Views
3 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

steidzas vairāki no

steidzas vairāki no baltajiem jaunekļiem, palīdz viņam piecelties un spēcina viņu. Kad viņš nedaudz atžirgst, viņš atkal iet pie Manis un augstākā apbrīnā drebošā balsī Man jautā: “Ak, Kungs, es lūdzu tevi, saki man tomēr pavisam noteikti, vai es gan esmu nomodā, vai es varbūt guļu un sapņoju!” 2] Es saku: “Tā kā tu nu jautā, šķiet, tu gan vairāk sapņo, nekā esi nomodā; bet tu tomēr esi nomodā un tas, ko tu redzi, ir stingra īstenība! Tu pats man ārā birzī teici, ka esi dzirdējis, ka Es visīsākā laikā pavisam no jauna esmu atjaunojis seno Jāzepa namu, kuru tagad apdzīvo Irhaela. Nu, ja Es varēju atkal uzcelt Jāzepa namu, tad Es tomēr būšu spējīgs atjaunot arī Jesaja seno cietoksni?” 3] Tirgotājs saka: “Jā, jā, tas nu ir redzams un patiess; bet tas tomēr ir neticami, ka kāds cilvēks var veikt tādas lietas! Klausies, Kungs, ja tu neesi pravietis kā Elija, tad tev vajag būt vai nu ercenģelim cilvēka stāvā, vai beigās varbūt pat Pašam Jehovam. Jo tādas lietas ir iespējamas vienīgi tikai Dievam!” 4] Es saku: “Jā, ja tu nebūtu redzējis brīnumu, tad tu arī nebūtu Man ticējis! Tagad tu, protams, tici, bet tādā ticībā tavs gars nav brīvs. Bet lai tu savā sirdī tomēr kļūsti brīvāks, tad Es tev saku: “To nedarīju Es, bet gan šie daudzie jaunekļi, viņiem tāda vara ir no Dieva Tā Tēva. Tu vari viņiem jautāt, kā viņi to darīja?” 5] Tirgotājs saka: “Pareizi! Es jau ārā Jonaelam jautāju, kas un no kurienes ir šīs brīnumaini skaistās būtnes, bet nesaņēmu nekādu atbildi, bet gan pavisam vienkārši tiku noraidīts pie Tevis. Kad es pienācu pie Tevis, es to dīvainā kārtā pavisam aizmirsu; mani jautājumi tad bija saistīti tikai ar Tevi un mūsu saruna ņēma pavisam citu virzienu. Tikai tagad es to atkal atceros un vēlētos no Tevis saņemt patiesu informāciju, kas un no kurienes īstenībā ir šie visdaiļākie jaunekļi.” 6] Es saku: “Lai tevi ilgi neaizkavētu, tad, ja tu to gribi atzīt, viņi ir Dieva eņģeļi. Bet, ja tu to negribi atzīt, tad pieņem viņus, par ko tu gribi, tikai ne par velniem vai viņu kalpiem!” 7] Tirgotājs saka: “Ak Kungs, Ak Kungs, kas ar mani ir noticis?! Pirmīt es Tev jautāju, vai es gan esmu nomodā, jeb vai es guļu un sapņoju; bet nu es Tev jautāju, vai es vēl dzīvoju. Jo uz patiesas Zemes šādas lietas taču nevar atgadīties!” 8] Es saku: “Ai, — un vai tu dzīvo uz Zemes! Es tev atvēru tavu iekšējo redzi, un tā nu tu vari skatīt arī Debesu garus! Bet nu nejautā tālāk, jo ir laiks baudīt pusdienas! Viss ir sagatavots un tātad dodamies pie galdiem!” 9] Tirgotājs saka: “Jā, jā, tā ir pareizi! Bet es aiz izbrīna nebūšu spējīgs daudz ēst, jo šeit viss ir brīnums pēc brīnuma! Nē, šorīt es tā ko nepavisam nebūtu spējīgs nojaust! Šī lieta man nāca par daudz pēkšņi un negaidīti. Ir vēl tikko trīs stundas, kopš jūs no Ziharas ienācāt šeit manā lielajā birzī, un kas viss šajās trīs stundās ir noticis?! — Tas visneticamākais! — Un tomēr tas tā ir! Bet kurš cits, izņemot notikušā lieciniekus, tam ticēs, un, ja par to runātu tūkstotis liecinieku?! Kungs, Kungs, Tu lielais Meistar, no Paša Dieva mācīts un vadīts, es tam ticu, jo es tur nu to skatu ar paša acīm. Bet