Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

11] Jonaels saka: “Ej

11] Jonaels saka: “Ej un dari tā, lai mūsu acu priekšā piepildās tas, kas par Kungu stāv rakstīts: “Un tizlais lēkās kā briedis!” 12] Te izdziedinātais aizsviež prom paklāju, ātri dodas sabiedrības priekšgalā, sāk lēkāt un gavilēt un savā priekā neļaujas traucēties. Jo divu vai trīs lauku ceļu attālumā no Jairuta pils viņam nāk pretī caur abiem jaunekļiem uz kādu sānceļu noklīdušie romiešu algotņi un tiesas kalpi kopā ar viņu vadoņiem un, viņam viņa priekā traucēdami, jautā, ko viņš te darot. Bet viņš caur to neļaujas traucēties un arvien vēl lēkādams, it kā nepiegriežot vērību virsnieka jautājumiem, saka: “Kad cilvēki kļūst priecīgi, tie lopi kļūst bēdīgi; jo cilvēku prieks lopiem nes nāvi! Tādēļ tikai Jurhael! Jurhael! — Cilvēki pilni prieka, lopi pļavā bēdīgi! — Jurhael! Jurhael!” Izdziedinātais bez mitas tā turpina. Tas virsnieku sadusmo un viņš viņam aizliedz šādi trokšņot. 13] Bet izdziedinātais saka: “Ko tu man aizliedz priecāties?! Pilnus trīs gadus es nolēmēts gulēju gultā! Ja tu būtu nācis pie manis un man teicis: “Celies un staigā!, un pēc šīs uzrunas es būtu kļuvis tik vesels, kāds es nu esmu, tad es dievišķi augsti būtu godājis tevi un katru vārdu no tavas mutes; bet tā kā tu tāds neesi un tava vara pret mana jaunā Kunga varu ir tīrākais nekas, te es paklausu tam varenākam Kungam, — un tādēļ tikai atkal Jurhael, Jurhael, Jurhael!” 14] Te virsnieks nu pavisam nopietni aizliedz viņam sacelt šādu traci un piedraud viņam ar sodu; bet tajā acumirklī pie priecīgā pienāk divi jaunekļi un viņam saka: “Neļaujies savā priekā traucēties!” 15] Kad vadonis pie viņa ierauga abus viņam jau pazīstamos jaunekļus, viņš savam pilnīgi neapbruņotajam pulkam acumirklī uzkliedz: “Bēdziet! Redziet, jau atkal abi Plutona kalpi!” 16] Kad virsvadonis izsauc šādu komandu, tad viss šis romiešu gūstītāju leģions mūk tā, kā iepriekš nekas līdzīgs vēl nekad nebija redzēts. Bet izdziedinātais nu lec un gavilē vēl vairāk un bēdzējiem kliedz pakaļ: “Jurhael! Jurhael! Kad cilvēki ir priecīgi, lopi ir bēdīgi!” — Pēc tam viņš kļūst mierīgāks, atgriežas pie Jonaela un viņam saka: “Draugs, ja ejot tev runāt nav nepatīkami, te tu gan varētu man darīt zināmu kaut ko no tā, kas tev no šī Kunga, kas man deva veselību, ir kā kāds jauns vārds!? Jo ja man šāds vārds sev jāpadara par likumu, tad vispirms man vajag to zināt!” 17] Jonaels saka: “Redzi, mēs atkal tuvojamies vienam ciemam, kas pēc romiešu jaunās konstitūcijas nu ir miests; te Kungs noteikti atkal kaut ko uzsāks! Bet tu jau tāpat seko mums pilsētā; manā jeb Irhaelas namā tu atradīsi pajumti tik ilgi, cik tev patiks. Tur tev ar visu jātiek iepazīstinātam! Mēs nu arī vairs neesam tālu no pilsētas. Šī apdzīvotā vieta, kurai mēs nu tuvojamies, pēc kādas jaunas Romas kārtības īstenībā jau pieder pie pilsētas, bet, tā kā tā romiešiem kalpo kā teicams cietoksnis, tad viņi to ir atdalījuši no Ziharas, apkārt uzcēluši valni un devuši īpašu nosaukumu. Šī apdzīvotā vieta nav liela; pēc tūkstoš soļiem tā mums ir aiz muguras. Pēc tam mēs pagriežamies pa kreisi un pēc tikko septiņiem lauku ceļiem jau esam pie Ziharas pirmajām mājām; tādēļ vēl tikai neaudz pacieties un tad tava vēlēšanās tev tiks izpildīta!” 