Views
2 weeks ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

174. Dabīgā Saule. 1.

174. Dabīgā Saule. 1. (Jara:) “Redzi, Saule, līdzīgi šai mūsu zemei, arī ir apdzīvojama un pilnīga apdzīvota pasaule; tikai tā ir ap tūkstots reiz tūkstots reiz lielāka nekā šī mūsu zeme, kura, kā tu redzi, tomēr arī nav maza. Bet gaisma, kas no tās lielās pasaules iziet, nav apdzīvotā Saules zeme, bet gan tikai to itin visu ietverošais gaiss, kura gludākā virsma pirmkārt vienmēr lielākā berzē ar visos virzienos to ietverošo ēteri nepārtraukti rada neaprēķināma daudzuma spēcīgāko zibeņu gaismu un otrkārt uz šāda milzīga spoguļu apļa uzņem aonu Sauļu gaismu un atkal visos virzienos sūta atpakaļ. 2. Caur Tādu mūsu Saules starošanu tiek apgaismota un sasildīta tieši šī mūsu zeme, kā arī daudzas citas zemes kuras mēs dēvējam par planētām. Bet tomēr siltums caur gaismu no Saules nenonāk uz šīs Zemes kopā ar gaismu, bet gan uz vietas tiek izraisīts ar gaismu. 3. Gaisma gan atnāk tālu, bet siltums tiek radīts tikai šeit un proti caur to, ka gaismu gaisā, ūdenī un zemē lielā darbībā tiek likti zināmie dabas gari. Un tieši šis darbīgums izraisa to, ko mēs sajūtam un dēvējam par siltumu, un pie vēl lielākas iepriekš minēto garu darbības, par karstumu. Bet kā gaisma vienmēr vairāk un vairāk var tikt paaugstināta līdz bezgalībai, tāpat tad var tikt paaugstināts arī siltums un karstums. 4. “Bet”, tu jautāsi “kas tad pašā Saulē var pastāvēt?” Tādēļ ka tur gaismai vajag būt visspēcīgākai, tad neizpaliks arī karstums! Vienīgi, tas nav tā. Uz Saules pasaules ķermeņa iekšieni spiežas tikko tūkstots reiz tūkstošā daļā no visa Saules gaismas spēka un tādēļ uz Saules izplatījuma nav daudz gaišāks un siltāks ka šeit uz mūsu Zemes un tādēļ Dieva radība tur var pastāvēt un dzīvot tikpat labi kā uz šīs mūsu zemes. Tur tikai nevar būt nekāda nakts, jo uz Saules viss atrodas pašas neizdzēšamā gaismā. 5. Tātad par kādu nakti Saules iedzīvotāji neko nezina — bet viņu mūžīgā dienā tomēr vēl var labi redzēt kopā ar mūsu Zemi ap Sauli riņķojošās planētas. To dara Saules zemi visos virzienos 1200 stundas tālu ārā ietverošais ārkārtīgi tīrais gaiss, kas gan laiku pa laikam no ļoti daudziem un ļoti bieziem mākoņiem tiek padarīts neskaidrs; bet tādēļ atkal ir arī daudzi pavisam bezmākoņu laiki un apvidi, kur pavisam labi var novērot ārējās pasaules un daudzas labāk kā no kādām citām planētām. 6. Ari Saule griežas ap pašas asi, bet ne gandrīz divdesmit piecu stundu laikā, kā šī mūsu Zeme, bet gan divdesmit deviņu dienu laikā. Tādēļ Saules zemes iedzīvotāji šajā laika posmā var redzēt visas zvaigžņotās debesis, sevišķi vidusjoslas iedzīvotāji, kuri pēc manas sajūtas gan varētu būt Saules gudrākie un skaistākie cilvēki. Pārējo joslu iedzīvotāji vairāk atbilst dažādo planētu. 7. Bet kas attiecas uz milzīgās Saules iekšējo iekārtojumu, tad tur vairāki pasaules ķermeņi līdzīgi kādai tukšai lodei atrodas citos un viens no otras var būt šķirti divi- līdz trīs un četru tūkstots stundu lielā attālumā, bet kas nav nemainīgs, jo šie iekšējie Saules ķermeņi bieži ļoti izplēšas, atkal citreiz saraujas normālā stāvoklī. Tukšā telpa ir piepildīta vai nu ar ūdeni vai arī ar dažnedažādu gaisu. 