Views
2 weeks ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

7] Es un lielākā

7] Es un lielākā daļa, galvenokārt samarieši, sēdāmies pie galda, būdami apmierināti pēc padarītā darba un ļaudami eņģeļiem sevi apkalpot; jo arī te ES strādāju tuksnesī, un ir sacīts: “Kad Sātans bija spiests atkāpties, tad pie Viņa nāca eņģeļi un kalpoja Viņam!” 48. Ziharā. — Viesi un debesu kalpotāji. Virspriestera pārdomas par savu, neticīgo ļaužu uzvešanas uz pareizā ceļa, misiju. Kungs viņam dod padomus un pareģo par Savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Par mocekļu misijas panākumiem pēc viņu nāves. Garu parādīšanās. Brīnišķīgs apsolījums darbīgiem sekotājiem. 1] Bet tikai nedaudzi no tiem, kas sēdēja pie galda, zināja, ka viņus apkalpo eņģeļi un ēdiens ir no Debesīm. Viņi domāja, ka Man Manā sabiedrībā nopietni ir tādi kalpotāji, kurus par naudu Mazāzijā esmu iepircis. Tikai viņi nesaprata, kā šie kalpotāji ir tik līksmi, draudzīgi un lieliski izglītoti; jo dzimtcilvēki parasti rāda saīgušas sejas un savu darbu veic tīši verdziski kā mašīnas un par kādu izglītību un humanitāti tur nebija ne runas. Īsi, viesi ļoti līksmojās un virspriesteris, kas nu vienmēr vairāk un vairāk sāka saprast, ka šie daudzie kalpotāji nav mirstīgas būtnes, sāka arvien vairāk, kā saka, sēdēt uz ērkšķiem, jo viņu mulsināja tas, ka ļaudis ar šiem brīnišķīgajiem kalpotājiem sarunājās, kaut gan pieklājīgi, tomēr, pēc viņa domām, pārāk vaļīgi. 2] Bet visvairāk viņam bija nepatīkami par tiem ļaudīm, kas, neskatoties uz visām zīmēm no plaši atvērtām debesīm, neticīgi skrēja uz mājām. Ar nospiestu sirdi viņš teica: “Mans Kungs un mans Dievs! Kam jāspēj šos cilvēkus tomēr vēl pievērst ticībai?! Tu Pats, ak, Kungs un daudzie eņģeļi no debesīm nebijāt spējīgi šo odžu dzimumus atgriezt; kas nu man, nabadziņam, ar viņiem jādara? Vai viņi man nesāks spļaut sejā, ja es iedrošinātos sākt viņus par Tevi pārliecināt?” 3] Es saku: “Ap tevi taču ir arī daudzi ticīgie; padari viņus par saviem palīgiem, un tavas pūles kļūs vieglas. Jo, ja kādam cilvēkam jāceļ nasta, bet viņam nav priekš tam pietiekami spēka, te viņš sev ņem kādu palīgu. Ja ar vienu tas vēl nav izdarāms, tad viņš ņem klāt vēl otru un trešo, un tad viņš ar nastu tiks galā. Kur reiz atrodams vienādi liels skaits ticīgo, jā, šeit pat lielāks nekā neticīgo, tur darbs ir viegls. 4] Pavisam citādi ir ar tādām vietām, kur nav neviena ticīgā! Tur gan izdari mēģinājumu, lai kādreiz neviens nevarētu atvainoties un teikt: “Es par to nekad ne vārda neesmu dzirdējis.” 5] Ja sastop priekšā kādu ticīgo, tad paliec pie viņa un atklāj viņam Dieva Žēlastības Valstību! Bet, ja arī neviens to Vārdu nepieņem, tad ej tālāk, un nokrati pīšļus no kājām, jo šāda apdzīvota vieta tad turpmāk arī nav vairāk vērta žēlastības, kā tiek dots mežu un lauku dzīvniekiem. Te tev nu ir priekšraksts, kā nākamībā izturēties pret visiem neticīgajiem! 