Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

158. Par pazemību un

158. Par pazemību un augstprātīgu. 1. Florans saka: “Kādēļ tad ne Stahars, mūsu priekšnieks un mani citi brāļi? Vai tad viņi mazāk ir cilvēki kā es? Ej viens! Ja mani brāļi nav vērti tikt stādītiem priekšā mūžības Kungam, tad es tas esmu jo mazāk, tādēļ ka cik man labi zināms, viņi ir labāki nekā es! 2. Iegaumē, tu eņģeli — ja arī tu vari ko iegaumēt-, ka es pie manas personas esmu katras priekšrocības ienaidnieks! Jā, es gribu priecāties par viņiem! Es patiesi mīlu cilvēkus; bet ko patiesi mīl, tam labprāt piešķir katru priekšrocību un izdevību un pie tam labprāt piešķir katru priekšrocību un izdevību un pie tam tomēr ir pavisam svētlaimīgs. Jautā visiem maniem brāļiem, vai es jebkad esmu domājis un rīkojies citādi! Un nu manu brāļu acu priekšā pirmo reizi manā dzīvē man sevi būtu jāatzīst par labāku? Nē un mūžam nē! Kamēr manas domas un mana griba tiek atlaistas brīvībā, tūkstots leģioni tādu varenu garu, kāds esi tu, un desmit Jehovas mūžam nemainīs manu darbu! 3. Redzi, tu mans visuvarenais draugs, tā arī ir viena kārtība, no kuras mani nenovērsīs nekādi vilinājumi no tūkstots atvērtām debesīm un nekādas bailes tikpat daudzu atvērtu eļļu priekšā! 4. Ej tikai viens pie Kunga. Ar brīvu gribu es tev nekad nesekoju! Un es vispār brīnos, ka tu kā viszinošs gars iepriekš neesi saskatījis tādus manus dimantcietus uzskatus, pirms tu man devi privilēģiju. Es stingri turos pie tā ko es teicu! Manu miesu, kam tev pārpilnībā ir vara un spēks, tu gan vari aiznest; bet tu mūžam nekad neizmainīsi manas sirds dabu, izņemot- ja tas ir iespējams, man tādu dabu atņemt un ielikt kādu citu! Bet tad tu manu tagadējo Es ne niecīgākā mērā neesi izmanījis, bet gan tikai iznīcinājis un tā vietā šajā satrunējušā mašīnā ielicis kādu citu!” 5. Ļoti draudzīgu seju eņģelis saka: “Bet mīļais draugs un brāli, kas tev saka, ka ja pēc Kunga gribas, kā jau vairāk nobriedušu man tevi vispirms jāved pie viņa, caur to es tevi kaut kā atzīstu par labāku? Vai tu jau jebkad esi redzējis, ka uz kāda lai cik cēla koka visi augļi nogatavotos vienā laikā, un kam saprātīgā kārtā jebkad ienāktu prātā, kādam vispirms nobriedušam bumbierim piešķirt kādu privilēģiju tādēļ ka tas ir vispirms nogatavojies?! To gan bauda agrāk kā tos varbūt vēlāk nogatavojušos, — bet ka tādēļ to atzītu par labāku nekā vēlāk nogatavojušos, par to pie mums debesīs mūžam nav nekāda runa! Te arī Mozum vajadzētu būt labākam nekā nu pašam Kungam, jo viņš tika aicināts, vairāk kā tūkstots gadu pirms Viņa? Ak, tas nedod nekādu priekšrocību,- pretēji! Kuram ceļā ir lielāka priekšrocība, vai tam kas ceļu ir ierīkojis vai tam karavadonim un viņa pavadoņiem, kas pēc tam gāja pa ceļu un veda tālāk savu karapulku? 6. Redzi draugs, to tu ar tavu saprātu neesi pārāk labi izpratis! Es labi pazīstu tavas sirds diezgan stūrgalvīgo dabu, tādēļ to tikai pārbaudīju. Bet tavas citādi labās sirds kaktiņā atradu arī kādu apslēptu augstprātību, kas patiesu pazemību sevī pašā nostādīja par kādu sava Es priekšrocību citu Es priekšā, lai tomēr zināmā kārtā te būtu kā vienīgais un nepārspējams, kuram šajā sfērā neviens nelīdzinās! Un beigās te ir zināms jautājums, kurš no abiem ir augstprātīgāks, vai tas, kas starp visiem cilvēkiem grib būt pēdējais un zemākais, vai tas kas grib būt pirmais un augstākais! 