18] Izdziedinātais saka: “Ak, pie Ābrama, Īzaka un Jēkaba! Ja šī vieta ir romiešu garnizona postenis, tad mums klāsies slikti! Romiešu karavadonis mūs slikti saņems, jo tikai pirms nedaudz acumirkļiem viņš no mums apkaunojoši bēga!” 19] Jonaels saka: “To visu atstājam tam Kungam, kas nu ir kopā ar mums! Viņš visu izdarīs labi un pareizi! Bet es nu jau redzu no turienes nākam mums pretī karavīru baru ar baltu karogu; tā man šķiet esam laba zīme!” 20] Izdziedinātais saka: “Ak jā, ja vien tā nav parastā romiešu kara viltība!? Jo tāda veida lietās romiešu un grieķu karavīri ir ļoti izveicīgi!” 67. Ziharā. — Svarīga runa par Mesijas, Sātana un Dieva kārtību. Kungs kā jaunā mīlestības baušļa pasludinātājs. Jehovas klātbūtne maigā vēsmiņā. 1] Jonaels saka: “Pret cilvēku varu tāda veida viltībām var būt panākumi; bet pret Dieva varu nekādas tādas viltības neko nelīdz. Ar Dieva varu var ko panākt vienīgi tīra un patiesa mīlestība; viss cits ir pelavas pret spēcīgas vētras varu! Tādēļ neraizējies; jo ar mums ir Dievs! Kas te varētu būt pret mums?!” 2] Izdziedinātais saka: “Jā gan, jā gan, tev ir taisnība! Bet arī ar Ādamu, bez šaubām, bija Dievs, un tomēr caur slīpētāko viltību Sātans prata Ādamu iegūt. Un eņģelim Mihaelam pēc triju dienu cīņas Mozus miesu tomēr vajadzēja atstāt Sātanam! Dievs gan ir visuvarens, par to nav šaubu; bet Sātans ir pilns ļaunākās viltības un tā Dieva tautai ir jau nodarījusi daudz ļauna. Tādēļ tīģera priekšā, kamēr tas 88

ir dzīvs, uzmanība ir nepieciešama; tikai kad tas reiz ir miris, var pavisam brīvi elpot bez piesardzības un rūpēm!” 3] Jonaels saka: “Arī tev savā veidā ir taisnība, bet tev nu vajag labi apdomāt to, ka Tas Kungs agrāk Sātanam pieļāva, darīt tā vai citādi. Pirmradītajam garam (Luciferam; izd.) vajadzēja tikt atstātam ilgam laikam viņa brīvības pārbaudei, jo viņš bija ne tikai pirmais, bet arī lielākais radītais gars. 4] Bet šis laiks nu ir beidzies un Nakts firsts tagad tiks iekalts ļoti stiprās važās, kurās viņš nekad nespēs kustēties tik brīvi, kā līdz šim. 5] Šī iemesla dēļ, ja mūsos valda pareiza mīlestība uz Dievu, mēs uz Zemes gan varam staigāt bezrūpīgāk, nekā tas bija agrāk zem bargās likuma nastas. 6] No Ādama līdz mums valdīja gudrības likums, un, lai tādu likumu piepildītu, vajadzēja daudz gudrības un spēcīgāko un noteiktāko gribu. 7] Bet Dievs redzēja, ka cilvēki gudrības likumu nekad nevēlējās, un nu pats nāca pasaulē, lai viņiem dotu jaunu mīlestības likumu, kuru viņi viegli varēs izpildīt. Jo gudrības likumā Jehova starp cilvēkiem lika mirdzēt tikai Savai gaismai; bet tā gaisma nebija Viņš Pats, bet gan tā tikai izgāja no Viņa starp cilvēkiem, tāpat, kā arī cilvēki ir izgājuši no Viņa, bet tomēr vēl nav pats Jehova. Bet caur mīlestību un mīlestībā Jehova Pats nāk pie cilvēkiem un garīgi visā patiesības pilnībā cilvēkā ņem mājvietu, un caur to radīto cilvēku visā dara Sev pilnīgi līdzīgu. Un te tad Sātanam vairs nav iespējams, ar savu viltību pieskarties tā apbruņotam cilvēkam; jo Jehovas gars cilvēkā vienmēr redz visas Sātana lai cik slepenībā turētās viltības, un viņam vienmēr pārpilnam ir vara Sātana pilnīgo neatkarību aizslaucīt putekļos. 8] Pravietis Elija šo tagadējo cilvēku stāvokli, kur Jehova mīlestībā tieši nāk pie cilvēkiem, nosauca par maigu vēsmiņu; bet lielā vētrā un ugunī Jehovas nebija! 9] Maigā vēsmiņa tātad ir cilvēka mīlestība uz Dievu un viņa brāļiem, kurā ir pats Jehova, kamēr gudrības vētrās un likuma degošā zobenā Viņa nav! 10] Un, tā kā pie mums, kopā ar mums un starp mums ir Pats Jehova, tad mums Sātana viltības pavisam vairs nav tik ļoti jābaidās, kā tas diemžēl pietiekami bēdīgi bija pirmlaikos un iepriekšējā laikā, un tā nu tu Romas asinskārajam tīģerim viņa viltīgajā vaigā vari skatīties drosmīgāk un bezrūpīgāk! Vai tu pirmīt neredzēji, ka no diviem jaunekļiem apkaunojoši laidās lapās vesels leģions?! Bet mūs pavada liels skaits jaunekļu, un mums jābaidās no pretīmnākošiem romiešiem ar baltu karogu?! Es tev saku: pat ne sapnī, kur nu vēl īstenībā!” 11] Par šo runu izdziedinātais iepleš acis un pēc neilga laika saka: “Ko tu saki? Jehova tagad būtu starp mums? Es domāju, ka šis vīrs, kas man palīdzēja, ir vienīgi tikai gaidītais Mesija!? Kā tad Jehova un Mesija pie tevis ir viens? 12] Ka Mesijā Dieva spēks valdīs daudz lielākā pilnībā, nekā valdīja visos praviešos, kopā ņemot, to es spēju ļoti labi aptvert; bet, ka Mesija un Jehova būtu pilnīgi viens, to es nekad nebūtu iedrošinājies domāt, kur nu vēl izteikt! Pie tam stāv arī rakstīts, ka Jehovu sev nav jāstādās priekšā ne zem kāda attēla, un šim cilvēkam, kuram patiesi ir visas Mesijas īpašības, jābūt Pašam Je-ho-vam?! Jā, ja tu kā virspriesteris to atzīsi, tad man tā ir pilnīga patiesība! 13] Ka Mesija drīkstētu būt kāds sevišķs Dievs, to es domāju tūlīt pēc manas izdziedināšanas; jo pēc Rakstiem mēs, pēc Dieva likumu turēšanas, visi vairāk vai mazāk esam dievi. Bet, ka Viņš būtu pats Jehova!? — Jā, ja tā, tad tas nu nozīmē izturēties citādi! Es esmu ticis izdziedināts no Viņa Paša, — un te nu nozīmē pavisam citādi pateikties.” 14] Te viņš tūlīt grib iet pie Manis. Bet Jonaels attur viņu un ieteic to darīt tad, kad viņi būs Ziharā, un izdziedinātais ar to ir pilnīgi mierā. 68. Ziharā. — Romiešu militārā delegācija. Saruna starp Kungu un romiešu virsnieku par patiesību. Cilvēki un cilvēku maskas. Par pilnību. Par Kunga sekotājiem. 1] Bet nu pie mums arī pienāca romiešu militārā delegācija un tās vadītājs no šī cietokšņa virspavēlnieka un komandanta puses man pasniedza lūgumrakstu, kurā tas visu cilvēku svētības vārdā Man lūdz notikušo neievērot un sabiedrību tā noskaņot, ka tā nevienam nestāstītu, kas te ir noticis. Jo tas viņam kaitētu un tomēr nevienam nenestu nekādu labumu. Bet visiem būs labāk, nevis sliktāk, ja viņu, kā Romas virspavēlnieku, padara par savu draugu, nevis 89