Views
1 week ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tālāko prātošanu un

tālāko prātošanu un pēc tam, kad caur Jonaelu visā tikšu iesvaidīts, tūlīt arī nodošos pavisam nopietnai darbībai. Un pie šīs apņemšanās lai palieku!” 15] Es saku: “Labi tā, Mans draugs; bet ja tu tādā veidā sasniegsi gaismu, tad liec tai mirdzēt arī taviem brāļiem; ar to tu sev sagādāsi algu debesīs! — Bet nu dodamies uz Ziharu; jo arī tur Man vēl kaut kas jāpaveic. Un tā ejam tālāk!” 72. Gājiens uz Ziharu. Ievērojami pareģojumi par nākotni. Par pasaules beigām un vispārējo tiesu. Par lielajām skumjām. Eņģeļu vēstījumi pirms Kristus atkalatnākšanas. Zeme kā paradīze. Sātana pēdējā pārbaude. Par Kunga ciešanām un augšāmcelšanos. 1] Mēs nu dodamies ceļā un virsnieks, kopā ar viņa izdziedināto sievu un saviem pirmajiem padotiem, Mani pavada. Bet pulkvedis un viņa sieva savā vidū ņem Jonaelu, aprunājas ar viņu un izvaicā par jūdu reliģiju un kas tajā attiektos uz Mani, un pirmajā ciematā izdziedinātais podagras slimnieks ļoti uzmanīgi piedalās šajā sarunā. Bet Es eju starp Jonaela septiņām meitām un viņa sievu. Arī viņas mani par daudz ko iztaujā, kas te drīzumā varbūt nāks pār pasauli, pār Jeruzalemi un pār Romu. Un Es viņām dodu laipnas atbildes un rādu, kā drīzumā tiks sodīts pasaules slepenais firsts un drīz pēc tam visi, kas ir viņa piekritēji. Vienlaicīgi Es viņām rādu arī pasaules beigas un vispārēju tiesu, līdzīgu tai Noasa laikā, un, dziļi pārsteigtas, viņas Man jautā, kad un kā tas notiks. 2] Bet Es viņām saku: “Manas mīļās māsas! Kā tas bija Noasa laikā, tā tas būs arī tad; mīlestība ies mazumā un kļūs pilnīgi auksta, ticība kādai, cilvēkiem no Debesīm pasludinātai, tīrai dzīvības mācībai un Dieva izpratne tiks pārvērsta tumšākā mirušā māņticībā, pilnā melu un krāpšanas, un varenie vēlreiz ar cilvēkiem apiesies pilnīgi kā ar dzīvniekiem un pavisam aukstasinīgi un bez sirdsapziņas liks viņus nokaut, ja viņi bez kādām ierunām nepakļausies spožās varas gribai. Varenie ar visādiem spaidiem mocīs nabagos un ar visiem līdzekļiem vajās un apspiedīs katru brīvāku garu, un caur to pār cilvēkiem nāks tādas bēdas, kādas uz Zemi vēl nekad nav bijušas! Bet tad daudzo izraudzīto dēļ, kas būs sastopami starp nabagiem, dienas tiks saīsinātas; jo kur tas nenotiktu, varētu iet bojā pat izraudzītie! 3] Bet līdz tam no šī laika paies tūkstoš un atkal nepilns tūkstotis gadu! Bet tad Es starp nabaga cilvēkiem ar lielām aicinājuma bazūnēm sūtīšu tādus pat eņģeļus, kā jūs viņus nu šeit redzat. Tie modinās Zemes garā mirušos cilvēkus no viņu it kā nakts kapiem; un kā uguns stabs veļas no viena pasaules gala līdz otram, šie daudzie miljoni pamodināto metīsies pāri visām lielvalstīm, un neviens vairs nespēs viņiem pretoties! 4] No tā laika zeme atkal kļūs par paradīzi un Es Manus bērnus vienmēr vedīšu pa pareizu ceļu. 5] Bet no tā laika pēc tūkstoš gadiem Nakts firsts reiz tikai ļoti īsā septiņus gadus un dažus mēnešus un dažas dienas ilgā laikā pēc viņa paša brīvas gribas vai nu pilnīgi kritīs, vai arī, iespējams, atgriezīsies. 