6] Bet Es tev saku, lai Tu pats paliec stingrs savā ticībā, citādi tu Manai Valstībai nespēsi veikt daudz svētīga! Neļauj sevi maldināt dažādām vēstīm, kuras tu pēc pāris gadiem par Mani saņemsi no Jeruzalemes! Jo Es tur tikšu nodots tiesai, un viņi šo Manu miesu nonāvēs, bet trešajā dienā Es to atkal atdzīvināšu un tad palikšu pie jums un starp jums visiem līdz pasaules beigām! Jo tad odžu dzimums Jeruzalemē tikai tad pārliecībā ticēs, ka Es neesmu nonāvējams! 7] Un tad arī dažādās Zemes apdzīvotās vietās būs tā, ka stūrgalvīgie cilvēki miesā nonāvēs Evaņģēlija nesējus. Bet tieši tāda nāve viņus tikai padarīs ticīgus, jo no tā viņi redzēs, ka visi tie, kas pēc Maniem vārdiem dzīvo garīgu dzīvi, nekad nav nonāvējami; jo nonāvētie atkal atgriezīsies pie saviem skolniekiem, lai mācītu viņus iet pa garīgo ceļu. 8] Bet pie cietsirdīgajiem pasaules cilvēkiem, kuriem vai nu nav nekādas ticības, vai, ja viņiem ticība jau ir, tie tomēr nerīkojas tā, kā ticība viņus māca, pie tiem ne Es, ne Mani mācekļi nenāks un no viņu sirdīm pilnīgi nenoņems šaubu nakti. Bet, kad viņu miesīgajai dzīvei būs pienācis gals, tad viņiem patiesi vajadzēs izjust savas neticības ļaunumu un Manas Mācības neievērošanas sekas, kamēr tiem, kas darbīgi Man ticēs, nav ne jājūt, ne jābauda miesas nāvi! 9] Jo, kad es viņiem atvēršu šīs viņu miesas durvis, viņi iznāks ārā no savām miesām, kā cietumnieks iznāk no cietuma, kad viņa kunga žēlastība atvērusi cietuma durvis. 10] Tātad nekad neļauj sevi samulsināt, kad tu par Mani šo vai to dzirdēsi! Jo, kas līdz beigām paliek uzticīgs un nesatricināms ticībā un mīlestībā, kā Es jums mācu un esmu mācījis, un turpmāk vienmēr mācīšu, tas kļūs svētlaimīgs manā mūžīgā valstībā Debesīs, kuras tu nu redzi atvērtas pār tevi un Manus eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam. 66

49. Ziharā. — Norādījums, kā un kur ir patiesa Dieva godināšana. Irhaelas labā runa. “Jums Man jāceļ ne lūgšanas namus, bet gan mājvietas un slimnīcas nabagiem.” Norādījumi uz Radības templi. 1] Virspriesteris saka: “Es nu esmu pilnīgā skaidrībā un ceru, ka drīz tādā pat skaidrībā būs viss šis apvidus. Bet atļauj man vēl vienu, jautājumu, proti: “Vai mums vēl vajag turēt godā kalnu un Tavu seno namu un tur svētīt Tavu sabatu, jeb vai no šī brīža mums vajag šeit uzcelt namu, kurā mēs Tavā Vārdā varam sapulcēties? Ja pēdējais būtu Tava griba, tad tu rīt varētu parādīt kādu piemērotu, Tev vispatīkamāko vietu, un mēs tad darītu visu, lai apmierinātu Tavu vēlēšanos. 2] Es saku: “Draugs, kas jums un visiem cilvēkiem vajadzīgs, to Es jums šodien pie kalna darīju zināmu. 3] Bet tā ievērošanai nav vajadzīgs, ne senais nams kalnā, ne vēl jo mazāk kāds jauns pilsētā, bet gan vienīgi jūsu stiprā laba griba un ticīgās sirdis. 4] Kad Es vakar šeit atnācu un atpūtos pie Jēkaba akas un sastapos ar Irhaelu, te viņa, kad tuvāk Mani iepazina, arī Man jautāja, kur Dievs jāpielūdz, Garicima kalnā vai templī Jeruzalemē. Viņai jāpasaka tev, kādu Es devu atbildi. 