Views
1 week ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

esmu jūs šķīstījis

esmu jūs šķīstījis no zemes netīrumiem. Tagad jums jādodas turp pieņemt Viņa Vārdu, lai jums tiktu piešķirta Viņa Gara kristība; jo bez tās visas manas pūles ar jums ir bez nozīmes un vērtības! Es pats arī gribētu doties pie Viņa! Bet Viņš to negrib un ar mana gara starpniecību dara man zināmu, ka man jāpaliek, jo to, kā jums vēl trūkst, es garā jau esmu saņēmis. 17] Šī ir Jāņa pēdējā un vislielākā liecība par Mani, un te nav vajadzīgs nekāds tālāks izskaidrojums, tā kā tā sevī un pati no sevis ir skaidri izteikta. 18] Bet iemesls, kāpēc Evaņģēlijā tā nav dota tik pilnīga, paliek vienmēr tas pats; pirmkārt, tāpēc, ka toreiz bija nepieciešams tāds rakstības veids, pēc kura uzrakstīts tika vienīgi svarīgākais, bet viss cits, ko cilvēks ar atmodinātu garu pats no sevis var viegli atrast, tika izlaists; otrkārt, lai netiktu apgānīts un aptraipīts dzīvais svētums Vārdā. Un tāpēc katrs pants ir rūpīgi noslēgts sēklas grauds, kurā apslēpts dus bezgalīgas dzīvības un Viņa nekad neizmērojamās gudrības pilnības dīglis. Jāņa Evaņģēlija 4. nodaļa. Samariešu atgriešana. Ķēnišķā dēla izdziedināšana 25. Žēlastības iedarbība uz tiem, kas tic Kungam, ļoti pavairo Viņa piekritējus. Neīstu Evaņģēliju izcelšanās. Templiešu greizsirdība un vajāšanas niknums. Kungs pāri Samarijai dodas uz Galileju. Samariešu raksturs. Zihara. Kungs ar Savējiem atpūšas pie Jēkaba akas. (Jāņa ev. 4:1–6) 1. Kad nu Kungs dabūja zināt, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus sapulcinot un kristījot vairāk mācekļu nekā Jānis — 2. Lai gan Jēzus Pats nekristīja, bet gan tikai Viņa mācekļi — 3. Tad Viņš atstāja Jūdeju un devās atkal uz Galileju. 1] Pēc tādas Jāņa runas viņa mācekļi tūlīt nāca pie Manis, un Manu mācekļu skaits vairojās dienu no dienas, jā, bieži stundu no stundas. Jo katrs, kas sāka uz Mani ticēt un kam Es pēc viņa ticības mēra un pēc kristīšanas ar ūdeni, kas tika izpildīts no Maniem pirmajiem mācekļiem, uzliku manas rokas, tas kļuva pilns gara spēka un drosmes, un viņā nebija baiļu no miesas nāves. 2] Tā kā daudzi to pieredzēja, tad, neskatoties uz Manu aizliegumu, viņi tomēr, visur, kur vien nonāca, to visiem darīja zināmu; pie tam vēl visi Mani darbi, nereti ar dažu labu papildinājumu un pārspīlējumiem, tika izdaudzināti visā Jūdejā, kam pie brīnumu kārajiem jūdiem bija tās pavisam dabīgās sekas, ka viņi dienu no dienas ieradās pie Manis arvien vairāk un vairāk un daudzkārt pie Manis arī tūlīt palika. 3] Bet tam neizbēgami bija arī nepatīkamas sekas, ka viss tas nonāca farizeju aprobežotajās ausīs un, kā jau minēts, ar daudziem papildinājumiem un pārspīlējumiem, starp kuriem daži skanēja tik neparasti, ka tādēļ pat daži romieši sāka domāt, ka Man vajadzētu būt vai nu pašam Zevam vai kādam viņa dēlam. 4] Pie Manis tika izsūtīti izlūki arī no romiešu puses, kas tomēr neatrada to, kādēļ viņi pie Manis tika sūtīti. Es te arī parasti nekādas zīmes nedarīju, kādēļ šī māņticīgā tauta nekļuva vēl vairāk aprobežota, nekā tā tāpat jau bija. 5] Bet no tādiem pārspīlējumiem tad turpmāk izcēlās daudzi neīsti Evaņģēliji un patieso tad sagrozīja. 6] Farizeji, šie ļaunie un pār mēru greizsirdīgie tempļa un rakstu priekšnieki, savā starpā tūlīt sāka pieņemt lēmumu darīt galu Manai un Jāņa darbībai un vai nu pavisam nevainīgā veidā nogalināt, vai, mazākais, uz visu mūžu novietot kādā apgādes iestādē — kas atrodas tā skaisti pazemē — kas vēlāk pie Eroda ar Jāni tomēr tika panākts. 7] Ka šādi “cēli” uzskati Man nepalika nezināmi, tam nu gan nav vajadzīgs kāds tālāks paskaidrojums; bet, lai izvairītos no plūkšanās un apgrūtinoša ļauna trača, Man neatlika nekas cits, kā ultra tumšo Jūdeju atstāt, lai dotos uz brīvāk domājošo Galileju. 4. Bet Viņam vajadzēja iet caur Samariju. 8] Bet nebija ieteicams taisnā ceļā doties uz Galileju, bet gan ceļu uz Galileju izraudzīties caur Samariju, kas ar romiešu palīdzību jau sen bija atbrīvojusies no tempļa mācītājiem (viegls un vēlams darbs 40

