Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

6] Es saku: “Ak,

6] Es saku: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, un mīlīga ir tava sirds; tādēļ tev arī ir jābūt un jāpaliek Manai māceklei. Un, kur vienmēr tiks sludināts šis Evaņģēlijs, tev jātiek mūžīgi pieminētai!” 7] Tas samariešus diezgan nepatīkami pārsteidza un vairāki pienāca pie Manis un teica: “Kungs, arī mums ir mājas, un būtu piedienīgāk, ja Tu ņemtu mājvietu pie mums. Jo, redzi, šīs sievas mājai pie mums ir ļoti slikta slava, un tā ir vairāk drupas, nekā māja!” 8] Es saku: “Jūs jau trīs dienas esat pie Manis, esat Mani gan atzinuši, un ir jau pienācis vakars; bet neviens no jums nav Man un Maniem mācekļiem piedāvājis kādu mājvietu, kaut gan es jūsu lūgumu uzklausīju un apsolīju divas dienas palikt jūsu pilsētā. 9] Bet Es redzēju šīs sievas sirdi, un tai ļoti slāpa, lai Es vēlētos pie viņas ņemt mājas vietu! Tātad ne Es vēlējos mājvietu viņas mājā, bet gan to vēlējās viņas sirds. Bet, tā kā jūsu priekšā viņa neiedrošinājās to skaļi izteikt, tad Es nācu šai sirdij pretī un prasīju no viņas to, ko viņa Man, tik karsti mīlēdama un pilna dzīvākām ilgām, pakalpīgi vēlējās dot. 10] Šī ļoti svarīgā iemesla dēļ Es tad nu arī šīs sievas namā ņemu mājvietu. Labi tam, kas par to uz Mani nedusmojas! 11] Bet Es jums saku: Kā kāds sēj, tā viņš arī pļaus; kas te taupīgi sēj, tas arī trūcīgi pļaus, bet kas bagātīgi sēj, tas arī bagātīgi pļaus. Neviens no jums visiem ne Man, ne Maniem mācekļiem vēl neko nav piedāvājis; bet viņa man par īpašumu tūlīt dod visu savu mantu! Kurš no jums Man to ir darījis? Vai tad tas ir nepareizi, ka Es viņai dodu taisnīgu godu pirms jums visiem? Bet Es jums saku: Kas no jums ar šo sievu tādēļ strīdēsies, tam jāklājas slikti viņā saulē!” 12] Te samarieši pārsteigti saskatās, jo viņiem tā lieta acīmredzami nav patīkama, bet tomēr saņemas un lūdz Mani, lai Es vēlētos atļaut viņiem nākamā dienā Mani apmeklēt. 13] Bet Es viņiem atbildu: “Es jūs neuzaicinu un arī nespiežu; bet kas no jums to brīvi grib darīt un nākt pie Manis, nevienas durvis neatradīs aizslēgtas, bet gan pavisam brīvi varēs nākt pie Manis. Tātad, kas grib nākt, tas lai nāk, bet kas grib palikt mājās, tas lai paliek, jo Es nevienu nespiežu un nevienu netiesāju. 14] Tad samarieši pieceļas un iet pilsētā, bet Es vēl neilgu laiku uzkavējos pie akas un sieva ar viņas krūzi dzirdina visus izslāpušos, kas bija ar Mani. 33. Brīnišķīgie notikumi sievas namā. Ārsts un samarieši — Mozus piekritēji. Viņu nekaunīgie zaimi par Jēzu un taisnīgais sods. Ārsta stāstījums un Kunga padoms. 1] Bet viņas ārsts, kas arī kopā ar viņu bija atnācis iepriekš, pirmais steidzas uz mājām, lai kopā ar saviem kalpotājiem Man sagatavotu labu mājvietu un iespējami bagātīgas vakariņas. Bet, kad viņš iegāja mājā, viņš nevarēja beigt brīnīties, ka viņa kalpotāji jau ar visu, ko viņš tiem bija gribējis likt darīt, gandrīz jau bija galā. Viņš priecīgs jautāja, kas viņiem bija licis to darīt. Bet viņi teica: “Brīnišķīgi skaists jauneklis nāca un maigā balsī runāja: “Dariet tā, jo tam Kungam, kas nāks šajā namā, tas viss būs vajadzīgs!” Kad mēs tādu brīnumainu pavēli dzirdējām, mēs visu citu atstājām un darījām un vēl darām to, ko šis brīnišķīgais jauneklis mums pavēlēja.” 