Views
2 weeks ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

nožēlas pilni

nožēlas pilni laupītāji, slepkavas, bet kāda skopuļa un augļotāja dvēsele nekad, jo viņš ir nelabojams un tādēļ kļūst materiāls no kura velni cels kādu zemāko elli! 6. Viens augļotājs ir patiesa elles mašīna ierīkota visu cilvēku sagandēšanai un kā tāds arī uz mūžību paliks pilnīgākais elles īpašums. 7. Uzliec kādam augļotājam ķēniņa kroni, dod viņam scepteri un turklāt vēl spēcīgu karaspēku un tu pār nabaga cilvēkiem par tirānisko reģentu esi nolicis sātanu, kas nesaudzēs savu padoto pēdējo asins pilienu! Tādēļ lai no Manis ir nolādēts katrs skopulis un katrs augļotājs! 8. Bet tādi cilvēki, kas ir kļuvuši ļoti bagāti caur viņu roku čaklumu zem debesu žēlastības ietekmi, ir šīs zemes labi un cēli augļi. Viņi arvien ir pastāvīgi krājēji nabagiem un vājiem. Bezpajumtniekiem ceļ jaunas mājvietas un kailajiem brāļiem un māsām auž tērpus. Bet tādēļ arī viņu alga kādreiz būs liela; jo viņi sevī jau uz šīs zemes nes skaistākās un augstākās debesis! 9. Kad reiz viņu dvēseles atstās viņu miesas, tad no viņu sirdīm izplatīsies debesis un viņi visi būs novietoti tās vidū, līdzīgi kā austoša Saule izplata savas pašas gaismu un tad dižojas no viņa izejošas visu atdzīvinošās un radošās gaismas lielā centrā. 10. Bet citi labi cilvēki būs svētlaimīgi tikai līdzīgi planētām, kas priecājās zem Saules siltajiem un atdzīvinošiem stariem, bet pie tam vienmēr ir kāda nakts puse. 11. Jā, mīļais Kirenij! Uz šīs zemes būt bagātam un sev izlietot tikai tik daudz, cik tas nepieciešams sevis paša uzturēšanai, tātad pret sevi varēt būt skops un jo devīgāks pret nabagiem, tā ir lielākā Dieva līdzība jau miesā uz šīs zemes! Bet jo lielāka pie kāda cilvēka ir šī īstā un vienīgi patiesā Dieva līdzība, jo vairāk viņam arī vienmēr pieplūst svētība un žēlastība no debesīm! 12. Tādam cilvēkam iet kā kādai Saulei! Jo vairāk tā pār zemes virsmu liek izstarot savai gaismai, jo gaišāk tā arī mirdz sevī pašā, bet kad ziemā ar savas gaismas dāvāšanu tā kļūst skopāka, kaut arī tikai šķietami, tad tai sevī pašā arī ir nabadzīgāka un vājāka gaisma, ja arī te, protams, tikai šķietami. 13. Kas dod daudz ar mīlestību un prieku, tam atkal tiek ārkārtīgi daudz dots! 14. Jo ja tu kādas istabas vidū noliec spožu gaismu, tad tā no visām sienām arī atkal atstaros atpakaļ gaismas vidu un spožo gaismu ietvers ar varenu mirdzumu, un caur to pamatgaisma kļūst vēl lielāka, varenāka un iedarbīgāka; bet ja tu lielas telpas vidū noliec kādu tikai vāji mirgojošu lampiņu, te vāji apgaismotās sienas gan arī dos atpakaļ tikai ļoti trūcīgu gaismu un ar pamatgaismas mirdzumu būs ļoti kļūmīgi! 15. Tādēļ jūs, ar šīs zemes mantu bagātīgi apdāvinātie, esat dāsni, līdzīgi kā Saule pie debesīm ir dāsna ar tās gaismu, tad arī jūs kļūsiet un iegūsiet līdzīgi Saulei. 16. Jo kādā labā augsnē tu nevari iesēt labu sēklu, ka tā tev nenestu atpakaļ simtkārtīgu ražu. Bet kādas labas sirds labi darbi jau ir labāko augļu sēkla, un nabaga cilvēcei ir labākā augsne. To nekad neatstājat atmatā, bet gan šajā augsnē izšķērdīgi sējat un jums vienmēr tiks atkal atdota simtkārtīga raža šeit un tūkstoškārtīga viņsaulē, par ko Es te stāvu kā drošs Galvotājs!” 193. Cilvēka dabas pamati. 1. (Kungs) “Protams, šur un tur gan teiks un nostādīs tā un jautās: Jā, jā, ir gan labi sprediķot par devīguma tikumu un skopumu attēlot kā pretīgu netikumu, bet kas te īstenībā var ko darīt, ka kādam cilvēkam kā patiess dzīvības pamats ir nepārvarama dziņa uz izšķērdīgu devīgumu, bet par to kādam citam vistīrākais skopums?! Pie abiem tā ir viņu iekšējākās mīlestības lieta un ārēja izpausme, no kuras ikviens sev pašam pamodina aplaimojošu sajūtu, kad viņš, viens kā otrs, dara pēc savas dziņas. Tas pirmais kļūst bēdīgs, ja viņam nav tik liela pārpilnība, lai aplaimotu savas nabaga līdzcilvēkus, un otrs kļūst bēdīgs, ja viņš neiegūst tik daudz cik viņš grib — un pat varbūt pazaudē! Tas viss jau sākotnēji ir cilvēka dabā, un pamatā tas tad nevar būt ne kāds netikums, ne kāds patiess tikums. Skopulim netikums ir derīgums un devīgajam līdzīgā mērā skopums. Vai ūdens ko var darīt tādēļ, ka tas ir pavisam maigas un pakļāvīgas dabas un kas te var nolādēt akmeni, ka tas ir ciets?! Ūdenim vajag būt tādam kāds tas ir, un līdzīgi akmenim, kāds tas ir. 2. No vienas puses tas gan ir pareizi, devīgā daba ir būt devīgam un skopuļa daba tīri pretējais! Bet tā lieta ir tāda: Katrs cilvēks kā bērns nāk šajā pasaulē ar dziņu uz savtību un skopumu un viņa dvēselei sevī vispār vēl ir rupji materiāli dzīvnieciski elementi, un, proti, tas ir spēkā katrai dvēselei kas šeit nav no augšas, bet tikai no šīs Zemes! Bet pavisam brīvas no šiem elementiem nav arī tās dvēseles, kas uz šo 212

zemi nonākušas no zvaigznēm. 3. Ja cilvēks nu tiek audzināts šajā dzīvnieciskajā elementā, tad viņš pats to arvien vairāk un vairāk uztur savas dzīvības pamatā, tas nozīmē savā mīlestībā, bet tādēļ ka tā ir dzīvnieciska, tad arī cilvēks vienmēr paliek dzīvniecisks, un viņā nav nekā cilvēciska, kā tikai nožēlojams stāvs, izlaidīga valoda un nesakārtotas smadzeņu uzbūves dēļ nesakārtotas izpratnes spējas, kas no dzīvnieka elementa vienmēr vairāk un vairāk tiek mudinātas uz nelietīgu darbību. Tādēļ ka par labu viņš var atzīt tikai to, ko grib viņa tīri dzīvnieciskais elements. 4. Ja nu kāds vēlētos apgalvot, ka pēc patiesības vārda tiešā nozīmē nebūtu nekāds tikums un nekāds netikums, un ka darītu ļoti nepareizi iepretī derībai nolādot skopuli, tas šī Mana izskaidrojuma pamācīts lai labi vēro un apsver! 5. Bet ja kāds dārznieks savā dārzā iestāda divus augļu kokus un kā pienākas tos kopj, — vai viņam gan būs vienalga, ka tikai viens koks viņam nes augļus, bet otrs, būdams tādas pat sugas un stāvēdams tādā pat zemē, barots no vienāda lietus un rasas, no līdzīga gaisa un līdzīgas gaismas, nenes vienādus augļus, jā, pat ne ēnu pietiekami nesošas lapas? Te saprātīgs dārznieks teiks: Tas ir nepadevies, slims koks, kas sevī notiesā visus viņam piegādātos spēkus; paskatīsimies, vai tam nekas nav līdzams! Te dārznieks izmēģina visus viņam zināmos līdzekļus un ja beigās visi šie līdzekļi neko nelīdz, tad viņš šo neauglīgo, sevī pašā samaitāto koku iznīdēs un tā vietā stādīs kādu citu. 6. Kāds skops un savtīgs cilvēks tātad ir caur un caur pats sevi samaitājis cilvēks un nevar nest nekādus dzīvības augļus, jo viņš sevī pašā apēd visu dzīvību. 