ja jūs to atstāstāt tūkstošiem, tad viņi jums ne tikai neticēs, bet gan dusmosies un stāstītāju nosauks par nekaunīgu meli! Tādēļ nestāstiet to nekur tālāk, jo šī lieta ir par daudz brīnumaini liela! Kas jebkad ir redzējis šādu krāšņumu, kā te ir šī zāle?! Sienas kā no tīriem dārgakmeņiem, griesti zelta, grīda sudraba, daudzie galdi no jaspida, hiacinta un smaragda, dzeramie trauki kā no tīrākā dimanta un ēdienu trauki kā no smalkākā un ugunīgākā rubīna; bet soli ap galdiem no cēla metāla ar koši sārta zīda polsterējumu, un ēdienu un dzērienu smarža kā no debesīm! Un tas viss — saku — trijās stundās! Nē, tas ir vairāk, nekā neticami! 10] Kungs! Tev vajag būt vai nu Pašam Dievam, vai arī Tu katrā ziņā mazākais tomēr esi Dieva Dēls!” 11] Es saku: “Pavisam labi, pavisam labi! Bet tagad pie mielasta! Pēc mielasta tev vēl daudz kas jāuzzina; bet tad pirms mielasta Es vairs nerunāju. Aplūko tikai tos daudzos, kas nu jau ir izsalkuši un izslāpuši, jo tieši šodien ir ļoti silts. Tādēļ viņiem nu jātiek atspirdzinātiem un pilnīgi spēcinātiem, tad jau arī viss cits tiks dots garīgs.” 62. Ziharā. — Debesu mielasts eņģeļu zālē. Tirgotāja labais solījums. Jairuta pesimistiskā, bet diemžēl patiesā galda runa par toreizējo stāvokli. Kunga skaidrā runa par Dieva Valstību un Mesijas misiju. Par mirušo cilvēku dvēseļu uzturēšanās vietu pirms Kunga uzbraukšanas Debesīs. 1] Tagad tirgotājs vairs nerunā, kopā ar Mani pateicas Tēvam un tad sēžas pie liela galda, kas stāv zāles vidū. Bet pie tā paša galda tad sēžos arī Es un visi Mani mācekļi, Jonaels ar viņa sievu un meitām, 82

Irhaela ar viņas vīru Joramu un viņu vidū Manas miesas māte Marija. 2] Tirgotāju tas pār mēru iepriecina un viņš saka: “Tā kā Tu, sēzdamies pie šī galda, kur es sēžu, esi mani pagodinājis, tad es no šī brīža no visa, ko ienes mani īpašumi, desmito daļu gribu dot nabagiem un visus nodokļus, kas viņiem maksājami romiešiem, nomaksāt pilnus desmit gadus uz priekšu. Bet pēc šī laika es ceru uz Dievu, Tavu un mūsu Tēvu, ka caur Tevi Viņš mūs no šīm mocībām atbrīvos, kam darbīgāko palīdzību es visam ar visu, kas man ir, Tev jau ārā uzticami un patiesi piedāvāju. 3] Ak, Kungs, tikai atbrīvo mūs no šīm mocībām, un lai jūdi no Jeruzalemes atkal vēlētos ar mums apvienoties vienā kopībā; jo viņi ir ļoti tālu aizgājuši no senās patiesības! Pie viņiem nevalda nekas cits, kā patmīlība, valdītkāre un spožums; viņi nekad negodina Dievu un no tuvākā mīlestības vairs nav ne pēdas! Garicimu viņi nicina; bet Jehovas templi Jeruzalemē viņi ir pārvērtuši par naudas maiņas un tirdzniecības bodītēm! Un ja viņiem saka, ka viņi ir ļaundari Dieva svētnīcā, tad viņi nolād tos, kas iedrošinās viņus saukt īstā vārdā! Kungs, tam vajag kļūt citādi; tā tas vairs nevar palikt! Un ja tā paliek, tad drīz ir jābaidās no jauniem grēku plūdiem! Visapkārt visā pasaulē pagāni un Jeruzalemē un Jūdejā dzīvo jūdi, priesteri, leviti, rakstu mācītāji, farizeji un naudas mijēji un tirgotāji, kas visi ir desmitkārt ļaunāki, nekā ir visi pagāni! Īsi, pasaule tagad ir daudz ļaunāka, nekā Noasa laikā! Ja te nenāk palīdzība un Mesija neņem rokā liesmojošu zobenu, tad mēs acīmredzami atkal nonākam pie jauna šķirsta būvēšanas! Kungs, dari to, kas stāv Tavā varā! Es vienmēr gribu Tev palīdzēt!” 