2] Ārsts brīnījās un teica: “Kur tad ir šis dīvainais jauneklis?” Bet kalpotāji atbildēja: “Mēs to nezinām, jo, kad viņš mums tā bija licis darīt, viņš šo māju ātri atstāja, un mēs nezinām, uz kurieni viņš aizgāja.” Bet ārsts teica: “Esiet īsti rosīgi, jo šim namam ir liela žēlastība, pie kuras jums visiem būs dalība!” 3] Tad ārsts atkal ātri steidzās ārā no pilsētas, lai Man darītu zināmu, ka viss jau ir sagatavots. 4] Bet te viņu satika daži mozus sevišķi piekritēji, apturēja viņu un sacīja: “Draugs, sabatā neklājas tā skriet; vai tad tu nezini, ka caur to tu Jehova dienu vari apgānīt?” 5] Ārsts saka: “Ak, jūs, kas pedantiski turaties pie Mozus likuma burta! Ātru iešanu sabatā tagad, kur saule jau ir noprietējusi un ir vēl tikai pēcsabats, to jūs turat par grēku, bet kad jūs sabatā apkaunojat savas sievas un kalpones un ar viņām dzenat netiklību, visādas kauna lietas un pārkāpjat laulību, par ko tad jūs to turat? Vai Jehovas svētku dienā Mozus to ir pavēlējis darīt?” samarieši saka: “Ja šodien nebūtu sabats, tad par tādu tavu runu tu tiktu nomētāts ar akmeņiem. Bet šoreiz lai tev ir piedots!” Ārsts saka: “Nu, nu, jūsu runa un jūsu prāts jums nedara godu, sevišķi laikā, kad ilgi solītais Mesija pienācis taisni pie pilsētas vārtiem un es steidzos Viņam pretī, lai Viņam sacītu, ka Viņa namā viss jau ir sagatavots Viņa uzņemšanai! Vai tad jūs neko nezināt, kas šodien noticis mūsu pilsētas vārtu priekšā?!” 50

6] Samarieši saka: “Mēs gan dzirdējām, ka ārā pie akas apmetusies kāda jūda karavāna un ka viens jūds, jādomā, šīs karavānas vadonis, uzdodas par Kristu! Tu tak esi ārsts un vai tad tu neaptvēri, ka šādā veidā jūdi iedomājušies ar mums izspēlēt muļķīgu joku?! Tas nu gan mums būtu smalks Mesija! Vai tu domā, ka mēs viņu nepazīstam?! Vai mēs arī neesam no Galilejas un tagad esam jūsu ticības biedri, stingri pēc Mozus baušļiem?! Bet, tā kā mēs esam no Galilejas, tad mēs to Nācarieti, kas ir kāda namdara dēls, pazīstam. Viņš, kur viņam vairs netīk strādāt, ļauj farizejiem sevi izlietot par nožēlojamu darba rīku, dara dažas iemācītās brīnumu zīmes un uz viņu rēķina uzdod sevi par Mesiju! Un tava veida ēzeļi un vērši tic viņam un viņa vilinošajām runām! Jūs visus būtu jāsatver un jāpārmāca ar rīkstēm uz jāizmet pār robežu kā mēslus un netīrumus!” 7] Ārsts saka: “Ak, jūs aklie! Manā namā Dieva eņģeļi gaida Viņu un Viņam no debesīm nes ēdienu, dzērienu un guļas vietu, un jūs runājat tādas runas! Tas Kungs lai jūs par to soda!” 8] Kad ārsts to izsaka, desmit acumirklī kļūst mēmi un divas dienas, kamēr Es uzturos Ziharā, paliek mēmi un vairs nevar izteikt ne vārda. Bet ārsts viņus pamet un steidzas pie Manis. 