Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

12] Ar mīlestību,

12] Ar mīlestību, lēnprātību jūs visur tiekat uz priekšu; bet ja jūs cilvēkus, kuri, neskatoties uz viņu aklumu, tomēr ir jūsu brāļi, tiesājat un notiesājat, tad jūs Evaņģēlija svētības vietā starp cilvēkiem uz šīs zemes kaisīsiet tikai lāstus un naidu. 13] Tādēļ jums, ja jūs gribat būt Mani kalpotāji Manas Valstības izplatīšanai uz Zemes, jums visā — vārdos, mācībā un darbos — vajag būt pilnīgi Maniem mācekļiem! Bet ja jūs to negribat, jeb jums tas liekas par apgrūtinošu vai aplamu, tad jūs visi darāt labāk, ja atgriežaties mājās; bet Es Sev varu mācekļus iegūt arī no akmeņiem!” 76. Ziharā. — Pētera labā runa un lūgšana (tēvreize). Kunga padoms miera un kārtības uzturēšanai. “Ar mīlestību jūs sasniedzat visu!” Ar varu velni tiek pamodināti — uz ļaunu. Pētera cilvēciskais priekšlikums patiesības izplatīšanai. Kunga vārdi par sargeņģeļu darbu un par ļaundaru būtību. 1] Sīmanis Pēteris saka: “Kungs! Kurš Tevi atstās, kurš negribēs Tev kalpot?! Jo vienīgi Tu esi dzīvības vārdi, kā pirms Tevis tie nekad nav nākuši ne no viena cilvēka mutes! Prasi no mums visu, un mēs to darīsim; bet tikai nekad neprasi, ka mums Tevi jāatstāj! Bet esi pacietīgs ar mūsu lielo vājumu ar Tēva Debesīs žēlastību, Kas arī Tevi ir tik brīnišķīgi spēcinājis, ka Tu nu te esi kā pilnīgi viens ar Savu Tēvu Debesīs māci un darbojies! 2] Bet kā Tu mums uz kalna mācīji, tā mēs Tavā Vārdā vienmēr gribam Tēvu lūgt un teikt: Tēvs debesīs! Lai nāk Tava Valstība, un lai notiek vienīgi Tava svētā griba! Un kā mēs piedodam tiem, kas mums darījuši ļaunu, tā piedod arī Tu mums mūsu vājības un grēkus!” 3] Es saku: “Sīmani! Redzi, šī runa Man patīk labāk kā tava iepriekšējā likuma un tā sankcijas aizstāvēšana! Ko vienai zemei vai valstij līdz miers un kārtība, kas panākta caur bargākiem spaidiem?! Kādu laiku tas gan darīs labu, bet kad par daudz apspiestiem velniem tas kļūs par traku, tad viņi pielēks kājās un ar šausmīgu izsmieklu samīs likumus un likumdevējus. Jo kam ar varu vajag tikt turētam un vadītam, vēl ir velns; tikai tas, kas ļaujas vadīties no mīlestības, lēnprātības un pacietības, ir līdzīgs Dieva eņģelim un ir cienīgs būt Visaugstākā bērns! 4] Ar mīlestību jūs sasniedzat visu, bet ar varu velns tikai tiek pamodināts no sava miega! Kāds gan labums pār Zemi var nākt no velna nomoda?! 5] Tātad ir bezgala daudz labāk, lai te starp cilvēkiem aug mīlestība un lēnprātība un visos laikos paliek nomodā, un caur to spiež velnus gulēt un būt mierīgiem, lai viņi zemei nenodara ļaunu, nevis ar varas draudošu troksni velnus modināt un tie tad samaitā zemi un visu, kas uz tās! Saki Man, ko tu uz to vari un spēj iebilst?” 6] Sīmanis Pēteris saka: “Kungs, te nekas vairs nav iebilstams; jo tas viss ir skaidrs un labi saprotams! Bet cik daudz cilvēku, kas dzīvo uz šīs Zemes, kaut ko zina par šo svēto patiesību?! Kungs, redzi, te ir leģions eņģeļu no debesīm, izsūti tos pār visu zemi pie visiem cilvēkiem un liec tādu patiesību visiem pavēstīt! Ja tas notiktu, tad es domāju, uz grēcīgās Zemes vismaz reiz kļūs gaišāk un labāk!” 