Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

2. Uz to ar ļoti

2. Uz to ar ļoti draudzīgu seju HELĒNA saka: “Bet redzi, runā, ka arī es esmu skaista meitene, jā, arī mani bieži jau dēvēja par otru Venēru; vai tu domā, ka arī man šis veids ir zīmīgs pēc tava izskaidrojuma?” 3. Šis jautājums sākumā mūsu MATAELU nedaudz samulsina, jo uz pirmo skatu viņš tajā tūlīt Helēnas sirdī atklāja nelielu aizvainojumu, bet viņš drīz saņēmās un teica: “Mīļā māsa Dievā! Tas, ko es tev teicu, ir spēkā tikai pie pasaules bērniem. Bet patiesi Dieva bērni no ārienes var būt lai cik skaisti, tad sirdī viņi tomēr ir gudri. 4. Pie viņiem ārējais skaistums ir tikai izkārtne par viņu iekšējo garīgo skaistumu, bet pie pasaules bērniem tas ir kapu mānīgs balsinājums, kuri tad, ja tiek pārbalsināti, izskatās ļoti skaisti un pievilcīgi, bet no iekšienes ir pilni trūdu un pretīgas smakas. 5. Bet tu meklē Dievu, — tādēļ tu arī esi Dieva bērns. bet pasaules bērni meklē tikai pasaules godu un cieņu. 6. Ja viņi pasauli dēvē par lielu, diženu un skaistu, tad viņu svētlaime jau ir sakoncentrēta; bet, ja ar viņiem sāk runāt par dievišķām lietām, te viņi nekā nezina un, lai savu kaunu noslēptu, viņi ietinas visādos pasaules ārējos vizuļos, ar augstprātību un ar uzpūtību, un ar dusmām, naidu un izsmieklu vajā visu gudrību, kas no Dieva tiek likta Dieva bērnu sirdīs. 7. Tādēļ ir liela starpība starp Dieva bērnu un pasaules bērnu skaistumu. Pirmajiem, kā teikts, tas ir iekšējā skaistuma atspulgs, un otrajiem — kapa balsinājums, un to attēlo Venus, — bet ne tavējo, kas tu meklē Dievu un esi Viņu jau arī atradusi; tādēļ manu pirmītējo Venus izskaidrojumu tev pavisam nav jāattiecina uz sevi. — Vai tagad tu mani esi labi sapratusi?” 8. HELĒNA saka: “Ak jā, bet ka es būtu kāds Dieva bērns, tas man gan liekas kas ļoti pārdrošs! Mēs gan visi noteikti esam viena un tā paša Dieva radība; bet par kāda patiesa Dieva bērna noteikti bezgalīgāko cēlumu, pie mums tomēr nevar būt ne runas, tā kā mēs visi kā rupji un neveikli matērijas cilvēki tomēr redzami esam ar visādām vājībām un no tām izrietošām neskaitāmām nepilnībām! Te tu, mīļais un parasti gudrākais draugs, gan būšu aizgājis nedaudz par tālu!” 9. MATAELS saka: “Ak, pavisam nē! Jo redzi, tas, ko es tev esmu teicis, tas man ir no tā lielā Viena! Bet ko Viņš man iemāca, ir un mūžam paliek patiesība. 10. Redzi, tev ir viens balodis, kas gan var lidot; bet, lai viņš tev vienmēr neaizlido prom un kļūst pieradināts un skaisti uzticīgs, tu viņam apcērp spārnus. Te tad balodis pēc viņa nepastāvīgā prāta vairs nevar palidot un aizlidot prom, bet gan viņam vajag palikt pie tevis un ļauties no tevis pieradināties! 11. Saki, vai apcirpto spārnu laikā balodis ir mazāk balodis nekā iepriekš, kur spārni vēl nebija apcirpti! Vai īsā laikā mīļajam balodim spārni atkal neataugs? Jā, drīzā laikā balodim atkal būs viņa spārni, un tas varēs lidot tikpat labi, kā iepriekš; bet viņš būs pieradināts un labprātāk paliks pie tevis. Un, ja arī laiku pa laikam aizlidos, tad tev tikai vajadzēs viņu pasaukt, un augstu gaisā viņš tev sadzirdēs un ātri lidos pie tevis, un ļaus tev sevi glāstīt. 