zevu, un es ļoti brīnījos, ka Tev ar Zevu ir tik ārkārtēji liela līdzība, un kopš tā laika es slepenībā Tevi turēju par kāda pirmā Dieva zemes Dēlu, bet kuru es identificēju ar jūdu Jehovu un ar indiešu Brahmu un pie tam visus citus dievus līdzīgi tev turēju tikai par Viņa zemes bērniem, kurus viņš dažkārt radīja ar zemes meitām, lai šādos dēlos Zemei dotu vadoņus un skolotājus. 14] Bet tagad šis sapnis pēkšņi parādās pavisam citā gaismā; Tu Pats esi dzīvais Zevs, Brahma vai Jehova miesīgi starp mums un māci mums Tavu dievišķo gudrību, tā, ka Tavi iepriekšējie bērni, domājams, to ir slikti mācījuši un darbos nav pareizi izveduši! 15] Visādā ziņā, ja tā, tad es šo skaistāko sievu saņemu tieši no mana Dieva, mana Radītāja rokām, un tādēļ man vairs nevajag jautāt, vai es ar viņu būšu laimīgs! 16] Bet tad nu mana tieksme parādās pavisam citā gaismā! — Skaistā Lidija! uzlūko nu To Kungu! Tagad tas vairs nav atkarīgs no mūsu savstarpējām vēlmēm un tieksmēm, bet gan vienīgi tikai no Tā vienīgi Vienīgā, tā visas diženības Kunga, tā visu dievu Dieva, no Kura cēlusies Debess, Saule, Mēness un šī Zeme un mēs visi, svētās gribas. 17] Tu, mans visā patiesības pilnībā dievišķais Jēzus! Vai Tev tas ir pa prātam, ka Lidija kļūst mana sieva; bet ja tas Tev tikai mazākā mērā būtu nepieņemami, tad saki to, un manai dzīvībai nav jābūt nekam citam, kā Tavas gribas darbīgai izpausmei!” 18] Es saku: “Mans cēlais brāli! Es jūs jau esmu svētījis un tātad jūs jau pilknīgi esat viena miesa; bet ievērojiet to: 19] Ko Dievs ir savienojis, to nevienam cilvēkam vairs nav jāšķir, un tātad patiesai laulībai jāpaliek mūžam nešķiramai! Bet kāda neīsta pasaules laulība jau tāpat nav nekāda savienība Dieva priekšā un tātad ir izirstoša kā pasaules cilvēki un visas viņu savienības, kuras jau no sākuma nav nekas cits, kā tīrākā izvirtība, caur kuru nožēlojamā esamībā tiek likti sātana bērni. Jūs tātad tagad pilnīgi esat vīrs un sieva un Dieva priekšā viena miesa. Āmen!” 20] Pēc šiem Maniem vārdiem viņi apkampjas un ar skūpstu sasveicinās. 21] Ka šī ātrā savienība visā Kisā izsauca lielu sensāciju un Kisjons nu domāja par bagātīgu pūru, tas pats par sevi saprotams. 237. Philopolda ierašanās. Kunga apsolījums. Tiesas scēnas ar templiešu laupītāju bandu turpinājums. Faustusa iedarbīgais spriedums. 1] Kad pirmā vētra par šo notikumu bija nedaudz norimusi, ieradās jau zināmais Philopolds no Kānas un tūlīt pienāca pie Manis un gribēja Man paziņot, ka viņš Kānā visu jau ir savedis labākā kārtībā. 2] Bet Es viņu draudzīgi sveicināju un viņam teicu: “Man viss jau ir zināms; tu esi Mans māceklis, tagad aizej pie Maniem pārējiem mācekļiem, viņi zinās tev daudz ko pastāstīt. Bet Man šajā naktī daudz kas nokārtojams. Bet rīt mēs viens ar otru jau īsti daudz ko parunāsim; jo tev jākļūst Man čaklam darba rīkam.” 3] Philopolds nu dodas pie mācekļiem un uzraugi gandrīz vienlaicīgi ziņo, ka visi uzaicinātie no Kapernaumas un Horacijas jau ir ieradušies, un jautā, kas tagad darāms. 4] Bet Es saku: Vispirms vediet viņus pie viņu bērniem un paēdiniet un padzirdiniet viņus. Bet pa to laiku mēs ķersimies pie to divpadsmit pavisam ārkārtēju farizeju nopratināšanas.” 5] Uzraugi attālinājās, un Faustus Man jautāja, vai nebūtu labāk, ka Es nopratinātu tos divpadsmit un viņš tikai sastādītu aktu. 6] Bet Es saku: “Nē, mans brāli, tas neklātos; jo viņu priekšā tikai tu esi amatpersona un tādēļ tavā 286

