Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

13] Te tirgotājs

13] Te tirgotājs ieplēš lielas acis un pēc kāda laika saka: “Kungs, tu augstais! Kas tev izpauda manu pārliecību? Es to vēl nekad neesmu skaļi izteicis, domājis gan, protams, tūkstoš un vēl tūkstoš reizes! Jo mēs pārāk labi zinām, ka ar kailu patiesību nekur tālu netiek, un aiz visādiem politiskiem iemesliem, ja starp cilvēkiem grib staigāt ar veselu ādu, to vajag skaisti paturēt pie sevis! 14] Bet, kā es nu manu, tad Tu, augstais firsta dēls, šķiet, pats esi liels patiesības un taisnības draugs, un tā tavā priekšā tomēr droši drīkstētu nākt pretī ar mīļo patiesību; jo īsti lieli kungi nekad negrib dzirdēt patiesību, tādēļ tur godā glaimus, ko tikai vienīgo viņi iekāro, un visas cilvēku tiesības pie viņiem ir sliktas. Ko viņi grib, to viņi dabū — ar varu tas ir viegli. Vai nabagi, kā tagad, tā reiz senās dienās, žēlojās par netaisnību, tas lielajiem kungiem, kas te stāv augstā godā, ir vienalga. Tādēļ gan vajag būt politiski gudram un ar viņiem vajag runāt smalki, citādi ir cietumi un galeras, kas pavairo cilvēku mokas un ciešanas.” 15] Es saku: “Tu runāji labi un pareizi! Te Es esmu pilnīgi tavos uzskatos; bet nu saki Man, par ko tu īstenībā Mani turi!” 16] Tirgotājs saka: “Kungs! Tas ir viens ļoti kutelīgs jautājums. Ja es saku par daudz, tad es acīmredzami tikšu izsmiets; bet ja es saku par maz, tad es nonāku cietumā! Tādēļ būs labāk, šeit skaisti smalki palikt atbildi parādā, nekā par atbildi pēc tam cietumā pavadīt laiku mokās un ciešanās!” 17] Es saku: “Bet ja Es tev apliecinu, ka tev nav jābaidās ne vienu, ne otru, tad tu gan varēsi Man atbildēt?! Tādēļ saki tieši, bez aplinkiem, par ko tu Mani turi!” 18] Tirgotājs saka: “Par kādu firstu no Romas, — ja jau man vajag runāt!” 19] Aiz Manis Jonaels saka: “Tas gan varētu būt daudz par maz! Vajadzēs minēt augstāk; ar firstu nebūs līdzēts!” 20] Tirgotājs izbīstas un saka: “Beigās viņš ir pat pats Ķeizars?!” 21] Jonaels saka: “Vēl vienmēr daudz par maz; tādēļ mini augstāk!” 22] Tirgotājs saka: “To es gan nedarīšu; jo virs Romas Ķeizara nekā augstāka vairs nav!” 23] Jonaels saka: “Un tomēr! Ir kas vēl daudz augstāks; padomā un saki tikai tieši! Jo es tavā sirdī redzu, ka pie tevis Romas Ķeizaram ir ierādīta zemākā vieta; kādēļ tad tu runā citādi, nekā tu savā sirdī domā un jūti? Tātad runā patiesību!” 56. Ziharā. — Piesardzīgā tirgotāja plašā atbilde uz kutelīgo jautājumu, kas ir pasaules kungs. Par patiesības liecinieku slikto pieredzi uz šīs Zemes. Piemērs par zagli un krāpnieku. Jonaela argumentācija par meliem kā ļaunuma pirmcēloni uz Zemes. 