Views
2 weeks ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

nolīdzinātu. 2.

nolīdzinātu. 2. Vienīgi tikai pa šo ceļu būs iespējams ieiet Dievā, Mana un jūsu Tēva nekad neizmērojamā godībā. 3. Jo kā Cilvēks Es esmu Cilvēks kā jūs esat cilvēki; bet manī mājo Tēva, kas sevī ir tīra mīlestība, dievišķās godības pirmpilnība. Un Es jums saku to ne kā jūsu līdzcilvēks, bet gan Vārds, ko Es jums saku, ir Tēva, kas ir Manī, Vārds, un kuru ES gan pazīstu, bet jūs Viņu nepazīstat, jo ja jūs Viņu pazītu, Mana misija būtu velta. Bet tieši tādēļ, ka jūs Viņu nepazīstat un vēl nekad neesat pazinuši, Es Pats esmu nācis lai jums Viņu rādītu un mācītu pilnīgi pazīt. 4. Bet tā ir tēva griba, ka visiem kas Man, Cilvēka Dēlam tic, ka Es esmu sūtīts no Tēva, sevī jāiegūst mūžīga dzīvība un Tēva godība un uz mūžību paliekoši jākļūst par Visaugstākā patiesiem bērniem. 5. Bet lai tie kļūtu šajā pasaulē debesīm un ellei vajag mājot zem viena jumta! Bez cīņas nav nekāda uzvara! Kur ir iespējams sasniegt visaugstāko vajag rosīgāko darbīgumu, lai sasniegtu ekstrēmo, vispirms vajag atbrīvoties no kāda pretī likta ekstrēma. 6. Bet kā kāda augstāka ekstrēma varētu būt iedomājama bez kāda zemāka?! Jeb vai kāds no jums var iedomāties kalnus bez pa vidu esošām ielejām? Vai kalna augstums netiek mērīts pēc kādas ielejas zemāko ieplaku?! Tātad vajag būt ļoti dziļām ielejām un kas dzīvo ielejā, tam ar daudz pūlēm vajag uzkāpt kalnā, lai iegūtu brīvāko un plašāko skatu. Bet ja nekādu ieleju nebūtu, tad nebūtu arī kalnu un neviens nevarētu uzkāpt kādā augstienē ar tikai nedaudz pāri pierasto skatu tālumā. 7. Tā gan ir tikai kāda materiāla alegorijas aina, bet tā sevī tomēr slēpj bezgala lielas garīgās patiesības līdzību un atbilstību, tiem, kas var un grib domāt tā vienmēr būs ļoti nozīmīga. 8. Bet iekšējās dzīvības sfērā jūs esat aicināti un izvēlēti sasniegt to visaugstāko- tātad starp jums vajag būt kam zemākam un pie tam jums ir pilnīgi brīvāka griba un spēks ar jums no Dieva uz mūžību piešķirtiem sava paša spēkiem zemāko sevī uzvarēt. 9. Redzi, tu Mans mīļais Kornēlij, tāda šajā pasaulē ir tās lietas un dzīvības attiecības, jo tieši tādām tām vajag būt. Un tagad cerams tu par to tikko vairs ko jautāsi! 10. Garā Es gan varētu tevi vest kādā citā pasaules ķermenī uz kura tu visu sastaptu tādā pilnīgumā, līdzīgi kādā neatdarināmā pilnīgumā sastop dzīvnieku paviršu darbu, bet kam viņiem līdz šī vienādi atgriezeniskā pilnība? Tā tikai apmierina viņu dzīvības ļoti trūcīgās un vienveidīgās vajadzības, bet ne par mata platumu tu neatradīsi neko pāri tam. 11. Vai Dieva bērni gan var tikt audzināti pie tādām attiecībām?? 12. Bet jūsu cilvēkos ir bezgalīgais, tikai tas nav attīstīts; tādēļ bērns, kad viņš nāk pasaulē neko nevar un stāv dziļi zem katras sugas jaunpiedzimuša dzīvnieka. 13. Bet tieši tādēļ ka viņš te stāv tik kails, vājš un totāli bezpalīdzīgs un kā pilnīgi tukšs trauks, te nav daudz apzinīgāks kā jūras polips, viņš var uzkāpt līdz augstākais dievišķai apziņai un kļūt sagatavots katrai pilnībai! 14. Tādēļ ievērojat visu, ko Es nu jums esmu teicis un rīkojieties pēc tā, tad arī jūs nekļūdīgi sasniegsiet to, kam jūs visi laikā un mūžībā esat aicināti un izvēlēti!- Saki Man, tu draugs Kornēlij, kā tu nu gaismā un tumsā pats pie sevis domā par šo zemi un cilvēkiem!” 