12. Arī Dieva bērniem uz šīs pasaules ir daudzas vājības, kas viņiem ļoti traucē pacelties pie Dieva, viņu Tēva, vienīgi svētais Tēvs bērniem, viņu dzīves laikā šajā pasaulē, šīs vājības tikai tādēļ ir pieļāvis, kādēļ arī tu savus baložus esi padarījusi lidot vājus. 13. Bet tieši šādā viņu vājumā bērniem jāatzīst viņu Tēvs, jākļūst lēnprātīgiem un pazemīgiem un no Tēva jālūdz īstu spēcinājumu, un tad Viņš, ja viņiem tam būs īstais laiks, viņiem to jau dos. 14. Bet viņu vājību dēļ, kas piemīt arī Dieva bērniem, viņi nav mazāk Dieva bērni, kā balodis vienmēr ir un paliek balodis, ja arī pieradināšanas dēļ spārni uz laiku tiek apcirpti. — Vai tu, daiļā Helēna, nu to saproti?” 93. Divējāda mīlestība uz Kungu 1. HELĒNA saka: “Jā, jā, gan vēl vienmēr ar nedaudz bailēm; bet tā lieta man sāk kļūt gaišāka, un es ceru, ka ar laiku es to sapratīšu vēl vienmēr gaišāk. Bet saki mums, tu mīļais draugs, kā tas nu nāk, ka es tavu lielo Vienu nu mīlu arvien stiprāk, bet mana sirds ir brīva no sāpēm. Jo, kopš caur tevi es zinu, ka šāda mīlestība nav nekāds lāsts, bet gan iepretī Dievam katra cilvēka visvajadzīgākais tikums, man daudz spēcīgākā mīlestība sirdī pavisam vairs nerada sāpes un visa mana nomāktība ir kā aizpūsta! Ak, saki man, kāds tam tomēr var būt iemesls?” 2. MATAELS saka: “Bet mīļā, tas tak pavisam skaidrs! Agrāk tev bija nomācošas bailes, jo tava sirds 102

ar mīlestību apkampa kādu Dievu, kas pēc jūsu muļķīgās dievu mācības tiek attēlots kā kas augstākā mērā nosodāms. Bet nu tu pārliecinoši esi iemācījusies pazīt jūsu seno neprātu un esi iepazinusi Dieva gribas avotu un tagad redzi, ka tādai mīlestībai vajag būt katra cilvēka pirmajam un lielākajam tikumam; un tādēļ tak ir viegli aptverams, kādēļ tava mīlestība vairs nav par iemeslu kādām sāpēm tavā sirdī, bet gan nepieciešami tikai pretējam.” 3. HELĒNA saka: “Ak jā, tagad es to gan saprotu; bet bez šī tava paskaidrojuma man tā lieta vēl ilgi nebūtu kļuvusi pilnīgi skaidra! Ak, tagad es esmu skaidrībā! 4. MATAELS saka: “Nu, ja tu esi skaidrībā, tad tev arī neko daudz vairs nebūs vajadzīgs uzzināt. Tavā sirdī mīlestības pareiza attīstība tev dos iztrūkstošo. Bet tagad baudi arī šīs dienas krāšņumu, ko Kungs aiz savas bezgalīgās mīlestības gudrības un varas mums pār mēru dāvina; jo vēlāk pēc mums atkal paies tūkstošiem gadu, un cilvēki nekad neskatīs šādas dienas krāšņumu.” 5. ORURANS saka: “Te tu, cēlais draugs, gan esi runājis taisnību; vakarā šāda dienas pagarināšana ir pārmēru brīnumaina un augstākā mērā dīvaina! No rīta tā kas būtu mazāk uzkrītošs, pie kam sevišķi Pontus apvidus cilvēki vairākkārt ir pamanījuši, ka tur nereti pirms īstā laika viena pēc otras ir uzlēkušas viena, divas līdz trim Saulēm un caur to ir panākts, ka rīts iestājas ievērojami agrāk. Arī kāda šāda rīta parādība bija ļoti neparasta un dīvaina, bet ne tuvu tik augstā pakāpē, kā nu vakara pagarināšana caur kādas dabīgai saulei pavisam līdzīgas un mirdzošas Saules palikšanu stāvam pie debesjuma. 