Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

1] (Kungs): “ Vienam

1] (Kungs): “ Vienam piemēram tev šī lieta jāapdara vēl gaišāka. 2] Redzi, starp taviem padotiem ir daži, kuri ir nogrēkojušies pret taviem likumiem, un tādēļ viņiem jātiek sodītiem! Tu pēc priekšraksta ar viņiem veic izmeklēšanu un caur dažādiem viltīgiem jautājumiem vēlies panākt viņu atzīšanos, bet viņi ar viņu galvu palīdzību visu noliedz tikpat viltīgiem un gudriem vārdiem, ar cik viltīgiem un gudriem ar savas galvas palīdzību tu viņus izjautāji. Šādā veidā vieni meli vienmēr dod ceļu otriem un tu ar viņiem nenonāc ne pie kāda cita mērķa, ka tev beigās bez viņu atzīšanās vajag viņus notiesāt pēc bieži naidīgu liecinieku izteikumiem, kuros arī nav nekādas patiesības, un pie tam vienmēr vari pieņemt, ka no desmit tikai viens saņem taisnīgu spriedumu un nevainīgais ar vainīgo manto vienu likteni. 3] Bet taviem nabaga brāļiem stājies reiz pretī nevis kā tiesnesis, bet gan kā cilvēks, pilns mīlestības, un tiem, kuri pret tevi ir noziegušies, viņu sirdīs pamodini pretmīlestību, un šie grēcinieki ar asarām un nožēlām tev uzticami un patiesi atzīsies, kā, kad un ko viņi pret tevi noziegušies! Bet tad viņus arī nesodi! Jo katrs sods pats nav nekāda patiesība, bet gan tās pretstats, jo sods nenāk no mīlestības, bet gan no likuma un tā devēja dusmām. Bet pašas dusmas ir tiesa; bet tiesā nav mīlestības. Bet kur trūkst mīlestības, tur arī nav patiesības. 4] Tādēļ turies pie tīras mīlestības un rīkojies tās patiesībā un spēkā un tad tu arī atradīsi patiesību un ļoti saskatāmi ieraudzīsi, ka ir viena vispārēja patiesība, kas caurstrāvo ne tikai šo Zemi, bet gan visu bezgalību! 5] Ja tu starp cilvēkiem vēlētos tā rīkoties, te tu morāliski Man sekotu pavisam derīgi un, caur tādu sekošanu sev iekarotu mūžīgu dzīvību. Bet ja tu paliec, kādas nu esi, tad tev aiz kapa nepaliks nekas cits, kā nakts un tukša, melīga esamība, kas tur ir mīlestības un patiesības gara nāve! 6] Jo redzi, šīs Zemes dzīve turpinās tikai ļoti īsu laiku; tad nāk bezgalīga mūžība! Kā tu kritīsi, tā tu arī paliksi guļam, ja tevī nav kļuvusi dzīva īsta patiesība! 7] Tagad tu zini visu, ko tev pagaidām ir svarīgi zināt. Bet ja tu gribi vairāk, tad pie izdevības ej uz Ziharu pie virspriestera Jonaela, viņš tev darīs zināmu visu, ko viņš no Manis ir mācījies, redzējis un piedzīvojis! Rīkojies pēc tā, tad tu tapsi svētīts!” 8] Pulkvedis, pavisam pārņemts no Manu vārdu patiesības, saka: “Draugs, no tavas runas es nu secinu, ka tu esi šīs Zemes gudrākais no gudrajiem, un tādēļ es darīšu visu, ko tu man ieteici; bet tagad es no tevis paša tikai to gribētu uzzināt, kas tu pavisam īstenībā esi! Jo redzi, neskatoties uz to, ka no taviem tevi pavadošiem jaunekļiem es esmu cietis pilnīgu, visapkaunojošāko pazemojumu, kuru citādā veidā nevaru sev izskaidrot, ka es nepieciešamā kārtā pieņemu, ka šie dievu jaunekļi vai ģēniji no Debesīm un tādēļ brīnumaini spēja likt man bēgt, tomēr vienīgi tikai no tavas lielās gudrības es atzīstu, ka tev acīmredzami vajag būt vairāk nekā vienīgi pavisam vienkāršam cilvēkam! Tu Saviem mācekļiem jau noteikti esi teicis un rādījis, kas tu esi; bet tu redzi, ka es nu pats, mazākais, garā, visā nopietnībā gribu kļūt tavs māceklis! Tātad arī man saki, par ko man tevi jātur! Kas un no kurienes pamatu pamatā tu esi?” 9] Es saku: “Pirmkārt, Es tev pamatu pamatā jau to teicu, un, proti, tā, kā tu to viegli vari aptvert, ja tu par to labi pārdomātu, un, otrkārt, Es tev tikko norādīju uz Jonaelu. Ja tu pie viņa aiziesi, tad tu jau uzzināsi visu, kas tev nu vēl trūkst. Bet nu ilgāk vairs neaizkavē; jo diena sāk tuvoties savām beigām, un Man šodien vēl daudz ko vajag paveikt!” 10] Pulkvedis saka: “Tad atļauj man, ka es tevi pavadu līdz pilsētai!” 11] Es saku: “Ceļš ir brīvs un ja tu gribi Mani pavadīt ar labiem nodomiem, tad dari to! Bet ja tevī slepenībā ir vēl kāds ellišķs iemesls, tad paliec mājās jo tad tev šāda pavadīšana nedos nekādu svētību! Manu varu tu jau esi pārbaudījis.” 12] Pulkvedis saka: “Tas lai ir tālu no manis; kaut gan šajā kritiskajā laikā, kad arvien vairāk tuvojas mistiskais laiks, kurā jūdi no viņu Dieva gaida varenu glābēju, kas viņus atbrīvotu no Romas kundzības, un tagad šur un tur no jūdu puses dzird čukstus, ka šādam glābējam jau jāatrodas uz Zemes, man tam būtu iemesls! Es tātad ļoti viegli varētu domāt, ka tieši tu esi šis glābējs, — jā, es slepenībā jau arī tā domāju. Bet lai nu ir kā ir, es tevi atzīstu par gudrāko no gudriem un tādēļ tevi mīlu kā patiesu cilvēku draugu, un tā tādām manām domām arī pavisam nav mani jātraucē patiesības dēļ tev sekot. Personīgi tagad līdz Ziharai un garīgi visu manu dzīvi, kaut gan es labi zinu, ka es kā romietis ar to sev neuzcelšu nekādu triumfa arku! Tagad es tev sevi pilnīgi atklāju un tādēļ vēlreiz tev jautāju, vai es drīkstu tevi pa- 92

vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi pavadīšu; bet ja Tu saki nē, tad es palikšu šeit!” 13] Es saku: “Nu tad pavadi mani kopā ar visiem tiem, kas šeit stāv tev līdzās, lai tev blakus ir derīgi liecinieki!” 71. Ziharā. — Tas Kungs dziedina pulkveža sievu. Svarīgi dzīvības padomi, lai nonāktu pie pilnīgas patiesības un darbības spēka. Tas Kungs liecina par Tēvu. Mācības kritērijs. 1] Pēc šīs atbildes Es jautāju pulkvedim, vai šajā vietā nebūtu kāds slimnieks. Nu Pulkvedis saka: “Draugs, ja tu varbūt kaut ko saproti arī no dziedniecības, tad dziedini manu sievu! Jo viņa jau veselu gadu cieš no kādas slepenas slimības, kuru neviens ārsts nepazīst. Varbūt tavas gudrības dziļumiem būtu iespējams slimību pazīt un sievai palīdzēt!?” 2] Es saku: “Es tev saku, tava sieva ir vesela! Sūti pēc viņas!” 3] Pulkvedis vienu kalpotāju tūlīt sūta pie sievas, bet pulkveža sieva pavisam līksma un vesela uz sliekšņa jau nāk kalpotājam pretī un kopā ar viņu tūlīt dodas pie pulkveža. Bet viņš ir par to pār mēru pārsteigts un Man saka: “Draugs! Tu esi Dievs!” 4] Es saku: “Jūs, cilvēki, tomēr visi esat vienādi! Ja jūs neredzat zīmes, tad jūs neticat! Bet jūs tomēr vēl esat svētīti, jo zīmju dēļ jūs tomēr vēl ticat; bet ja kāds neticētu arī zīmju dēļ, kuras Es izdaru, tas ir nolemts nāvei. 