8. Bet kālab visam tam tā vajag būt, es tev nezinu pateikt, jo to zina tikai šeit līdzās man nu sēdošais bezgalības Kungs un meistars. Ja tu gribi uzzināt vairāk, tad tev jau vajag vērsties pie šī Vienīgā.” 9. Kornelijs saka: “Es tev pateicos, tu mans mīļais, visdraudzīgākais bērniņ, par šādu tavu man vēstījumu, kuru es pat ar savu saprātu no alfas līdz omegai ticīgi pieņemu, jo es tajā neatrodu nekā absurda. Bet cik tālu no šīs zemes pēc tam vajag būt Saulei, ja tā mums, neskatoties ka tā ir tik milzīgi liela pasaule, var izlikties tik maza?” 10. Jara saka: “Par to uz šīs zemes tagad nav nekāda mēroga, bet seniem ēģiptiešiem tāds bija bet vēlākie pēcnācēji –Eiropā bet ne Āzijā- atkal atradīs kādu mērogu. Bet tikdaudz es tev tomēr varu pateikt, ka bultai, kas ar visu spēku tiktu izšautai no šīs zemes, ātrākā ātrumā būtu ko lidot ap divdesmit pilnus zemes gadus, līdz tā nonāktu Saulē! 11. Tagad tu pats vari rēķināt. Izmēri laiku, kas vajadzīgs izšautai bultai, lai nonāktu tūkstots reiz tūkstots vīru soļu attālumā; tu atradīsi, ka pie visa sava ātruma, bultai; lai aizlidotu tūkstots vīru soļu tālu, tomēr vajag divus acumirkļus laika. Bet vienā stundā ir 1800 tādu dubult acumirkļi, bet vienā diena skaita 24 stundas un viens gads, kas gan tev būs labi zināms, sastāv no 365 dienām. Tagad tu to zini un vari tikai nedaudz parēķināt un tu drīz zināsi, cik tālu Saule atrodas no zemes! Vairāk es tev nevaru pateikt un darīt zināmu; jo ja es to arī zinātu, tad man tomēr trūkst mēraukla u pietiekamais skaitlis! Stādies sev priekšā 40 reiz 1000 reiz 1000 stundas zemes ceļa, un tev tā apmēram ir zemes attālums no Saules.” 12. Kornelijs izplēš lielas acis un saka: “Nē, to šajā meitenītē es nekad nebūtu meklējis; viņa galva rē- 190

ķināja ar lielākiem skaitļiem pasaulē, kā kāds no mums ar maziem skaitļiem pēc pirkstiem! Viņa ir tālu pāri Euklidam, lielajam rēķināšanas meistaram! Nē, tā kas man vēl nekad nav nācis priekšā! Kungs, nu saki Tu man, vai es to visu nu esmu tā pieņēmis! Mazākais man liekas, ka tā meitenīte puslīdz trāpījusi naglai uz galvas!” 175. Sirds izglītība un prāta izglītība. 1. Es saku: “Tas gan nav nekāds Evaņģēlijs; bet kā tas, ka tā ir patiesība, kurai ar laiku arī būs savs labums, lai cilvēkus izdziedinātu no daudzām māņticībām. Jo nevienā sfērā cilvēkiem nav tik masveidīgas māņticības, kā zvaigžņoto debess gaismu sfērā. Bet tagad vēl nav laiks, cilvēkiem par to ļaut saņemt pilnīgu izskaidrojumu, jo tagad pirmkārt ir runa par to, lai no tagadējā cilvēku maskām veidotu patiesus un reālus cilvēkus. 2. Tas var tikt panākts tikai caur to, ka cilvēks reiz pazīst pats sevi un pēc tam arī Dievu un ar visiem saviem spēkiem viņu mīl pār visu. Ja cilvēks šajā pamatā reiz ir stingrs un spējīgs uzņemt Svēto Garu no Dieva, tad viņš būs pieejams arī visām citām, līdz šim vēl neatklātām patiesībām un spējīgs tās aptvert.. 3. Bet ja viņam ar tām un tūlīt piebāztu galvu, viņš to nevarētu aptvert un tik ļoti lauzītu galvu, ka kļūtu ārprātīgs. 