6. Bet visdīvainākais pie šīs parādības tomēr ir redzamās zvaigznes austrumos; un tomēr šī zināmā mērā dievišķi mākslīgā saule nemirdz vājāk, kā dabīgā. Saki man, tu mīļais draugs, vai tās nopietnībā ir dabīgas zvaigznes, jeb vai tomēr arī šķietamas zvaigznes? Protams, laiks jau sen būtu klāt, kurā zvaigznes ieņem debesjumu; bet kādēļ vienīgi austrumos un kādēļ ne pie visa debesjuma?” 7. MATAELS saka: “Draugs! Īstenībā tas jau šodien reiz ir ticis pieminēts, bet tu tajā būsi neieklausījies un tā es, cik labi es to protu, gribu tev to apgaismot.” 94. Mataela runa par zvaigžņu kustību 1. (MATAELS): “Redzi, šī tagadējā, pie debesīm mirdzošā Saule taisnā līnijā ir tikko tik tālu no mums, cik tālu kāds labs jātnieks nonāktu pus dienā; bet īstenā saule taisnā līnijā no Zemes stāv tik tālu, ka, ja tas būtu iespējams, labs jātnieks, ja viņš bez atpūtas jātu dienu un nakti, šo ārkārtīgi izstiepto līniju paveiktu tikko desmittūskstoš gados. Cik tālu te sniedzas dabīgās Saules stari un kādu neizmērojamu telpu tie piepilda, un cik īsi turpretī ir šīs šķietamās Saules stari! Tie pret austrumiem sniedzas tikai vairs ļoti vāji, ko pavisam labi var redzēt no austrumu lielākas tumsības, un tādēļ tur gaiss nav tik kvēlojoši gaiši apgaismots, kā pie dabīgās saules. bet tieši kvēlojoši gaiši izgaismotais gaiss dara to, ka dienā mēs zvaigznes nekad nevaram redzēt. 2. Ja Saules gaisma nebūtu tik spēcīga, tad mēs arī dienā redzētu, mazākais, lielākās zvaigznes; bet pārāk spēcīgās un tālu starojošās gaismas dēļ dienā nav iespējams saskatīt pat lielākās zvaigznes. — Vai tu to tā nedaudz saproti?” 3. ORURANS saka: “Jā gan, es to tā puslīdz gan saprotu, bet par pilnīgu saprašanu pie manis vēl skaisti ilgi nevar būt runa; jo kopš seniem laikiem par zvaigznēm un to kustību es vismazāk orientējos. Tā es nekad tā īsti nevaru saprast, kā tas notiek, ka drīz pēc saules rieta pār visu debesjumu parādās daudzas zināmas zvaigznes, bet pēc tam no austrumiem parādās vēl vairākas un tās jau esošās rietumos atkal nodziest. Bet pie tam dažas, nedaudz izmainot savu atrašanās vietu pie debesjuma, tomēr paliek ziemu un vasaru. It sevišķi tas tā ir ar zvaigznēm, kas grezno ziemeļu debesis, bet dienvidu debess skaistās zvaigznes ir ļoti mainīgas un katrā gada laikā redz citas. Starp tām vēl ir zināmās klejojošās zvaigznes, kas nekad nepaliek uzticīgas parasti labi zināmām un nemainīgām zvaigznēm, bet gan ne no šā, ne no tā staigā no viena nemainīga zvaigznāja pie otra. 4. Tā arī mēnesim uzlecot un norietot, šķiet, nav nekāda kārtība. Drīz tās uzlec stipri ziemeļos un drīz atkal stipri dienvidos. — Nu, draugs, ja tu noteikti saproti ko vairāk, nekā es un mana meita, tad izskaidro mums šo debesu mīklu!” 5. MATAELS saka: “Tu zini, lai tev to visu padarītu tā īsti labi saprotamu, laika gan šeit būtu nedaudz par maz, un tev noteikti nebūtu pacietības mani līdz galam uzklausīt. Tādēļ atliekam to uz kādu piemērotāku laiku; bet tev par mierinājumu es galu galā nedaudz tev varu darīt zināmu, un tā, klausies mani ļoti uzmanīgi! 103

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
1 TOM-3
Page 1 Page 2 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 1 TYPE 1 TYPE 1 ...
VX-246-PMR446-100164.pdf (2.24 MB)