labajā rokā nēsā ķeizara varas gredzenu un zizli. Tādēļ tev pašam vajag viņus nopratināt. Bet Es tev jau likšu mutē, ko un kā tev jautāt, un viņi no tevis neizspruks! Tādēļ tikai ātri ķeramies pie darba!” 7] Tādēļ mēs nu tūlīt devāmies uz tiesas namu, kur tie divpadsmit kopā ar trīsdesmit viņu galvenajiem palīgiem stingrā uzraudzībā ar lielām bailēm gaidīja virstiesnesi; jo nu viņiem vairs nebija ne laika, ne izdevības sagādāt kādu duci liecinieku, kas viņu labā būtu melojuši un melus apliecinātu ar zvērestu; jo katram, kas tempļa un visu tā klapotāju labā, ja tas ir nepieciešams, dod nepatiesu liecību, no tempļa ir apsolīta sevišķa žēlastība! Bet, protams, vispirms viņam vajag būt labi informētam, kas šajā gadījumā bija pilnīgi neiespējami. 8] Kisjona, Barama, Jonaela, Jairuta un eņģeļa Arehiela, apakštiesneša un vairāku rakstvežu pavadībā mēs nu iegājām lielajā tiesas zālē. 9] Tūlīt pēc ienākšanas pirmais farizejs, pavisam sadusmots, jautā Faustum: “Kas tad tā par kārtību, mūs, Dieva priesterus, pēc tam, kad visu, kas bija prasīts, mēs labprātīgi esam izpildījuši, tagad kā zemiskus noziedzniekus vēl nelaiž brīvībā?! Cik patiesi mēs esam Dieva kalpi: — ja mums tūlīt netiks dota pilnīga brīvība, tad tiksiet no Dieva ļauni pārmācīti!” 10] Faustuss saka: “Esi tikai mierīgs, citādi es varētu būt spiests jūs nomierināt; jo tagad mums savstarpēji ir nokārtojama pavisam ārkārtēja svarīga lieta! Nu uzklausiet mani uzmanīgi! 11] Es jums jau pirmīt izteicu piezīmi, ka jūsu milzīgās bagātības man uz mata atgādina tās, par kurām es jums jau iepriekš pieminēju. Izņemot vienu lietu, es jau esmu pilnīgā skaidrībā par to atentātu uz no Pontus un Mazāzijas ķeizaram nosūtīto nomas naudu un citiem dārgumiem; bet šī viena lieta pastāv tajā: 12] Nomas naudu un citus dārgumus pēc to pierakstīšanas pavadīja gandrīz ceturtdaļleģions Romas karavīru, tātad tādu spēcīgu pavadonību vajadzēja būt grūti pievārēt, to vai nu pavisam iznīcināt, vai, mazākais, piespiest bēgt. 13] Ka šie dārgumi caur viltību vai varu, vai nu no jums pašiem, vai no kādiem jūsu vēl dedzīgākiem kolēģiem, romiešu karavīriem ir tikuši atņemti, par to es esmu pilnīgā skaidrībā; tam mums arī vairs nav vajadzīgs nekāds pierādījums, jo mums tam ir vairāk kā simts liecinieku, bet, kā teikts, man vēl trūkst tikai veids un beigās vēl precīza summa, cik liela tā bija, lai tad kopā ar naudu un pārējiem dārgumiem es uz Romu ķeizaram spēju nosūtīt arī precīzu ziņojumu. 14] Pirmais farizejs saka: “Kungs, tas ir pārāk rupjš apmelojums, ko mēs nekad tā nevaram atstāt. Un ja arī tev pret mums ir tūkstoš nepatiesu liecinieku, tad tas tev līdzēs maz vai nemaz; jo mēs par savu lietu esam pārāk droši, un ar visu savu varu tu nespēsi mums nodarīt ne mazāko ļaunumu! Tādēļ pataupi katras tālākas pūles; jo no šī brīža tev no mums vairs nav jātiek pagodinātam ne ar vienu atbildi, izņemot kādu tevis pazudināšanai. 15] Ja līdz šim tu farizejus vēl neesi iepazinis, tad tagad, vai, mazākais, drīzumā, tev viņi jāiepazīst! Jo tādu milzīgu apvainojumu mēs nekad nevaram tā atstāt. Meža postīšanas dēļ mēs tev piekāpāmies, kaut pēc mūsu likumiem nebūtu jāpiekāpjas; bet miera dēļ mēs tavu ļoti netaisnīgo spriedumu pieņēmām. Bet tagad mēs to atsaucam, un, ja tu ļaunprātīgi iedrošinies aiztikt tikai par vienu stateri, vai tas ir zelts, ķīlas vai dārgumi, tad tu ne tikai simtkārtīgi to atlīdzināsi, bet arī ar visu tavu godību būs pilnīgi beigas! Jo nu jau templis zinās, cik nekaunīgi šeit ar mums apietas.” 16] Faustus saka: “Tā, tad tādā veidā jūs gribat izsprukt no spīlēm? Labi, es tagad arī pavisam labi zinu, kas man ar jums darāms! Jūsu nopratināšana ir beigusies; ar tūkstots liecībām lieta ir konstatēta un jūsu vaina ir pierādīta! Es jums nu nesaku neko citu, kā pasludinu ultimātu — ārā stāv tiesas bendes-: 17] Ja jūsu 30 palīgi grib runāt, tad viņiem jātiek atstātai dzīvībai; bet, ja arī viņi negrib runāt, tad viņiem, tāpat kā jums, šonakt viņu daļa būs cirvis! Te jūs tad pilnīgi pārliecināsieties, kā es no jums baidos!” 18] Pēc šiem ļoti aukstasinīgi noteiktiem vārdiem priekšā iznāk visi trīsdesmit palīgi un kliedz: “Kungs, saudzē mūsu dzīvības, mēs tev sīki uz mata aprakstīsim visu, kā šī lieta notika!” 238. Tiesas scēnas turpinājums. To trīsdesmit palīgu vaļsirdīga atzīšanās. Faustuss mīkstina spriedumu. 1] Faustus saka: “Nu tad runājiet! Pie visa mana goda, ar jums nekas ļauns nenotiks!” 287