5] Bet turpmāk tikai tie cilvēki kļūs svētīti, kuri ticēs bez zīmēm tikai Manu Vārdu patiesības dēļ un pēc tiem dzīvos! Viņi tikai tad sevī atradīs patiesu dzīvu zīmi, kas te nozīmē mūžīgu dzīvību un to tad neviens vairs nevarēs viņiem atņemt. 6] Tev nu ir prieks, ka Es tavu sievu izdziedināju tikai caur Manas sirds gribu, un nepārtraukti sev jautā: “Kā tas ir iespējams?” Bet Es tev saku: “Ja kāds cilvēks dzīvotu pēc tīrās iekšējās patiesības un tad pats nonāktu tādā patiesībā, un savā patiesībā vairs nešaubītos, tad viņš uz kādu, šo apvidu ietverošo kalnu varētu teikt: “Pacelies un krīti jūrā!”, — un kalns paceltos un kristu jūrā! 7] Bet tā kā tevī kā ļoti daudzos citos šāda patiesība nemājo, tad jūs ne tikai nevarat darīt tādus darbus, bet jums bez tam vēl vajag pa galvu un pa kaklu brīnīties, ja Es, Kuram Sevī tāda patiesība ir visā pilnībā, jūsu acu priekšā veicu lietas, kuras var tikt izdarītas vienīgi caur iekšējas dzīvas patiesības varu! 8] Tikai šādā patiesībā ticība, ka te cilvēkā ir gara labā roka, kļūst dzīva un darbīga; un gara roka sniedzas tālu un paveic lielas lietas! 9] Ja caur šādu patiesību jūsos jūs gara roku pietiekami spēcināsiet, tad jūs darīsiet to, ko jūsu acu priekšā nu esmu darījis Es un turklāt pavisam skaidri sapratīsiet, ka tas ir vēl daudz vieglāk iespējams, kā ar miesas rokām no zemes pacelt akmeni un to mest vairākus soļus sev priekšā! 10] Tādēļ dzīvojiet pēc tādas Manas Mācības! Esiet Mana vārda, Mācības un darba darītāji un ne tikai tukši klausītāji un apbrīnotāji, tad arī jūs sevī saņemsiet to, ko jūs nu Manī tik loti apbrīnojat! 11] Bet Es jums to nerādu no Sevis Paša, bet gan no Tā, Kas pirms pasaules radīšanas Man to mācījis, un Tas ir Tas, par Kuru jūs sakāt, ka Viņš esot jūsu Tēvs, — bet jūs viņu nepazīstat un vēl nekad neesat pazinuši. Bet Viņš, par Kuru jūs sakāt, ka Tas esot jūsu Tēvs, ir tas, no kura ir visas lietas: eņģeļi, saule, Mēness un zvaigznes un šī Zeme ar visu kas ir tajā un uz tās! 12] Bet, kā šis Tēvs pirms visas pasaules Mani mācīja, tā nu arī es jūs mācu, lai Tēvs, Kas nu dzīvo Manī, arī jūsos ņem mājvietu un jūsos, kā Manī no mūžīgā pirmpamata, kas te nozīmē un ir mīlestība Dievā, bet kas atkal ir īstenā Paša Dieva būtība, vēlētos dzemdināt pirmmūžīgi tīru patiesību! 13] Tātad neaizraujaties tik ļoti ar brīnumiem, kuras Es veicu jūsu acu priekšā, lai jūs nenonākat kādā mirušā, tiesātā ticībā, kas nekam nav derīga, bet gan dzīvojiet un rīkojieties pēc tā, ko Es jums mācu, tad jūs paši sevī mantosiet to, ko jūs nu pār mēru apbrīnojat Manī; jo jūs visi esat aicināti būt tikpat pilnīgiem, cik pilnīgs ir Pats Tēvs Debesīs! Tagad jūs zināt visu; dariet pēc tā, un jūs sevī pamanīsiet, vai Es jums teicu patiesību, vai nē! Tātad caur darbiem pārbaudiet Manu Mācību, bet ar visu dedzību, tālu no katras remdenības, un tikai caur to jūs uzzināsiet, vai šī mācība ir no kāda cilvēka, vai no Dieva!” 14] Pēc šīs svarīgās pamācības Pulkvedis saka: “Tagad manī sāk ataust gaisma! Visā tajā gan ir kāda neaprēķināmi dziļa gudrība, kura mums, parastiem cilvēkiem, pirmajā brīdī ir grūti aptverama; bet tas patlaban nav tik ļoti svarīgi. Jo ja izpratni var sasniegt tikai caur darbību, tad es nu atmetu visu 93