Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

tev paliek uz

tev paliek uz mūžīgiem laikiem.” 12. ES Kirenijam saku: “Tad dod to viņam rakstiski jau šodien, jo rīt ir sabats un mēs negribam garā vājos sadusmot!” 13. ĶRENIJS saka: “Kungs, kā es tagad pusnaktī varu uzrakstīt apliecinājumu! Bet rīt es to gribu darīt pirms ausmas un tas tak nevienu nesadusmos!” 14. ES saku: “Redzi te, Mans Rafaels ar to jau ir galā, un lasi to, vai tas pilnīgi atbilst tavai gribai!” 15. KIRENIJS paņem dokumentu, nostājas pie kādas lāpas un lasa, atrod to vārdu pa vārdam precīzu un tad saka: “ja tas būtu pirmais, tad es bezgala brīnītos, bet man no Rafaela ir jau vairāki pierādījumi un tā tas mani arī pavisam nepārsteidz; jo tas viņam ir tikpat viegli iespējams, kā te katram cilvēkam savām acīm skatīt tālās zvaigznes. Nu, tā kā dokuments ir gatavs, tad manam Oruranam to tūlīt arī jāsaņem savā īpašumā.” 16. Te KIRENIJS tūlīt Oruranam pasniedz dokumentu ar vārdiem: “Ņem to savai un tavu pēcnācēju aizsardzībai un lūko iegūt cilvēkus Dieva valstībai, mīlestības valstībai, mūžīgas patiesības valstībai, kas Kungā no Nācaretes ļoti brīnumaini pie mums, mirstīgiem ir nonākusi no debesīm. Mēs esam Viņa un mēs dzīvojam Viņā un dzīvosim mūžīgi!” 119. Helēna kļūst Mataela sieva 1. Orurans man un Kirenijam ļoti sirsnīgi pateicas un tāpat arī HELĒNA, bet viņa jautā un saka: “Bet manam tēvam nav neviena vīriešu kārtas pāecnācēja! Kas turpinās viņa valdīšanu?” 2. ES saku: “Bet mana vismīļā Helēna, vai tad Es jums neesmu devis visgudrāko pēcnācēju, kuru tavs tēvs ir iecēlis par viceķēniņu!? Vai jūs neesat ar viņu mierā?” 3. Gandrīz raudādama aiz prieka, HELĒNA saka: “Nu, vai mēs neesam ar viņu apmierināti?! Bet man tomēr vajadzēja jautāt, lai droši uzzinātu Tavu man vienīgi svēto gribu! Kungs, piedod man, ja caur jautājumu tevi it kā esmu aizvainojusi!” 4. ES saku: “Tādēļ esi pavisam mierīga, jo neviens cilvēks mūžam nevar mani aizvainot un vismazāk jau tu! Bet tā kā tu Man tagad kaut ko jautā, ko tev jau bez jautāšanas vajadzēja varēt pavisam labi zināt, tad nu arī Es tev kaut ko jautāju, ko Es katrā ziņā zinu bez tavas atbildes. 5. Uzlūko Mataelu! Viņš no tava tēva ir iecelts par viceķēniņu un no Kirenija un Manis kā tāds ir apstiprināts. Viņš vēl ir jauns vīrs, tikko divdesmit astoņus gadus vecs; vai tu viņu vēlies par vīru? 6. Te HELĒNA, nedaudz nokaunējusies, nolaiž acis un pēc kāda laika saka: “Bet Kungs, tavā priekšā nekas nepaliek apslēpts, ko savā sirdī lai cik apslēptu glabā. Tu esi ieskatījies manā sirdī un tajā noteikti atradis, ka es Mataelu ļoti mīlu. Tagad esi mani nodevis, pirms es labprāt sevi būtu atklājusi; bet, tā kā mana sirds nu jau reiz ir atklāta, tad uz Tavu svēto jautājumu tomēr nevaru atbildēt neko citu kā pilnīgi patiesu Jā. Mataels man gan ir ļoti mīļš, bet tas arī ir liels jautājums, vai viņš mīl mani!” 7. Es Mataelam saku: “No šī brīža, draugs, tu nu vari runāt pavisam mierīgi tālāk!” 