5] Te virspriesteris vēršas pie Irhaelas, un viņa saka: 6] “Tā stunda nāk un ir jau klāt, kad patiesie Dieva pielūdzēji Viņu nepielūgs ne Garicima kalnā, ne Jeruzalemes templī! Jo Dievs ir gars un kas Viņu pielūdz, tiem vajag viņu pielūgt Garā un patiesībā!” Tā runāja Kungs; tu esi virspriesteris un tagad labi zināsi, kas nu būtu darāms!” 7] Es domāju, ja jau Kungs mums reiz visiem ir parādījis tādu ļoti lielu žēlastību un apmeties šajā namā, kas nav mans, bet gan ir un tam jāpaliek Viņa namam, tad šim namam uz visiem laikiem jāpaliek ievērojamam, un tajā Viņa vārdā vienmēr sanākam kopā un Viņam par godu svinam sabatu!” 8] Virspriesteris saka: “Jā, jā tev gan būtu taisnība, ja mēs visi jau būtu ticīgi; bet tomēr vajag ņemt vērā arī vājos! Viņi to vēl vairāk uzskatītu par piedauzīgu. 9] Es saku: “Irhaelai ir taisnība! Kas uzskata par piedauzīgu, nu, tam jāuzskata par piedauzīgu, un jākāpj Viņa kalnā! Kad viņš tur neko vairs neatradīs, te tad viņš pats no sevis jau sāks pārdomāt par ko labāku. 10] Turpmāk jums Man vairs nav jāceļ lūgšanas nami, bet gan ēdnīcas un mājvietas nabagiem, kuriem nav, ar ko jums atlīdzināt! 11] Mīlestībā uz nabaga brāļiem un māsām jūs būsiet Mani patiesi pielūdzēji un šādos lūgšanas namos Es daudzkārt būšu pie jums, bez kā jūs to tūlīt pamanīsiet; bet Manis pielūgšanai ar lūpām īpaši celtos tempļos, kā tas bija līdz šim, Es dzīvošu tik pat maz, kā cilvēka prāts viņa mazajā pirkstiņā. 12] Bet ja jau jūs gribat savas sirdis pamodināt Man un stāties Manā priekšā pareizā pazemībā kādā diženā templī, tad ejiet ārā Manas radības plašajā templī, un Saule, Mēness, visas zvaigznes, jūras, kalni, koki, putni gaisā, tāpat zivis ūdenī un neskaitāmi daudzās puķes uz lauka jums pasludinās Manu godību! 13] Sakiet, vai koks nav brīnišķīgāks, nekā visa tempļa greznība Jeruzalemē?! Koks ir tīrs Dieva darbs, tam ir sava dzīvība un tas nes barojošus augļus. Bet kas ir un ko nes templis? Es jums visiem saku: neko citu, kā augstprātību, dusmas, skaudību, greizsirdību un varaskāri; jo tas nav Dieva, bet gan tikai ārišķīgs cilvēku darbs! 14] Patiesi, patiesi, Es jums visiem saku: kas Mani mīlēs, godās un pielūgs tādējādi, ka Manā Vārdā viņš darīs labu saviem brāļiem un māsām, tam jābūt sava mūžīga alga debesīs; bet kas turpmāk Mani godinās ar ceremonijām kādā īpaši tam celtā templī, tam arī sava iznīcīgā alga jāsaņem no tempļa! Bet, ja viņš pēc miesas nāves nāks pie Manis un teiks: “Kungs, Kungs, esi man, Tavam kalpam žēlīgs!”, te tad Es viņam teikšu: “Es tevi nepazīstu; tādēļ atkāpies no Manis un savu algu meklē pie tā, pie kā tu esi kalpojis!” Šī iemesla dēļ turpmāk tad arī jums ne ar vienu templi vairs nav jābūt nekādā sakarā! 15] Bet šajā namā jūs vienmēr varat sanākt kopā un pieminēt Mani, sabatā vai kādā citā dienā; jo katra diena ir Tā kunga, ne tikai sabats, kurā jūs turpmāk tāpat varat darīt labu, kā kādā citā dienā. 67

1