Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

atkal gribu uzcelt, kā

atkal gribu uzcelt, kā es uzcēlu Irhaelas namu. Bet šim nolūkam senais nams nav vajadzīgs, pietiek ar šo apvidu pie kalna pakājes. Turklāt šeit ir vairāki soli un galdi, kas labi kalpos rakstītājiem. Tātad atveriet savas acis, ausis un sirdis un sagatavojieties, jo nu jūsu acu riekšā notiek tas, par ko pareģoja pravietis Jesajs!” 16] Matejs saka: “Kungs, mēs esam gatavi Tevi uzklausīt.” 17] Tagad sākas pazīstamais Kalna sprediķis, kas pavisam labi izlasāms Mateja Evaņģēlijā 5 nodaļā 6. un 7. pantā. Bet šis sprediķis ilga aptuveni trīs stundas, jo rakstītāju dēļ Es šoreiz runāju lēnām. 40. Ziharā. Tā laika priesteri kritizē Kalna sprediķi. Atklātais priesteris ar savas kritikas turpinājumu vēršas pie Kunga. Kunga padoms, ka nav jāaptver līdzības, bet gan Viņa runas gars. 1] Bet, kad sprediķis bija galā, daudzi šausminājās, sevišķi priesteri, un daži no viņiem teica: “Kas te var kļūt svētlaimīgs?! Mēs, rakstu mācītāji, tomēr arī sprediķojam taisnīgumu un taisnību, kā reiz Mozus no kalna tautai pasludināja likumus. Bet tas viss bija kā rasa un maiga vēsmiņa pret šo stingro Mācību un visvarenāko sprediķi! Te gan, protams, pret šādu Mācību tikko var ko iebilst; bet tā reiz ir par asu, un cilvēkam būs grūti spēt pie sevis to izpildīt. 2] Kas var mīlēt savu ienaidnieku, kas darīt labu tam, kurš kādam dara ļaunu; kas var svētīt to, kas kādu ienīst un par visiem nerunā neko citu, kā tikai ļaunu?! Un, ja kāds no manis grib ko aizņemties, tad man no viņa savas ausis nav jānovērš un viņa runai nav jāaizslēdz sava sirds, kaut gan es skaidri redzu, ka tas, kas aizņemas, aizņemto nekad nevarēs atmaksāt?! Ak, tā ir aušība! Ja sliņķi un slaisti to uzzinās, vai viņi tūlīt nenāks pie pārtikušiem, lai no viņiem tik ilgi aizņemtos, kamēr viņiem kas būs?! Ja viņi tādā veidā, un, proti, nekas nav vieglāk, kā tas, nabagiem, kas aizdoto nekad nevar atkal atmaksāt, visu ir aizdevuši, un beigās pašiem nekā vairs nav, tad jājautā, kas turpmāk kaut ko strādās un no kā nabagi varēs aizņemties? 3] Ir pavisam skaidrs, ka ar šādas mācības, kas ir pret visu cilvēcisko attiecību dabu, ievērošanu, pasaulei drīzā laikā vajadzētu palikt par tuksnesi. Bet, ja pasaule ir tuksnesis, no kurienes tad cilvēki ņems kādu izglītību? Ja nevienam cilvēkam nebūs līdzekļu, lai uzturētu izglītības iestādes, tām visām neizbēgami vajadzēs pārtraukt eksistēt. 4] Tādēļ šī Mācība nekādā ziņā nav pieņemama! Sliktiem cilvēkiem un labo cilvēku ienaidniekiem vajag tikt pārmācītiem, un, kas man sit pļauku, tam vajag saņemt atpakaļ, mazākais, divas, lai turpmāk viņam pārietu patika man vēlreiz pakalpot ar pļauku. Nolaidīgu parādnieku ieslēgšu kādā darba tornī, lai viņš mācās strādāt un turpmāk kā strādīgs cilvēks savu maizi nopelna ar savu roku čaklumu, un dāvanas lai lūdz tas, kas ir pavisam nabadzīgs, un tās viņam netiks atrautas! Tas ir sens, bet labs likums, zem kura var pastāvēt cilvēku sabiedrība. Bet šie likumi, ko mums nu deva šis iespējamais Kristus, cilvēciskai dzīvībai ir pārāk nepraktiski, un tādēļ neiespējami tos pieņemt. 5] Bet par visu citu, lai cik neprātīgi tas skan, es vēl neko negribētu teikt, bet piedāvātā pašsakropļošanās pie iespējamām apgrēcībām caur paša locekļiem un pie tam arī piekodinātās acīm redzamās slaistīšanās, pēc kuras nevienam ne par ko nav jārūpējas, bet gan vienīgi nepārtraukti jāmeklē Dieva Valstība, viss pārējais tiks dots no augšienes?! — Ļausim šo lietu uz pāris mēnešiem tikai nedaudz pārbaudīt. Visu šo laiku cilvēkiem nekam nav jāpieskaras un jāstrādā, un redzēs, vai viņiem mutē iepeldēs ceptas zivis! 6] Un cik muļķīga, beidzot, ir pavēlētā sevis sakropļošana pie locekļa apgrēcības! Liksim, lai kāds ar asu cirvi viņa labā rokā nocērt un aizmet viņa kreiso roku; bet ko viņš tad darīs, ja pēc tam viņu apgrēcinātu labā roka, — kā viņš to tad sev nocirtīs, un kā acis izraus un beigās bez rokām nocirtīs viņu, iespējams, vēl apgrēcinošās kājas?! — Ak, lai es atgriežos mājās ar tādu mācību! Tā jau krokodilam būtu par sliktu, kur vēl cilvēkam! — Tikai nedaudz apdomā sekas, un vajag ar rokām aptvert to, ka tāda mācība nevar būt nekas cits, kā senjūdu fanātisma sekas! 7] Un, ja no debesīm nāktu visi eņģeļi un mūžīgas dzīvības sasniegšanai cilvēkiem mācītu šādu ceļu un šādu līdzekļu pielietošanu debess iemantošanai, tad tādiem muļķīgiem skolotājiem jātiek no pasaules aiztriektiem, lai grauž savas muļķīgās debesis! — Tikai konsekvences trūkums! — “Zobu pret zobu” un “Aci pret aci” Viņš atrod par netaisnīgu un nežēlīgu, sludina lielāko lēnprātību un pacietību, visiem zagļiem pat atver vārtus, pie kam Viņš saka: “Kas no tevis prasa svārkus, tam piedod klāt vēl mēteli!” 58

Skaista mācība! — Bet tā vietā cilvēkiem pašiem sev jāizrauj acis un jānocērt rokas un kājas? — Pavisam paklausīgs kalps! — Kurš no jums jebkad jau dzirdējis kādu lielāku aplamību?! 8] Te priesteris pienāk Man tuvāk un saka: “Meistar! Tavi darbi liecina, ka Tu spēj vairāk nekā parasts cilvēks. Bet, ja Tu spēji pareizi domāt, par ko es nešaubos, kur es Irhaelas mājā dzirdēju Tevi runājam pavisam gudri, tad atsauc šī Tava sprediķa ļoti nepraktiskās tēzes! Citādi mēs, neskatoties uz visiem Taviem citādi Mesijas cienīgiem darbiem, acīmredzot esam spiesti tevi uzskatīt par kādu kādā senēģiptiešu skolā fanātiski izglītotu magu un noraidīt Tevi kā noziedzīgu Mesiju! 9] Pats tikai nedaudz pamatīgāk apskati Tavu vareno mācību, un Tev vajag saprast to, ka mūžīgas dzīvības iemantošanai Tava Mācība ir pilnīgi nederīga un neviens to nekad nevarēs izpildīt! Jo, ja kādam tā jāpelna debesis, tad viņš no tām gan atteiksies! Jo te būtu labāk nekad nepiedzimt, nekā tādā ceļā izpelnīties debesis, kurās var ieiet tikai kā sakropļots! Bet saki man pilnīgi atklāti, vai Tu to atzīsti, jeb vai nopietni paliec pie Savas mācības?” 10] Es saku: “Tu esi virspriesteris, un esi aklāks kā kurmis zem zemes; ko tad domāt un sagaidīt no citiem?! Es jums šeit devu līdzības, un jūs aprijāt tikai viņu matēriju, kas draud jūs nosmacēt; bet par garu, kuru Es šajās līdzībās esmu ielicis, šķiet, jums nav ne jausmas! 11] Ticiet Man: Cik gudrus jūs sevi iedomājaties, tik gudri arī mēs esam, un ļoti labi zinām, ka neviens cilvēks nevar un viņam arī nav sevi jāsakropļo, lai saņemtu mūžīgu dzīvību! Bet mēs arī zinām, ka jūs neaptverat un vēl ilgi nepatversiet šīs Mācības garu! Bet tādēļ mēs savus vārdus neņemsim atpakaļ. Tev gan arī ir ausis, bet tās patiesībā nedzird; tāpat tev ir arī acis, bet garīgi tās ir aklas, un ar vaļējām ausīm un acīm tu tomēr neko nedzirdi un neredzi!” 41. Ziharā. Virspriestera prāta kritikas turpinājums par Kunga cietsirdīgo mācību; viņa labā līdzība par aizslēgto ūdens krūzi un izslāpušo. Prāta cilvēka praktiska dzīves gudrība. Kunga pacietība ar godīgo priesteri. Priestera vēlreizēja kritika par Kalna sprediķa viņam šķietami neprātīgiem punktiem. To izskaidrošanai Kungs viņu nosūta pie Nātānaēla. 1] Virspriesteris saka: “Jā, jā, arī tur Tev, iespējams, ir taisnība un pagaidām es arī nevaru un negribu apstrīdēt, cik nu kas garīgs slēpjas Tavās izvirzītās mācību līdzībās; bet Tev tomēr vajag man piekrist, ka, ja es kādam dodu kādu mācību un vēlos, lai viņš kā mans māceklis to saprastu un izpildītu, man mācību tomēr nepieciešams dot tā, lai mans māceklis to saprastu pēc tās patiesā gara. Ja es nu zinu, ka mans māceklis manu mācību pēc tās iekšējās patiesības gara pilnīgi aptvēris, tad es arī ar pilnām tiesībām manam māceklim varu uzstādīt prasību, lai viņš kļūst manas mācības izpildītājs. 2] Bet, ja es kādam manu mācību dodu tādās līdzībās, kuras pašas par sevi ir neiespējami ievērot, un māceklis tad man jautātu un teiktu: “Ko tas nozīmē? Kā man sev jāatņem dzīvība, lai iegūtu dzīvību? Kā man sevi jānonāvē, lai tad kā miris no nāves ņemu jaunu, mūžīgu dzīvību?”, — te es viņam teikšu: “Redzi, draugs, to tev vajag tā un tā saprast un pieņemt! Jo redzi, starp tev dotām mācības līdzībām un tajās esošo patiesību pastāv tāda un tāda garīga atbilstība; un tev savu dzīvi vajag iekārtot pēc šīs atbilstības, bet ne pēc ārējās līdzības! 3] Redzi, Meistar, tad māceklis to sapratīs un es varu, kā jau iepriekš piezīmēju, ar pilnām tiesībām no viņa prasīt, lai viņš kļūst darbīgs pēc manas mācības patiesības gara! Bet vai es, nebūdams neprātis, varu prasīt arī to, lai viņš kļūst darbīgs arī pēc manas mācības cietsirdīgās līdzības? Un, ja es nopietnībā no mana mācekļa to prasītu, te visu domājošu cilvēku priekšā man tomēr vajadzētu izskatīties tā, kā kādam, kas nestu ūdeni aizslēgtā krūzē; bet, ja pie viņa nāktu kāds izslāpušais un lūgtu viņu, lai viņš viņam dod dzert, bet ūdens nesējs viņam gan tūlīt dotu aizslēgto krūzi un teiktu: “Te tev ir krūze, — dzer!”, viņš gan mēģinātu dzert, bet neatrastu nekādu atveri un nesējam jautātu: “Kā es no tās varu dzert? Krūze no visām pusēm tak ir aizvērta!”, bet nesējs viņam teiktu: “Ja tu esi akls un atveri nevari atrast, tad norij visu krūzi, un tā tu jau līdz iedzersi arī ūdeni!” 4] Saki man, Tu citādi mīļais un gudrais Meistar, ko gan izslāpušajam vajadzētu teikt par tādu ūdens nesēju?! Es domāju, ka izslāpušajam te gan būtu pilnīgas tiesības tādu ūdens nesēju nosaukt par nelgu. 5] Es gan tādēļ Tevi tieši negribu nosaukt par nelgu; bet ja Tu saki, ka sava garīgā akluma un kurluma dēļ mēs Tavas Mācības garu nevaram redzēt un aptvert, tad Tava Mācība tomēr līdzinās ūdenim no- 59

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1