179. Kornēlija atmiņas par Jēzus dzimšanu. 1. Kornelijs kādu laiku par to pārdomāja un pilns augstākās apbrīnas teica: “Kungs, Kungs, — jā, pavisam labi! Bet mūžam paliek kā sacīts, ka es nekad nevaru būt tā vērts ka Tu nāktu zem manas mājas jumta! Jo Tu pavisam vienīgais esi Tas, par kuru lielais jūdu ķēniņš Dāvids, kura psalmus es lasīju jau savā jaunībā, pareģoja pie kam viņš teica: Ceļat plašus vārtus un augstas durvis, lai ienāktu Goda Ķēniņš! Kas ir tas gada Ķēniņš? Viņš ir tas Kungs Ceobats, varens cīņā (24.psalms 7.-8.) 2. To es, kā teikts, zināju jau savā jaunībā un dīvaini; vajadzēja notikt ka man vajadzēja būt Tavas piedzimšanas Betlēmē lieciniekam un vienlaicīgi tam, kas Taviem laicīgiem vecākiem rādīja ceļu bēgšanai no vecā Eroda neģēlībās vajāšanas. 3. Bet toreiz man bija tikai divdesmit pieci pilni gadi un nu es esmu labus trīsdesmit gadus vecāks. Šajā laikā esmu ļoti daudz piedzīvojis un pieredzējis, esmu daudz redzējis, dzirdējis un uzzinājis, bet neskatoties uz visu to Dāvida dīvainie vārdi un Tava piedzimšana un visas to pavadošās parādības vēl tik dzīvi lidinās acu priekšā it kā es to, kā mēdz teikt, ar ādu un matiem būtu piedzīvojis tikai vakar vai aiz- 194

vakar. Un tai laikā es atkal dzirdu: Ceļat plašus vārtus, pasaules vārtus un augstas durvis, lai ienāk goda Ķēniņš! Bet kas ir tas goda Ķēniņš? Viņš ir tas Kungs Ceobats, varens cīņā! 4. Un es jau toreiz pie Tavas piedzimšanas šo tekstu slepeni sev teicu priekšā un kad Tu, ak Kungs, izdziedināji manu kalpu un kad man vēl bija tas ārkārtējais gods ar tevi sastapties, savā Tevi pār visu godinošā un mīlošā sirdī es tev teicu, ka vienīgi Tu esi tas lielais, mūžīgais goda Ķēniņš, par kuru gudrais, lielais jūdu ķēniņš savā pravietiskā garā dziedāja! Un ja Tu nebūtu tas ķēniņš Ceobats, kā Tu šīs zemes cilvēku priekšā varētu tā runāt kā Tu tikko runāji?! 5. Jā, ja vienam no mums tādi Tavi svētākie vārdi tā īsti spēcīgi arī paliktu atmiņā! Bet atmiņa diemžēl nekad nebija mana stiprā puse; tomēr galvenā lieta, tas ir kodols, man tomēr paliek. Bet Tevis nu teiktais jau debesu augsti iet pār visām cilvēku saprātam un kaut gan mazākais es — tā puslīdz saprotu, kas ar to ir gribēts teikt, tad tomēr tā lieta man liekas kā gaišs sapnis un mājās man būs daudz darba lai saviem mājiniekiem to cik iespējams acīm redzami iztirzātu, jo mana atmiņa visus punktus nevar paturēt tik nepārtraukti, kā tie ir iznākuši no Tavas svētākās mutes.” 6. Es saku: “Ak, tam tak tomēr ir drīzi un viegli līdzams. Redzi te mums ir eņģelis Rafaels; liec tikai viņam pasniegt dažas labas ādas papīra lapas un viņš visu šo Manu runu, kas ir ļoti nozīmīga, tev tūlīt pierakstīs.” 7. Ar lielāko prieku pasaulē Kornēlijs tūlīt pasauc savus kalpotājus un liek atnest ap divdesmit lapas labākos ādas papīrus, nedaudz tinti un zelta rakstāmo zīmuli. 8. Eņģelis lapām tikko pieskaras ar tintē iemērkto rakstāmo zīmuli un acumirklī divdesmit lapas ir piepildītas labākā proporcijā. 9. Pēc tam eņģelis lapas nodod Kornēlijam caurskatīšanai un Kornēlijs nevar pietiekami nobrīnīties kā eņģelim ir iespējams to tik ātri uzlikt uz papīra. Jo iepriekš, kad mūsu Rafaels pie iepriekšējām izdevībām parādīja savas atrakstīšanas spējas, Kornēlijs vēl nebija tam liecinieks. Tādēļ tad viņu arī tik ļoti pārsteidza tas, ka eņģelis tik brīnumaini ātri bija ticis galā ar Manis teiktās runas pierakstīšanu un pie tam to vēl grieķu un latīņu valodā un tik burtiski ka netrūka ne ķeksītis. 