Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

pietiekami daudz

pietiekami daudz rakstāmo piederumu?” 7] Matejs saka: “Divām dienām es esmu apgādāts; ja man vajag vairāk, tad es to tūlīt gribu sadabūt.” 8] Es saku: “To pietiek desmit dienām; pēc tam mēs jau piederumus dabūsim citur. Paliec tikai šeit un kopā ar mums baudi rīta mielastu; bet pēc sestās stundas mēs dosimies uz kalna. Tur Es šiem ļaudīm pasludināšu pestīšanu; bet tu visu, ko Es sacīšu, uzraksti trijās nodaļās un sadali tās nelielos pantos pēc Dāvida veida. Bet sameklē vēl dažus citus rakstītājus, kuriem no tevis to jānoraksta, lai arī šajā vietā paliek uzrakstīta liecība!” 9] Matejs runā: “Kungs, Tavai gribai jātiek uz precīzāko ievērotai!” 10] Pēc šīs svarīgās sarunas ar Mateju iekšā ienāk citi mācekļi un viņiem seko šīs pilsētas priesteri un citi ievērojami ļaudis, kas lielā satraukumā mani sveic. Un pirmais priesteris iznāk nedaudz priekšā un saka: “Kungs, Tu šo namu esi Sev labi iekārtojis, lai tas ir cienīgs Tevi uzņemt. Zālamans cēla templi ar lielu greznību, lai tas būtu cienīgs kalpot Jehovam par mājvietu starp cilvēkiem, bet caur daudziem uz debesīm brēcošiem ļauniem darbiem cilvēki šo mājvietu apgānījuši, un Jehova pameta templi un Derības šķirstu un nāca pie mums uz kalna, kā arī Tu, ak, Kungs, vispirms biji Jeruzalemē, atradi maz uzņemšanas un tādēļ nāci pie mums, Taviem īsteniem godinātājiem. Un tā nu notiek, kā stāv rakstīts: 11] “Pēdējā laikā notiks, ka kalns, kas te ir Dieva nams, noteikti būs augstāks nekā visi kalni un tiks pacelts pāri visiem pakalniem, un šeit saskries visi pagāni. Un sanāks daudzas tautas un teiks: Nāciet, iesim uz Kunga kalnu, uz Jēkaba Dieva namu, lai Viņš mums māca Savu ceļu un mēs staigājam pa Viņa takām! Bet Viņa likums tomēr izies no Ciānas un Kunga vārds no Jeruzalemes.” (Jesajs 2:2-3) 12] Bet mēs nu visi esam pār mēru priecīgi, kā līgava, ja nāk viņas līgavainis un pirmo reizi piedāvā viņai savu sirdi, roku un sveicienu! Jo patiesi, Kungs, Jeruzaleme, lielā Ķēniņa izvēlētā pilsēta, ir kļuvusi slikta un nav Tevis cienīga. Mēs gan arī sevi tieši neturam par cienīgiem, jo kas vajadzīgs, lai Dieva priekšā tiktu atrasts kā cienīgs?! —, bet tas tomēr ir skaidrs, ka, ja Kungs tagad izvēlas starp diviem ļaunumiem, Viņš izvēlēsies mūs, kā acīmredzami mazāko. Un tas nu mūsu acu priekšā brīnišķi piepildās! Tu esi tas, Kuru mēs jau tik ilgi gaidījām; tādēļ Ozianna Tev, Kas Kunga Vārdā nāc pie mums!” 13] Es runātājam saku: “Jā, tu nu runāji pilnīgi pareizi; bet Es jums arī saku: Ja jūs Manu Mācību pieņemsiet, tad pieņemiet to un palieciet tajā darbīgi, tikai tad jūs patiesi iegūsiet pestīšanu, kuru Es jums šodien pasludināšu no kalna virsotnes. Jo, ja arī žēlastība atklāti nāk pie jums no augšas, tad tomēr ar to nepietiek; jo tā nepaliek, ja viņa netiks darbīgi satverta, — līdzīgi tā, kā, ja tu izsalcis stāvētu zem kāda augļiem bagāta koka: vējš to purina un lejup krīt nogatavojušās vīģes, bet tu tās neuzlasi. Vai gan tad tās apmierinās tavu izsalkumu? 14] Tātad ne vienīgi dzirdēšana, bet gan tikai rīcība pēc Manas Mācības dos jums pestīšanu, kas pie jums ir atnākusi no Jeruzalemes. Vai tu to saprati?” 15] Runātājs saka: “Jā, Kungs, jo tā kā Tu var runāt tikai Dievs. “ 16] “Nu tad”, Es uz to saku, “Ja tu to esi aptvēris, tagad baudīsim rīta mielastu! Bet pēc mielasta uzraksti, ka vakar naktī Es esmu laulībā savienojis un svētījis Irhaelu ar ārstu Joramu un turpmāk lai neviens par viņiem vairs nav sašutis! Bet nu sēdīsimies pie rīta mielasta! Lai tā notiek.” 17] Visi, un viņu ir daudz, nu apsēžas un bauda rīta mielastu, labāko pienu un medus maizi. 39. Ziharā. Rīta mielasts pie Irhaelas. Galda runas. Apsolītās Zemes piens un medus ir labākais uz Zemes. Gudrā runa Radītāja slavēšanai. Kunga runa par cilvēka mērķi uz pilnību. “Mans jūgs ir maigs, un Mana nasta ir viegla!” Dzīvības padomi. “Kas seko Manam padomam, tas darīs labi!” Īstenais Dieva nams: Brīva daba un cilvēka dvēsele. Kalna sprediķis. (Mateja ev. 5:6–7) 1] Šajā zemē tādas brokastis tieši nebūtu dēvējamas par ļoti lieliskām, bet zemē, kas te pēc sakāmvārda pārpilna piena un medus, tās bija gardākās brokastis, sevišķi, kur Apsolītās zemes medus bija un vēl tagad ir labākais pasaulē, un tāpat arī piens uz zemes no cita netiek pārspēts. 2] Pēc mielasta tika pasniegti gardi augļi un daudzi par tiem tīksminājās un slavēja Dievu, Kas augļiem devis tik lielisku garšu, un bitēm — spēju no lauku puķēm iesūkt ļoti saldo medu un nest viņu mākslinieciski būvētās šūnās! 3] Kāds no samariešiem, kas bija gudrais, sacīja: “Dieva gudrība, visvarenība un laipnība nekad 56

nevar tikt pienācīgi slavēta! Lietus krīt uz zemes, tūkstotis reiz tūkstotis sugu un stādu veidu, koki un krūmi iesūc to pašu lietu un aug tajā pašā zemē, un tomēr katrai sugai ir cita garša, smarža un forma! Katra forma ir skaista un acij tīkama, un bez vajadzības neaug nekas, pat sausajam sūnu stādiņam uz akmens ir kāds mērķis! 4] Un tad visi zemes, ūdens un gaisa dzīvnieki! Kāds daudzums un kāda dažādība no mušas līdz zilonim, no mazākā kukainīša līdz visnevaldāmākajam levitanam, kas uz savas muguras varētu nest kalnu un spēlēties ar Libānas ciedrām! Ak, Kungs, kādai varai, kādam spēkam un kādam bezgalīgam gudrības dziļumam vajag būt Dievā, Kas uztur un vada Sauli, Mēnesi un bezgala daudzās zvaigznes, tur jūru tās dziļumā, uz zemes cēlis kalnus un ar Savu visvareno Vārdu radījis pašu Zemi!” 5] Es saku: “Jā, jā, tu nu esi runājis pareizi, tā tas ir: Dievs ir ļoti labs, augsti gudrs un augsti taisnīgs un, ja Viņš ko grib darīt, Viņam nav vajadzīgs neviena padoms un pamācība; bet Es jums saku: “Arī šīs zemes cilvēks ir aicināts kļūt pilnīgs, kā pilnīgs ir Tēvs Debesīs! 6] Līdz šim laikam tas gan bija neiespējami, jo uz šīs zemes bija nāves zizlis; bet no šī laika jābūt tā, ka tas ir iespējams katram, kurš nopietni rūpēsies par to, lai dzīvotu pēc Manas Mācības! 7] Bet es domāju, ja tas cilvēkam no Dieva tiek apsolīts par kaut ko nelielu, par vieglu darbību tieši pēc Manas Mācības, tad arī cilvēkam nevajag taupīt nekādas pūles un darba, lai šo visaugstāko sasniegtu!” 