omiešiem, kuru pamatprincips jau tāpat bija visas zemes sašķelt, lai tad vieglāk varētu pār tām valdīt.) 9] Tādēļ arī Jeruzalemes mācītāju acīs samarieši bija nicināmākā un Dievu viszaimojošākā zemes tauta; bet turpretī arī pie samariešiem Jeruzalemes mācītāji stāvēja tādā cieņā, ka ar tempļa mācītāja vārdu parasti mēdza apzīmēt vissliktāko. Ja, piemēram, kāds samarietis satraukumā, kuram viņam nebija pietiekama pamata, uz kādu teica: “Tu farizejs!”, tad tā neslavā liktais gāja tiesas priekšā, apvainotāju apsūdzēja, un tam tad savu pārsteidzību bieži vajadzēja izpirkt ar lielu naudas sodu un gadu ilgu cietumu. Ka nevienam farizejam vai kādam mācītājam dabīgi nebija ieteicams spert kāju Samarijā, pats par sevi saprotams. Man un visiem, kas Man sekoja, tas bija ļoti izdevīgi, jo Samarijā mēs bijām pasargāti no tempļa jūdu ļaunās vajāšanas. 5. Tad Viņš nonāca vienā Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, netālu no miestiņa, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. 10] Ceļš veda cauri Ziharai, kas bija pilsēta tuvu kādam seno laiku miestiņam, kuru Jēkabs deva savam dēlam kā šūpuļa dāvanu ar visiem šī miestiņa iedzīvotājiem, kuri parasti sastāvēja no vienkāršiem ganiem, un šo miestiņu Jēkabs bija dabūjis Raelei pūrā līdz. Ziharas pilsēta nebija galvenā pilsēta Samarijas zemē, tomēr tur dzīvoja daudzi turīgi samarieši un arī daži bagāti romieši, jo šī pilsēta bija ļoti skaistā vietā, un apvidus bija ļoti veselīgs. 6. Tur bija Jēkaba aka. Jēzus, no ceļa piekusis, apsēdās turpat pie akas; tas bija ap sesto stundu. 11] Mēs devāmies ceļā uz Jūdeju pēc tagadējā laika rēķina jau ap četriem no rīta, gājām ātri bez atpūtas un tieši divpadsmitos pusdienā, kas toreiz bija sestā. stunda, sasniedzām veco Jēkaba aku, kas atrodas pie Ziharas soļu četrdesmit attālumā no miestiņa. Šai akai bija ļoti labs avots un ap to, pēc senā veida, krāšņā akmenī izkaltas margas un lieli, ēnaini koki. 12] Diena, kā jau vasaras vidū, bija karsta, un Es Pats pēc miesas no šī ceļojuma jau ļoti noguris, un visi, kas no Jūdejas un iepriekš jau no Galilejas sekoja, daļa miestiņā un daļa zem ēnainajiem kokiem meklēja apmešanās vietu un nogurumam ļoti vēlamo atpūtu. 13. Pat Mani pirmie mācekļi, kā Pēteris, Mans Jānis, Andrejs, Toms, Filips un Nātānaēls gandrīz kā pa pusei miruši pakrita kuplajā zālē zem ēnainajiem kokiem. Tikai Es viens pats, kaut gan arī ļoti noguris, apsēdos uz akmens margām, kas bija ap šo aku, jo Es jau iepriekš zināju, ka pie akas drīz radīsies laba iespēja nākt derīgā saskarē ar stūrgalvīgajiem, bet citādi no aizspriedumiem brīvākajiem samariešiem. Turklāt arī Es jau biju ļoti izslāpis un gaidīju uz trauku ūdens smelšanai, kuru kāds bija aizgājis uz miestu meklēt, bet vēl ar vajadzīgo trauku nenāca. 26. Tas Kungs un sieva pie akas. Tā Kunga vārdi par Viņa dzīvā ūdens būtību. 7. Te kāda sieva no Samarijas (īstenībā no Ziharas pilsētas) nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: “Sieva! Dod Man dzert!” 8. Jo viņa mācekļi bija gājuši pilsētā pirkt pārtiku. 1] Kad Es vēl veltīgi no miestiņa gaidīju trauku ūdens smelšanai, tad kā saukta no Ziharas ar krūzi nāk kāda samariešu sieva, lai šajā karstajā dienā no Jēkaba akas, kuras ūdens bija ļoti svaigs, sev dabūtu kādu atspirdzinošu malku. Kad viņa, sākumā Mani nemaz neievērodama, izvilka savu krūzi, pilnu ar šīs akas ūdeni, tad Es viņu uzrunāju un sacīju: “Sieva! Man slāpst, dod Man dzert no savas krūzes!” 9. Tad samāriete viņam saka: “Kā tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samārietes?” Jo jūdi ar samariešiem nesagājās. 2] Sieva, kad viņa redzēja, ka Es esmu jūds un no viņas prasu dzert, izbrīnījās un pēc tam sacīja: “Tu arī esi viens no tiem, kas man nāca pretī, kad es nācu ārā no pilsētas, un man jautāja, kur var dabūt pirkt ēdienu? Tie bija lepni jūdi; kā var redzēt no tava apģērba, arī tu noteikti esi jūds, un es esmu samariešu sieva! Kā tu prasi no manis, lai es tev dodu dzert ūdeni?! Vai jums, lepnie jūdi, vajadzības gadījumā arī viena nabaga samariešu sieva ir pietiekami laba, bet citādi jums priekš mums nav ne acu, ne ausu. Jā, ja es ar šo ūdens krūzi spētu noslīcināt visu Jūdeju, tad es ar lielu prieku no šīs krūzes dotu tev dzert prasīto ūdeni; bet citādi es mīļāk vēlētos redzēt tevi no slāpēm mirstam, nekā tev pasniegt tikai pilienu ūdens no šīs krūzes! 10. Jēzus atbildēja un viņai teica: ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu, un kas ir Tas, Kas tev saka: dod Man dzert, — tad tu būtu Viņu lūgusi un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni. 3] Es saku: Tu tā runā tādēļ, ka savā atzīšanā esi akla; ja savā atzīšanā tu būtu ar skaidru redzi un 41