10. Bet tad arī KIsjons, Fausts un zināmais Philopolds kļuva augstākā mērā uzmanīgi un pilni apbrīna un ļoti ziņkārīgais Philopolds jautā Rafaelam kā tik ļoti lielā ātrumā iespējams tā ko pierakstīt. 11. Bet eņģelis saka: “Draugs ar Kunga palīdzību tas kādam gan vienmēr ir ļoti viegli iespējams, — Bet tev izskaidrot kā ir tīri neiespējami. Jo tā ir īpašība kas piemīt katram pilnīgam garam, vienā acumirklī pabeigt ne tikai tādu rakstīšanu, bet gan katru lai cik liela spēka aktu. Ja tu gribi sagraut vai iznīcināt kādu kalnu vai veselu tāli izstieptu kalnu grēdu, vai nosusināt kādu jūru vai sauszemi padarīt par jūru, iznīcināt veselu zemi, avi tūkstots reiz tūkstots reiz lielāku sauli, vai tu gribētu mani sūtīt uz kādu attālāko zvaigzni un prasīt no tās kādu zīmi, ka es patiesi tur biju, tad tas notiktu tādā visātrākā acumirklī, ka tu ar saviem jutekļiem nekad nevarētu pamanīt, ka es kādu acumirkli nebūtu bijis klātesošs. Nu, kā tas notiek un kā tam iespējams notikt, to var aptvert tikai tīrs gars. 12. Kad tu reiz garā būsi pavisam atkalatdzimis, tad tu to arī sapratīsi, atzīsi un varēsi darīt līdzvērtīgu, bet cik ilgi tu garā neesi atkal atdzimis tev tādas tīra gara īpašības neiespējami pazīt un lai cik skaidri atklāti es tev tās rādītu! Bet jautā pats sev, kā tavas domas vienā īsākā acumirklī no šejienes var būt Romā vai Jeruzālemē un arī atkal pie tevis paša1 Ja tu, mans draugs Philopold, to vari sev izskaidrot, tu drīz aptversi arī manu ātrumu.” 13. Philopolds saka: “Jā, jā, tu diženā, brīnumainā eņģeļa būtne; domas šaudās šurp un turp un neviens nevar izmērīt to ātrumu; bet no domām arī nekā nav, tās ir ļoti ātri pārejošas ainas. Ja kāds savu domu grib realizēt, tad viņam ar savām rokām ir ko nopūlēties un tas tad prasa ilgu laiku līdz domas aina tiek ieraudzīta īstenībā. Bet pie tevis doma brīnumaini ir jau arī realizēts darbs. Redzi, tā ir ļoti varena atšķirība starp manām un tavām domām.” 180. Eņģeļa būtība un uzdevums. 1. Eņģelis saka: “nekāda starpība! Ļauj savam garam reiz sasniegt atkal atdzimšanu un tavas domas visā kas ir pamatots Dieva kārtībā te arī stāvēs kā pilnīgi pabeigts dievišķs brīnumdarbs. 2. Netici, ka es esmu tas, kas te darbojas un dara, bet gan to visu dara un paveic Kunga Gars, kas īstenībā sastāda un piepilda manu iekšejāko būtību, jo mēs eņģeļi pamatā neesam nekas cits kā dievišķā Dara izstarojuma punkti. Mēs zināmā mērā esam personificēta, spēcīgi darbojošās Dieva griba. Mūsu 195

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
0845 246 7979 - NatWest
Yaesu VX-246
Pag. 246 - cdigital
(1+3)صراط_الجنان_جلد[1]
1 (3)
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
1/3 - Hazet
3-4-1.jpg
1 TOM-3
IMG_7381_0000s_0088_Layer 1 copy 3
YK BULTEN 3 (1)
1 aaa 3
3 (1)-2
3. swar 1
1 3 - Sanello
SP0207-1-3.pdf
1-3
1 (3)
NISA 2003; 3(1)
PREDAVANJE 3-2013 (1
3.Drinik_Menu_Maiya_Cafe[1]
Presentation 3 1 1
Presentation 3 1 1
3-Study Skills-1.pdf
Design ID 1035-3 (1)
Faqe 3 dhe 4Artboard 1
1 Guxim shqiptar - Syri 3
1 3 . m e - Vall042