4] Uz to Es saku: “Mīļais Jairut! Aplūko Manus jaunekļus! Es tev saku: Man viņu ir tik daudz, ka viņiem nepietiktu vietas uz tūkstotis reiz tūkstotis Zemēm, un pilnīgi pietiktu ar vienu, lai trijos acumirkļos iznīcinātu visu Romas valsti. Bet, kaut gan ticībā jūs esat labāki nekā jūdi, tad tomēr jums līdzīgi jūdiem ir pilnīgi nepareizs priekšstats par Mesiju un Viņa Valstību. 5] Mesija uz šīs zemes gan dibinās jaunu Valstību, bet — ievēro to labi — nekādu materiālu zem kroņa un zižļa, bet gan gara, patiesības un patiesas brīvības Valstību vienīgi zem mīlestības kundzības! 6] Bet pasaule tiks aicināta ieiet šajā valstībā. Jā tā aicinājumam sekos, tad tās alga būs mūžīga dzīvība; bet kur tā aicinājumam nesekos, tad tā gan paliks, kā tā ir, bet beigās tā mantos mūžīgu nāvi! 7] Mesija kā tagad viens Cilvēka dēls nav nācis šo pasauli tiesāt, bet gan tikai, lai visus, kas staigā nāves tumsā, aicinātu uz Mīlestības, Gaismas un Patiesības Valstību! 8] Viņš nenāca šajā pasaulē, lai jums atkal atgūtu to, ko jūsu tēvi un ķēniņi zaudēja pie pagāniem, bet gan tikai, lai jums atnestu atpakaļ to, ko Ādams pazaudēja visiem cilvēkiem, kas jebkad uz šīs zemes ir dzīvojuši un jebkad dzīvos! 9] Līdz šim vēl neviena dvēsele, kas atstāja miesu, nav tikusi zemei atrauta; neskaitāmi daudzas, sākot no Ādama līdz šai stundai, vēl visas smok zemes naktī. Bet tikai no šī laika viņas taps brīvas! Un kad Es uzbraukšu augstībā, Es visiem atvēršu ceļu no Zemes debesīs, un pa šo ceļu visi ieies mūžīgā dzīvībā! 10] Redzi, tas ir Mesijas paveicamais darbs, un ne kāds cits! Un tev nav vajadzīgs aicināt tavus Aizāzijas karotājus, Man viņi nekad nebūs vajadzīgi. Bet Man, Manai Valstībai būs vajadzīgi daudzi garīgi strādnieki un viņus Es pats Sev sagatavošu. Šeit pie šī galda jau daži sēž; bet visā mīlestībā un patiesībā tam viņi tiks sagatavoti jau vairāki! 11] Redzi nu, to paveikt ir Mans uzdevums! Bet tu nu spried un saki, kā tev patīk tāds Mesija?” 12] Tirgotājs Jairuts saka: “Kungs, par to man gan vajag labi pārdomāt. Jo par tāda veida Mesiju vēl neviens cilvēks nekad neko nav dzirdējis! Bet es domāju, ka tāds Mesija pasaulei maz līdzēs! Jo cik ilgi pasaule tiks atstāta tāda, kā tā ir, tā vienmēr būs visniknākais ienaidnieks visam tam, kas te ir Gara! Bet es nu gribu vēl domāt tālāk.” 63. Ziharā. — Debesu ēdiena un sevišķi debesu vīna labā iedarbība. Galda runas. Jairuta runa par likuma un labu padoma starpību. Par vīna dažādo iedarbību uz dažādiem cilvēkiem. 1] Visi nu ēd un dzer; pat Jairuts, pilnīgi iegrimis domās, uzsāk ēst un līdzās arī itin dūšīgi dzert. Kad viņš no kvēlojošākās mīlestības vīna no debesīm pats tiek pārvērsts par mīlestību, viņš Man saka: “Kungs, man tagad ienāca prātā lieliska doma! Ja tas ir iespējams, tad es vēlētos šīs šķirnes vīnogulājus, lai no to vīnogām varētu izspiest šādu veida vīnu! Jo ja manā pagrabā man būtu šāds vīns, te es visu pasauli piepildītu ne ar ko citu, kā ar mīlestību! Es to nu piedzīvoju pie sevis. Es gan citādi arī esmu cilvēks, kuram ir sevišķa patika uz visu, kas ir labs, taisnīgs un skaists; bet, ka es sevī jebkad būtu jutis 83