7. Bet turpretī kāds devīgs cilvēks jau tādēļ sevī ir pareizā dzīvības kārtībā, ka viņš uz ārieni nes bagātīgus augļus. 8. Bet ko var darīt kāds koks, ka tas nes augļus vai nē, jo tas pats sevi neveido, bet gan caur viņu spēku un caur viņiem piemītošo ļoti vienkāršo un tātad tikpat ierobežoto inteliģenci, to veido no tiesātās dabas valstības tā organismā pacēlušies gari. Bet cilvēks stāv punktā, caur savas dvēseles neierobežoto inteliģenci pats sevi veidot un pārvērsties par bagātīgus dzīvības augļus nesošu koku. 9. Ja viņš to dara, kam viņam ir visi līdzekļi, tikai tad viņš kļūst īsts cilvēks patiesā, mūžīgā Dieva kārtībā; bet ja viņš to nedara, tad viņš paliek dzīvnieks, kuram kā tādām sevī nav nekāda dzīvība un tātad caur labiem un mīlestības pilniem darbiem nevar pāriet kādā nākamā. 10. Bet šie nu izglābtie Persijas jūdi tādēļ nu ir pilnīgi labi sakārtoti cilvēki un nu ir pavisam viegli viņus ievadīt kādā augstākā gudrībā, jo ja kāda lampa ir tik pilna eļļas, ka tajā pavisam bagātīgi tā sāk iet pāri; un sevī ir labi izveidota un spēcīga dzīvības dakts, tad dakti tikai vajag aizdedzināt un visa lampa tūlīt kļūst pilna gaismas un tīri un gaiši plašā aplī apgaismos visu ap sevi! 11. Un šie Persijas jūdi kopā ar viņu sievām, dažas no viņām ir paņemtas līdz, jau ir labi piepildītas lampas. Tālab te pavisam nevajadzēs daudz, un viņi visi būs pilni gaismas!” 12. Uz to Kirenijs saka: “Kungs, tā visai cilvēcei jau atkal ir ļoti svarīga mācība un tai būtu jātiek pierakstītai un saglabātai līdz pasaules beigām!” 13. Es saku: “Tu pareizi par to rūpējies un Es jau esmu parūpējies par to, lai svarīgākais no tās tavos ruļļos jau ir atzīmēts. Bet katras tāda veida piezīmes dzīvībai tikai nedaudz ko līdz, kā ceļiniekam šīs pasaules daudzajās ielās un maldu ceļos kāds miris ceļa rādītājs stabs. Bet tas, kas katram cilvēkam var palīdzēt un dot viņam gudrību, spēku un dzīvību, tas katram cilvēkam tiek ierakstīts viņa sirdī un tas tik pavisam neiznīcināmā veidā tā, ka šis mūžīgās dzīvības taisnīguma, un tā iekšējais un ārejais attiecības raksts pie katras darbības, kas ir pretrunā ar dievišķo kārtību cilvēka sirdī pats no sevis tiek skaļi lasīts priekšā un mudina dvēseli atgriezties atpakaļ sākotnējā, dievišķā kārtībā! 14. Ja cilvēks šai iekšējai balsij seko, tad viņš tūlīt būs uz pareiza ceļa; bet ja viņš par to neliekas ne zinis, bet gan dara pēc savas miesas trakojošās kaislības, tad vienīgi tikai pats ir vainīgs, ja no paša tiesas sevi pašā tiek aprīts. Bet nu Es redzu, ka persieši pošas nākt šurp, tādēļ mēs viņus arī priecīgi sagaidām!” 194. Persiešu domas par Kungu. 1. Bet, kamēr Es Kirenijam iztirzāju devību un skopumu, persieši viens ar otru apspriedās, kas Es tomēr it kā esmu. Daži uzskatīja, ka Es esot kāds pravietis, citi Mani uzskatīja par kādu gudro, kuram ir labi pazīstamas visas Ēģiptes, Grieķijas un Jeruzālemes skolas; daži par domāja, ka Es esot kāds romiešu 213

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Page 1 Page 2 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 3 TYPE 1 TYPE 1 TYPE 1 ...