  • Page 1 and 2: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR
  • Page 3 and 4: Priekšvārds Visos laikos ir biju
  • Page 5 and 6: Parasti viņš savu rakstīšanas m
  • Page 7 and 8: dēļ tad arī zināmā mērā liec
  • Page 9 and 10: apgaismotu un atkal darītu līdzī
  • Page 11 and 12: 3] Te tagad bija tā būtne, cilvē
  • Page 13 and 14: 13] Cik daudz pazemības ir liecīb
  • Page 15 and 16: Jāņa mācekļi un apstiprināja,
  • Page 17 and 18: ar tagadējo dienas laika iedalīju
  • Page 19 and 20: tis, kurā nav nekādas viltības!
  • Page 21 and 22: izbeidzās, tikai tad pēc kārtas
  • Page 23 and 24: 19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv
  • Page 25 and 26: 6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma
  • Page 27 and 28: Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs
  • Page 29 and 30: 6] “Pārdevēji” un “pircēji
  • Page 31 and 32: 18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt
  • Page 33 and 34: 9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert
  • Page 35 and 36: tic, turētos pie Viņa Vārda un i
  • Page 37 and 38: viņam apsolīju. Un tā no rīta m
  • Page 39: ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,
  • Page 43 and 44: 27. Tālākais notikums pie Jēkaba
  • Page 45 and 46: mums tomēr varēs pasludināt to,
  • Page 47 and 48: va šķūņos! 36. Un, kas te pļau
  • Page 49 and 50: 10] Te samarieši pārsteigti uzlū
  • Page 51 and 52: 6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi
  • Page 53 and 54: Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s
  • Page 55 and 56: prātīgi palikt, vai varbūt tomē
  • Page 57 and 58: nevar tikt pienācīgi slavēta! Li
  • Page 59 and 60: Skaista mācība! — Bet tā viet
  • Page 61 and 62: una nav saprotama?! 5] Redzi, visā
  • Page 63 and 64: gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n
  • Page 65 and 66: 8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su
  • Page 67 and 68: 49. Ziharā. — Norādījums, kā
  • Page 69 and 70: tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un
  • Page 71 and 72: ām arī manai mājai, kur es tad T
  • Page 73 and 74: tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi
  • Page 75 and 76: 55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk
  • Page 77 and 78: sevi nevar iet staigāt prieka birz
  • Page 79 and 80: tagad par to tālāk vairs ne; man
  • Page 81 and 82: meklēju, tad Es kā kāds kungs no
  • Page 83 and 84: Irhaela ar viņas vīru Joramu un v
  • Page 85 and 86: visu labu, jo tu, labu darot, esi s
  • Page 87 and 88: 13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi
  • Page 89 and 90: ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša
  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240:

    195. Patīkams pārsteigums, izkāp

  • Page 241 and 242:

    tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i

  • Page 243 and 244:

    sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz

  • Page 245 and 246:

    8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar

  • Page 247 and 248:

    6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri

  • Page 249 and 250:

    viņam tikai bija liels prieks, ka

  • Page 251 and 252:

    viesus pēc viņu vajadzībām. 15]

  • Page 253 and 254:

    zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik

  • Page 255 and 256:

    dienas, lai esam pietiekami spēcin

  • Page 257 and 258:

    dinošas eļļas, dziedinošas sula

  • Page 259 and 260:

    10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P

  • Page 261 and 262:

    atpakaļ. 10] Visās citās neskait

  • Page 263 and 264:

    kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i

  • Page 265 and 266:

    13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur

  • Page 267 and 268:

    lētos izvirzīt kādu galveno dzī

  • Page 269 and 270:

    mudinās visādai darbībai, lai Es

  • Page 271 and 272:

    tots, viņiem pametu dažus iekšē

  • Page 273 and 274:

    9] Bet, miera stundai beidzoties, p

  • Page 275 and 276:

    līcim, un viņiem nav jāzina, uz

  • Page 277 and 278:

    24] Boruss to arī dara, bet Jairus

  • Page 279 and 280:

    āļi un māsas esam pilnīgi mier

  • Page 281 and 282:

    ērni no bailēm trīcēja, jo viņ

  • Page 283 and 284:

    mazāk vecus kokus un pēc zvērin

  • Page 285 and 286:

    4] Kad virstiesnesis dedzīgākās

  • Page 287 and 288:

    labajā rokā nēsā ķeizara varas

  • Page 289 and 290:

    239. Tiesas scēnas turpinājums. T

  • Page 291 and 292:

    nedaudz stundās. Bet daļa lai nod

  • Page 293 and 294:

    agātiem vecākiem labi jārūpēja

  • Page 295 and 296:

    atnākušajiem bagātniekiem. “Ka

  • Page 297 and 298:

    patiesības liecinieku slikto piere

  • Page 299 and 300:

    95. Toms un Jūda. Jūdas būtība

  • Page 301 and 302:

    135. Muitnieka Mateja runa viņa l

  • Page 303 and 304:

    Vīna apreibušie un miegainie temp

  • Page 305 and 306:

    216. Philopolda pieticīga un labā

1