Views
5 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

50. Ziharā. — Par

50. Ziharā. — Par sabata svētīšanu. Ko Dievs grib, lai cilvēki dara. Darba diena un sabats. Dieva pastāvīga darbība. Mozus sabata mācība. “Jums jākļūst pilnīgiem , kā Tēvs debesīs!” Apsolīta lūgšanas piepildīšanās. 1] (Kungs): “Bet vislabākā sabata svētīšana ir tā, ka tajā jums visā labā ir jābūt vairāk darbīgiem, kā kādā citā dienā! 2] Tikai kalpa darbs, kas te ir darbs par pasaules zeltu un algu, jums nav jāveic ne sabatā, ne kādā parastā nedēļas dienā! Jo no šī brīža katrai dienai ir jābūt sabatam un katram sabatam darba dienai! Tajā tev, Mans draugs, ir pilnīgs likums, kā jums turpmāk jākalpo Dievam! Un pie tā paliec! 3] Virspriesteris saka: “Es nu skaidri atzīstu šī noteikuma, kuru labprāt pieņemu par likumu, svēto patiesību; bet es domāju, ka pie nocietinātiem jūdiem vajadzēs daudz, līdz viņiem šie noteikumi, no tīri dievišķas gribas izejoši, kļūs skaidri un pēc pilnīgākās patiesības saprotami. Es domāju, ka līdz pasaules beigām ļoti daudzi šos noteikumus nepieņems. Jo cilvēki jau kopš pirmlaikiem par daudz pieraduši pie sabata un to neļaus sev atņemt. Ak, vispirms tas prasīs lielas pūles un darbu! 4] Es saku: “Bet nav jau arī nemaz vajadzīgs, ka sabatam pilnīgi jātiek atceltam, jāatceļ tikai muļķīgais! Dievam Tam Kungam nav vajadzīgi ne jūsu pakalpojumi, nedz jūsu godināšana; jo Viņš pasauli un cilvēkus ir radījis bez kādas svešas palīdzības un no cilvēkiem neprasa neko citu, kā vien, lai viņi Viņu atzītu un no visa spēka vēlētos mīlēt, un to ne tikai sabatā, bet gan bez mitas katru dienu vienādi! 5] Bet kas tā ir par kalpošanu Dievam, ja jūs Dievu atceraties tikai sabatā, bet nekad citās nedēļas dienās?! Vai tad Dievs katru dienu nav tāds pat nemainīgs Dievs? Vai Viņš katru dienu, vai tas ir sabats vai darbadiena, neliek uzlēkt Savai Saulei un tās gaišumu nedāvā kā taisnīgiem, tā netaisniem, turklāt netaisno vienmēr ir daudz vairāk, nekā taisno? 6] Vai Dievs Pats katru dienu nestrādā vienādi? Bet ja Kungs Sev neņem nevienu svētku dienu, kādēļ tad cilvēkiem tikai laiskuma dēļ sev jānoliek svētku dienas? Jo neko citu viņi sabatā tik precīzi neievēro kā slinkošanu. Bet ar to viņi, protams, Dievam izdara vissliktāko pakalpojumu! 7] Jo Dievs grib, ka cilvēkiem nepārtraukti un vienmēr vairāk un vairāk jāpierod pie mīlestības darbības, lai kādreiz citā dzīvē viņi būtu spējīgi strādāt un pūlēties, un vienīgi šādā darbībā arī ir meklējama un atrodama augstākā svētlaime! Bet vai cilvēkiem tas sevī jebkad gan būtu panākams slinkojot?! Es tev saku: Nekad! 8] Darbadienās cilvēks, lai gan viņš strādā, vingrinās tikai savtībā, jo te viņš strādā savai miesai un to, ko viņš strādājot sev ieguvis, dēvē par savu. Kas strādājot iegūto grib no viņa dabūt, tam to caur darbu vai naudu vajag no viņa nopirkt. Ja nu darba dienās cilvēki kopj tikai savu savtību, bet sabatā, kurā viņiem jāvingrinās darbīgā mīlestībā, nododas tikai nekustīgākam slinkumam, te lielā nopietnībā jājautā, kad tad cilvēkiem jāvingrinās vai jāspēj vingrināties vienīgi patiesā kalpošanā Dievam, kāda kalpošana pastāv vienīgi mīlestības pilnā pakalpošanā savam tuvākajam! 9] Bet Dievs Pats nesvēta nevienu acumirkli, bet gan ir vienmēr darbīgs cilvēkiem un nekad Sev; jo Sev viņam nevajag ne Zemi, ne kādu Sauli, Mēnesi un visas zvaigznes un visu tā, kas tur ir un no tā izriet. Viss tas Dievam nav vajadzīgs; bet tas viss vajadzīgs visiem radītiem gariem un cilvēkiem, un Tas Kungs tātad vienīgi viņu dēļ ir nepārtraukti darbīgs. 10] Bet ja Kungs katru dienu nemitīgi ir darbīgs cilvēkiem un grib, ka cilvēkiem kā Viņa bērniem visā jābūt līdzīgiem Viņam, kā gan Viņam jebkad varbūt iespējams vēlēties, ka cilvēkiem pēc sešām savtības dienām septītā it kā jākalpo Dievam ar sastingušu slinkumu un Viņu, kas ir mūžam darbīgs, jāgodina ar laiskumu?! 11] Es tev kā virspriesterim to nu saku pārliecinošā skaidrībā, ka tev, kur tu labi zini, Kas ir Tas, Kas uz tevi ir runājis, nākamībā tavai draudzei sabats jārāda labākā gaismā, kā tas kopš Mozus bija līdz šai stundai! Jo tieši tā, kā Es tev nu sabatu atklāju, tas arī ir ticis dots Mozum, bet ļaudis to drīz pārvērta pagāniskā slinkošanas dienā un domāja, ka izdara Dievam patīkamu pakalpojumu, neko nedarot un sodot tos, kuri palaikam tomēr arī sabatā iedrošinās veikt kādu nelielu darbu vai palīdzēt kādam slimniekam. Ak, lielais aklums, ak, rupjākā muļķība!” 12] Virspriesteris, no šīs patiesības pavisam satriekts, saka: “Ak, Tavas mutes svēti tīrākā patiesība! Jā, nu man viss ir skaidrs! Tikai tagad, ak, Kungs, Tu no manām acīm esi pilnīgi noņēmis Mozus trīskāršo apsegu! Tagad, ak, Kungs, gan vairs nav vajadzīgi nekādi brīnumi; jo te pietiek vienīgi ar Tavu svēti patieso Vārdu. Un es nu ar pilnu pārliecību apgalvoju, kā nākamībā, tā tagad, ka visiem tiem, kas 68

tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un ne tik ļoti patieso vārdu dēļ, nebūs nekādas patiesas, dzīvas ticības un viņi būs tikai Tavas Mācības un Tavas svētās gribas laiski un mehāniski izpildītāji; bet pie mums jābūt citādi! Ne brīnumiem, kurus mums deva Tava klātbūtne, bet gan vienīgi Tavam svēti patiesākajam Vārdam mūsu sirdis jānosaka patiesi dzīvi ticību un jāmodina pilnīgākā mīlestība uz Tevi un no Tevis un vienīgi Tevis dēļ pareizā mērā arī uz visiem cilvēkiem.Un tā nemitīgi lai notiek vienīgi Tava svētā griba, kuru tu, ak, Kungs, mums nu tik ļoti skaidri un mūžam patiesi esi pavēstījis!” 13] Es saku: “Āmen! Jā, mīļais draugs un brāli, tā ir pareizi un labi! Jo tikai tā jūs spējat kļūt pilnīgi, kā pilnīgs ir Tēvs Debesīs. Bet ja jūs esat tik pilnīgi, tad jūs arī esat patiesākie Dieva bērni un vienmēr uz Viņu varat saukt: “Mīļais Tēvs!” Un ko jūs kā Viņa patiesi bērni viņam lūgsiet, to Viņš jums dos; jo Tēvs ir ļoti labs un Saviem bērniem dod visu, kas Viņam ir! Bet nu ēdiet un dzeriet; jo ēdiens šeit nav no šīs Zemes, bet gan Tēvs jums to sūta no Debesīm un Pats nu ir starp jums!” 51. Ziharā. — Eņģeļa runa bailīgajiem galda viesiem “Evaņģēlijs no Ziharas”. Nātānaēla atgriešanās vēsture. Kunga pavēle klusēt par viņa dievišķīgumu līdz Viņa paaugstināšanai pie krusta. 1] Virspriesteris saka: “Kungs, vai tad mums nu vēlreiz jāsāk ēst? Mēs tak jau vakara mielasta sākumā esam iestiprinājušies ar ēdienu un dzērienu, kaut gan ēšanas laikā nepārtraukti esam par daudz ko runājuši! Es reiz par visām reizēm jau esmu pietiekami iestiprinājies un nevaru vairs ne ēst, ne dzert.” 