  • Page 1 and 2:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR

  • Page 3 and 4:

    Priekšvārds Visos laikos ir biju

  • Page 5 and 6:

    Parasti viņš savu rakstīšanas m

  • Page 7 and 8:

    dēļ tad arī zināmā mērā liec

  • Page 9 and 10:

    apgaismotu un atkal darītu līdzī

  • Page 11 and 12:

    3] Te tagad bija tā būtne, cilvē

  • Page 13 and 14:

    13] Cik daudz pazemības ir liecīb

  • Page 15 and 16:

    Jāņa mācekļi un apstiprināja,

  • Page 17 and 18:

    ar tagadējo dienas laika iedalīju

  • Page 19 and 20:

    tis, kurā nav nekādas viltības!

  • Page 21 and 22:

    izbeidzās, tikai tad pēc kārtas

  • Page 23 and 24:

    19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv

  • Page 25 and 26:

    6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma

  • Page 27 and 28:

    Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs

  • Page 29 and 30:

    6] “Pārdevēji” un “pircēji

  • Page 31 and 32:

    18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt

  • Page 33 and 34:

    9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert

  • Page 35 and 36:

    tic, turētos pie Viņa Vārda un i

  • Page 37 and 38:

    viņam apsolīju. Un tā no rīta m

  • Page 39 and 40:

    ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,

  • Page 41 and 42:

    omiešiem, kuru pamatprincips jau t

  • Page 43 and 44:

    27. Tālākais notikums pie Jēkaba

  • Page 45 and 46:

    mums tomēr varēs pasludināt to,

  • Page 47 and 48:

    va šķūņos! 36. Un, kas te pļau

  • Page 49 and 50:

    10] Te samarieši pārsteigti uzlū

  • Page 51 and 52:

    6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi

  • Page 53 and 54:

    Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s

  • Page 55 and 56:

    prātīgi palikt, vai varbūt tomē

  • Page 57 and 58:

    nevar tikt pienācīgi slavēta! Li

  • Page 59 and 60:

    Skaista mācība! — Bet tā viet

  • Page 61 and 62:

    una nav saprotama?! 5] Redzi, visā

  • Page 63 and 64:

    gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n

  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236: unāju līdzības, kuras viņiem na
  • Page 237 and 238: milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).
  • Page 239 and 240: 195. Patīkams pārsteigums, izkāp
  • Page 241 and 242: tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i
  • Page 243 and 244: sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz
  • Page 245 and 246: 8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar
  • Page 247 and 248: 6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri
  • Page 249 and 250: viņam tikai bija liels prieks, ka
  • Page 251 and 252: viesus pēc viņu vajadzībām. 15]
  • Page 253 and 254: zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik
  • Page 255 and 256: dienas, lai esam pietiekami spēcin
  • Page 257 and 258: dinošas eļļas, dziedinošas sula
  • Page 259 and 260: 10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P
  • Page 261 and 262: atpakaļ. 10] Visās citās neskait
  • Page 263 and 264: kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i
  • Page 265 and 266: 13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur
  • Page 267 and 268: lētos izvirzīt kādu galveno dzī
  • Page 269 and 270: mudinās visādai darbībai, lai Es
  • Page 271 and 272: tots, viņiem pametu dažus iekšē
  • Page 273 and 274: 9] Bet, miera stundai beidzoties, p
  • Page 275 and 276: līcim, un viņiem nav jāzina, uz
  • Page 277 and 278: 24] Boruss to arī dara, bet Jairus
  • Page 279 and 280: āļi un māsas esam pilnīgi mier
  • Page 281 and 282: ērni no bailēm trīcēja, jo viņ
  • Page 283 and 284: mazāk vecus kokus un pēc zvērin
  • Page 285: 4] Kad virstiesnesis dedzīgākās
  • Page 289 and 290: 239. Tiesas scēnas turpinājums. T
  • Page 291 and 292: nedaudz stundās. Bet daļa lai nod
  • Page 293 and 294: agātiem vecākiem labi jārūpēja
  • Page 295 and 296: atnākušajiem bagātniekiem. “Ka
  • Page 297 and 298: patiesības liecinieku slikto piere
  • Page 299 and 300: 95. Toms un Jūda. Jūdas būtība
  • Page 301 and 302: 135. Muitnieka Mateja runa viņa l
  • Page 303 and 304: Vīna apreibušie un miegainie temp
  • Page 305 and 306: 216. Philopolda pieticīga un labā
עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן