Views
3 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

slēgtā krūzē, kas

slēgtā krūzē, kas izslāpušajam nopietnībā jānorij kopā ar ūdeni, prasība, ko varētu uzstādīt tikai kāds no trako nama izbēdzis pravietis! — Ņem to lietu, kā nu Tu gribi! Cik ilgi Tu Tavu Mācību, kas atsevišķās tēzēs satur daudz laba un patiesa, pietiekami tuvāk nepaskaidrosi, es un vēl daudzi gaiši domājoši paliekam pie manis izteiktā! Jo tu nekad nepiedzīvosi, ka Tavas Mācības dēļ mēs nu tūlīt sāksim sev cirst nost rokas un raut ārā acis! — Mēs arī strādāsim, kā līdz šim, un vaiga sviedros pelnīsim savu maizi, un, kas ļauni viltīgā veidā mūs aizskars, tas neizbēgs taisnīgai pārmācībai! 6] Tāpat arī mēs zaglim, kas mums zog svārkus, bez maksas nedosim līdz mēteli, bet gan zagli satversim un metīsim cietumā, kur viņam jātiek atstātam pietiekamu laiku, lai tas nožēlotu savu slikto darbu un savu dzīvi labotu! Ja Tu patiesi esi no Dieva nācis gudrais, tad Tev arī vajag būt pārliecinātam par Mozus likuma, ko Pats Dievs tuksnesī pasludināja izraēliešiem zibens gaismā un pērkona dunoņā, uzturēšanas svēto nepieciešamību! Bet, ja Tu ar Savu Mācību gribi lauzt likumu, tad pielūko, kā Tu ar Jehovu tiksi galā!” 7] Es saku: “Bet Es domāju, ka likuma devējam ir atļauts likumu atstāt negrozītu un to izpildīt pēc gara un patiesības, vai arī zināmos gadījumos pavisam atcelt!” 8] Virspriesteris saka: “Tas no Tavas mutes nu skan pavisam dīvaini. Šorīt es šādu vārdu no Tavas mutes būtu ļoti cienījis, jo man patiesi šķita, ka Tu esi apsolītais Mesija. Bet pēc šīs Tavas dotās mācības Tu manās acīs esi kļuvis par ārprātīgo, kam savas fiksās idejas patīk stāstīt kā kādu apsolītā Mesijas gudrību. Tādēļ par šo cietsirdīgo mācību labāk runā skaidrāk, jo bez pietiekama izskaidrojuma to neviens cilvēks gan nekad nevarēs aptvert un pēc tās rīkoties!” 9] Es saku: “Tad runā, kas manā mācībā Tevi tik ļoti mulsina, un Es gribu tev to darīt saprotamu!” 10] Virspriesteris saka: Es tev to gan jau esmu teicis vairākas reizes; bet, lai Tu redzētu, ka es noteikti esmu ļoti iecietīgs un pacietīgs, tad es Tev nu saku, ka visus citus Tavas Mācības punktus pieņemu kā labus un dzīvei gudrus, bet acu izraušanu un roku un kāju nociršanu man tak ir neiespējami pieņemt! Padomā tikai Pats, vai gan ir iespējams sev izraut aci! Vai tas, kas pats sev nocērt roku vai kāju, tūlīt nenoasiņos un nenomirs?! Un, ja viņš ir miris, kādus labošanās augļus tad viņš varēs nest?! 11] Redzi, tas ir Tavas Mācības nepraktiskais punkts, kas saprātīgā kārtā nekad nevar tikt izpildīts! Un ja tiešām jebkad atrastos kādi ģeķi, kas šādu mācību pie sevis izpildītu, tad tāpēc viņi noteikti nekļūs labāki; jo ja pie tam kāds zaudē dzīvību, tad viņš nelaimes dēļ, kurā viņu iegrūdusi šāda it kā Dieva mācība, Dievu neslavēs. Bet ja viņš mirtu, kas visdrošāk pieņemams, tad es kopā ar Dāvidu jautāju: “Kungs, kas nāvē Tevi slavinās un kas Tevi cildinās kapā?!” Tātad izskaidro mums pamatīgāk vismaz šo punktu — protams, gan arī kā ļoti pārspīlētu — gribam pieņemt kā cilvēcības mācību!” 12] Es saku: “Nu labi; tava velēšanās ir taisnīga, un Es tev saku, ka pēc Samuēla tu no visiem priesteriem esi tas gudrākais, jo tev ir laba sirds. Pamatā tu Manu Mācību negribi atmest, bet gan vēlies, lai tā tev ir apgaismota; un tādēļ Es arī gribu tev dot gaismu! Bet gaismu tev jāsaņem ne no Manas mutes, bet gan no Mana mācekļa mutes, lai tev no tā kļūst skaidrs, ka Mana Mācība jau tagad cilvēkiem kļuvusi skaidra bez Manas izskaidrošanas!” 42. Ziharā. — Nātānaēls skaidri un spēcīgi apgaismo Kalna sprediķa punktus, kuri nepamierina prāta cilvēku. Mesijas misija runāt līdzībās. Atbilstība starp dabisko un garīgo. Ceļš uz garīgā izpratni. Atšķirība starp Dievišķo Vārdu un cilvēcisko. Miesas pārbaudījuma dzīves mērķis. Apskaidrots dzīvības padoms. Pasaules mīlestības briesmas. Brīdinājums kritizētājiem. 1] Te Virspriesteris vēršas pie Nātānaēla un viņam saka: “Pēc jūsu Meistara norādījuma; tādēļ izskaidro man vismaz jūsu Meistara mācības cietsirdīgākos punktus! Bet es lūdzu tevi, tikai skaidros vārdos! Jo ar miglu nevienu telpu nevar apgaismot! Un tātad runā!” 2] Nātānaēls saka: “Vai jums tiešām ir tik aptumšots sirdsprāts, ka jūs tādu tik skaidri dotu Mācību nevarat saprast tās patiesā nozīmē? Vai gandrīz visi pravieši par Kristu nav iepriekš pateikuši, ka Viņš Savu muti atdarīs tikai līdzībās un ar cilvēkiem nerunās bez līdzībām?” 3] Virspriesteris saka: “Jā gan, tev ir taisnība, tā tas stāv rakstīts.” 4] Nātānaēls tālāk runā: “Nu labi, ja tu kā rakstos izglītots to zini, kādēļ tad tu Kungu nosauc par nelgu, ja Viņš pēc rakstiem savu muti atdara līdzībās, kuru izpratnei tu Kungam gan vari lūgt gaismu, bet tādēļ Kungu nav jānosauc par nelgu, ja tev, kamēr tu šādas Dieva lietas neizproti, Viņa gudrā līdzību 60

una nav saprotama?! 5] Redzi, visām dabīgām lietām ir sava kārtība un tās var pastāvēt tikai šajā viņām raksturīgajā kārtībā; un tā arī gara lietām ir viņu ļoti raksturīgā kārtība, tās nav iedomājamas, nevar pastāvēt un tikt izteiktas bez šīs kārtības. Bet starp dabas lietām un garīgām, jo dabas lietas ir cēlušās no garīgām, pastāv precīza atbilstība, kuru, protams, vislabāk zina Tas Kungs. 6] Ja nu Kungs mums pavēsta tīri garīgi, kas mēs visi vēl atrodamies sastingušā dabiskā kārtībā, tad Viņš tam var ļaut notikt tikai pa alegoriski atbilstošu līdzību ceļu. Bet lai tās pareizi saprastu, mums vajag modināt savu garu, ievērojot Dieva baušļus. Tikai, šādi attīstoties, mēs varēsim izprast to, Ko Kungs ir teicis un atklājis ar šādām alegoriski atbilstošām līdzībām, un tieši tajā Viņa Dievišķais Vārds mūžam atšķirsies no mūsu cilvēciskā. 7] Bet nu labi ievēro! Kas dabas pasaulē ir cilvēka, acs, tas garīgajā pasaulē ir spēja redzēt dievišķās un debesu lietas, kuras vienīgās nosaka gara būtnēm viņu svētlaimīgāko mūžīgo eksistenci. 8] Bet saskaņā ar nepieciešamo dievisķo kārtību garam zināmu laiku vajag tikt nogremdētam šīs pasaules miesas matērijā, lai tas kļūst stiprs savā brīvībā un gandrīz pilnīgā neatkarībā no Dieva, bez kā viņš nekad nevarētu skatīt Dievu un vēl mazāk pastāvēt Dievā, līdzās Dievam un pie Dieva — (bet, tā kā gars nobriest un nostiprinās brīvībā un neatkarībā no Dieva tieši matērijā, viņam draud grūti novēršamas briesmas, ka tas pats varētu tikt matērijas aprīts un tādējādi nonāvēts, un atmošanās no šādas nāves dzīvei Dievā būs ļoti grūta un mokoša), — tad Kungs labi saprotami runāja ne uz miesas cilvēku, bet gan uz gara cilvēku: “Ja acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met to prom no sevis; jo ir labāk ieiet Debesīs ar vienu aci, nekā ar abām ellē!”, kas jāsaprot tā, ka: ja pasaules gaisma tevi par daudz vilina, tad uzvari sevi un novērsies no tādas gaismas, kas tevi velk matērijas nāvē! Tātad pats sev atņem pasaules vērošanas tukšo baudu un ar savu dvēseli pievērsies tīri debesu lietām! Jo ir labāk bez visām pasaules zināšanām ieiet mūžīgās dzīvības valstībā, nekā, no vienas puses pasauli zinošam, bet no otras — par maz gara zinošam tikt aprītam matērijas nāvē! 9] Ja Kungs te runāja par divām acīm, rokām un kājām, tad ar to Viņš apzīmēja ne miesas divas acis un divas rokas un kājas, bet gan tikai gara acīm redzami dubultās redzes, darbības un progresa spējas, nevis miesu, Viņš nevis miesu, kurai nav nekādas dzīvības, bet gan garu brīdina labāk pārāk nenodarboties ar pasauli, ja viņš mana, ka tā viņu par daudz valdzinātu, kur šajā gadījumā ir labāk bez kādām zināšanām ieiet mūžīgā dzīvībā, nekā iegūt pārāk daudz šo zināšanu un beigu beigās būt pasaules aprītam. 10] Bet arī garam jāskata pasauli un jāiegūst pasaules zināšanas, bet viņš nedrīkst pasaulei pieķerties. Ja viņš sāk sajust, ka pasaule to iekārdina, tad viņam no tās tūlīt jānovēršas, jo viņam jau draud briesmas! Un redzi, šo nepieciešamo novēršanos izteic atbilstošā acs izraušanas līdzība, un kas mums var dot tik piemērotu līdzību, Tam noteikti vajag labi pārzināt visas garīgās un materiālās cilvēka attiecības, kas, pēc manām domām, var būt iespējams tikai tam, ar Kura spēku, mīlestību un gudrību garīgi un materiāli ir tikušas radītas visas lietas! Es nu domāju, tu tomēr būsi mani sapratis un atzīsi, ka esi rupji nogrēkojies pret To, Kas tavu, kā visu mūsu, dzīvību nes Savās visvarenās rokās!?” 43. Ziharā. — Nātānaēls motivē Kunga līdzību runu. Tālākais Kalna sprediķa izskaidrojums. Svarīgi dzīvības padomi. 1] Šeit virspriesteris un arī daudzi citi ļoti apmulst un pēc kāda laika saka: “Jā, jā tagad es labi saprotu! — Bet kādēļ Kungs tūlīt nerunāja tik saprotami, kā tu nu runāji, tad es noteikti nebūtu pret Viņu nogrēkojies!? 2] Nātānaēls saka: “Ja man tā jautātu septiņgadīgs zēns, tad es nebrīnītos par šo jautājumu, bet par tevi es ļoti brīnos — tu taču, šķiet, esi viens no gudrākajiem cilvēkiem!” 3] Vai tu Kungam nevēlies uzstādīt slavējamu jautājumu, kādēļ Viņš sēklas graudos, kas tak pavisam neizskatās vienādi, no tām izaugušos kokos ir ielicis nepārtrauktas veidošanās un attīstības spējas? Vai Viņam labāk nevajadzētu likt visiem augļiem iekrist tieši cilvēkam klēpī?! Kādēļ kāda koka garlaicīga attīstība no sēklas grauda un ilga gaidīšana uz nobriedušiem augļiem?! Redzi, redzi, kāds nelga tu vēl esi! 4] Tā Kunga Vārds un Mācība ir līdzīgi, kā visi Viņa darbi. Savu Mācību Viņš mums dod sēklas apvalkā; tās mums vispirms vajag iesēt mūsu gara augsnē, kas ir mīlestība, tur tad sēkla uzdīgs un kļūs 61

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן