Views
2 weeks ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ienaidnieku! Arī

ienaidnieku! Arī Jairutam jāklusē, un viņam būs drošība, ka turpmāk viņa mājā būs miers. Bet vispār viņš lūdz Mani vēlēties apmeklēt viņa rezidenci; jo viņam ar Mani būtu jāpārrunā ļoti slepenas un svarīgas lietas! 2] Uz to Es vēstules nogādātājam atbildēju: “Saki savam pavēlniekam, ka jānotiek tā, kā viņš ir lūdzis. Bet viņa rezidenci Es tomēr neapmeklēšu; bet ja viņš ar Mani grib runāt par slepeni svarīgām lietām, tad viņam mani jāgaida pie šīs apdzīvotās vietas ieejas vārtiem, un Es viņam darīšu zināmu, kā ir ar tām lietām, par kurām viņš gribēja ar Mani runāt! 3] Pēc šiem vārdiem deputāts ar saviem pavadoņiem attālinās un savam pavēlniekam pavēsta visu, ko no Manis dzirdēja, un viņš kopā ar saviem izraudzītiem komandieriem tūlīt dodas uz vārtiem un gaida Mani. 4].Bet Jairuts Man jautā, vai ielūgumam būtu jāuzticas, jo viņš pazīst šī virspavēlnieka lielo viltību. Šādā veidā un kārtā viņš jau daudzus ir aizsūtījis citā pasaulē! 5] Es saku: “Mīļais draugs, Es arī viņu pazīstu, kāds viņš bija un kāds viņš ir. Tie jaunekļi viņam ir iedzinuši neizdzēšamu respektu, viņš viņus tur par ģēnijiem un Mani par sava Dieva Jupitera dēlu un no Manis nu vēlas uzzināt, kas te ir par lietu. Bet Es jau zinu, ko Es viņam teikšu!” 6] Ar to Jairuts apmierinās un mēs nonākam pie vārtiem, kur mūs jau gaida pulkvedis ar saviem virsniekiem. Viņš tūlīt iznāk priekšā, draudzīgi Mani sveicina un tūlīt grib Man vaicāt par to, kas viņu interesē. 7] Bet Es viņam aizsteidzos priekšā un saku: “Draugs! Mani kalpotāji nav nekādi ģēniji un Es pavisam neesmu tava Zeva dēls! Un nu tu zini visu, ko tu biji nodomājis izzināt un Man jautāt!” 8] Pulkvedis par to ir ļoti pārsteigts, ka Es tūlīt atklāti zināju viņam atstāstīt to, ko viņš sevī tikai domāja, tomēr nevienam to nebija darījis zināmu. 9] Kad viņš tā kādu laiku brīnās, tad viņš Man vēlreiz jautā un saka: “Ja tu tas neesi, tad saki man, kas tu un tavi kalpotāji īstenībā esat? Jo jūs katrā ziņā esat vairāk nekā parasti ikdienišķi cilvēki, un es varētu jums parādīt pienācīgo godu.” 10] Es saku: “Katrs cilvēks, kas godīgi jautā, ir arī līdzīgas atbildes cienīgs.Tu man godīgi jautāji, un tādēļ tev arī jāsaņem līdzīga atbilde, tātad klausies: Pirmkārt, Es esmu Tas, Kas nu stāv tavā priekšā, proti, cilvēks! Tagad uz Zemes gan ir daudzi, kas izskatās tā kā Es, bet tādēļ viņi tomēr nav cilvēki, bet gan tikai cilvēku maskas. Bet, jo pilnīgāks ir kāds patiess cilvēks, jo vairāk varas un spēka ir viņa izpratnē un iedarbības bagātā gribā!” 11] Pulkvedis saka: “Vai katrs cilvēks var kļūt tik pilnīgs kā Tu?” 12] Es saku: “Ak, jā, ja viņš sevis pilnveidošanai dara to, ko Es mācu!” 13] Pulkvedis prasa: “Tad ļauj dzirdēt Tavu Mācību, un es gribu pēc tās darīt un dzīvot!” 14] Es saku: “Mācību Es tev gan varētu dot; bet tā tev maz līdzētu, jo tu pēc tās nedzīvotu. Jo cik ilgi tu esi tas, kas no Romas šeit esi iecelts, Mana Mācība tev neko nevar noderēt, — tev tad vajadzētu visu atstāt un sekot Man, citādi tev būtu neiespējami dzīvot pēc Manas Mācības!” 15] Pulkvedis saka: “Jā, tas gan būtu ļoti grūti! Bet neraugoties uz to, tu tomēr varētu man darīt zināmus dažus tavas mācības galvenos principus!? Jo man dažādās lietās jau ir visādas zināšanas un es tās labi saprotu; kādēļ es arī no tavas mācības nevarētu saņemt kādas zināšanas? Varbūt, ka es tomēr varu tās izpildīt!?” 16] Es saku: “Mans draugs, bet ja Mana Mācība pastāv tieši tajā, ka Man kāds seko, citādi viņš nevar ieiet Manas Pilnības Valstībā, kā tad tu to sev izlietosi?!” 17] Pulkvedis saka: “Tas gan izklausās ļoti dīvaini; bet tur tomēr kas var būt! Tādēļ ļauj man par to nedaudz pārdomāt!” 18] Pulkvedis kādu laiku domā un tad saka “Vai tu te domā kādu personisku vai pamatu pamatā tikai kādu morālisku sekošanu?” 19] Es saku: “Personīga sekošana, kur tā ir iespējama, pastāvīgā savienībā ar morālisko, pavisam dabīgi, ir daudz teicamāka, bet ja pēc amata stāvokļa, kuram arī vajag būt, personiska sekošana ir neiespējama, tad pietiek arī ar apzinīgi morālisku. Bet pamatu pamatā vajag būt sirds mīlestībā uz Mani un visiem cilvēkiem un no tā tīrākā patiesībā, citādi vienīgi morāliska sekošana būtu garīgi mirusi. — Vai tu to saproti? 20] Pulkvedis saka: “Tas ir neskaidri! Bet ja tā, kas tad man jādara ar visiem maniem skaistajiem dieviem? Mani senči tiem ticēja; vai ir pareizi, ka es palieku uzticīgs manu senču ticībai, vai arī man jā- 90

sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Ziharā. — Par neesošiem dieviem. Par patiesības vērtību un būtību un ceļu uz to. Īstenais Gordija mezgls. Mīlestības noslēpums. Galva un sirds. Patiesības atslēga un mītne. 1] Es saku: “Mīļais draugs, visi tavi senči un vēl mazāk viņu dievi, kurus viņi godināja, nav nekas; jo visi tavi senči sen jau ir miruši, un viņu dievi nekad nav eksistējuši nekur citur, kā izņemot poētisku cilvēku fantāzijā. Aiz to vārdiem un attēliem nekad nav slēpusies reāla īstenība. Tātad, ja tu tukšo ticību taviem dieviem atmet, tad tu patiesi neko nezaudē, jo viņi tavu dvēseli tikpat maz var spēcināt, kā uzgleznots ēdiens var apmierināt tavas miesas izsalkumu! Viss tas, kā teikts, tātad nav nekas; bet svarīga ir tīra patiesība un dzīve pēc un caur šo tīro patiesību! 2] Jo, ja tu dzīvo no meliem, tad tava dzīvība pati sevi nav nekas cits kā meli, un nekad nevar sasniegt nekādu realitāti; bet ja tava dzīvība, izrietēdama no patiesības, pati sevī ir patiesība, tad viss, ko tava dzīvība iegūst, ir realitāte un patiesība! Bet no meliem neviens nevar ieraudzīt un pazīt patiesību, jo meliem viss ir meli. Tikai tas, kas no jauna atdzimst no patiesības gara un pats sevī kļūst par patiesību, jā, pilnīgu patiesību, tam pat meli kļūst par patiesību! 3] Jo kas melus var pazīt par meliem, tas pats visa ir patiesība, tādēļ, ka viņš melus tūlīt pazīst kā tādus, kas tie ir; un tā arī ir patiesība. Vai tu to aptver?” 4] Pulkvedis saka: “Draugs, Tu runā pareizi un Tevī ir kāda dziļa patiesība! Bet lielā diženā patiesība, kur tā ir un kas tā ir? Vai lietas, kā mēs tās redzam, ir tik patiesas, jeb vai nēģera acs tās redz citādi, nekā mēs? Vienam kāds auglis garšo kā salds un patīkams, kādam citam tas pats auglis šķiet rūgts un pretīgs! Tā dažādas ļaužu ciltis runā dažādās valodās; kura starp tām ir pareiza un laba?! Katram atsevišķam indivīdam pašam par sevi daudz kas var būt patiess; bet kāda vispārēja, visu aptveroša patiesība, pēc maniem uzskatiem, nekad nevar būt, — un ja tāda ir, tad rādi man, kur un kas tā ir, un iekš kā tā pastāv!” 5] Es saku: “Mans draugs, redzi, te atrodas senais, tev zināmais Gordija mezgls, kuru, izņemot tev zināmo Maķedonijas varoni, neviens nevarēja atraisīt! 6] Ko tu redzi un sajūti ar miesas līdzekļiem, līdzinās miesai un tās līdzekļiem; tas kā tie ir nepastāvīgs un pārejošs. Bet kas ir nepastāvīgs un pārejošs, kā tas tev varētu piedāvāt vielu mūžīgi pastāvošai un neiznīkstošai patiesībai?! 7] Cilvēkā ir tikai viens, un šis lielais un svētais viens ir mīlestība, kas te ir patiesa uguns no Dieva un mājo sirdī; un patiesība nav nekur citur, kā vienīgi šajā mīlestībā, tādēļ, ka mīlestība pati ir visas patiesības pirmpamats Dievā un no Dieva katrā cilvēkā! 8] Ja tu lietas, kā sevi pašu, gribi ieraudzīt un pazīt pilnā patiesībā, tad tev tās arī vajag saskatīt un pazīt no šī vienīgi patiesā tavas esamības pirmpamata; viss pārējais ir maldi, un katra cilvēka galva, un kas ir galvā, pieder pie tev zināmā Gordija mezgla novada, kuru neviens nevar atraisīt ar prātošanu. 9] Cilvēks ar mīlestības garu sirdī tikai ar asu spēku var pārcirst šo mezglu un tad sirdī sākt domāt, redzēt un izprast un tikai tad pa tādu jauno ceļu sasniegt savas, kā katras citas esamības un dzīvības patiesību! 10] Tava galva tev var sagādāt neskaitāmus dievus; bet kas tie ir? Es saku, —nekas cits kā tukši, nedzīvi veidojumi, radīti smadzenēs caur tās vieglprātīgo mehānismu, bet sirdī tu atrodi vienu Dievu, kas ir patiess, tādēļ, ka mīlestība, kurā tu vienīgi patieso Dievu esi atradis, pati ir patiesība. 11] Patiesība tātad ļauj sevi meklēt un atrast tikai patiesībā; bet galva ir darījusi pietiekami, ja tā tev ir devusi atslēgu uz patiesību. Bet atslēga uz patiesību var būt viss, kas tevi mudina un velk uz mīlestību; tālab seko tādai tieksmei un mudinājumam un ieej savas sirds mīlestībā, un tu atradīsi patiesību, kas tevi atbrīvos no visiem māņiem.” 70. Ziharā. — Piemērs par galvas un sirds būtību. “Ar noziedznieku apejies nevis kā tiesnesis, bet gan kā mīlošs brālis, tad tu atradīsi patiesību un svētību!” Dusmas ir tiesa. Kur trūkst mīlestības, nav patiesības. Bezgalības vispārējā patiesība. Mājiens par viņpasaules individuālo esamību. “Kas tu esi?” “Seko Man!” 91