Views
1 month ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

un tur Manus baušļus,

un tur Manus baušļus, nākšu un viņiem Sevi atklāšu, — bet ne šajā miesā, bet gan apskaidrotā un mūžam nemirstīgā! Kam ir prāts, tas to gan saprot!” 17. Mācekļi saka: “Kungs, prāts mums gan ir, -bet to mēs tomēr nespējam saprast!’ 18. Es saku: “Bet jums par to vēl ilgi neesmu uzlicis kādu atbildību! Bet katram māceklim vajadzīgs zināms laiks, līdz viņš tajā, ko viņš mācās ir kļuvis stingrs un izveicīgs; ja viņš tas ir, tad viņš tiek attaisnots un tikai no tā brīža atbildīgs par kādu tālāku kļūdu! Tādēļ, ja vēl daudz ko nesaprotat jūs esat bez kļūdām; bet pēc tam būs citādi! — Bet nu nozīmē saņemties! Jo tūlīt notiks kas tāds, kas mums sagādās daudz pūļu!” 185. Par Nimbu. 1. To Es biju izteicis skaļi, tā ka to dziedēja arī viesi pie citiem galdiem, un mūsu Stahars, Cēzarijas Filipas priekšnieks pilns nopietnības piecēlās no savas vietas, piegāja pie Manis un teica: “Kungs! Es dzirdēju visu kas pie šī izcilā galda tika runāts un spriests, daudz brīnumaina, dziļi gudri un pilnīgi patiesa un katrā ziņā neapstrīdama. Pāri visam kā Saule gaišākā pusdienā atmirdzēja Tava tīrākā dievišķība, un visi debesu eņģeļi te nevarētu apgalvot neko citu. 2. Bet pie tam man tomēr vienmēr kaut kā pietrūka, un tas ir tas — zināmais dievišķi diženais oreols, ko vēl šodien, tikko tajā sper pirmo soli, pārāk skaidri pamana templī un it sevišķi tā Vissvētākajā vietā. 3. Zināmais, svēti noslēpumainais miers, svētīto upuru smarža — šeit pilnīgi iztrūkstoša-, uz cilvēku vienmēr atstāj caur un caur satriecošu iespaidu un noteikti viņa labumam! Kāda tur neizsakāma aiza starp Dievu un cilvēku! 4. Cik niecīgs cilvēks jūtas iepretī mūžam briesmīgai, dievišķai Majestātei, jā, viņš nogrimst atpakaļ kā pilnīgs nekas, un tikai tādā sevis pilnīgā iznīcināšanā viņš jūt tā Visa — visā lielo dievišķību un savu tīrāko neko, kas ir ļoti svētīgi labprāt ļoti plātīgās sirds pazemošanai. 5. Īsi un labi, pēc maniem neautoritatīviem uzskatiem, cilvēkam, sevišķi tāda sava Dievam sava Radītāja klātbūtnē, tad tomēr nebūtu jājūtas tik viegli un mājīgi, it kā viņš sēdētu mājā pie lēcu viruma un pavisam omulīgi to notiesātu. 6. Šeit tātad trūkst šis diženais oreols! Mēs te sēžam savā starpā un viens ar otru kā tīri draugi un pat brāļi un kas te kaut ko runā, tas gan runā pavisam milzīgi patiesi un gudri, bet arī pavisam bez kāda zināma pirmsena, īsti pravietiska oreola; ja viņš ir izteicies, te viņš ir galā, bet diemžēl arī mēs gandrīz bez kādas sevišķas augstākas godbijības, kādu cilvēkam vienmēr jājūt Dieva priekšā! 7. Mums Tavā klātbūtnē kļūst pavisam omulīgi! Un pat sabats, kas cilvēka sirdi parasti noskaņo tik brīnišķā, visas godbijības pilnā mierā, mūsu dabā neatstāj daudz labāku iespaidu kā katra cita parasta darbdiena, un nu vēl jānotiek kaut kam sevišķam, kas mūsu dabu, pie tam vēl Jaunā Mēness sabatā, noteikti noskaņos pavisam ikdienišķi, kā tikai kaut ko pavisam parastu, augstākā mērā ikdienišķu! 8. Vai tad caur Tavu varenību te varētu tikt novēsts, ka mazākais tās vēl atlikušās dienas divas stundas vajadzīgajā sabatā mierā nebūtu pārāk ikdienišķas un neaprītu visu dievišķības oreolu?” 