3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

kad jāizvēlas no diviem ļaunumiem, labāk izvēlēties pirmo nu šķietami mazāko, nekā otro, kurai tūlīt
vajag mūs pazudināt. Mēs patiesi tā rīkojamies pēc izrietošiem ne no mums izsauktiem apstākļiem, tādēļ
ka bija neiespējami rīkoties citādi. Kā tu kā taisnīgs romietis par to vari gribēt mūs sodīt? Izskaidro
to mums!”
12. Kirenijs saka: “Jā, jā tā lieta ir ņemama vērā; bet jautājums ko jūs būtu darījuši ar saņemtiem totāliem
upuriem! Jo pasaules gals, par kā novēršamu jūs prasījāt un ņēmāt upurus, kā jūs redzat šodien
nav pienācis! Vai jūs tos jebkad nabaga ļaudīm būtu atdevuši atpakaļ?”
13. Priekšnieks saka: “Augstais pavēlniek! Tas gan ir dīvains un ļoti lieks jautājums! Tas tak pats par
sevi saprotams, tomēr ļaužu akluma dēļ tam vajadzētu notikt gudri un apdomīgi. Bet tagad šo jautājumu
uzstādi ugunij, kas aprija visus upurus un visus mūsu krājumus, ko tā darīs!
14. Mūsu caur apstākļiem un nepieciešamību Daniela pareģojuma sprediķa dēļ, kā sekām pavisam
nevajadzēja būt mūsu māju un sinagogu nodedzināšana, kas aiz sena naida tika izdarīts no taviem gudrajiem
ticības brāļiem. Tādēļ mēs nācām lūgt ne tikai sev, bet arī mūsu tautai, jo bez mūsu vainas esam
kļuvuši par ubagiem.- Kā tu, tā vietā lai mums palīdzētu, par to nu vari gribēt mūs tiesāt un pat sodīt?!
Apsver visus lietas apstākļus, iemeslus un faktus, un tev vajadzētu būt sistam ar septiņkārtīgu tumsu, ja
tu šeit mums gribētu piedēvēt kādu vainu!”
143. Farizeja priekšnieka spriedums par Dziednieku.
1. Kirenijs saka: “Tas ir tālu no manis; bet kas man visvairāk rūp un kam vajag būt vissvarīgākam ir,
ka es tikai vēlētos jūs labot un padarīt par īstiem cilvēkiem! Caur ārējiem, labi pārdomātiem gudriem
vārdiem jūs gan labi varat apslēpt jūsu iekšieni, un šeit jo vieglāk tādēļ ka apstākļi zināmās attiecībās ir
izvērsušies jums par labu un neviens no mums ar pierādāmu noteiktību nevar apgalvot ko jūs, ja piemēram
ugunsgrēks nebūtu sekojis, būtu darījuši ar reiz iegūtajiem upuriem. Bet nu es jums saku ko citu
un jautāju, vai to ko jūs man apgalvojāt, jūs ar tīrāko un mierīgāko sirdsapziņu gan apgalvotu arī kādam
visu zinošam pravietim Elijam vai kādam Dieva eņģelim, kas jūs pamatīgi pārbaudītu?”
2. Patiesi, pie mana ķeizariskā goda vārda, kas ir patiess un varens, es jums saku: Šeit manā sabiedrībā
ir daži gudrie, ne no manas, bet gan jūsu ticības, kuriem cilvēku slepenākās domas ir tik gaišas un
skaidras kā visatklāti izdarīts darbs! Ja viņi jūs pārbaudītu, vai jūs gan viņiem atbildētu ar tik vieglu
sirdsapziņu kā man, kur jūs labi zināt, ka man gan netrūkst prāts un attapība, bet tomēr neesmu viszinošs?!
Es šos cilvēkus esmu asi pārbaudījis un atradis, ka ar viņiem pavisam nav ko jokot! Caur viņiem
es jūs arī likšu pārbaudīt. Ja tā lieta ir tāda kā jūs man to esat stāstījuši, tad jums tiks piešķirts viss un vēl
daudz vairāk kā jūs esat lūguši; bet ja minētie gudrie par jums apgalvo ko citu, tad lielā ķeizara brālis un
nu uz troņa sēdošā valdnieka tēvocis gan ļoti labi zinās ko viņš darīs!”
3. Priekšnieks saka: “Bet caur ko tu mums vari apliecināt, ka tevis minētie gudrie ir mūsu draugi
un nevis mūsu ienaidnieki un vai iepretī mums viņi savu gudrību neizmantos ļaunprātīgi? Jo mēs reiz
esam farizeji un kā tādi Galilejā esam ienīsti, tā ka mēs stingri turamies pie statūtiem un sprediķojam
tikai Mozu un praviešus, kamēr nu jau gandrīz visa Galileja slepenībā sevi atzīst par ēģiptiešu — grieķu
filozofu piekritājiem. Ja nu tavi gudrie ir galilieši, tad viņu gudrība viņiem neļaus runāt mums par labu,
tādēļ mēs jau iepriekš protestējam pret visiem galiliešiem, mums naidīgiem gudriem!
4. Pie tam stāv arī rakstīts, ka no Galilejas nekad nevar celties kāds pravietis, jo tieši galilieši, kā jūdu
ķeceri ir pārāk tālu novērsušies no senās moziskās gudrības! Bet ja gudrie ir no Jūdejas, tad mēs arī gribam
viņus uzklausīt!”
5. Kirenijs saka: “Gudrajiem, kurus es pieminēju, manā ticībā un manā sirdī ir tāda vieta, ka katrs
vārds no viņu mutēm man nāk tikpat labi kā tīri no debesīm, kaut gan es tieši neskatos uz to, ka kaut
kam, kam ir jābūt patiesībai, tādēļ jānāk tieši no debesīm, jo katra patiesība tikpat labi paliek patiesība
uz zemes kā uz gaismas spārniem no visām debesīm! Jo vienam bumbierim un vēl vienam bumbierim
ir jābūt diviem bumbieriem tikpat labi kā debesīs tā uz zemes, — ja nē, tad debesis ir meli!
6. Starp citu vēl viens jautājums jums. Jūs tikko pieminējāt galiliešu gudros un no tā es secinu, ka
jums tam varbūt ir vēl kāds cits iemesls kā tieši grieķu filozofija! Jo Nācaretē esot cēlies kāds vīrs, kas
brīnumainākā veidā veic lielas lietas, māca cilvēkiem kādu jaunu Mācību it kā no debesīm un tās īstumu
apstiprina caur nekad nedzirdētiem brīnumiem! — Sakāt man, vai jūs par šo cilvēku vēl neko neesat
dzirdējuši un ko jūs par viņu domājat!”
151