Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

kā tas ir? Vai mēs

kā tas ir? Vai mēs esam uz pareiza ceļa?” 2. Florans saka: “Pilnīgi! Te vairs nav nekādu šaubu! Viņš gan ir cilvēks kā mēs, bet Savā būtībā Kaut kas, kas ir tikai sajūtams, bet nekad nav ar vārdiem aprakstāms. Ja Viņš runā, tad tas skan, it kā katrs vārds derētu visai mūžībai! No Viņa vārdiem pavisam skaidri mana, ka ar vēl vienu “Lai top!” Viņš no Sevis ne no kā acumirklī varētu radīt kādu pasauli pilnu brīnumiem! 3. Viņš Savu pilnīgo dievišķumu nevar apslēpt, un ja es pie Viņa būtu piegājis bez kādas iepriekšējas sagatavotības, tad es uz vietas Viņam būtu teicis: Tu neesi nekāds parasts cilvēks, Tavās krūtīs vajag mājot dievišķa Pirmgara pilnība! 4. Bet pie tam arī gudra pirmssagatavošana tomēr bija laba, ka mēs pavisam viegli un skaidri varam saprast, ar ko mums ir darīšana. Viņš man apsolīja, ka Viņš drīz atnāks. Bet kad Viņš būs klāt, jūs paši pārliecināsities ka man ir taisnība. 5. Bet nu man arī kļūst skaidrs, kas Kirenijam ir izpaudis par mūsu uzvešanos pilsētā,- kas protams gan nebija ļoti slavējama, — tas nozīmē: mūsu izturēšanās. Bet tagad viss ir kļuvis pavisam citādi! Gadījums, kas mūsu Messijam — Jehovam iepriekš noteikti bija zināms, — ja vakardienas vēlā Saule nebija pilnīgi Viņa darbs — ar vienu sitienu mūs atbrīvoja no senās dumjības nastas; par ko mēs visi varam ļoti priecāties; jo kādas vien vēl tukšas muļķības templis izperinās cilvēces apgrūtināšanai un apvainošanai, tās realizēt mums atkal pilnā mērā vajadzētu ar savām rokām! Bet nu lai tikai viņi mums nāk! Mēs viņiem tādā labākā veidā acu priekšā turēsim savas romiešu pilsoņu tiesības, ka viņi neko vairs neapjautīs! 6. Mums mūsu pusē ar milzīgu numuru 1 ir Mesija un viens eņģelis no debesīm, kurš šķiet ir daudz varenāks kā tas, kurš reiz veda jauno Tobiu un pasaulīgi, kā tieši ļoti nozīmīgs numurs 2, mums ir visas Āzijas un daļas Āfrikas valsts virspārvaldienieks, kas ir tagad Romā valdošā ķeizara tēvocis. Te jau no Jeruzālemes būtu jānāk ar visu elli un mums tomēr līdzīgā veidā vajadzētu veikt savu lietu, kā saniknots lauva var tikt galā ar lai cik viltīgu lapsu! — Ko jūs visi nu uz to sakat?” 7. Stahars saka: “Neko citu kā to, ka nu mums jau ir labi visai mūžībai! Tagad arī es ne no viena vairs nebaidos! Cīnīties par Dievu ir labi un viegli; jo Dieva spēks ir aizsargmūris, kuru mūžam nevar sagraut neviens ienaidnieks. Bet es tikai no kāda no jums vēl vēlētos uzzināt –ja arī tikai aptuveni-, kādu noteikti jaunu uzdevumu mēs uzsāksim. Vai te nevienam no jums nav kāda piemērota doma? — Ko tu, Floran, domā?” 8. Florans saka: “Es par to nedomāju un šeit atrastos apstākļus neturu par pūļu vērtu tikai ar acumirklīgām domām likties par to zinis! Tagad mēs esam pie Dieva un tad mēs esam apgādāti ne tikai šim laikam, bet gan visai mūžībai! Tātad, šo jautājumu, tu brāli, gan būtu varējis sev aiztaupīt. 9. Šajā pasaulē nu man nekas vairs nerūp; jo Tas, kuru mēs šeit atradām, man ir pāri visam. Kas būs Viņa griba, tā būs mana nākotne uz visiem laiku laikiem! Jo vienīgi Viņš pilnīgi zina, kas mēs esam, kam mums jākļūst nu kas mums turpmāk darāms, lai kļūtu tie, kādus Viņš mūs grib! Tādēļ katras tukšas iepriekšējas rūpes no mūsu puses ir muļķība. Tikai tad kad Viņš teiks: Dari to vai to! Mums būs laiks rūpēties, vai pēc Viņa gribas mēs vienmēr precīzi varēsim izdarīt to, ko pēc Viņa svētās gribas darīt būs mūsu pienākums. — Redzi, brāli Stahar, tāda ir manu uzskatu būtība! 10. Bet nu klusējam, jo es manu, ka Kungs kopā ar Kireniju grasās nākt pie mums! Te nozīmē sirdī stingri koncentrēties, citādi jūs Viņa tuvumu nepanestu! Pareizi, viņi nāk! Līdz nāk arī eņģelis un viena meitenīte; tā meitenīte arī būs viens eņģelis!” 11. Stahars saka: “Ak, meitenīte nevar būt nekāds eņģelis, jo sievišķīgi eņģeļi nekad nebija doti, nekad nebūs doti un arī nevar tikt doti!- Jo tad par to tomēr vajadzētu būt kādos rakstos! Tātad šī meitenīte var būt tikai kāda bagāta jūda meita. Romiete viņa nav, ko var redzēt pēc viņas tērpa. Zēns, ko Kirenijs ved pie rokas gan noteikti ir romietis, vai pat vecā kunga kāds jaunākais dēls. Bet meitenīte, tā īsti cieši aplūkotai, arī vajag būt šausmīgi gudrai, jo par to nekļūdīgs pierādījums ir viņas drošais un izteiksmīgi maigais skatiens.” 12. Florans saka: “Jā, jā, tev jābūt taisnībai, bet es pilnīgi nepiekrītu tavam apgalvojumam, ka nav nekādu sievišķu eņģeļu. Starp viņiem gan nebūs sastopama nekāda dzimumu atšķirība, bet rakstura atšķirība noteikti būs tādā veidā, ka viens pret otru noteikti izturēsies tā, kā uz šīs zemes kāds mīļš vīrs pret savu vismīļo sievu. Un uzlūko eņģeli un saki pats sev, vai viņš drīzāk nelīdzinās kādai vismaigākai meitenei nekā kādam jauneklim! Ietērp viņu sieviešu tērpā un tev tavā priekšā, kā romieši saka, ir non plus ultra (nepārspējama) meitene! — Bet nu pietiek runāt par neko! Viņi drīz būs klāt!” 174

161. Floriana atzīšanās Kunga priekšā un liecība par templi. 1. Lēniem soļiem mēs nu nonākam pie tiem piecdesmit, kuri tūliņ ļoti dziļi paklanās mūsu priekšā. Es viņiem pavēlu stāvēt taisni kā vīriem un viņi tūlīt pilnīgi iztaisnojas. 2. Un Es viņiem jautāju, teikdams: “Vai jūs ticat, ka Es esmu Tas, par kuru visi pravieši ir pareģojuši?” 3. Visi saka: “Kungs, neviens no mums nešaubās; bet tā ka Tu tas esi, kā Tu mums par to vari jautāt, kas Tu tak pazīsti mūsu slepenākās domas, pirms vēl mēs tās esam sākuši domāt?” 4. Es saku: “Par to lai neviens no jums uz Mani nedusmojas; jo te nav runa par to, kas Man protams jau kopš mūžības ir zināms, bet gan par jūsu uzskatu izpaušanu. Jūs nevarat Mani aptvert ātrāk, pirms jūsu iekšējais nekļūst par jūsu ārējo. 5. Ar savām acīm jūs gan varat Mani redzēt un ar savām ausīm dzirdēt Manu balsi. Bet jūsu sirdis garā un visā patiesībā tomēr nevar Mani dzirdēt un saprast un tādēļ Es jums uzdodu jautājumu; un atbildei, kuru Jūs Man dodat ir pavisam cita iedarbība visai jūsu dzīvībai, kā tai, kuru jūs dodat kādam jūsu veida cilvēkam. 6. Tādēļ Es jumsvēlreiz jautāju, vai jūs pavisam nešaubīgi ticat, ka Es esmu tas, par kuru ir pareģojis Mozus un visi citi pravieši! Izsakāt un bez kautrēšanās kā jūs savās sirdīs to domājat?” 7. Florans saka: “Kungs, Tu mūsu sirdis pazīsti labāk kā mēs! Viss tas ir norisinājies tik pēkšņi; vakar vēlā Saule un tās pēkšņa izzušana; sekas vēl kūp un visu apvidu ietin dūmos; mūsu zaudējumi, par savām sievām un bērniem mēs vēl nezinām ne zilbi. Mēs bēgām šurp, tikām saķerti un likti tiesas priekšā. Pēc tam eņģeļa brīnumdarbi un tagad Tu Pats,- un tas viss 18 stundās! Tas patiesi nav nekāds joks un pie tam pēkšņi tomēr nevar atbrīvoties no katrām domām. 