7] Es saku: “Te Tu domā tā, kā tu to saproti! Bet Man te vajag būt citām domām! Redzi, uz Zemes starp cilvēkiem vienmēr ir tūkstoš reiz tik daudz eņģeļu, cik tu redzi šeit un uz cilvēku iekšējām sajūtām un dabu iedarbojas tā, ka lai caur to cilvēks nejustos piespiests un netiktu traucēts savā brīvībā, un tādēļ varētu pieņemt un sekot tādām domām, vēlmēm un dziņām pilnīgi kā savējām! Bet kas notiek?! 8] Cilvēki klusībā gan domā labi un viņiem ir laba vēlēšanās un slavējami nodomi; bet ja pēc tam jānonāk pie darbiem, tad viņi skatās uz pasauli, savu labumu un uz savas miesas mānīgām prasībām, un pēc tam ļauni un patmīlīgi dara un rīkojas pēc tām. 9] Es tev gribu pievest daudzus tūkstošus, kas ir patiesi ļaundari, un gribu viņiem jautāt, vai viņi nezināja, ka viņi dara ļaunu, — un viņi visi tev teiks, ka viņi to zina! Bet, ja tu viņiem jautā, kādēļ tad viņi darīja ļaunu, tad daudzi teiks: “Tādēļ, ka mums tas sagādā prieku!”, un citi teiks: “Mēs gan vēlētos darīt labu; bet tā kā citi te dara ļaunu, tad arī mēs to darām līdzīgi!” Un vēl citi teiks: “Mēs gan zinām, kas ir labs, bet mēs nespējam to darbos izdarīt, jo mūsu daba tam pretojas un mums jāienīst to, kas mūs ir aizvainojis!” 10] Redzi, tu dzirdēsi vēl vairāk tādas atbildes, un no tā tu noteikti drīz sapratīsi, ka pat vislielākie ļaundari zina, kas ir labs un patiess, bet pie tam tomēr dara ļaunu!” 11] Bet ja cilvēki, pretēji savai iekšējai atziņai, dara ļaunu, kas labs sagaidāms no kādas ārējas, pie 98

viņiem nākušas, atziņas! Jā, no šī laika cilvēkiem izpratne par labo un patieso no Debesīm tiks dota arī no ārienes, un tādēļ viņi nonāvēs Mani un jūs, un daudzus, kas viņus mācīs darīt labu un atmest un izvairīties no ļauna! 12] Sīmanis saka: “Kungs, ja tā, tad labāk visai pasaulei jākļūst tīri velna īpašumam! Kāda arī nozīme tādai cilvēku pasaulei, kas nekad negrib atzīt un pieņemt labu?!” 13] Es saku: “Kas tā kā tu runā tādā lielā satraukumā, tas vēl ir tālu no Manas Valstības! Bet, kad Es būšu uzbraucis augšā, tad tu runāsi citādi! — Bet nu ir pienācis vakars, un tā dodamies mājā un tur atpūtināsim mūsu nogurušos locekļus!” 77. Ziharā. — Kungs un nekaunīgie kliedzēji. Virsnieka drūmās domas par cilvēku nekrietnību. Jonaela gudrais norādījums par paļāvību uz Kungu. “Viņš darīs labu — Savā laikā!” 1] Bet pēc šiem vārdiem daudzi, kas sarunas ar Sīmani Pēteri laikā atnāca šajā vietā, drūzmējas ap Mani un no Manis prasa zīmes. Viņi saka: “Ja tu aklo, kuriem nav nekādas zināšanas un prāta, un kuri tādēļ ne par ko nevar spriest, priekšā vari darīt brīnumus, tad dari tos arī mūsu priekšā! Ja brīnumi ir īsti, tad arī mēs gribam tev ticēt, bet, ja tie ir akli un slikti, tad arī mēs zināsim ko mums darīt! Jo mēs esam ar pieredzi visās lietās!” 