2] Es saku: “Tu esi pareizi atbildējis, jo tu esi ēdis un dzēris brīnišķīgu vīnu no Debesīm. Bet te ir vēl daudzi, kas nav uzdrošinājušies ne ēst, ne dzert; jo viņi Manu Vārdu un Manu Runu vēl ne par ko neuzskatīja un baidījās no kādas burvestības. bet, tā kā viņi noklausījās mūsu sarunu un aptvēra tās gaišo patiesību, muļķīgās bailes viņiem pārgāja un to vietā stājās izsalkums un slāpes. Tagad viņi grib ēst un dzert, bet atkal neiedrošinās aiz tīras godbijības. Vai tu domā, ka viņiem nu tā jāļauj aiziet? Ak, nekādā ziņā! Viņiem nu jāēd un jādzer pēc sirds patikas! Jo turpmāk viņi no šīs virtuves neēdīs un nedzers, izņemot reiz Manā Valstībā Debesīs!” 3] Pēc šī norādījuma Es vēlreiz uzaicināju pūli, ka viņiem jāēd un jādzer un arī jaunekļiem teicu: “Lai viņiem nekā nepietrūkst!” — Un jaunekļi no jauna pareizā daudzumā atnesa maizi, vīnu un gardus augļus. 4] Bet daži šaubījās, vai viņiem būtu jāēd augļi, kurus viņi nepazina. Te jaunekļi sacīja: “Mīļie brāļi! Visus šos augļus ēdiet bez kādām bailēm, jo tie ir tīri un brīnišķi gardi! Uz šīs Zemes gan ir dažs labs auglis, daža laba zāle un kustoņi, pie kuru izveidošanas strādā netīri gari, jo tā tas stāv rakstīts Kunga kārtībā, kaut gan viņi no brīva prāta to nekad negrib! Jo tāpat kā kādam vergam važās vajag kalpot savam kungam, tā arī velniem vajag kalpot; bet darbā nav svētības. 5] Un tā uz Zemes, uz kuras cilvēki, dzīvnieki un velni nereti dzīvo zem viena jumta un ir darbīgi saskaņā ar savu dabu, nereti ir visāda rīcība, darbi un augļi, kas ir slikta un netīra veida un sugas, kurus cilvēkiem, ja tie grib tikt pasargāti no visām iespējamām šīs Zemes slimībām, nav jālieto; un tādēļ caur savu kalpu Mozus Dievs noteica visas lietas, kas te ir tīras un labas un neieteica lietot netīras lietas, pie kurām strādā arī netīri gari un tā ir dižena kārtība. Bet viss tas, kas jums šeit tiek piedāvāts baudīt, ir ļoti tīrs, jo tas jums brīnumaini šeit tika atnests no Debesīm; tādēļ to visu varat baudīt bez bailēm! Jo, ko Tēvs dod no Debesīm, tas ir ļoti tīrs un labs un sekmē dvēseles un gara dzīvību mūžībai. 6] Šī gudro jaunekļu pamācība visus ļoti iepriecināja un visi slavēja Dievu par šādu draudzīgu gudrību šajos jaunekļos. Daži šo mācību arī pierakstīja, un pēc tam tā saglabājās šajā apvidū daudzus gadus. 7] Bet pēc tam, kad arī šo pilsētu un apvidu visādi ienaidnieki stipri izpostīja, daudz kas gāja pazušanā un tātad arī šī pamācība, par ko reiz ar diezgan mistiskiem vārdiem savās vēstulēs pieminēja Pāvils, un, proti, kur viņš runā par visādiem gariem. 8] Visa lielā sabiedrība bija labā garastāvoklī un dzīvi sarunājās par Mani, Manu Mācību un šo mielastu no Debesīm, un arī jaunekļi ar visiem par daudz ko aprunājās. 9] Bet Nātānaēls piecēlās un visiem teica: “Mīļie draugi un brāļi! Vēl pirms nedaudz mēnešiem es biju zvejnieks Betaboras apvidū pie Jordānas upes, netālu no tās ietekas jūrā; te pie Jāņa nāca viens pavisam pieticīgs vīrs un likās kristīties. Jānis tūlīt par Viņu liecināja, lai gan nekad agrāk uz Zemes miesīgi nebija Viņu redzējis, un runāja: “Redziet to Dieva Jēru, kas te paņem prom pasaules grēkus!” Un tālāk 69

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
(1)
1
1
1