Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē par “Oreolu”? Redzi, tā īstenībā ir vissliktākā un indīgākā migla, ar kuru<br />
sātans apņem savus viņam līdzīgos, uzticamos kalpus, lai viņi pasaules priekšā stāvētu kādā biedējoši<br />
lielā cienā, lai caur to un ar to vieglām pūlēm daudzus cilvēkus pievestu pie sātana valstības!<br />
16. Bet stāv rakstīts ka viss, kas apņemts ar to zināmo oreolu pasaules priekšā šķiet liels, Dieva priekšā<br />
ir riebīgs.<br />
17. Vai tu jebkad esi redzējis, kā divi cilvēki, kas patiesi viens otru mīl, viens pret otru izturas oreolveidīgi<br />
augstprātīgi un viens otru tik pagodina ar draudzīgu skatu un vēl mazāk ar kādu maigu vārdu?!<br />
18. Bet vai tu jau esi redzējis, ka kāda patiesi un maigi mīloša jauna līgava, nāk pretī savam līgavainim<br />
ar iespējami augstprātīgu oreolu un līgavainis viņai ar vēl lielāku?! Vai tu gan domā ka no viņiem<br />
iznāks laulāts pāris? Jā, šai pasaulei caur likumu varu tas gan var notikt, bet Debesīm mūžam nē! Jo kur<br />
nav mīlestības tur arī nav nekādas Debesis!<br />
19. Es tev saku: tas ir elles lāsts un nekāda gaisma, nekāds ceļš, nekāda patiesība, nekāda mīlestība<br />
un tātad arī nekāda brīva dzīvība, bet gan tikai mūžīga tiesa, kas nospiež un tur stingros grožos tos, kas<br />
caur sevi pašu ir nolādēti.<br />
20. Patiesībā tev šeit tādēļ liekas mazāk dievišķīgi un Dieva cienīgi, ka tu šeit īstenībā neko nedabū<br />
nobaidīt no elles tās neģēlībām.<br />
21. Redzat, cik tālu var aizvest aklo cilvēci! Tā stāv uz tāda ticības punkta, ka ar elli Dievam izdara<br />
kādu taisnīgu un patīkamu pakalpojumu! Vēl tālāk tā nevarētu tikt aizvesta aklumā, dumjībā un<br />
ļaunumā!<br />
22. Bet ja jau tev elle liekas tik ļoti pacilājoša un Dieva cienīga, tad ej atkal uz elli un kalpo tur tavu<br />
cildeno iedomu Dievam un jūties labi savā oreolā!”<br />
2<strong>3.</strong> Pēc šiem vārdiem Stahars nokrīt ceļos Manā priekšā un lūdz Man piedošanu teikdams: “Kungs,<br />
piedod man dumjam, vecam, aklam nelgam, un es Tev pateicos par šo taisnīgo rājienu! Tikai tagad es<br />
esmu pilnīgi izdzirdināts!<br />
24. Redzi, tā es tomēr ticis audzināts un ieaijāts un no iespaidiem šūpulī ir grūti atbrīvoties1 Bet tagad<br />
manī ir uzaususi kā jauna Saule un nu es redzu visu tempļa dienesta neģēlību un pilnīgo aplamību,<br />
un te var nākt kas grib un es kā granīta klints jūrā stingri palikšu stāvam šajā jaunajā Dieva pilnīgi cienīgā<br />
mācībā, kas nāk no Tavas svētās mutes!”<br />
25. Es saku: “Piecelies brāli! Bet ej nu arī saviem brāļiem saki ko tu dzirdēji, jo arī viņi vēl pāri ausīm<br />
atrodas viņu dumjajā oreolā! Paskaidro viņiem, kas ir oreols un paskaidro arī viņiem, kas esmu Es, arī<br />
bez oreola un ko Es visā īstenībā gribu!”<br />
26. Pēc šiem vārdiem Stahars pieceļas, dziļi noliecas Manā priekšā, ātri dodas pie saviem brāļiem un<br />
īsti spēcīgi sāk izklāstīt, un drīz pie tā galda, pie kura iepriekš bija pilnīgs klusums, drīz kļūst pavisam<br />
skaļi un Staharam ir grūtības ar saviem no vīna nedaudz iekarsušiem brāļiem.<br />
27. Bet Florans, viņu galvenais runātājs, atbalsta viņu un tā strīds ir izbeigts.<br />
28. Bet Philopolds Kirenijam saka: “Augstais pavēlniek! Bet tas pilnā nopietnībā ir dīvaini, kā daži<br />
cilvēki aiz kokiem neredz mežu!”<br />
29. Kirenijs saka: “Ieradums ir varens atbalsta punkts visām dumjībām! Eiropā ir kāda tauta, kur viss<br />
tiek tiesāts ar pātagu. Par katru, lai cik niecīgu pārkāpumu uz sāpīgāko tiek pielietota nūja, pātaga vai<br />
krietna rīkste. Mans brālis Augusts Cēzars gribēja no tā atrunāt un nolika audzinātājus, kuri pret to cīnījās<br />
un pat lika vest uz Romu vīriešus un sievietes, lai viņi tur iepazītu humanitātes svētību; un redzi,<br />
šos cilvēkus pārņēma ilgas pēc dzimtenes, kur viņi droši katru mēnesi tika sasisti zili un asiņaini!<br />
30. Bet ja kādam cilvēkam jau kāda materiāla elle kļūst par paradumu, ka viņš ilgojas pēc tā, ko pie<br />
kādas humāni izglītotas tautas vairs nesastop, cik daudz vairāk garīga elle, kas cilvēkam piešķir tik daudzas<br />
laicīgas priekšrocības!<br />
31. Tādēļ Stahara piezīme mani arī pavisam nepārsteidza. Šis cilvēks daudzus gadus zem sava oreola<br />
jutās pavisam labi un nu par to vēl gribēja pateikt kādu vārdu, lai uz visiem laikiem no tā atsveicinātos.<br />
Bet nu ir labi tā un lai viņa oreols dus!”<br />
186. Sagatavošanās tuvējai vētrai.<br />
1. Bet pa to laiku Herme, sūtnis un dziedātājs no Cēzarijas Fīlipas, uzgāja kalnā paskatīties, kā it kā<br />
būtu ar ugunsgrēkā cietušo pilsētu un šur un tur atrada to vēl pavisam varenās liesmās; bet vienlaicīgi<br />
203
Change language