8. MATAELS saka: “Ak Kungs, Tu Visdiženākais! Nekad Tu manā sirdī neesi lielāks, kā kad Tu ar mums, cilvēkiem runā pavisam cilvēciski! Vai es šo tīro jaunavu, kas visā savā būtībā ir Tev padevīga, varētu mīlēt tik intensīvā veidā, kādā es, ak Kungs, mīlu Tevi?! Bet viņa ir brīnišķīgākā ķēniņmeita un es nabaga pilsoņa dēls, īstenībā ne pilnīgi no Jeruzalemes, bet gan no šīs lielās pilsētas, kura skaita 100 vārtus un vairāk kā desmit reiz simttūkstoš iedzīvotājus, pie kuriem es un mani piederīgie pat netiekam pieskaitīti, apkaimes! — Te nu slēpjas tas āķis!” 9. ES saku: “Nu, — kas tālāk? Kas no dzimšanas bija Dāvids? Kas tad bija Zauls? Kas viņus svaidīja par Izraēlas ķēniņiem? 10. Bet ja Es tev tagad daru to, ko reiz darīju tiem abiem, kā tad tev te nebūtu jābūt Helēnas cienīgam? Vai tad tu domā, ka man nebūtu pietiekami varas vienā acumirklī tevi nosēdināt Romas ķeizara tronī? 11. Tu te pazīsti mūsu rīcībā klātesoša viena eņģeļa Rafaela varu un spēku un Manā rīcībā acumirklī ir tūkstotis leģionu šādu eņģeļu; kas ar viņiem gribēs ielaisties kādā cīņā?! Ja te pietiek vienīgi ar Rafaelu, lai vienā acumirklī visu zemi pārvērstu putekļos, nerunājot ka gāzt no troņa kādu ķeizaru no Romas un viņa vietā pavisam labi uz troņa nosēdināt kādu citu. Bet tā kas tagad nenotiek, kaut gan Man tam nekad netrūkstu varas, jo Es zinu, kāpēc es šo tagadējo ķeizaru atstāju uz Romas troņa. Bet tāpat man ir neierobežota vara dot tev ko es gribu un tevi padarīt par to, par ko Es gribu. Kas pret to ar mums 130

strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva vara sniedzas tālāk nekā kāda zemes ķēniņa vara, jeb vai kāda ķēniņa dzīvība tikpat labi nav manās rokās kā kāda ubaga. Vieglākā Manas varas gribas dvesma, un visa radība neeksistē! Tādēļ tu, draugs, esi bez raizēm! Ko Es saku, tas ir teikts mūžībai un par ko Es kādu izvēlu, tas viņš ir un paliek neapstrīdams un neaizskarams; jo vienīgi Es esmu Tas Kungs un visu daru pēc Sava Paša mīlestības un gudrības, un neviens iedarbīgi man nevar teikt: “Kungs, kādēļ Tu to vai to dari? Jā, kas savas sirds mīlestībā Man jautā, tam gan es došu viņa sirdi pamācošu atbildi; bet kas ar mani gribētu strīdēties, tam nekāda atbilde netiek piešķirta, bet gan tikai tiesa! Tādēļ, to ievērojot, esi mierīgs; jo, ja Es tevi padaru par ķēniņu, tad tu arī patiesi esi ķēniņš, un kas pret tevi dotos karā, tas tiks sadragāts. Tālab ņem Helēnas roku un skaties, ka viņa ir un paliek tava mīļā sieva!” 13. Te ORURANS pieceļas un, augstāko pateicības jūtu pārņemts, saka: “Ak Kungs, Tu kopš Mūžības visvarenais, kā es kā nabaga cilvēks jebkad varēšu tev izrādīt tikai puslīdz tevis cienīgu pateicību? Tu apber mani ar augstākām žēlastībām un labdarībām! Kādas lielas un jau senas rūpes Tu man esi noņēmis no sirds! 14. Cik grūti jūtīgam tēvam savai vienīgai mīļai meitai ir noteikt vīru, par kuru tikai puslīdz droši varētu apgalvot, ka viņš meitai ir pilnīgi piemērots un viņa ar viņu būs laimīga. 15. Bet te ir tā, ko es no vecajiem esmu dzirdējis, ka patiesas laulības no dieviem tiek noslēgtas debesīs. Tagad pats par sevi saprotams, ka te pavisam nav klāt maldīgais jēdziens “dievi”, jo ja reiz esi atradis vienu un vienīgi patieso Dievu, tad sadzejotie dievi ir pārstājuši eksistēt. 