Views
2 weeks ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

ūtnes esamību nav

ūtnes esamību nav nekāda tukšas fantāzijas aina. 8. Šīs lielā ilgas kļuva lielākas un lielākas un karstākas kļuva svētās alkas pēc Tevis, ak, Kungs Tavā Garā pirmā cilvēku pašā skaidrajās un vēl pilnīgi nesamaitātās sirdīs. 9. Šie pirmie cilvēki gan mīlēja viens otru, bet viņi vēl viens otru nepazina un tādēļ viņu mīlestība uz Tevi, ak, Kungs, apvienojās un abos radīja arvien lielāku un noteiktāku paļāvību, ka jābūt kādam lielam, svētam un visvarenam radītājam kas cilvēkus ir licis par kungiem pār visu zemi un pār visām lietām, tādēļ ka viņu gribas priekšā noliecas visas citas zemes radības. 10. Kad tādas ilgas, zināmā mērā iepazīt Tevi personīgi sasniedza augstāko kulminācijas punktu, tas tad arī aizkustināja Tavu Dieva sirdi un Tu atvēri cilvēku iekšējo redzi šim momentam Sev gādāji ēterisku cilvēka formu un parādīji Sevi pēc Tevis alkstošiem cilvēkiem. 11. Tikai tad cilvēks ieraudzīja savu jausmu lieli svēto patiesību un pilnīgāko īstenību un bija liels prieks par Tevi, bet arī patiesas bailes Tavā priekšā, kas Tu viņam kā visām lietām devi esamību. 12. Toreiz cilvēks bija labs un skaidrs kā Saule; nekas neaptumšoja viņa prātu un tas ko nu dēvē par kaislību bija tālu no viņa krūtīm. 13. Bet Tu, ak, Kungs, labi zināji, ka cilvēka forma, atdzīvināta tikai caur Tavas gribas dvašu tā nu bija spējīga sākt strādāt pie sava pašas iekšējās izglītības lai sasniegtu brīvu patstāvību. 14. Tu viņu pamācīji un rādīji viņam abus ceļus — to vienu, kas ved uz Dievam līdzīgu brīvāko patstāvību, un to otru, kas ved uz tiešāku, tātad pilnā mēra nepatstāvīgu esamību. 15. Viens bauslis bija tas liktenīgais ceļa rādītājs un pats apšaubāmais dubultceļš. 16. Bet lai tas bauslis jaunajam cilvēkam kļūtu tas, kas tam būtu jābūt, Tev cilvēkam vajadzēja piebiedrot kādu kārdinājumu, lai tas viņu pamudinātu bausli neievērot un tad cilvēks bausli turētu un ievērotu aiz paša stingrākās gribas. 17. Kādu laiku tas tā arī bija; bet Tu Pats redzēji, ka caur šī viena baušļa stingru turēšanu cilvēks tomēr nevarēja sasniegt to pilnīgas patstāvības augsto pakāpi, kas viņam no Tevis bija nosprausts. 18. Lai to sasniegtu, cilvēkam vispirms vajadzēja tikt no Tevis vēl dziļāk un tālāk atšķirtam; viņam vajadzēja kļūdīties un krist, un tikai tad tāda augstākā atšķirtība no Tevis ar lielām pūlēm un zem visādiem kārdinājumiem un grūtībām sākt pavisam no jauna koncentrēties un ar nomāktu un nožēlas pilnu sirdi mēģināt izdibināt Tevi. 19. Kad tā kritis cilvēks grūtākām pūlēm no saviem dziļākiem dziļumiem atkal virzījās augšup pie Tevis, Tu viņam atkal nāci pretī, vēlreiz viņam parādīji sevi kādā jau daudz lieliskākā formā un tāpat arī plašāka apjoma cilvēku pamācošajās atklāsmēs. Tu devi viņam to lielo apsolījumu, kuru mūsu acu priekšā Tu un pilnīgi un skaidri esi realizējis caur to, ka Tu cilvēkam kļuvi arī pilnīgākais līdzcilvēks, lai viņš visās turpmākās mūžības var Tev stāvēt pretī pilnīgi patstāvīgs un caur to Tev būtu lielākā, brīnišķīgākā un noteikti svētlaimīgākā bauda. Taviem bērniem nestāvēt pretī visā bezgalīgā plašumā un caur to kā nekad neredzams un sajūtams Dievs, Kungs un Tēvs, bet gan kā saskatāms mīļš Tēvs, kuru bērni var mīlēt, stāvēt pretī un visus labos bērnus personiski vest visās Tavās brīnumainās debesīs! 