9. Es saku: “vecs koks grūti ļaujas locīties; un vai tu nekad neesi dzirdējis sakām: Suns vienmēr atgriežas atpakaļ pie tā, ko viņš ir izspļāvis un arī cūka vienmēr atgriežas atpakaļ pie peļķes, kurā viņa sevi ir padarījusi netīru! 10. Kam tad vajadzīgs tavs tukšais un pilnīgi bezdievīgais lieliski smaržojošais tempļa oreols? Kuram tas jebkad ir atvēris dvēseles acis un kam mācījis dzīvības ceļu?! 11. Vai Es cilvēku varbūt esmu radījis oreolam, vai tikai visu aplaimojošai mīlestībai?! 12. Tirāni un savu līdzcilvēku vardarbīgi apspiedēji gan vienmēr mēdz sevi aizklāt ar Tavu???varbūt domāts paša Oreolu, līdztekus visiem vēl redzošiem kaisa acīs smiltis un žņaudz nabadzīgos un vājos, lai tikai ap sevi palielinātu tavu diženo šausmu oreolu, — un to tu dēvē par labu nu cilvēka dvēselei, pat vēl ļoti noderīgu?! Ak, tu vecais, aklais nelga! 13. Ko gan Es jums līdzētu, ja Es starp jums cilvēkiem atrastos kā visu iznīcinoša uguns? Vai tas jebkad paceltu jūsu mīlestību un paļāvību uz Mani?! Jeb vai tev ir iespējams mīlēt to, kas kā varenākais ar dusmām kvēlojošām acīm nepārtraukti draudētu tevi nožņaugt ja tu izdari tikai niecīgāko kļūdu?! 14. Vai tu un tumšais templis zina labāk nekā Es, kādēļ Dievs ir radījis cilvēku un kādas ir Dieva un cilvēka savstarpējās attiecības. 202

15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē par “Oreolu”? Redzi, tā īstenībā ir vissliktākā un indīgākā migla, ar kuru sātans apņem savus viņam līdzīgos, uzticamos kalpus, lai viņi pasaules priekšā stāvētu kādā biedējoši lielā cienā, lai caur to un ar to vieglām pūlēm daudzus cilvēkus pievestu pie sātana valstības! 16. Bet stāv rakstīts ka viss, kas apņemts ar to zināmo oreolu pasaules priekšā šķiet liels, Dieva priekšā ir riebīgs. 17. Vai tu jebkad esi redzējis, kā divi cilvēki, kas patiesi viens otru mīl, viens pret otru izturas oreolveidīgi augstprātīgi un viens otru tik pagodina ar draudzīgu skatu un vēl mazāk ar kādu maigu vārdu?! 18. Bet vai tu jau esi redzējis, ka kāda patiesi un maigi mīloša jauna līgava, nāk pretī savam līgavainim ar iespējami augstprātīgu oreolu un līgavainis viņai ar vēl lielāku?! Vai tu gan domā ka no viņiem iznāks laulāts pāris? Jā, šai pasaulei caur likumu varu tas gan var notikt, bet Debesīm mūžam nē! Jo kur nav mīlestības tur arī nav nekādas Debesis! 19. Es tev saku: tas ir elles lāsts un nekāda gaisma, nekāds ceļš, nekāda patiesība, nekāda mīlestība un tātad arī nekāda brīva dzīvība, bet gan tikai mūžīga tiesa, kas nospiež un tur stingros grožos tos, kas caur sevi pašu ir nolādēti. 20. Patiesībā tev šeit tādēļ liekas mazāk dievišķīgi un Dieva cienīgi, ka tu šeit īstenībā neko nedabū nobaidīt no elles tās neģēlībām. 21. Redzat, cik tālu var aizvest aklo cilvēci! Tā stāv uz tāda ticības punkta, ka ar elli Dievam izdara kādu taisnīgu un patīkamu pakalpojumu! Vēl tālāk tā nevarētu tikt aizvesta aklumā, dumjībā un ļaunumā! 22. Bet ja jau tev elle liekas tik ļoti pacilājoša un Dieva cienīga, tad ej atkal uz elli un kalpo tur tavu cildeno iedomu Dievam un jūties labi savā oreolā!” 23. Pēc šiem vārdiem Stahars nokrīt ceļos Manā priekšā un lūdz Man piedošanu teikdams: “Kungs, piedod man dumjam, vecam, aklam nelgam, un es Tev pateicos par šo taisnīgo rājienu! Tikai tagad es esmu pilnīgi izdzirdināts! 