6] Pirmajā gadījumā Zeme pie tās iekšējākās daļas tiks pārvērsta par mūžīgu cietumu; bet Zemes virspuse paliks paradīze. Bet otrā gadījumā Zeme tiks pārkārtota par debesīm, un miesas un dvēseles nāve pazustu uz mūžību! — Bet kā tas būs un vai tas notiks?! To iepriekš nedrīkst zināt pat ne pirmais debesu eņģelis; to zina vienīgi Tēvs! Bet ko Es jums tagad atklāju, to ātrāk nevienam nesakiet, līdz pēc dažiem Zemes gadiem jūs dzirdēsiet, ka Es no Zemes esmu ticis paaugstināts!” 7] Bet te meitas jautā, kā tāda paaugstināšana notiks. 8] Bet Es viņām saku: “Kad jūs par to dzirdēsiet, jūsu sirdis gan kļūs ļoti skumjas! Bet tad mieriniet sevi ar to, ka trīs dienas pēc tam Es atkal atradīšos jūsu vidū un Pats jums nodošu Jaunās Derības lielo apstiprinājumu un atslēgu uz Manu Mūžīgo Valstību! Bet skatieties, ka Es jūs tad sastopu tikpat tīras, kā esat tagad, citādi jūs nevarēsiet uz mūžību kļūt Manas līgavas!” — Uz to meitas kopā ar viņu māti Man apsola visu, ko Es viņām pavēlēju un ieteicu, uz precīzāko ievērot. 73. Ziharā. — Kungs ar Savējiem pie Irhaelas. Jānis, izdziedinātais un Jonaels. Viņa labā izpratne, no Kunga slavēta un svētīta. Kungs un Jairuts. 1] Bet šādos apstākļos mēs arī sasniedzām pilsētu un, proti, tieši Irhaelas un tagad arī ārsta Jorama māju. Jairuts un virsnieks, tāpat kā viņa sieva un abi padotie nevar beigt pār mēru brīnīties par tās jauno skaistumu un izdziedinātais podagras slimnieks arī ir pār mēru pārsteigts un beigās pavisam skaļi 94

saka: “Tā, kas ir iespējams vienīgi tikai Dievam! Es kā zēns šajos šīs mājas vai pils pa lielākai daļai sabrukušajos mūros, kuru savam dēlam Jāzepam bija cēlis Jēkabs, nebēdnīgi ķēru ķirzakas, un nu tā stāv tik pilnīga, ka noteikti pilnīgāka netika no Jāzepa uzcelta! Ak, vienā naktī to nevar paveikt nekāds cilvēcisks spēks! Es nu jau zinu, ko es darīšu! Mans vārds ir Jānis; iegaumējiet šo vārdu!” — 2] Tas ir tas pats Jānis, kuram Mani mācekļi, kad Es otrā gadā viņus sūtīju mācīt tautu, reiz piedraudēja. Tādēļ, ka arī viņš, bez manas noteiktas pavēles, Manā Vārdā arī dziedināja cilvēkus un izdzina ļaunos garus. (Marka ev. 9:38–40; izd.) 3] Jonaels saka: “Draugs, tava griba, tava daba un tavi vārdi ir labi, bet viens tev vēl trūkst, un tas ir dievišķās gribas skaidra izpratne! Tādēļ tuvākās dienās nāc pie manis, vai arī nu tūlīt paliec šeit un es tevi tuvāk iepazīstināšu ar Dieva tā Kunga gribu! Tikai tad tu labā kārtībā varēsi panākt visu, ko savā labā tieksmē esi apņēmies.” 4] Izdziedinātais saka: “Lai Dievs tas Kungs tevi tam apgaismo! Es darīšu, kā tu man ieteiksi; jo es redzu, ka tu esi šī lielā pravieša patiess draugs un tālab tev no Viņa arī būs pareiza gaisma. Bet šis Pravietis ir pāri visam, un es domāju, ka tieši Viņš ir Tas, par kuru Dāvids tā dziedāja un pareģoja: 5] Tā Zeme pieder tam Kungam ar savu pilnību, un Zemes virsma un kas uz tās dzīvo; jo Viņš to ir dibinājis pie jūras un stiprinājis pie upēm. Kas kāps uz Tā Kunga kalna un kas stāvēs Viņa svētā vietā? Kam ir nevainīgas rokas un tīras sirdis, un kam nav prieks par tukšu mācību un kas nepatiesi nezvēr, tas saņems svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava Pestītāja. Bet šī ir tā cilts, kas pēc Viņa vaicā, kas te meklē Tavu vaigu, Jēkab! 