8. Man pašam un noteikti visiem maniem biedriem tā lieta liekas kā sapnis! Tas viss ir patiesi un pareizi un viss tas, kas šeit notika nevar tikt apstrīdēts. Bet īsā laikā šeit notika tik daudz ārkārtēja, ka uz reizi to nevar aptvert. Mēs stingri ticam visam kas šeit ir un notiek; un ka tu acīmredzami esi tas Mesija, par kuru ir pravietojušu visi pravieši un tik pilnīgi noteikti cik pilnīgi noteikti vecais romietis ir valsts virspavēlnieks pār visu Āziju, tas nozīmē, ciktāl tā no romiešiem iekarota. Bet līdz mēs visu to uzņemsim savās dzīvībās, tam gan būs vajadzīgs ilgāks laiks! 9. Ar vienu cirtienu neviens koks nekrīt un arī mēs tā ko tik pēkšņi nevaram aptvert; bet mēs noteikti pielietosim visas pūles un visu to kas šeit ir noticis un ko mēs šeit piedzīvojām, noteikti centīsimies atzīt visos patiesas izpratnes dziļumos! Dziļāku un augstāku neviens cilvēks kaut kur uz visas zemes tomēr nevar piedzīvot! 10. Tātad, mēs stingri un nešaubīgi ticam, ka Tu esi tas solītais Mesija neskatoties uz Tavu mums vairāk vai mazāk zināmo, attiecībā uz laicīgi — mantīgiem apstākļiem, ļoti neievērojamo izcelsmi. Tavi laicīgie vecāki ir nabadzīgi un cik man zināms Tavs tēvs bija namdaris Nacaretē. Tavas mātes izcelšanās mums nav zināma un tādēļ tas ir vēl kas jo ārkārtejāks, ka jau pirmajiem šīs zemes cilvēkiem pasludinātais visu cilvēku glābējs, šajā pasaulē varēja nākt tik ļoti neievērojams un tādā trūkumā, kur Garā Viņa rīcībā tomēr jau kopš mūžības vajadzēja būt kaut kādas augstas izcelsmes priekšrocības. 11. Ja Tu pasaulē būtu nācis no kādas ķeizarienes klēpja un darītu tādas zīmes, kur uz šīs zemes būtu kāda tauta, kas tev visā nepakļautos!? Bet ka vispirmā un lielākā Cilvēka, ja Paša vienīga Dieva Cilvēka stāvā, izcelsme šajā pasaulē ir tik neievērojama, ir kaut kas, kas daudzus diezgan nepatīkami aizskars. Mūs protams tas gan vairs neaizskar un mēs tātad esam apmierināti; bet visi cilvēki nedomās tā kā nu mēs,- pavisam jau ne lepnie jeruzālemieši un vismazāk templieši! Jo mēs viņus pazīstam. Viņi pasaulē zina tikai vienu cilvēku, kuru viņi mīl un ciena — visi pārējie ir mēsli —, un bez kāda izņēmuma šis cilvēks katram templietim ir viņš pats! Vienīgi viņš tiek pār visu mīlēts un godāts, katrs cits, un ja tas būtu kāds Dievs, galēji nicināts. Pa laikam viņam vēl var nedaudz imponēt tikai ārkārtējs ārējs spožums. 12. Ja Tu, ak, Kungs šodien dodies uz Jeruzālemi un Tu to pielaid, tad viņi Tavu miesu nonāvē pirmās trīs dienās; jo templieši neatzīst nevienu — izņemot katrs no viņiem tikai sevi pašu. Katrs gan vēlētos otru nonāvēt, bet tā ka sava paša ļoti savtīgo mērķu sasniegšanai kāds var būt otram nodevīgs, tad zem vislišķīgākās draudzības maskas viņi viens otru pacieš. 13. Neviens arī ne pa sprīdi neuzticas otram vairāk, cik viņš cik iespējams smalki var redzēt viņam cauri; bet tomēr katrs otram liekuļo pilnīgu uzticēšanos. Bet ja pie kāda darījuma viņš ir vajadzīgs, tad viņa kaimiņš nevar vien viņam pietiekami iemaksāt drošības naudu, lai viņš ir spiests rīkoties godīgi. 175

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
1 TOM-3
1 Guxim shqiptar - Syri 3