10.04.2018 Views

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2] Jo starp viņiem bija daži, kas bija labi izglītoti rakstos. Tie sacīja: “Viņš runā kā Dāvids, kas saka:<br />

“Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu; Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis! Tā<br />

Kunga bijāšana ir šķīsta. Tā pastāv mūžīgi, Tā Kunga tiesas ir patiesība, tās visas ir taisnas. Tās ir jaukākas<br />

nekā zelts, nekā kausēts zelts, un saldākas par vistīrāko medu. Tavu gribu, Kungs, es labprāt daru,<br />

un Tavs likums ir manā sirdī; es gribu pasludināt Tavu taisnīgumu lielā draudzē. Redzi, es negribu ļaut<br />

aiztaisīt manu muti, Kungs, Tu zini to. Tavu taisnīgumu es neapslēpju manā sirdī; es runāju par Tavu<br />

taisnīgumu un Tavu pestīšanu. Es neslēpju Tavu labsirdību un Tavu uzticību lielas draudzes priekšā.”<br />

— Bet mēs zinām, un tā ir mūsu liecība, pilna patiesības un spēka, ka Tas, Kas tā runā un rīkojas, Kā<br />

Dāvids pirms Viņa, proti, ir runājis un darbojies Viņa vārdā, patiesi ir apsolītais Mesija. Bet, izņemot<br />

Viņu, pēc Dāvida neviens vairs nav tā runājis un darbojies kā Dāvids; tātad tas nekļūdīgi ir Kristus, “No<br />

Mūžības Dieva Svaidītais”! Tādēļ mēs gribam Viņu pilnīgi pieņemt!”<br />

40. Šie samarieši nāca pie Viņa un lūdza Viņu palikt pie viņiem. Un Viņš palika tur divas pilnas<br />

dienas.<br />

3] Pēc tam, kad samarieši savā starpā par Mani deva liecību, viņi visā godbijībā pienāca pie Manis<br />

un lūdza Mani, lai Es vēlētos pie viņiem palikt. Jo viņi teica: “Kungs, kas Tu patiesi esi Kristus, kā<br />

mēs nu Tevi esam labi pazinuši, paliec pie mums; jo Jeruzalemē tu netiksi labi uzņemts, bet gan jo vairāk<br />

sastapsi neticību un visāda veida vajāšanu, jo pasaulē ne uz sauszemes, ne ūdenī nav nekā ļaunāka<br />

par farizejiem Bet šeit tev jātiek godātam tā, kā pienākas Tam, Kuru ir pasludinājuši Mozus, Dāvids un<br />

pravieši.<br />

4] Bet Es viņiem teicu: “Mīļie Ziharas vīri! Man ir liels prieks, ka Es uz jūsu tīruma esmu ievācis tik<br />

labu ražu; bet tas nebūtu labi no Manis, ja Es paliktu tur, kur es slimos esmu izdziedinājis, jo viņi tagad<br />

ir veseli, un neņemtu vērā citur esošos slimniekus. Es tomēr divas dienas palikšu pie jums un tikai trešajā<br />

dienā iešu tālāk uz Galileju.”<br />

4<strong>1.</strong> Tad vēl daudz vairāki Viņam ticēja Viņa vārdu dēļ.<br />

5] Bet pēc tam nāca klāt vēl daudzi citi, kas iepriekš vēl nebija tik ļoti stipri ticībā, un izteica viņu<br />

nesatricināmi stingro ticību. Bet te bija arī tā sieva, ģērbusies labās drēbēs, un uz tiem, kas tagad ticēja,<br />

teica: “Mīļie draugi, tagad jūs tak godam uzņemsiet mani savā vidū? Jo es jums pirmā rādīju ceļu uz šejieni,<br />

kad jūs man jokojot jautājāt, kur tad deg!”<br />

42. Un sacīja sievai: “Nu mēs vairs neticam tavas runas dēļ, jo mēs tagad paši esam dzirdējuši un<br />

zinām, ka Viņš tiešām ir Kristus, pasaules Pestītājs.<br />

6] Samarieši runā: “Ja tevi Tas Kungs pieņēmis pirms mums, tad arī mēs tevi uzņemsim ar godu,<br />

kā tas pie mums Ziharā ir pieņemts. Bet kopš šī laika un turpmāk mēs vairs neticam tavas runas dēļ, jo<br />

nu mēs paši dzirdējām un pazinām, ka Viņš patiesi ir Kristus, pasaules Pestītājs! Un tu mūs vairs nevari<br />

padarīt ticīgākus, nekā mēs tagad esam. Bet no šī laika, ja tu turpmāk vairs negrēkosi, tev arī no mums<br />

jātiek turētai godā!”<br />

7] Sieva saka: Bet es kopš seniem laikiem neesmu tik daudz grēkojusi, kā jūs diemžēl vēl arvien<br />

domājat. Pirms es kļuvu vīra likumīga sieva, mana miesa nekad no kāda vīra nav tikusi aizskarta; bet,<br />

kad pēc tam es kļuvu kāda vīra sieva, es dzīvoju, kā kārtīgai sievai pieklājas. Ka es paliku neauglīga un<br />

ka katram no maniem pieciem likumīgiem vīriem, kas ar mani savu lietu darīja, drīz pēc tam vajadzēja<br />

nomirt, tā tak nav mana vaina, bet, augstākais, to, no kuriem dabūju tādu miesu, kas te nebija derīga<br />

vīram. Pēc tam, kad man šie pieci vīri nomira, kas man radīja tikko panesamas sirdssāpes, es apņēmos<br />

nekad ne ar vienu vīru vairs nesavienoties; bet pēc viena gada, kā jūs to zināt, uz Ziharu ar zālēm, eļļām<br />

un ziedēm atnāca viens ārsts, un izdziedināja daudzus cilvēkus. Mana lielā posta dzīta, arī es aizgāju pie<br />

viņa, lai viņš man palīdzētu.<br />

8] Bet viņš mani apskatīja un teica: “Sieva, es par to atdotu pasauli, ja es tev varētu palīdzēt; jo<br />

manas acis vēl nekad nav skatījušas skaistāku sievu par tevi! Ja arī es nevaru tevi pilnīgi izdziedināt, tad<br />

tomēr es tev varu dot zāles un tavas ciešanas mazināt. Tad viņš atnāca dzīvot manā nabadzīgajā mājoklī,<br />

katru dienu deva man sāpes remdinošus līdzekļus un rūpējās par mani, bet manu slimo miesu ar sliktu<br />

nodomu viņš vēl nekad nav aizskāris, kā, man šķiet, jūs to nepareizi domājat.<br />

9] Un tā es, kā noteikti arī jūs, Dieva priekšā gan esmu grēciniece, bet es ticu, ka jūsu acu priekšā es<br />

neesmu tieši tik liela un rupja grēciniece, par kādu jūs mani turat. Tas, kas šeit sēž pie Jēkaba akas, tas<br />

man pirmīt pateica visu, jo es jebkad esmu darījusi. Jautājiet Viņam, un Viņš Pats jums pateiks, cik tālu<br />

es pelnu vai nepelnu kādas atklātas grēcinieces vārdu.<br />

48

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!