20. Kāda svētlaime tā varētu būt arī kādam bezgalīgam Dievam ja Viņš Savus mīļos bērnus gan varētu redzēt, bet viņi nekad nekur nevarētu ieraudzīt Viņu citādi, kā tikai kā bezgalīgu gaismas jūru?! Bet Tu cilvēkiem esi sagādājis augstāko svētlaimi un kā patiess, vienīgais un mīlestības pilnākais Tēvs caur to arī Pats Sev! 21. Jo kāds gan prieks Tev Pašam varētu būt par visiem Taviem labākiem un sirdī tīrākiem bērniem, kuros noteikti jābūt gaišākai apziņai, ka viņiem mūžam nekad nav Tevi jāredz un jādzird Tevi runājam?! 22. Tātad Tu to, ak, Kungs, visu esi darījis Sevis un cilvēku dēļ, lai tīrie Tevī kļūtu svētlaimīgi un arī Tu viņos varētu baudīt augstāko svētlaimi! 23. Un ja nu no debesīm nokāpj visi eņģeļi un var man minēt kādu citu galveno iemeslu Tavai tagadējai pilnīgai un pat materiāli formālai cilvēka tapšanai, tad es uz mūžību atsakos no manas cilvēcības un gribu pārstāt būt, jeb arī uz visiem laikiem būt kāds dzīvnieks! 24. Ja Tev, ak, Kungs, Sevī nebūtu mīlestības, tad Tu arī tikai vienu Savu vislielāko ideju mūžam nekad nebūtu izsaucis saskatāmā un formālā esamībā; bet caur to, ka Tu Savā Dieva sirdī Pats atradi lielu prieku par Tavu brīnumaini lielisko un lielo ideju, un to mīlēji jau pirms Tava bezgalīgā gudrība un vara radīja ārēji saskatāmu un caur Tavu spēku formāli nostiprinātu esamību. Tava mīlestība, kas arī kļuva arvien kvēlošāka un darbīgāka tad nu arī spieda Tevi Tavai idejai dot esamību kā ārpus Tevis un tādēļ 200

arī kādu turpmāko dzīvību. 25. Bet šī dzīvība nav nekas cits, kā Tava augstākā, varenākā un tīrākā dievišķā mīlestība. 26. Visa radība savu dzīvību elpo no šīs mīlestības un šajā mīlestībā, jā, visa radības būtība ir tikai Tava mīlestība! Viss ko mēs dzirdam, redzam, pamanām, sajūtam, jūtam ir tikai Tava mīlestība! Bez tās kāda Saule nekad nebūtu apgaismojusi kādu zemi un apaugļojoši sasildījuši tās klajumus. 27. Bet ja ar Tavu brīnišķo pirmideju to visu ir darījusi tikai Tava mīlestība, vai pēc tam viņai nekas nebūtu jādara sev lai tieši visās caur viņu tapušās būtnēs visā pilnībā sasniegtu to, ko sākotnēji pievarēja sevī pašā, idejām sagādāt formu un brīvu, patstāvīgu dzīvību?! 28. Un ja es domāju, ka es esmu runājis pilnīgu patiesību, no kā skaidri izriet, ka Tev Dievam kopš mūžības, Sevis Paša spiestam īstā laikā arī nepieciešami vajadzēja kļūt Cilvēkam līdzīgam mums! 29. Un es ticu, ciktāl tas ir iespējams cilvēciskai gudrībai, caur to arī esmu vispārīgi izsmēlis Tavu man uzstādīto jautājumu!- Es lūdzu Tevi, ak, Kungs, par to man nu skaidri izteikt Tavu spriedumu!” 184. Sirds valoda. 1. Visi brīnījās par Philopolda dziļo izpratni un gudrību. Kisjons aplūko viņu no kājām līdz galvai un neaptver, kā šis citādi labi zināmais daudz pieredzējušais cilvēks nu pēkšņi visus tik ļoti pārsteidz ar savu lielo gudrību un pat Mataels saka: “Ari es kaut ko saprotu, — bet tādos dziļumos mans prāts vēl nav iespiedies. Šim garam vai dvēselei vajag jau būt gājušai kādas citas un labākas pasaules skolā!” 