24. Redzi, tā es tomēr ticis audzināts un ieaijāts un no iespaidiem šūpulī ir grūti atbrīvoties1 Bet tagad manī ir uzaususi kā jauna Saule un nu es redzu visu tempļa dienesta neģēlību un pilnīgo aplamību, un te var nākt kas grib un es kā granīta klints jūrā stingri palikšu stāvam šajā jaunajā Dieva pilnīgi cienīgā mācībā, kas nāk no Tavas svētās mutes!” 25. Es saku: “Piecelies brāli! Bet ej nu arī saviem brāļiem saki ko tu dzirdēji, jo arī viņi vēl pāri ausīm atrodas viņu dumjajā oreolā! Paskaidro viņiem, kas ir oreols un paskaidro arī viņiem, kas esmu Es, arī bez oreola un ko Es visā īstenībā gribu!” 26. Pēc šiem vārdiem Stahars pieceļas, dziļi noliecas Manā priekšā, ātri dodas pie saviem brāļiem un īsti spēcīgi sāk izklāstīt, un drīz pie tā galda, pie kura iepriekš bija pilnīgs klusums, drīz kļūst pavisam skaļi un Staharam ir grūtības ar saviem no vīna nedaudz iekarsušiem brāļiem. 27. Bet Florans, viņu galvenais runātājs, atbalsta viņu un tā strīds ir izbeigts. 28. Bet Philopolds Kirenijam saka: “Augstais pavēlniek! Bet tas pilnā nopietnībā ir dīvaini, kā daži cilvēki aiz kokiem neredz mežu!” 29. Kirenijs saka: “Ieradums ir varens atbalsta punkts visām dumjībām! Eiropā ir kāda tauta, kur viss tiek tiesāts ar pātagu. Par katru, lai cik niecīgu pārkāpumu uz sāpīgāko tiek pielietota nūja, pātaga vai krietna rīkste. Mans brālis Augusts Cēzars gribēja no tā atrunāt un nolika audzinātājus, kuri pret to cīnījās un pat lika vest uz Romu vīriešus un sievietes, lai viņi tur iepazītu humanitātes svētību; un redzi, šos cilvēkus pārņēma ilgas pēc dzimtenes, kur viņi droši katru mēnesi tika sasisti zili un asiņaini! 30. Bet ja kādam cilvēkam jau kāda materiāla elle kļūst par paradumu, ka viņš ilgojas pēc tā, ko pie kādas humāni izglītotas tautas vairs nesastop, cik daudz vairāk garīga elle, kas cilvēkam piešķir tik daudzas laicīgas priekšrocības! 31. Tādēļ Stahara piezīme mani arī pavisam nepārsteidza. Šis cilvēks daudzus gadus zem sava oreola jutās pavisam labi un nu par to vēl gribēja pateikt kādu vārdu, lai uz visiem laikiem no tā atsveicinātos. Bet nu ir labi tā un lai viņa oreols dus!” 186. Sagatavošanās tuvējai vētrai. 1. Bet pa to laiku Herme, sūtnis un dziedātājs no Cēzarijas Fīlipas, uzgāja kalnā paskatīties, kā it kā būtu ar ugunsgrēkā cietušo pilsētu un šur un tur atrada to vēl pavisam varenās liesmās; bet vienlaicīgi 203

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Microsoft PowerPoint - 20080924 \262\304\244G\266g \260\362\246 ...
Layout 1 (Page 2 - 3) - futuromarx
Porocevalec 3 2013_Layout 1 - ponudba obrti
Å UMARSKI LIST 1-3/1959
Å UMARSKI LIST 1-3/1979
Å UMARSKI LIST 1-3/1975
0 1 2 3 4 5 - Pomurje.si
Brosura.indd 1 1/21/08 3:05:28 PM - Shrani.si
Циклы 1 2 3 4 5 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 5 6 7 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 ...
Page 1 Page 2 1 1 0 n/_ .............. OO nU .............. n/._ 1_ Page 3 ...
Page 1 Page 2 'An astonishing loudspeaker. Page 3 COMPACT ...
804046 Lebanon women.3pp(ar)3 (Page 1)
13. tölublað, 1. árgangur – 3. nóvember 2011 - Akureyri Vikublað
(Microsoft PowerPoint - Pre\232eren - Power Point 3 s slikami \(1\))
Przegląd Lokalny Nr 1 (1035) 3 stycznia 2013 roku
Math Expressions, Grade 3, Vol.1 (Teacher s Edition)
(1 2 3 4 5 6 Bo\236ie slovo v \236ivote kres\235ana 3 M)