9] Pienācis pie Manis, viņš saka: “Kungs! Tavs nams ir labi apgādāts! Tur notiek brīnumainas lietas; bet ceļā pie Tevis, ak, Kungs, es sastapu pulciņu neliešu, kuri Man par tevi pūlējās dot ļaunu liecību. Bet viņu brēkšana neturpinājās ilgi. Tavs eņģelis sita viņiem pa muti, un, izņemot divus, viņi kļuva pilnīgi mēmi; bet tie divi vareni izbijās un aizmuka. Tas viss, ak, Kungs, ir noticis pusstundas laikā!” — Es saku: “Tam tā vajadzēja notikt, lai tie, kas jau tic Manam Vārdam, no mums nenovēršas! Bet nu ejam, un tu, Mana mīļā sieva no Samarijas, neaizmirsti savu krūzi!” Sieva tūlīt iesmeļ svaigu ūdeni un ņem to līdz uz mājām. Tā tika pavadīta puse dienas pie Jēkaba akas netālu no Ziharas, un šajā pilsētā ieguvām diezgan bagātīgu ražu. 34. Tā Kunga Mācība un darbi tiek no Evaņģēlista Jāņa pierakstīti. Kungs ar Savējiem senajā Jāzepa namā Ziharā. Eņģeļi visu sagatavojuši svētajai sabiedrībai. Par attiecībām starp Dievu — Tēvu un Dēlu. 1] Bet Mans māceklis Jānis Man jautāja un teica: “Kungs! Kā Tu gribi, es gan vēl šajā naktī vēlētos uzrakstīt visu, kas te noticis!” 2] Es saku: “Ne visu, Mans brāli, bet gan tikai to, ko Es tev teicu, kas tev sev jāatzīmē. Ja tev būtu jāpieraksta viss, kas te notika un divas dienas šeit vēl notiks, tad tev vajadzētu aprakstīt; bet kurš tad to visu lasītu un aptvertu? Bet ja tu pareizi un īstā atbilstībā, kā tas tev ir dots, atzīmē tikai galvenos momentus, tad patiesi gudrie Manos vārds jau tāpat nopratīs visu, kas un kāpēc šeit ir noticis, un tu sev aiztaupi lielas, nevajadzīgas pūles. Tādēļ, Mans mīļotais brāli, padari to darbu sev vieglāku, un tu tomēr uz visiem laikiem būsi Manas Mācības un darbu pirmais rakstītājs.” 3] Jānis Mani noskūpsta uz krūtīm, un kopā ar sievu un ārstu mēs dodamies pilsētā un tur, tā kā jau ir diezgan tumšs, Jāzepa namā. 4] Kad mēs iegājām patiesi lielajā namā, sieva viņas namu atrod tā sagatavotu Manis uzņemšanai, ka par ko līdzīgu viņai vēl nekad nebija bijis ne jausmas! Jo tur stāvēja liels daudzums galdu un ap tiem pietiekamā skaitā krēslu. Uz katra galda stāv gaiši degoša lampa no dārga metāla; visa grīda izklāta skaistākiem paklājiem. Pat sienas simetriski pārklātas ziedu paklājiem un skaistos kristāla kausos visiem mirdz pretī dārgs vīns! 5] Sieva nevar beigt brīnīties un tikai pēc kāda laika nomierinājusies saka: “Bet Kungs, ko Tu esi izdarījis?! Vai Tu to esi licis iekārtot caur Saviem mācekļiem, kurus Tu varbūt slepeni šeit atsūtīji? No kurienes tad viņi visu to ņēma? Es zinu, kas man ir, no zelta un sudraba noteikti nekā, un šeit šo metālu pārpilnība! Tādus kristāla kausus, kādi ir šeit, es vēl nekad neesmu redzējusi, un šeit to ir simtiem, un katrs no tiem ir trīsdesmit sudraba monētu vērts. Šis vīns, ēdiens un augļi, lieliskā maize un daudzie dārgākie paklāji, no kuriem katrs maksā simts smagas sudraba monētas! Ak, Kungs! Saki tomēr man, nabaga sievai, vai Tu to visu esi atvedis līdzi, vai šeit pilsētā kaut kur aizņēmies?” 6] Es saku: “Redzi, mīļā sieva! Tu ārā pie akas tak teici, ka šis nams piederot Man. Es šo dāvanu no tevis pieņēmu, un, tā kā šī māja ir Mana, tad tas no Manis tomēr nebūtu labi, ja Es tevi kā dāvinātāju ievestu neizgreznotā istabā! Redzi, kā viena roka mazgā otru, tā tas tad ir arī šeit; viena godināšana izraisa otru! Tu no visas sirds man to dāvināji tādu, kāda tā bija; bet Es tev to atkal atdodu tādu, kāda tā tagad ir iekārtota. Es domāju, ka ar šo maiņu tu varēsi būt pilnīgi apmierināta?! Jo redzi, arī Es nedaudz 51