2. Ari Jara aplūko šo gudro vīru un nevar vien pietiekami nobrīnīties par viņa gudrību. 3. Bet es saku: “Redzi, Mans mīļais draugs un brāli, cik labi tev tas ir paveicies un tu ar savu atbildi uz Manu tev sirdī uzstādīto jautājumu esi naglai trāpījis uz galvas! 4. Es tev saku, ka tu Manā vārdā Maniem mācekļiem, draugiem un brāļiem esi precīzi, patiesi un ļoti viegli aptverami atklājis pilnīgāko patiesību un uz to Man nav jāsaka nekas cits kā: Tā tas ir un tā tas kopš mūžības bija ar visām lietām un visu radību. 5. Redzi, tajā ir vairāk patiesības kā visā Zālamana Augstā Dziesmā, kuru pamatu pamatā viņš saprata tikpat maz kā kaut kur kāds cits; jo viņš to būtu sapratis, tad pēc tam viņš nebūtu kritis un sevi pazudinājis visos grēka grēkos! 6. Tādēļ tikai sirdī meklējat gudrību un patiesas atklāsmes no Manis, tad jūs tās viegli sapratīsit un uz mūžību paturēsit visai jūsu dzīvībai.” 7. Pēc tam Pēteris saka: “Bet Kungs, mēs nu deviņus mēnešus ilgi vienmēr esam pie Tevis un ap Tevi; kādēļ tad mēs no sevis neprotam tā runāt, kā šis draugs no Kannām pie Kisas?” 8. Es saku: “Romiešiem te ir viens izteiciens un viņi saka:Ex trunco nonstatim fit Mercurins! ( No kāda bluķa tūlīt netop Merkurs! Un tā tas vairāk vai mazāk ir arī pie jums, nu Es Pats jau šad un tad vēlētos jums jautāt un teikt: Cik ilgi Man vēl vajadzēs jūs paciest, līdz kaut ko aptversit un sapratīsit jūsu patiesās dzīvības pamatos? 9. Es tak jau bieži esmu jums teicis, ka jums jāsāk domas aptvert nevis galvā, bet gan tikai sirdī, lai sasniegtu patiesības pilnību, kas jūs padarītu patiesi dzīvības brīvus! Kādēļ tad jūs to nedarāt un mīļāk paliekat pie matērijas, kurai nekā nav un neko nevar dot?! Darāt tā, kā Es jūs mācu, tad arī jūs, kā nu Philopolds, runāsit patiesā gudrībā!” 10. Pēteris saka: “Kungs! Mēs to jau bieži mēģinām, bet ar domāšanu sirdī negrib iet uz priekšu. Jo šad un tad es tikai sirdī jūtu — ne tik daudz patiesi domas, kā īstenībā vārdus, un tos tak es nevaru dēvēt par domām, tā ka man liekas, ka tie sirdī tikai pēc tam izskan, kad tie vispirms tiek izdomāti smadzenēs!” 11. Es saku: “Tās ir sākums; vingrināties tajā, tad jūs drīz nonāksiet pie tā, ka būsit spējīgi sirdī sajust dziļākās un brīvākās domas!” 12. Pēteris saka: “Paldies Tev, mūžam labais Meistar; ja tā, tad mēs jau drīzāk tiksim tālāk!” 13. Es saku: “Jā, jā, bet ne pilnīgi pirms Manas mājup atgriešanās, bet pēc tam jā!” 14. Visi pie galda to nesaprata un jautāja, ko Es ar to esmu gribējis teikt. 15. Bet Es teicu: “Vai tad jūs domājat, ka tas Cilvēka Dēls tā kā tagad līdz šis zemes beigām miesā un asinīs staigās starp jums cilvēkiem un mācīs un veiks brīnumus?! 16. Jā, Es gan mierinādams, spēcinādams, atdzīvinādams, pamācīdams un arī brīnumus veikdams, līdz zemes beigām palikšu starp tiem cilvēkiem, kuriem ir laba griba un pie visiem kas Mani patiesi mīl 201

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Page 1 Page 2 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 1 TYPE 1 TYPE 1 ...