Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

viņi Mani nepazina! 23]

viņi Mani nepazina! 23] Jo šis 5. pants norāda tieši uz to, ka pēc un iekš pirmatnējās kārtības un apstākļiem, Es nāku šajā no Manis un iz Manis radītā pasaulē gluži kā tas pats, kas es biju no mūžības, un tā Mani, kā sevis pašas pamata esamību, nepazīst. 24] Bet Man kā visas esamības pirmpamatam, jau iz Savas pirmmūžīgās virsgaismas vajadzēja redzēt, ka šī diženības sajūta, caur nemitīgo cīņu, kā pirmgaisma cilvēkos kļuva arvien nespēcīgāka un vājāka, un tādā kārtā kā dzīvības gaisma arī tumšāka un beidzot pavisam tumša, un ka tāpēc cilvēki, ja Es pie viņiem nāktu no Manis viņiem dotā līdzībā, Mani nemaz neatzītu, mazākais, it visai daudzi neatzītu, sevišķi, ja es kā tīrais Deus ex machina (piepeši uzstādamies Dievs; tulk.) nāktu pie viņiem negaidot un bez sagatavošanas ierobežotā cilvēka izskatā, un tad tā arī būtu Manis Paša vaina, ka cilvēki, uz tādu Manu atnākšanu nesagatavoti, Mani nekādā ziņā nevarētu atzīt. 25] Jā, Es no mūžības to labi ieskatījis un tādēļ, sākot jau no viņu pirmās, no Manis atšķirtās tapšanas līdz Manai tiešai atnākšanai caur daudz tūkstošiem praviešu, kuri cīņā gaismu nepazaudēja, cilvēkiem liku pareģot tieši tādu Manu atnākšanu un uzticami nosaukt Manas atnākšanas veidu un pat vietu un laiku, un pie Manas patiesi notikušās atnākšanas liku notikt lielām zīmēm un pamodināju vienu vīru, kurā mājvietu ņēma viens augsts pirmgars, lai viņš akliem pasludinātu Manu atnākšanu un pilnīgu klātbūtni uz Zemes. 2. Augsts gars (Miķelis), nācis miesā kā Jānis Kristītājs, liecina par To Kungu. Pamatmācība: Par Dieva būtību, par cilvēka būtību un viņa attiecībām ar Dievu. Par cilvēka krišanu un Dieva ārkārtējiem ceļiem viņa atpestīšanai. (Jāņa ev. 1:1–16) 6. Bet nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. 1] Vīram, kas pie Jordānas sprediķoja grēku nožēlošanu un atgrieztos kristīja ar ūdeni, bija vārdā Jānis. Šajā vīrā mājoja pravieša Elijas gars, un tas bija tas pats eņģeļa gars, kas pirmsākumā uzvarēja Luciferu un vēlāk uz zināmā kalna ar to pašu Luciferu cīnījās Mozus miesu dēļ. (Tātad Miķelis — izd.) 7. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības. t.i., (tie cilvēki, kas bez gaismas), ar viņa palīdzību nāktu pie ticības (t.i., caur viņa gaismu atzītu pie viņiem nākušo pirmgaismu). 2] Kā sens un jauns liecinieks viņš nāca no augšienes, t.i., kā gaisma no Pirmgaismas, lai liecinātu par Pirmgaismu, par Dieva pirmesamību, Kas tagad Pati pieņēma miesu un cilvēka izskatā nāca pie Saviem ļaudīm, kuri ir no Viņa, lai viņus viņu naktī no jauna apgaismotu un tādējādi atdotu Savai Pirmgaismai. 8. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. t.i., (viņš liecināja pret cilvēku aptumšoto diženības sajūtu, ka tagad Pati Pirmgaisma kā jērs pazemībā ir nonākusi no Savas mūžīgās augstības pie cilvēkiem un ņem uz Sevi visas viņu vājības (grēkus), lai tādējādi cilvēkiem atkal dotu pirmgaismu un darītu tos ar Viņu vienādus un līdzīgus). 3] Šis vīrs gan, protams, nebija tā pati īstā Pirmgaisma, bet, līdzīgi visām būtnēm, tikai gaismas daļa no Pirmgaismas, bet viņa pārsvarā esošās pazemības dēļ viņam bija dots ar Pirmgaismu palikt savienībā. 4] Bet, tā kā viņš atradās pastāvīgā savienībā ar Pirmgaismu un no savas gaismas to labi atšķīra — ka viņš, lai gan arī ir cēlies no Pirmgaismas, tomēr nav Pirmgaisma, bet tikai tās atspīdums, lai viņš Viņu atzītu un par Viņu dotu precīzu liecību, — tad viņš par Pirmgaismu arī deva pilnīgi pietiekamu liecību un tādējādi pamodināja cilvēku sirdīs tik daudz īstās gaismas, ka viņi, kaut arī sākumā ļoti vāji, ar laiku tomēr arvien stiprāk un gaišāk spēja atzīt, ka Pirmgaisma, kas tagad ietērpta miesā, tomēr ir Tā Pati, Kurai visas būtnes, to skaitā cilvēki, ir parādā pateicību par savu patstāvīgo esamību un, ja viņi grib, tad mūžīgi var to paturēt kā patstāvīgu. 9. Viņš bija tā patiesā gaisma, kas apgaismo visus cilvēkus, kuri nāk šajā pasaulē. 5] Ne liecinieks, bet viņa liecība un Tas, par Kuru viņš liecināja, bija tā īstā Pirmgaisma, kas sākot no pirmsākuma, visus cilvēkus, kuri nāk šinī pasaulē, ir apgaismojusi un atdzīvinājusi un tagad arvien vairāk atdzīvina un apgaismo; tāpēc tad arī 9. pantā ir sacīts, ka taisni Tas ir un bija patiesā un īstā gaisma, Kas visus cilvēkus viņu pirmsākumā veidoja brīvai esamībai un tagad nāca, lai viņus visā pilnībā 8

apgaismotu un atkal darītu līdzīgus Sev Pašam. 10. Viņš bija pasaulē, un pasaule no Viņa radusies, bet pasaule Viņu nepazina. 6] Kā Es, jeb pirmgaisma, neskatoties uz visiem Manas atnākšanas priekšvēstnešiem un sludinātājiem, varēju tikt šīs pasaules, t.i., aptumšoto cilvēku, kas visā savā esamībā ir cēlušies no Manis, jeb, kas ir tas pats, no pirmgaismas, pārprasts, tas jau tika izskaidrots. Vēl tikai jāpiebilst, ka ar vārdu “pasaule” šeit jāsaprot nevis zeme kā nosodīto dvēseļu nesēja, vai matērija kopumā, bet vienīgi tikai cilvēki, kuri gan patiesi pa daļai ir ņemti no šīs matērijas, bet kā reiz atbrīvotas būtnes šai pirmnosodīto dvēseļu matērijai vairs nepieder, resp., nedrīkst piederēt; jo — kas gan tā būtu par dīvainu domu, ja es no akmens, kas atrodas visdziļākā sodībā, prasītu, lai tas Mani atzīst! Kaut ko tādu ir tiesības prasīt tikai no atbrīvotas dvēseles, kurā mājo Mans Gars. 11. Viņš nāca Savā īpašumā, un Savējie viņu neuzņēma. 7] Tātad, kā iepriekš minēts, ne zeme, bet vienīgi tikai cilvēki pēc savas dvēseliski garīgās būtības šeit uzskatāmi un uzlūkojami kā īstenais Tā Kunga īpašums, un īpašums tāpēc, ka viņi paši tādā kārtā ir pirmgaisma no Manas mūžīgās pirmgaismas un tātad ar manu pirmpamatbūtību savienoti vienā veselumā. 8] Bet, tā kā viņi tajā, kas viņos izpaužas kā diženības sajūta, ir vājināti, un šī vājuma dēļ Es pie viņiem nācu un vēl vienmēr nāku kā Savā pirmīpašumā, tad viņi Mani nepazina, tātad nepazina arī paši sevi un savu pirmpamata esamību, kuru te nekad nevar iznīcināt, tāpēc, ka tā pamatu pamatos ir Mana būtība. 12. Bet cik daudzi Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tādēļ, ka viņi tic Viņa vārdam. 9] Bet tikpat kā pats par sevi saprotams, ka visos, kuri Mani neuzņēma vai nepazina, pirmkārtība palika traucēta, un līdz ar šo traucējumu palika arī ciešanu stāvoklis, tā sauktais “ļaunums” vai “grēks”; turpretī daudzos citos, kuri Mani uzņēma, t.i., atzina savās sirdīs, šim ļaunumam katrā ziņā vajadzēja pazust, tādēļ, ka viņi atkal savienojās ar Mani kā visas esamības pirmkārtību un pirmvaru; un tur atrada sevi un Viņu, kā viņos liktu Manu Pirmgaismu, un tajā — mūžīgo, neiznīcināmo Dzīvību. 10] Bet, to apzinoties, viņi arī saprata, ka tādējādi ir ne vien Manā vadījumā, kā būtu licies, vadoties tikai no viņu zemās dzīvības sajūtas, bet gan, tā kā viņi glabā Mani Pašu, un tikai pēc Manas gribas tika atbrīvoti, viņi, nepašaubāmi, ir arī Mani īpašie bērni, tā kā viņu gaisma (viņu ticība) ir līdzīga Manis Paša Pirmgaismai, un tādēļ satur to pilnīgo varu un spēku, kas ir Manī Pašā, un tāpēc viņiem arī ir neapšaubāmas tiesības ne tikai saukties, bet arī visā pilnībā būt Maniem bērniem. 11] Jo ticība tieši ir tāda gaisma, un Mans Vārds, uz kuru ir vērsti šīs gaismas varenie stari, ir Manas pirmesamības spēks un vara un īstenā būtība, ar kuras palīdzību ikkatrs sevī pašā panāk pilntiesīgu un pilnvērtīgu Dieva bērnību. Tāpēc jau arī 12. pantā ir teikts, ka visiem, kas Mani uzņems un ticēs Manam Vārdam, saku — sevī jābūt vara pilntiesīgi saukties par “Dieva bērniem”! 13. Kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. 12] Šis pants nav nekas cits kā iepriekšējā panta tuvāks apzīmējums un izskaidrojums, un šie abi panti viens otram līdzās vairāk savienotā izteiksmē varēja būt izteikti arī tā: “Bet, kuri Viņu uzņēma un ticēja Viņa Vārdam, tiem viņš deva varu saukties par “Dieva bērniem”, kuri ir dzimuši ne no asinīm, ne no miesas (miesas kārības) gribas, ne no kāda vīra gribas, bet no Dieva.” 13] Pats par sevi saprotams, ka šeit nevar būt runa par pirmo piedzimšanu miesai no miesas, bet vienīgi tikai par otro piedzimšanu, no mīlestības gara uz Dievu un no dzīvi patiesas ticības uz dzīvo Dieva Vārdu, kas te saucas JĒZUS-JEHOVA-ZEBAOT. Šī otrā piedzimšana, labi definēta, var būt izteikta arī kā “gara atkalatdzimšana, saņemot kristību no debesīm”. 14] Bet šī “kristība no debesīm” patiesībā ir pilnīga gara un dvēseles, līdz ar visām viņas kārībām, pāriešana dzīvajā mīlestības garā uz Dievu un mīlestības garā Pašā Dievā. 15] Ja pēc cilvēka brīvākās gribas šāda pāreja reiz ir notikusi, tagad visa cilvēka mīlestība atrodas Dievā, kur dvēsele nogatavosies, spēcināsies un stiprināsies par jaunu būtni, kura pēc īsta brieduma sasniegšanas atdzims no Dieva; tikai pēc tādas otras piedzimšanas, kurai pa priekšu neiet ne miesas kāre, ne vīra radīšanas griba. Cilvēks ir patiess Dieva bērns: kas viņš ir kļuvis caur žēlastību kas tad ir Dieva mīlestības brīva vara cilvēka sirdī. 16] Bet šī žēlastība arī tieši ir Dieva varena dziņa cilvēka garā, caur ko viņš kā no Tēva saukts pie Dēla, tas nozīmē pie dievišķās Pirmgaismas, nonāk pie īstās un dzīvi varenās Dieva gudrības. 9

  • Page 1 and 2: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR
  • Page 3 and 4: Priekšvārds Visos laikos ir biju
  • Page 5 and 6: Parasti viņš savu rakstīšanas m
  • Page 7: dēļ tad arī zināmā mērā liec
  • Page 11 and 12: 3] Te tagad bija tā būtne, cilvē
  • Page 13 and 14: 13] Cik daudz pazemības ir liecīb
  • Page 15 and 16: Jāņa mācekļi un apstiprināja,
  • Page 17 and 18: ar tagadējo dienas laika iedalīju
  • Page 19 and 20: tis, kurā nav nekādas viltības!
  • Page 21 and 22: izbeidzās, tikai tad pēc kārtas
  • Page 23 and 24: 19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv
  • Page 25 and 26: 6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma
  • Page 27 and 28: Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs
  • Page 29 and 30: 6] “Pārdevēji” un “pircēji
  • Page 31 and 32: 18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt
  • Page 33 and 34: 9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert
  • Page 35 and 36: tic, turētos pie Viņa Vārda un i
  • Page 37 and 38: viņam apsolīju. Un tā no rīta m
  • Page 39 and 40: ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,
  • Page 41 and 42: omiešiem, kuru pamatprincips jau t
  • Page 43 and 44: 27. Tālākais notikums pie Jēkaba
  • Page 45 and 46: mums tomēr varēs pasludināt to,
  • Page 47 and 48: va šķūņos! 36. Un, kas te pļau
  • Page 49 and 50: 10] Te samarieši pārsteigti uzlū
  • Page 51 and 52: 6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi
  • Page 53 and 54: Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s
  • Page 55 and 56: prātīgi palikt, vai varbūt tomē
  • Page 57 and 58: nevar tikt pienācīgi slavēta! Li
  • Page 59 and 60:

    Skaista mācība! — Bet tā viet

  • Page 61 and 62:

    una nav saprotama?! 5] Redzi, visā

  • Page 63 and 64:

    gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n

  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238:

    milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).

  • Page 239 and 240:

    195. Patīkams pārsteigums, izkāp

  • Page 241 and 242:

    tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i

  • Page 243 and 244:

    sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz

  • Page 245 and 246:

    8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar

  • Page 247 and 248:

    6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri

  • Page 249 and 250:

    viņam tikai bija liels prieks, ka

  • Page 251 and 252:

    viesus pēc viņu vajadzībām. 15]

  • Page 253 and 254:

    zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik

  • Page 255 and 256:

    dienas, lai esam pietiekami spēcin

  • Page 257 and 258:

    dinošas eļļas, dziedinošas sula

  • Page 259 and 260:

    10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P

  • Page 261 and 262:

    atpakaļ. 10] Visās citās neskait

  • Page 263 and 264:

    kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i

  • Page 265 and 266:

    13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur

  • Page 267 and 268:

    lētos izvirzīt kādu galveno dzī

  • Page 269 and 270:

    mudinās visādai darbībai, lai Es

  • Page 271 and 272:

    tots, viņiem pametu dažus iekšē

  • Page 273 and 274:

    9] Bet, miera stundai beidzoties, p

  • Page 275 and 276:

    līcim, un viņiem nav jāzina, uz

  • Page 277 and 278:

    24] Boruss to arī dara, bet Jairus

  • Page 279 and 280:

    āļi un māsas esam pilnīgi mier

  • Page 281 and 282:

    ērni no bailēm trīcēja, jo viņ

  • Page 283 and 284:

    mazāk vecus kokus un pēc zvērin

  • Page 285 and 286:

    4] Kad virstiesnesis dedzīgākās

  • Page 287 and 288:

    labajā rokā nēsā ķeizara varas

  • Page 289 and 290:

    239. Tiesas scēnas turpinājums. T

  • Page 291 and 292:

    nedaudz stundās. Bet daļa lai nod

  • Page 293 and 294:

    agātiem vecākiem labi jārūpēja

  • Page 295 and 296:

    atnākušajiem bagātniekiem. “Ka

  • Page 297 and 298:

    patiesības liecinieku slikto piere

  • Page 299 and 300:

    95. Toms un Jūda. Jūdas būtība

  • Page 301 and 302:

    135. Muitnieka Mateja runa viņa l

  • Page 303 and 304:

    Vīna apreibušie un miegainie temp

  • Page 305 and 306:

    216. Philopolda pieticīga un labā

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1