1] Pēc neliela laika bagātais tirgotājs saka: “Mīļie, augstie viesi! Te nekas nav labāk, kā tikai čakli uzlikt mutei iemauktus un runāt tik maz, cik vien tikai vienmēr iespējams! Jo nekad nedrīkst, un augsto kungu priekšā jau vismazāk, pavisam atklāti darīt zināmu to, ko sirdī domā un jūt; jo augstiem cilvēkiem (kungiem) ir ļoti plāna āda, kas nepanes patiesības asos cirtienus. Tādēļ arī sevišķi tādu augstu kungu klātbūtnē ir bīstami nākt klajā ar patiesību. Jo šādiem kungiem ir kaut kas, kas saucas kārdināšana, un no tā vajag vairāk uzmanīties kā no čūskām, odzēm un skorpioniem; jo ir piemēri, — jā, pavisam kuriozi piemēri! Katrs lai domā, ko viņš grib; bet darbībā lai viņš ir labs patriots, tad viņš labi sadzīvos ar visiem cilvēkiem! Bet tikai cik iespējams maz runāt; citādi ļoti viegli varētu nonākt ļoti nepatīkamā saskarē ar šausmīgajiem tiesas sulaiņiem! 2] Es īstenībā jau daudz par daudz esmu pateicis patiesību! Tādēļ es nu stingri palieku stāvam pie Ķeizara un saku vēlreiz: Caesarem cum Jove unam esse personam. Ko Cēzars grib, to dievs klusi izpilda! 3] Tādēļ nost ar patiesību virs Zemes; ja kaut kur ir kāda patiesība, tā nav noderīga cilvēku dzimumam! Cik daudz ļaunuma patiesība jau ir nodarījusi, un tās skolotāji savu patiesības garu ir izdvesuši vai nu pie krusta, vai zem zobena! Bet kas daudz melo, tas vēl vienmēr tiek sveikā ar veselu ādu, — augstākais, ja viņi ir melojuši pārāk dumji, šur un tur vajag nolaist acis; bet tālāk viņiem nekas liels nav noticis, kamēr, ar niecīgiem izņēmumiem, gandrīz visi lielie patiesības draugi no Zemes ir aizgājuši nedabiskā nāvē. 4] Bet ja patiesībai seko tāda “alga”, kāds ēzelis vai vērsis turpmāk vēl gribēs būt tās draugs?! Labāk to kā arestantu paturi aizbultētu paša sirdī un staigā brīvs starp cilvēkiem tā vietā, lai caur tās izlaišanu brīvībā pats pie miesas un dvēseles kļūtu par cietumnieku; jo ja miesa smok cietumā, dvēsele pati par 76

sevi nevar iet staigāt prieka birzī. 5] Es arī vēl nekad neesmu dzirdējis, ka patiesība kaut kur būtu atnesusi ko labu. Dažiem piemēriem jums to lietu jāliek gaišākā gaismā: 6] Kāds zaglis uz spēcīgu aizdomu pamata ir ticis apcietināts un stāv stingra tiesneša priekšā. Ja viņš prot melot, tad nepietiekamu pierādījumu dēļ viņš tiek atbrīvots; bet ja tas ēzelis runā patiesību, tad viņš ar visu bargumu tiek sodīts. Te lai patiesību parauj Belcebuls! 7] Ja kāds, kā tas pārāk bieži notiek, pie kāda darījuma no kāda blēža ir ticis ievērojami apkrāpts, — apkrāptais, kuram jau tāpat ir daudz darījumu un īpašumu, šo krāpšanu nepamana un pie tam ir pavisam labā omā. Bet nu nāk kāds patiesības draugs, kas krāpšanu ir pamanījis un apkrāptajam atklāj, ka viņš no sava veikalnieka par tik un tik daudz ir ticis apkrāpts! Tikai no tā acumirkļa apkrāptais kļūst nelaimīgs, iet pie tiesneša un samaksā daudz naudas, lai krāpnieku pārmācītu. Vai šī patiesība viņam ir atnesusi ko labu?! Nē, viņā tikai pamodušās dusmas un atriebība un viņu pavedina uz savas mantas vēl lielākiem izdevumiem. Bet krāpniekam, kas prata melot, nodevēja patiesība neko ļaunu nenodarīja, tā, ka meli viņam palīdzēja, bet tieši nodevīgo patiesības draugu ielika cietumā kā ļaunprātīgu apmelotāju! Jautājums: Kādu algu te vēlreiz patiesība samaksāja savam draugam?! 8] Tādēļ nost ar patiesību uz Zemes! Tā vienīgā ir vainīga pie visām cilvēku nelaimēm, kā arī Mozus pirmajā grāmatā runā: “Tiklīdz tu ēdīsi no atzīšanas koka, kā no dažādu patiesību koka, tad tu arī mirsi!” Un tā tas ir un paliek vēl līdz šai stundai! Ar meliem nonāk tronī un ar patiesību cietumā! Skaists atalgojums patiesības draugiem! 