2] Es saku: “Labi, ja jūs visās lietās esat tik pieredzējuši, kālab tad jums ir vajadzīgi brīnumi?! Ja jūs esat tik gudri, kā jūs apgalvojat, ka līdzīgi Dievam zināt visas lietas, tad jūs arī tāpat sapratīsiet, vai Es mācu patiesību, vai nē! Kam tad zīmes?! Bet te nu jau gandrīz trīsarpus dienu laikā jau tāpat ir notikuši daudzi ārkārtēja veida brīnumi, par kuru īstumu šeit liecina simti pilnvērtīgākie liecinieki; ja jums ar viņiem nepietiek, tad jūsu ļaunajām sirdīm nepietiks arī ar jaunām! Tādēļ attālinieties paši no šīs vietas, ja jūs nevēlaties tikt aizgādāti prom ar varu!” 3] Tā atradītie kliedz: “Kas var un drīkst ar varu mūs no šīs vietas aizdzīt?! Vai mēs neesam šīs apdzīvotās vietas kungi, pie kam mēs kā Romas pilsoņi šeit dzīvojam, tirgojamies, rīkojamies un valdām?! Mēs gan varam tevi acumirklī izvest ārā un padzīt; bet ne tu, vientiesīgais galilieti, vari mūs no šejienes aizgādāt prom, kā tas tev patiktu. Un mēs saskaņā ar mūsu visvarenības spēku tagad tev arī pavēlam, lai tu pirms pusnakts atstāj šo pilsētu; jo mums tava apkārtstaigāšana ir apnikusi!” 4] Es saku: “Ak jūs aklie nelgas! Cik ilgi jūs vēl gribat dzīvot jūsu visvarenībā? Man tas maksātu tikai domu, un jūs kopā ar jūsu visvarenību vienā acumirklī būtu putekļi! Tādēļ atgriezieties jūsu mājvietās, citādi vieta, uz kuras jūs stāvat, jūs aprīs.” 5] Šajā acumirklī zeme pie viņu kājām sašķeļas un no plaisas paceļas dūmi un uguns. Kad zākātāji to ierauga, viņi kliedz: “Ak vai, mums! Mēs esam pazuduši! Jo mēs esam nogrēkojušies pret Eliju!” Šādi gaudojot, viņi steidzas prom un plaisā zemē aizveras. Bet mēs mierīgi dodamies Jorama mājā. 6] Kad mēs visi nu nonākam Irhaelas un Jorama mājas istabās, tad tur viss ir sagatavots vakara mielastam. Es svētu to, un visi, skaitā pie tūkstoš cilvēkiem, sēžas pie galdiem. Visi ēd un dzer, un slavē ēdienu un vīna labo garšu, un ir priecīgi un labā omā. Tikai virsnieks, kas ar savu izdziedināto sievu un ar saviem padotiem no iepriekš minētās vietas mūs uz šejieni pavadīja, bija drūms un maz ēda un dzēra. Jonaels apsēdās viņam līdzās un jautāja viņa drūmā garastāvokļa iemeslu. 7] Virsnieks smagi nopūtās un teica: “Cēlais, gudrais draugs! Kā te gan var būt priecīgs, kur gandrīz visus cilvēkus atrod par tūkstoškārt sliktiem pat zemākai ellei, ja tāda būtu?! Ja divi izsalkuši vilki atrod vienu kaulu un pie tam, lai apmierinātu izsalkumu, viens ar otru nikni cīnās, tad tas ir saprotams! Jo, pirmkārt, tie ir vilki, dzīvnieki bez saprāta, dabas atdzīvinātas mašīnas, kas no to dabas tiek dzītas apmierināt spiedošo vajadzību un paēst un, otrkārt, viņi paši nespēj atbildēt par savu rīcību, līdzīgi pārplūdušam strautam, kura lielās un smagās ūdens masas aprij visu, kas gadās tā tuvumā. Bet šeit ir cilvēki, kur par sevi saka, ka viņi esot izglītoti un gudri, bet pie tam savās sirdīs ir ļaunāki nekā visi vilki, tīģeri, hiēnas, lauvas un lāči! Sev viņi prasa katru iedomājamu rēķināšanos ar viņiem, kamēr pret līdz cilvēkiem negrib ievērot nemazāko! — Saki, draugs, vai tie arī ir cilvēki?! Vai viņi pelna kādu žēlastību?! Nē, es saku, un vēl tūkstoš reizes nē! Ak, pagaidi tu, neaptēstā tauta! Es tev sakuršu uguni, ka tev tādēļ uz visiem laikiem nekas vairs nav jāapjauš!” 8] Jonaels saka: “Bet ko tu gan gribi darīt? Ja tu viņus visus liec nonāvēt, tad tu sev sameklēsi ienaidniekus citā vietā; viņi tevi Romā apsūdzēs un tu vari nonākt sliktā slavā un beigās tu par to tiksi 99

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1