7. Vai tu nezini grieķu stāstu par ķēniņu Aleksandru no Maķedonijas un zināmo visneievērojamāko cilvēku Diogenu? Redzi, viņš gadiem ilgi dzīvoja kādā mucā, kas kā mājvieta bija novietota krastmalas smiltīs. 8. Kādu dienu lielais vadonis un ķēniņš apmeklēja šo savādnieku, kas noteikti savā veidā bija vienīgais. Aleksandrs nostājās mucas priekšā; šis stoiķis viņam patika un viņš viņam jautāja: Ko tu gribi, lai es tev daru? Un Diogens atbildēja lūgdams: Lai tu nestāvi tajā pusē, no kurienes mani silda labvēlīgās Saules stari? ” 9. Šī stoiskā vienaldzība lielajam varonim patika; bet tomēr viņš teica: “Ja es jau nebūtu Aleksandrs, es atzītu par labāku būt Diogenam!” 10. Bet ko ar to Aleksandrs teica? Redzi, tā jēga ir tāda: Mani cildina visa pasaule; bet kādas cīņas man tas maksāja! Viņš bauda mani gandrīz pārspējušu pasaules cieņu un padara sevi arī nemirstīgu, un visa šī nemirstīgā slava viņam maksāja tikai kādu vecu mucu. 11. Vai tu šeit neatrodi, ka starp Aleksandra augstprātību un Diogena nebija nekāda sevišķa starpība! 12. Ir gan pareizi aiz patiesas mīlestības un pazemības gribēt būt pēdējam; bet patiesa mīlestība un pazemība neizslēdz paklausību, sevišķi pret visaugstāko debess un zemes Kungu. 13. Tādēļ ja tu esi saprātīgs, tad dari nu to ko tas Kungs grib, un tad viss būs pareizi; jo Kungs vislabāk zina, kādēļ Viņš kaut ko grib!” 172

14. Beidzot Florians saka: “Jā, nu es tev sekoju, jo tu draudzīgi esi mani pārliecinājis, ka man acīmredzami nebija taisnība.”- Un Florians viens sekoja eņģelim, kas viņu pieveda pie Manis. 159. Florians Kunga priekšā. 1. Kad abi pienāca pie Manis, eņģelis līdz zemei Manā priekšā paklanīdamies teica: “Kungs, šeit ir viens nogatavojies ābols! Viņa miesa ir kā visiem cilvēkiem, bet kā gars viņš ir spēcīgs un pilns nesamaitāta spēka. Tādēļ vienīgi Tev no mūžības uz mūžību visa slava un viss gods!” 2. Es saku: “Labi, Mans Rafael, tāda veida augļi Man ir patīkami un ļoti vērtīgi! Viņš gan ir no Mozus un Arona krēsla, bet viņš ir apguvis arī Platona, Sokrāta, Pitagora un Aristoteļa skolu un tādēļ nav nekāda niedre, kas no vēja tiek šurp un turp locīta, bet gan spēcīga Ciedra no Libanas, kas prot spītēt vētrām. Tā stāv mierīga un klusa, bet kad tā sastopas ar vētru, tā nelokas! Bet šo koku Es atstāšu līdz Jaunās Jeruzālemes uzcelšanai, tam tur Manai mājai jādod jumts un ģēvele!- 3. Saki nu Man, Floran: Vai tev ir prieks par Mani?” 4. Florans saka: “Visas dzīvības Kungs! Kam par Tevi nebūtu priekš?! Bet es esmu grēcīgs cilvēks un Tavs svētums man saka: Atkāpies no Manis! Un redzi, tas ir tas, kas man nedara prieku! Es Tavā priekšā nu vēlētos stāvēt Tevis cienīgs, bez grēkiem. Bet tas ir neiespējami, jo es esmu grēcinieks un ļoti kaunos Tava svētuma priekšā. Bet tas manā sirdī nerada prieku, bet gan rūgtu nožēlu, bet tā nav piemērota kādu sirdi padarīt līksmu. Un tomēr es esmu pietiekami vīrs un man ir prāts, kas Tavā priekšā rāda manu grēku aizbildinājumu un arī rāda, ka es esmu cilvēks sastāvošs no ļoti daudziem elementiem, kas savu pilnību sasniedz tikai tad, kad caur grēcīgu norūgšanu, kā kāds jauns vīns ādas maisā, daudzie elementi ir attīrījušies, un katram ir kļuvuši par tīru, gardu vīnu. 5. Tu esi tas Kungs un cilvēks uz mūžību ir Tavas mūžīgās cīņas auglis, tātad pats nekas cits kā cīņa ar uzvarām un zaudējumiem, lai reiz no abiem, līdzīgi feniksam, paceļas no iznīcinošās uguns pelniem jaunai dzīvībai, kas sevī gan būs viena, bet uz āru tomēr paliks un vajag palikt mūžīgai cīņai! 6. Tādēļ, Kungs, nepiedod man manus grēkus, jo tie bija nepieciešami, lai manī izraisītu cīņu jauna cilvēka tapšanai; bet piedod man manu biežo sakāvju kaunu, un Es, ak, Kungs, gribu par Tevi priecāties!” 7. Es mācekļiem saku: “Skatāt te cilvēku, kura dvēselē arī nemājo nekāds nepatiesīgums! Es jau sen mīlēju šo cilvēku!” 8. Sīmanis Jūda saka: “Kungs, viņš šķiet esam otrs Mataels!” 9. Es saku: “Vai tu domā, ka kāds gudrais var būt tikai Mataela veida? Redzi, šis Florans ir kas tieši pretējs Mataelam, un tomēr tik pat gudrs kā Mataels. Mataels ir izglītots dabas lietās un senās valodās; bet Florans ir izglītots visās reliģijās un visās pasaules seno tēvu zināšanās un gudrībās. Un tādēļ ar viņu ir grūtāk runāt kā ar Mataelu; bet tā ka viņš nu reiz ir iegūts mums, tad viņš drīz būs kā rosīgs darba rīks pret visām maldu ticībām, kas uz zemes ir starp cilvēkiem un bez brīnumdarbiem tās ar lielu izveicību un panākumiem apkaros. Un tas pie pasaules bērniem ir labāk, lai viņus gūstā turošā tiesa dvēselē viņus vēl ļaunāk neturētu ciet! Bērniem no augšas brīnumaini darbi gan ir žēlastība, — bet ne tā pasaules bērniem. 10. Tā ka savās sirdīs jūs zināt kas Es esmu, tad savās sirdīs jūs gan varat palikt brīvi, ja jūs redzat uz šīs zemes veicam Dieva darbus; bet ne tā pasaules bērni, jo caur to viņi tiek piespiesti un sasaistīti un viņiem vairs nav nekādas brīvas domas un vēl mazāk kāds brīvs saprāts. 11. Bet kad Florans ar savu pasaules gudrību viņus pierunā, tad caur to viņi likti zināmā vārdu gaismā, kas viņiem pietiekami apgaismos sirds tempļa kāpnes, bet ja viņi reiz ir tur iekšā, tad viņi jau ir pilnīgi iegūti visai mūžībai! Bet jūs visi kopā vēl ilgi neesat tik gudri, cik tas nu ir vienīgi Florans! ” 12. Bet tā ka Es mācekļiem par to biju runājis tikai sirdī, tad Florans to nedzirdēja; tādēļ viņš Man jautāja, kas viņam jādara. 13. Un Es teicu: “Ej tikai pie saviem brāļiem un saki viņiem, ka arī Es tūlīt nākšu pie viņiem!” 14. Pēc tam Florans vairs nesaka ne vārda, bet gan tikai paklanās un steidzas pie saviem brāļiem. 160. Florans ar Staharu un savējiem runā par Kungu. 1. Kad pēc nedaudz soļiem viņš atkal atrodas pie savējiem. Stahars viņam tūlīt jautā, teikdams: “Nu, 173

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
1 (3)
0845 246 7979 - NatWest
Yaesu VX-246
Pag. 246 - cdigital
(1+3)صراط_الجنان_جلد[1]
COM 3 Flyer (1)
Attachment-1 (3)
DAİRE 1- SALON (3)
catalogo_Importaciones_Abraham-3[1]
page-3-1
005 Page 3 (1)
Microsoft PowerPoint - 20080924 \262\304\244G\266g \260\362\246 ...
Draft 1 1st 3 pages
Draft 1 1st 3 pages
NISA 2003; 3(1)
PREDAVANJE 3-2013 (1
3.Drinik_Menu_Maiya_Cafe[1]
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
1 (3)
1-3
1/3 - Hazet
3-4-1.jpg
1 TOM-3
IMG_7381_0000s_0088_Layer 1 copy 3
1 aaa 3
YK BULTEN 3 (1)
3. swar 1
3 (1)-2