9] Tādēļ meklējiet patiesību, kur jūs gribat, tika mani atstājiet mierā; kas ir manos ēdienu kambaros un aug manos dārzos, tas ir jūsu rīcībā; bet manas sirds svētums pieder vienīgi man kā Jehovas dāvana! Bet jums un visai pasaulei es dodu to, kas man ir no pasaules, un tā ir pasaules svētība! Bet Dieva svētību es paturu vienīgi sev!” 10] Virspriesteris saka: “Es tev atklāti atzīstu, ka tu tagad, kad pasaulē īstenībā ir pasaulīgi, esi spriedis pavisam pareizi. Bet, tādēļ, ka tu jau runāji par Mozu, tad tu arī zināsi, ka Mozus no Dieva savai tautai ir saņēmis likumu, kurā ir aizliegti meli vai nepatiesa liecība, un visiem cilvēkiem ir pienākums runāt tikai patiesību!? Ja visi cilvēki šo likumu ievērotu, saki pats, vai tad nebūtu brīnišķi dzīvot uz Zemes?! 11] Es tev saku, un tev vajag to atzīt: nevis patiesība, bet gan vienīgi meli ir tie, no kuriem uz Zemes starp cilvēkiem nāk visas nelaimes, un tas tādēļ, ka cilvēki, ar retiem izņēmumiem, viens pret otru ir augstprātīgi un varaskāri. Katrs grib būt vairāk nekā viņa līdzcilvēks, un tā aklais cilvēks ķeras pie katra līdzekļa, kas viņam var dot iespēju saviem līdzcilvēkiem parādīt savu, cik vien iespējams, lielāko pārākumu un vājākiem likt ticēt, ka viņš esot daudz vairāk un ir daudz izcilāks nekā kaut kāds cits cilvēks. 12] Šīs alkas pēc augstākas kārtas ar laiku cilvēkus noved pie visādiem netikumiem, pat pie slepkavības, ja pa citiem, melu un krāpšanas ceļiem viņiem negrib izdoties citu cilvēku priekšā sasniegt augstāku kārtu un cieņu. 13] Tādēļ ievērojot to, ka gandrīz visi cilvēki atklātībā grib būt labāki un izcilāki nekā viņi ir, tad viņiem, protams, neatliek nekas cits, kā krustām šķērsām nepārtraukti, cik daudz vien iespējams, melot, un patiesībai tādu cilvēku vidū ir ārkārtīgi grūta situācija. 14] Bet ja cilvēki gribētu atzīt patiesības bezgalīgo priekšrocību melu priekšā, kas būtu ļoti viegli iespējams, ja viņi patiesi atzītu Dievu un Viņa svēto likumu, tad viņi bēgtu no meliem vairāk kā no mēra, un Dieva patiess taisnīgums tad meli sodītu ar nāvi. Bet, tādēļ, ka cilvēki visi kopā ir augstprātīgi un varaskāri, tad viņi mīl melus un runā tiem par labu. 15] Bet cilvēki, kā to rāda vairāku tūkstošu gadu pieredze, uz šīs Zemes nedzīvo mūžīgi, bet gan viņiem visiem īsā laikā vajag miesā mirt, kas beigās tiek dota tārpiem par barību; bet dvēselei tad vajadzēs stāties Dieva tiesas priekšā! Te es jautāju: kā viņa ar tās cildinātiem meliem pastāvēs Dieva priekšā! 16] Bet es domāju un dzīvi to atbalstu, ka ir labāk patiesības dēļ šajā pasaulē ciest pie krusta nekā reiz Dieva priekšā tikt apkaunotam un no Viņa uz mūžību dzirdēt balsi: “Atkāpies no Manis!” 17] Ja tu mani esi kārtīgi sapratis un no tā secinājis, ka mēs esam patiesi patiesības draugi, tad runā patiesību un muļķīgi nebaidies, ka patiesības dēļ mēs tevi sodīsim, un saki mums atklāti un patiesi, par ko tu turi mūs un īpaši To, Kas tagad runā ar manām meitām!” 77