16. Tālab šī laulība šeit ir tikusi noteikta un savienota no Tevis Paša, ak Kungs, un tagad es mierīgā cerībā varu sagaidīt, ka tai, ak Kungs, netrūks arī tavas svētības, bet kuri, protams, vajag tikt nopelnītai caur tavas svētās gribas ievērošanu, citādi tā netiek dota. 17. Helēna, mana mīļotā meita, kad mēs devāmies mūsu tālajā ceļā, ar nodomu meklēt patiesu gudrību un nepazīstamo visu dievu Dievu, lai to visu tad mācītu mūsu tautai un caur to padarītu cik iespējams, laimīgu, vai tu domāji, ka šajā pamestajā, mazapdzīvotajā un ļoti neizskatīgajā vietā mēs tiksim padarīti tik neizsakāmi laimīgi? 18. Redzi, tu meita, ka šeit tik brīnišķīgi nu ir piepildījusies mana tev teiktā mācība: kas grib atrast visu, tas lai nemeklē neko citu, kā vienīgi Dievu!” Kad mēs atstājām mūsu pilsētu ar slepenu nodomu sirdī ātrāk neatgriezties mājup, līdz mēs neesam atraduši patiesību un to vienīgi patieso Dievu, tu nopūties un skumji teici: “Tēvs, mēs šo mūsu pilsētu un skaisto zemi gan nekad vairs neredzēsim!” Un es tev teicu: “Esi mierīgu sirdi, mana meita, mēs neejam laupīt un ne, lai kādam mūsu kaimiņam draudētu ar karu, bet gan mēs ejam meklēt augstāko laimi mums un mūsu zemei. Neviens un nekāda pasaules vara šo mūsu plānu nevar nosaukt par sliktu!” Te tu kļuvi mierīgāka, un mēs drosmīgi uzsākām savu ceļu. Bet es tev jautāju, sākot tieši no tā momenta, vai tev gan bija vieglākā jausma no tā, ko visu pārmēru labu un laimīgu mēs šeit esam atraduši!” 120. Helēnas pateicība un laba apņemšanās 1. HELĒNA saka: “Ak Tēvs, kuram mirstīgam tad par to jebkad varētu būt tikai vismazākā nojausma! Pie tam mēs pie visām mūsu labākām domām vēl pārāk dziļi bijām aprakti pagānismā un tātad nekādām tik tīrām domām nebijām spējīgi un ar to palīdzību mums nebija ne mazākās iespējas sev stādīties priekšā visu to, ko vienīgi tikai caur Tā Kunga žēlastību tieši no Viņa paša esam saņēmuši! 2. Bet par to mēs tagad un mūžīgi neko citu arī nevaram darīt, kā bez mitas Viņu pār visu mīlēt. Un mūsu brāļus un māsas, kas gan ir mūsu padotie, caur to gribam mīlēt kā mūsu pašu dzīvības, ka mēs viņiem uzticami un patiesi pasludināsim Dieva vārdus un gādīgi viņiem dosim tādu Konstitūciju, caur kuru viņi pa patiesas mīlestības un pazemības ceļu kļūst Dievam tam kungam patīkami cilvēki. Nu Mataels, tagad mans mīļotais vīrs, tam nolūkam mums piedāvās savas spēcīgās rokas un savu gudrāko sirdi un Tā Kunga vārdā mūsu ieguvums būs arī viņa ieguvums un viņa ieguvums būs visu mūsu daudzo padoto ieguvums. 3. Tas ir viss, ko es šeit kā uzticamu un patiesu vissvētākā dieva priekšā varu atzīt no manas pateicīgās un pavisam satriektās sirds dziļumiem. Ak Kungs, bet esi Tu man, tavā priekšā nabaga grēciniecei, arī vienmēr žēlīgs un līdzcietīgs; jo Tu vienīgais vislabāk zini, cik es spēšu panest laicīgās dzīves smagumus! Es caur šo dzīvi negribu iet bez nastas, un gribi to nest pēc saviem, no tevis, ak Kungs, man do- 131

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
1 TOM-3
VX-246-PMR446-100164.pdf (2.24 MB)