Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

pietiekami, ka jūs Man

pietiekami, ka jūs Man sekojat savās sirdīs! Bet jums jāpaliek šajā zemē kā Maniem lieciniekiem! Jo drīzā laikā radīsies ļoti daudz skeptiķu, kuri nāks pie jums. Jums jādod viņiem par Mani labu liecību. 13] Un tev, mans mīļais Joram, no šī brīža jābūt pilnīgam ārstam! Kuram tu Manā Vārdā uzliksi rokas, tam tūdaļ jākļūst labāk, lai cik slims viņš būtu. Turklāt jums abiem vajag stāties pilnīgā un nešķiramā laulībā; jo tā jūsu kopā dzīvošana aklajos, kas skatās tikai uz ārējo un par iekšējo neko nenojauš, radītu sašutumu. 14] Tev, Joram, no Irhaelas nu vairs nav jābaidās; jo tagad viņa miesā un dvēselē ir pilnīgi vesela. Un tev, Irhaela, Joramā ir vīrs no debesīm un tev ar viņu jākļūst pilnīgi laimīgai; jo viņš nav gars no zemes, bet gan gars no augšienes.” 15] Sieva saka: “Ak, Jehova, cik labs Tu esi! Bet kāda būtu Tava griba, kad mums pasaules priekšā atklāti jāsavienojas?” 16] Es saku: “Es jūs jau esmu savienojis, un vienīgi šī savienība derīga kā debesīs, tā uz Zemes, un Es jums saku: Kopš Ādama uz Zemes nav bijusi pilnīgāka laulības savienība kā tagad jūsējā; jo Es Pats esmu svētījis jūsu savienību. 17] Bet rītu agri šeit nāks daudzi priesteri un citi ļaudis un šīs pilsētas pilsoņi; viņiem pavēstiet, lai viņi zina, ka jūs Dieva un visas pasaules priekšā esat likumīgi laulāti draugi. Bet, ja jums būs bērni, audziniet viņus Manā Mācībā un tad tā kristiet Manā Vārdā, kā jūs rīt redzēsiet Manus mācekļus daudzus kristām tādā veidā, kā Jānis kristī Jordanā, par kuru jūs būsiet dzirdējuši; tātad Es tev, Mans Joram, rīt došu varu kristīt katru, kas ticēs Manam Vārdam. 18] Bet nu dodieties arī jūs pie miera! Tomēr, cik ilgi Es uzkavēšos šajā namā, jums nav jānāk dzimumu sakarā! Šajā laikā nerūpējieties arī par galdu un pagrabu; jo, cik ilgi Es šajā namā uzturēšos, galds un pagrabs, tāpat kā šodien, būs apgādāts no augšienes. Bet pirms laika nevienam nesakiet, kā tas notiek; jo cilvēki to neaptvertu. Bet, kad Es būšu prom no šejienes, tad jūs tiem, kam gaišāks saprāts, tomēr varat to darīt zināmu. Tātad dodieties pie miera, bet Es nu šeit viens palikšu nomodā! Jo Tas Kungs nedrīkst ne gulēt, ne atpūsties; jo miegs un pilnīgs miers radībai būtu nāve un bojāeja! Jo, ja arī visa pasaule dusētu, te Kungs tomēr ir nomodā un visu radību saglabā.” 19] Pēc šiem vārdiem tie abi pateicas un dodas pie nepieciešamā miera katrs citā istabā. Bet Es līdz rītam palieku sēžam uz krēsla. Pirmā no divām dienām Ziharā, kādā Samarijas pilsētā 37. Priestera dziedināšana no rīta Ziharā. Kungs viņus sūta uz kalnu. Mateja aicinājums kļūt par Evaņģēlistu un apustuli. Par sapņu būtību. 1] Agrā rītā, kad saule virs apvāršņa bija pacēlusies tikai vienu sprīdi, Irhaelas mājas priekšā jau sanāca jau sanāca daudzi priesteri, kas svētā kalna (Garicima) tuvuma dēļ dzīvoja Ziharā. Tie tūlīt sacēla lielu troksni un kliedza: “Ozianna pēc Oziannas un slava Tam, Kas te nāca Dieva Godības vārdā! Uzkavējies, saule, un stāvi kluss tu, Mēness, līdz visas diženības Kungs ar savu spēcīgo labo roku sit un iznīcina visus Viņa ienaidniekus, kas ir arī mūsu ienaidnieki! Saudzē tikai romiešus, ak, Kungs, jo viņi ir mūsu draugi, jo viņi mūs aizsargā no jūdiem, kuri vairs nav Dieva bērni, bet gan Belcebula bērni un templī, kuru Tev, ak, Kungs, uzcēla Zālamans, upurē savam Tēvam. Tu, ak, Kungs, darīji labi, nākdams pie Saviem īstajiem bērniem, kas tic Tavam apsolījumam un līdz šai stundai ar ilgām Tevi gaidīja. Tu gan nāc jūdiem — jo ir teikts, ka pestīšana nāk no jūdiem —, bet mēs dzirdējām, ka Tu nu biji Jeruzalemē un templī, un ar striķiem siti jūdus, un apgāzi viņu krēslus! Ak, Kungs, to Tu esi ļoti labi darījis, un par to visām debesīm Tevi jāslavē ar psalmiem, arfām un bazūnēm! Mēs vienmēr teicām, ja Tu nāksi, tad Tu nepaiesi garām svētajai vietai, kurā Daniels, Tavs pravietis, pasludināja šausmīgu Jeruzalemes nopostīšanu. Un no šīs vietas Tu, ak, Kungs, Savām tautām pasludināsi pestīšanu! Slavēts lai ir Tavs Vārds! Ozianna Tev augstībā, un pestīšana visiem labas gribas bērniem!” 2] Šī pa daļai saprātīgā, bet pa daļai arī ļoti nesaprātīgā dziedāšana, dabiski, pievilka daudzus cilvēkus un pavisam noteikti — visus, kas iepriekšējā dienā pie akas bija pie Manis un nu vēlreiz gribēja Mani redzēt un dzirdēt. Troksnis un pūlis pieauga ar katru mirkli un visiem mājā vajadzēja piecelties un skatīties, kas tur notiek. Pirmie piecēlās mācekļi un Man jautāja, kas tas būtu par troksni un vai ir 54

prātīgi palikt, vai varbūt tomēr labāk doties prom. 3] Bet Es teicu: “Ak, jūs mazdūšīgie! Klausieties taču, ka viņi sauc Ozianna! Bet, kur sauc Ozianna, tur nepavisam nav bīstami palikt.” 4] Tas mācekļus nomierināja, un tālāk Es viņiem teicu: “Bet nu ejiet laukā un sakiet viņiem, ka viņiem nu jāapklust un jādodas uz kalnu; jo pēc sestās stundas, t.i., pēc pulksten divpadsmitiem pusdienā, Es ar jums visiem iznākšu ārā un no kalna jums un viņiem pasludināšu pestīšanu. Bet viņiem jāņem līdz arī rakstītāji, lai viņi pieraksta visu, ko Es no kalna mācīšu. 5] Bet tev, Jāni, nav jāraksta, te šī mana Mācība jau tāpat tiks vairākkārtīgi pierakstīta. Bet šeit atrodas viens rakstītājs, arī galilietis, vārdā Matejs. Viņš no Maniem mācekļiem jau daudz ko ir pierakstījis un, tā kā viņš ir veikls rakstītājs, tad viņš noteikti pierakstīs visu, ko viņš dzirdēs un redzēs. Atvediet viņu, sauciet viņa vārdu, un viņš jums tūlīt sekos! Bet sakiet arī pirmajiem priesteriem, ka viņi var nākt augšā, un arī dažiem, kurus pirmos redzējāt pie akas. Bet vispirms pasauciet Mateju, jo Es gribu, lai arī viņš mums seko!” 6] Mācekļi nu ātri devās ceļā un darīja, kā Es viņiem bija pavēlējis. 7] Bet, kamēr mācekļi lejā ielā darīja, ko Es viņiem biju teicis, visi pārējie viesi kopā ar Mariju nāca pie Manis ēdamzālē un ļoti draudzīgi Mani sveicināja, pateicās un pavisam īsi atstāstīja Man brīnumainu sapni, ko viņi šonakt redzējuši, un jautāja Man, vai šādi sapņi kaut ko nozīmē. 8] Bet Es teicu: “Ko dvēsele skata sapnī, tas viss ir viņas veida. Ja dvēsele tajā, kam Es mācu jūs ticēt un ko mācu jums darīt, ir laba un patiesa, tad viņa arī sapnī redz patiesību un no tā savai dzīvībai var gūt labumu; bet, ja dvēsele ir nepatiesībā un no tā ļaunumā, tad viņa sapnī redzēs nepatiesību un no tā izaugs ļaunums. 9] Bet, tā kā jūs nu esat patiesībā pēc Manas Mācības, un tādēļ Man sekojat, tad jūsu dvēseles arī sapnī var būt redzējušas tikai patiesību un no tā mantot daudz laba. 10] Bet vai jūsu dvēseles, to ko viņas redz sapnī, arī aptver, tā problēma ir pavisam cita lieta. Jo, līdzīgi, kā jūs ārējā pasaulē, kurā jūs dienā dzīvojat, ne visu, ko redzat, aptverat un saprotat, tā arī jūsu dvēsele neaptver to, ko viņa redz viņas pasaulē. 11] Bet, kad gars jūsos atkal būs atdzimis, kā Es to Nikodēmam Jeruzalemē, kad viņš naktī atnāca pie Manis, pasludināju, tad jūs visu aptversiet un pilnīgi sapratīsiet.” Ar to visi ir mierā un atkāpjas. 38. Ziharā. Matejs, bijušais muitas rakstītājs, Kunga aicināts pierakstīt Kalna sprediķi. Virspriestera apsveikuma runa Kungam. Tā Kunga atbilde. Dzīvības padomi. “Pestīšanu nes nevis noklausīšanās, bet gan darbība pēc Manas Mācības.” 1] Bet nu nāk saimniece ar savu jauno vīru, sirsnīgi Mani sveicina un Man un arī visiem pārējiem viesiem jautā, vai mēs negribētu baudīt rīta mielastu, kas jau ir pilnīgi sagatavots. 2] Bet Es saku: “Mīļā Irhaela, pagaidi vēl nedaudz; mācekļi tūlīt atvedīs vēl vairākus viesus, arī viņiem jāņem dalība pie rīta mielasta un vienlaicīgi no Manas mutes jāuzzina, ka jūs abi, tu un Jorams, nu esat kļuvuši īsts laulāts pāris; un viņiem arī jāredz, ka jūsu nams nav šīs pilsētas pēdējais, bet gan nu visā ārēji un iekšēji ir pirmais, un tādēļ Es šajā namā ņēmu mājvietu. 3] Kad Es to laulātam pārim saku, te arī Pēteris un Mans Jānis atver durvis, un pa tām ienāk Matejs, dziļi paklanās un saka: “Kungs, es šeit esmu pilnīgi gatavs kalpot vienīgi Tev! Man gan šeit ir rakstītāja amats, un no tā varu dzīvot un uzturēt savu ģimeni; bet ja Tev, ak, Kungs, esmu vajadzīgs, te es savu amatu tūlīt pametu, un Tu, ak, Kungs, neļausi manai ģimenei iet bojā!” 4] Es saku: “Kas Man seko, tas lai nerūpējas ne par ko citu, kā tikai par to, lai viņš paliek pie Manis laicīgi un mūžīgi. Uzlūko šo namu un abus tā īpašniekus — viņi Manā Vārdā uzņem tavu ģimeni un uz labāko apgādās, tāpat kā tevi, ja tu dienā vai naktī šeit atnāktu. 5] Bet Matejs, kas jau agrāk šo māju zināja, ka tās bija vairāk drupas, nekā māja, nevarēja beigt brīnīties un teica: “Kungs, te vajag būt notikušam lielam brīnumam! Jo māja bija grausts un nu ir pils, kurai līdzīgu Jeruzalemē varētu būt maz! Un šī ķēnišķīgā iekārta! Tam vajag būt bezgala daudz maksājušam!” 6] Es saku: “Piedomā pie tā, ka Dievam ir iespējamas ļoti daudzas lietas, kas cilvēkiem šķiet neiespējamas. Tad tu viegli aptversi, kā šis iepriekšējais grausts nu varēja tikt pārvērsts pilī! — Bet vai tev ir 55

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
(1)
1