4. Tādēļ pamataksioma ir: Pirms visām zināšanām cilvēkam vispirms vajag kļūt patiesam cilvēkam, citādi lai kādas zināšanas viņam var vairāk kaitēt nekā atnest labumu. Jo visas zinātnes nodarbina tikai prātu, kura mītne ir smadzenes; bet sirds, kā dzīvības pamats paliek neaptēsta rupja un brutāla, kā kāda plēsīga zvēra; jo pie kādas bezdievīgas sirds zinātnes ir patiess gaismeklis visa veida ļaunumam. 5. Tādēļ, Mans draugs un brāli, aklajam sirdī vispirms gādājat patiesu dzīvības gaismekli, un tikai tad caur šādu gaismekli apgaismojat arī dvēseles prātu, un tad visas zinātnes cilvēkam kļūst par patiesu svētību. 6. Tas gan ir slavējami daudz zināt, tādēļ ka caur to daudziem cilvēkiem var sagādāt labu padomu; bet labāk ir daudz ir patiesi mīlēt! Jo mīlestība atmodina un atdzīvina, bet zinātne tikai apmierina un tad noguļas uz dīvāna. 7. Un tā zinātne šim laikam kādam gan nedaudz palīdz, bet ļoti viņam kaitē gara atmodai; bet ja ar laiku tā kā noteikta piedeva izriet no gara gaismas, tad tā arī ir pilna visas dzīvības siltuma un atdzīvina kā Saules gaisma, kas tieši ne tikai vienīgi apgaismo, kā neviena cita gaisma, bet gan arī atdzīvina, tādēļ ka tās gaisma sevī glabā dzīvības siltumu, un tāda kur tā krīt, esošo vēl vairāk atdzīvina un izvelk ārā. 8. Ticat Man, neskaitāmie brīnumi; kas te griežas ap savu asi un lauž sev ceļu jums neizmērojamā telpā, slepeni dus katra cilvēka garā. Tādēļ pirmkārt, tiecaties tikai pēc tā ka jūsu gars tiek pilnīgi atmodināts, un jūs sevī pašā vienmēr lielākā skaidrībā varēsit skatīt un caur visiem citiem jutekļiem arī uzticami sajust to, ko neviena acs nekad nav skatījusi un neviens juteklis nekad sajutis. 9. Kas Dievu Manī, Cilvēka Dēlā, patiesi atzīst un mīl, jau šajā dzīvē baudīs svētlaimi, kuras lieliskumu līdz šai stundai vēl nav izjutusi un sajutusi neviena cilvēka daba! Bet pa tīru zinātnes ceļu neviens cilvēks gan to nesasniegs! Vai tu, Kornelij to saproti? ” 176. Dievišķās mācības liktenis. 1. Kornēlijs saka: “Jā Kungs, ko Tu runā ir patiesības pilnība, bet kas pēc tīri cilvēka dzīvības mēroga gan arī nekad vēl nav bijusi; jo ja tā kaut kur būtu tikusi izteikta, tad daži cilvēki to noteikti būtu uztvēruši kā to, kas tā ir un stingri pēc tās dzīvojuši, un tās iedarbība noteikti nebūtu izpalikusi. 2. Bet cik man tomēr daudzpusīgi zināms, tas vēl nekad nav bijis, bet gan pie mums pagāniem tas ir tieši pretējais un tādēļ Sokrāts, Platons, Plotins un Phrygius ir dziļi apbrīnojami kā lieli gari, tāpat kā vairāki lieli Romas vīri, kas tikai caur heroiskām pūlēm un sasprindzinājumu tieši pretēji daudzdievības likumiem, tomēr ir nonākuši tik tālu, ka Tev, vienam un vienīgi patiesam Dievam pavisam krietni nākuši uz pēdām. 3. Platons atrada, ka tam vienam un vienīgi patiesam, kaut gan nepazīstamam Dievam vajag būt tīrākai mīlestībai. Jo vairāk viņš par nepazīstamo Dievu pārdomāja, jo siltāk kļuva viņa sirdī un kad viņš atrada, ka šis labu darošais siltums pieauga un kāds ārsts viņam teica, ka tā būtu kāda slimība, tad Platons smējās un teica: Ja tā ir kāda slimība, tad es savā sirdī tikai vēlētos vēl vairāk tādu slimību; jo tā 191

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
MW 1 (3) / 2014
1 TOM-3