8] Virspriesteris saka: “Jā, Kungs, par visaugstāko cilvēkam arī visaugstākais jāuzdrīkstas! Kas no kāda augsta kalna grib baudīt skatu, tam vispirms vajag pacietīgi panest grūtu un nogurdinošu kalnā kāpšanu. Kas grib novākt ražu, tam vispirms vajag art un sēt, un, kas zina, ka viņš kaut ko var iegūt, tam vispirms vajag kaut ko uzdrīkstēties; bet kas, bailēs, ka ieguvums varētu nenākt, neko neuzdrīkstas, tam arī būs neiespējami jebkad kaut ko iegūt! Tāpēc, ja reiz mums no Tevis, ak, Kungs, tiek darīts zināms ceļš, mums arī pavisam nebūs grūti sasniegt to, ko Tu mums pavēstīji, proti — kļūt tik pilnīgiem, cik pilnīgs ir Tēvs Debesīs!” 9] Es saku: “Katrā ziņā, un Es vēl piemetinu: Mans jūgs ir maigs un Mana nasta ir viegla! Bet līdz šim cilvēki ir nesuši smagas nastas un ar to neko nevarēja sasniegt, nu ir jājautā, kā izveidosies viņu ticība, ja pierastajam rūgtajam vecajam jāapmainās pret nepierasto jauno. Vai viņi beigās neteiks: “Ja mēs neko nesasniedzām uz grūtā pūļu pilna darba ceļa, ko tad mēs sasniegsim ar pūlēm, kādas bērniem ir rotaļājoties?” 10] Es jums saku: Jums seno cilvēku vajadzēs noģērbt kā vecus svārkus un tā vietā uzģērbt pavisam jaunus! Sākumā tie, protams, būs neērti; bet kas šāda sīkuma dēļ neļaus sevi atdzīt atpakaļ pie sen ierastā vecā, bet gan nelielo neērtību pacietīgi panesīs, tas sasniegs tādu pilnību, par kādu Es jums iepriekš runāju. 11] Bet nu visi sagatavojieties, Es tagad došos nelielā ceļojumā uz kalnu. Kas grib iet kopā ar Mani, tas lai dodas ceļā; un tu, Matej, ej un atnes savus rakstāmos piederumus! Bet nāc drīz, jo tu redzi, ka Es jau esmu gatavs iešanai!” 12] Matejs saka: “Kungs, Tu zini to, cik ļoti es nu esmu gatavs Tev sekot. Bet ja es tagad iešu uz mājām, proti, tur, kur es par algu no romiešiem esmu iecelts amatā par muitnieku un rakstītāju, un mans darbs ir pie galvenās robežas pilsētas priekšā, tad es noteikti kā vienmēr, atradīšu daudz darba, un romiešu sargi mani ātrāk nelaidīs prom, līdz es darbu paveikšu. Tādēļ man būtu mīļāk, ja es šai dienai pietiekami rakstāmpiederumus dabūtu šeit un vakarā tad atnestu manējos, ar kuriem tad varētu pietikt divām dienām; jo es no romiešiem iepriekš rakstāmpiederumus nesaņemu vairāk kā trim dienām, kurus es arī gandrīz vienmēr izlietoju.” 13] Es saku: “Mans draugs, dari tikai vienmēr to, ko Es tev saku, un tu vienmēr darīsi labi! Ej nu tikai, kā Es tev esmu teicis, un tu nekādu darbu šodien neatradīsi un nevienu pie robežas gaidām! Bet ņem līdzi vēl arī citus rakstītājus, lai Mans Vārds šeit tiek pierakstīts vairākkārt! — Matejs saka: “Jā, jā, te gan es varu iet!” 14] Tad muitnieks Matejs iet un mājās visu atrod tā, kā Es viņam iepriekš esmu teicis. Visai drīz viņš atgriežas ar vēl trim rakstītājiem, un mēs kopā ar visiem, kas ir mājā, dodamies ceļā uz Garicima kalnu. Un, kad pēc stundas kalnu sasniedzam, virspriesteris Man jautā, vai viņam jākāpj augšā un senais Dieva nams jāatver. 15] Bet Es viņam norādu uz apkārtni un daudziem cilvēkiem, kas ir mums sekojuši, un saku viņam: “Redzi, draugs, tas ir senākais un vistīrākais Dieva nams; bet tas ir atstāts novārtā, tādēļ Es to nu 57