3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

arī kādu turpmāko dzīvību.
25. Bet šī dzīvība nav nekas cits, kā Tava augstākā, varenākā un tīrākā dievišķā mīlestība.
26. Visa radība savu dzīvību elpo no šīs mīlestības un šajā mīlestībā, jā, visa radības būtība ir tikai
Tava mīlestība! Viss ko mēs dzirdam, redzam, pamanām, sajūtam, jūtam ir tikai Tava mīlestība! Bez tās
kāda Saule nekad nebūtu apgaismojusi kādu zemi un apaugļojoši sasildījuši tās klajumus.
27. Bet ja ar Tavu brīnišķo pirmideju to visu ir darījusi tikai Tava mīlestība, vai pēc tam viņai nekas
nebūtu jādara sev lai tieši visās caur viņu tapušās būtnēs visā pilnībā sasniegtu to, ko sākotnēji pievarēja
sevī pašā, idejām sagādāt formu un brīvu, patstāvīgu dzīvību?!
28. Un ja es domāju, ka es esmu runājis pilnīgu patiesību, no kā skaidri izriet, ka Tev Dievam kopš
mūžības, Sevis Paša spiestam īstā laikā arī nepieciešami vajadzēja kļūt Cilvēkam līdzīgam mums!
29. Un es ticu, ciktāl tas ir iespējams cilvēciskai gudrībai, caur to arī esmu vispārīgi izsmēlis Tavu
man uzstādīto jautājumu!- Es lūdzu Tevi, ak, Kungs, par to man nu skaidri izteikt Tavu spriedumu!”
184. Sirds valoda.
1. Visi brīnījās par Philopolda dziļo izpratni un gudrību. Kisjons aplūko viņu no kājām līdz galvai
un neaptver, kā šis citādi labi zināmais daudz pieredzējušais cilvēks nu pēkšņi visus tik ļoti pārsteidz ar
savu lielo gudrību un pat Mataels saka: “Ari es kaut ko saprotu, — bet tādos dziļumos mans prāts vēl
nav iespiedies. Šim garam vai dvēselei vajag jau būt gājušai kādas citas un labākas pasaules skolā!”
2. Ari Jara aplūko šo gudro vīru un nevar vien pietiekami nobrīnīties par viņa gudrību.
3. Bet es saku: “Redzi, Mans mīļais draugs un brāli, cik labi tev tas ir paveicies un tu ar savu atbildi
uz Manu tev sirdī uzstādīto jautājumu esi naglai trāpījis uz galvas!
4. Es tev saku, ka tu Manā vārdā Maniem mācekļiem, draugiem un brāļiem esi precīzi, patiesi un
ļoti viegli aptverami atklājis pilnīgāko patiesību un uz to Man nav jāsaka nekas cits kā: Tā tas ir un tā
tas kopš mūžības bija ar visām lietām un visu radību.
5. Redzi, tajā ir vairāk patiesības kā visā Zālamana Augstā Dziesmā, kuru pamatu pamatā viņš saprata
tikpat maz kā kaut kur kāds cits; jo viņš to būtu sapratis, tad pēc tam viņš nebūtu kritis un sevi
pazudinājis visos grēka grēkos!
6. Tādēļ tikai sirdī meklējat gudrību un patiesas atklāsmes no Manis, tad jūs tās viegli sapratīsit un
uz mūžību paturēsit visai jūsu dzīvībai.”
7. Pēc tam Pēteris saka: “Bet Kungs, mēs nu deviņus mēnešus ilgi vienmēr esam pie Tevis un ap
Tevi; kādēļ tad mēs no sevis neprotam tā runāt, kā šis draugs no Kannām pie Kisas?”
8. Es saku: “Romiešiem te ir viens izteiciens un viņi saka:Ex trunco nonstatim fit Mercurins! ( No
kāda bluķa tūlīt netop Merkurs! Un tā tas vairāk vai mazāk ir arī pie jums, nu Es Pats jau šad un tad
vēlētos jums jautāt un teikt: Cik ilgi Man vēl vajadzēs jūs paciest, līdz kaut ko aptversit un sapratīsit jūsu
patiesās dzīvības pamatos?
9. Es tak jau bieži esmu jums teicis, ka jums jāsāk domas aptvert nevis galvā, bet gan tikai sirdī, lai
sasniegtu patiesības pilnību, kas jūs padarītu patiesi dzīvības brīvus! Kādēļ tad jūs to nedarāt un mīļāk
paliekat pie matērijas, kurai nekā nav un neko nevar dot?! Darāt tā, kā Es jūs mācu, tad arī jūs, kā nu
Philopolds, runāsit patiesā gudrībā!”
10. Pēteris saka: “Kungs! Mēs to jau bieži mēģinām, bet ar domāšanu sirdī negrib iet uz priekšu. Jo
šad un tad es tikai sirdī jūtu — ne tik daudz patiesi domas, kā īstenībā vārdus, un tos tak es nevaru
dēvēt par domām, tā ka man liekas, ka tie sirdī tikai pēc tam izskan, kad tie vispirms tiek izdomāti
smadzenēs!”
11. Es saku: “Tās ir sākums; vingrināties tajā, tad jūs drīz nonāksiet pie tā, ka būsit spējīgi sirdī sajust
dziļākās un brīvākās domas!”
12. Pēteris saka: “Paldies Tev, mūžam labais Meistar; ja tā, tad mēs jau drīzāk tiksim tālāk!”
13. Es saku: “Jā, jā, bet ne pilnīgi pirms Manas mājup atgriešanās, bet pēc tam jā!”
14. Visi pie galda to nesaprata un jautāja, ko Es ar to esmu gribējis teikt.
15. Bet Es teicu: “Vai tad jūs domājat, ka tas Cilvēka Dēls tā kā tagad līdz šis zemes beigām miesā un
asinīs staigās starp jums cilvēkiem un mācīs un veiks brīnumus?!
16. Jā, Es gan mierinādams, spēcinādams, atdzīvinādams, pamācīdams un arī brīnumus veikdams,
līdz zemes beigām palikšu starp tiem cilvēkiem, kuriem ir laba griba un pie visiem kas Mani patiesi mīl
201