6] Atveriet plaši vārtus un paaugstiniet pasaules durvis, lai ienāk Tas goda Ķēniņš! Kas ir goda Ķēniņš? Tas ir Tas Kungs Cebaots; Viņš ir Tas goda Ķēniņš!” (24. psalms, izd.) 7] Un es, Jānis, kas no Viņa tika izdziedināts, atklāti šeit liecinu, ka Viņš iemiesots ir tas pats goda ķēniņš, par kuru Dāvids tā dziedāja un pareģoja! Tādēļ Viņam viss gods mūžībā!” 8] Jonaels saka: “Draugs, tagad tu jau stāvi uz pareiza pamata! Bet, starp mums runājot, pagaidām vēl nav īstais laiks mūsu mutes tā atdarīt. Bet kad Viņš, kā Viņš Pats to ir noteicis, no šejienes aizies, varbūt uz Galileju, tikai tad sāksim tautu par Viņu pamācīt, un ja Viņš tad drīzumā atkal atnāks pie mums, te Viņam mūsu vārtus jāatrod plaši atvērtus un pasaules durvis pienācīgi paaugstinātas Viņa ienākšanai, tas nozīmē, mūsu sirdīm Viņa uzņemšanai jābūt iespējami plašām un mūsu mīlestībai uz Viņu paceltai pāri zvaigznēm; jo mūsu sirdis ir tie vārti, kas ir plaši atverami, un tīra mīlestība uz Viņu ir tās durvis, kurām jātiek pāri visam paaugstinātām!” 9] Te Es nostājos starp abiem, Manas rokas uzlieku uz viņu pleciem un saku: “Tā ir pareizi, Mani mīļie draugi! Kur jūs vienmēr tā Manā Vārdā sapulcēsieties, tur Es, ja vairs ne redzami, bet tomēr visspēcīgi jūs stiprinādams, būšu starp jums! — Bet tagad Es pilsētas ielās sadzirdu kādu kņadu; tādēļ visi izturaties mierīgi! Redzēsim, no kāda gara ir pārņemtas un vadītas viņu sirdis!” 10] Jairuts tūdaļ pienāk pie Manis un saka: “Kungs, tas ir ļauns troksnis un neko labu nenozīmē! Ja Tu gribi, es tūlīt lieku šeit ataicināt divus leģionus, un tūlīt iestāsies miers!” 11] Es saku: “Lai tas paliek! Ja tas būtu vajadzīgs, te Manā rīcībā jau ir patiesi sargi; un tu pats vari nedaudz paslēpties namā, lai neviens tevi neredz un nepazīst. Jo šajā pilsētā starp pasaules cilvēkiem nedzīvo nekāds labs gars, un viņi vēlāk pie taviem īpašumiem tev varētu nodarīt lielu zaudējumu!” 12] Jairuts saka: “Man vēl ir tie divi jaunekļi; viņi manus īpašumus jau aizstāvēs!” 13] Es saku: “Kaut arī, tad tomēr lai tā paliek; jo ja Man būtu vajadzīga cilvēku palīdzība, tad Es to izlūgtos no pulkveža, kurš arī ir šeit! Bet šāda palīdzība Man nav vajadzīga; tās dēļ esi mierīgs un atstāj to lietu!” Ar to Jairuts apmierinās un dodas Irhaelas namā. 74. Ziharā. — Nekaunīgo mēmo un viņu melīgo biedru draudošā izturēšanās. Jorama nopietnība un mācekļu dedzība pret meļiem. Kunga rājiens un padomi, kā izturēties pret cilvēku ļaunumu. “Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu! Līdzība par kungu un kalpu. Piemērs par atriebības un atmaksas ļaunumu. 1] Tūlīt pēc tam pie mums pienāk diezgan liels bars ļaužu, apbruņoti ar rungām, un viņu vidū desmit mēmie, kurus pirmā vakarā, viņu nekaunīgās gānīšanās dēļ, ārsts padarīja mēmus; un pūlis draudot pieprasa, lai šiem mēmajiem viņu mēles atkal tiek atraisītas! 2] Bet ārsts Jorams tūlīt iznāk priekšā un stingri vīrišķīgā balsī saka: “Ak jūs, ļaunuma bērni! Vai 95