3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

13. ES saku: “Viņš runā labu un pareizi — un ja tā, tad tu jau zini, ko par to domāt. Bet nu atstājam
to; jo redzi, brokastis ir gatavas! Mūsu locekļiem vajadzīgs spēcinājums, un tātad iepriekš mēs spēcināsimies
un tad dosimies pie noziedzniekiem; jo nu viņi drīz būs nobrieduši dziedināšanai!”
14. Pēc tam uz galdiem tiek likts daudz zivju, maizes un vīna.
20. Viesi ēd brokastis
1. Kad jaunie farizeji un leviti redzēja bagātīgi klātos mielasta galdus ar labi pagatavotām zivīm, maizi
un vīnu, te HEBRAMS saka: “Nu, Meistara no Nācaretes mācekļi nemaz nedzīvo tik nabadzīgi! Tagad
nav nekāda iemesla, kam mūs vēl turpmāk būtu jāattur vispirms kļūt par romiešu karavīriem un tad par
lielāko godu Jehovam ar miesu un dvēseli tūlīt Viņa mācekļiem! Cik bieži mums templī vajadzēja gavēt
un te gavēts netiek, kaut gan šodien kā priekšsabatā pie jūdiem ir stingri pavēlēts gavēt! Un tomēr caur
to Dievam netiek parādīta kāda necieņa, citādi mūsu kunga un meistara mute no sava Dieva gara tā
nekad nebūtu pavēlējusi! Īsi, ko Viņš nu saka un grib, to mēs arī vienmēr darīsim, vai mums tas liekas
salds vai skābs! Jo tas pats gars, kas Saulei tikpat labi liek aust Sabatā kā kādā citā darba dienā un ar saviem
vējiem nesvin svinamo dienu, noteikti stāv augstāk, nekā mūsu tempļa muļķīgais gars, kas pareizai
Sabata svētīšanai reiz pavēlēja trīs pirms un trīs pēcsvētku dienas. Bet tā kā nedēļa kopā ar Sabatu skaita
tikai septiņas dienas, tad pacēlās jautājums, kad pie šādiem apstākļiem tad būtu jāstrādā. Aklais likuma
devējs atzina savu muļķību un ļāva ar sevi ievērojami kaulēties! Miers viņa pīšļiem.
2. Īsi, no mūsu jaunā Meistara un Kunga uz visām pusēm skatās ārā īsts Dieva Gars, un tādēļ mēs
uz nāvi un dzīvību un uz slepkavību un uguni arī būsim viņa mācekļi; bet templim lai uz mūžīgiem laikiem
ir pagrieztas mūsu muguras! Āmen! Lai tā ir un tā tas notiks! Mēs jau esam pietiekami bieži gavējuši
un caur to neko neesam sasnieguši; bet mūsu ceļojumos mēs atmetam dumjo, pārspīlēto gavēšanu,
ēdam un dzeram arī pirmssabatā un šajā jauna, cilvēciski saprātīgā veidā esam sasnieguši visaugstāko,
ko kāds cilvēks jebkad var sasniegt. Tādēļ tad pilnā mērā līksmi un labā omā! Mums jau ir tas apsolītais
Mesija un pie tagadējā stāvokļa templis to vēl ilgi neieraudzīs, un ja tas Viņu arī ierauga, tad tas Viņu
tomēr noteikti nepazīs. Bet mums Viņš ir un mēs Viņu pazīstam, un tādēļ mēs augsti gavilējam un sakām:
Ozianna nu Tam, Kuru mēs esam atraduši. Vienīgi viņam visa mūsu godināšana un mīlestība!”
3. JŪLIJS saka: “Tā ir pareizi, te arī es piebalsoju un piemetinu: laime un svētība visiem cilvēkiem,
kam ir laba griba!”
4. KIRENIJS saka: “Jā gan, svētība visai pasaulei un žēlastība no augšienes, un lai augstu slavēts mūsu
Pestītāja Vārds, kas te saucas Jēzus! Nākamībā šī vārda priekšā jāloka ceļus visām zemes tautām, visiem
debesu eņģeļiem un visiem, visiem gariem zem un virs zemes!”
5. Eņģelis, Jara, Jozus un Ebabs un visi mācekļi skaļi saka: Āmen!”
6. Bet pēc šī Āmen ES saku: “Un tagad, mani draugi un brāļi, ēdam un dzeram; jo tuvojas to piecu
smago noziedznieku dziedināšanas laiks!” Pēc tam visādi kāši ķeras pie zivīm, maizes un beigās pie
vīna.
7. Un īsā laikā brokastis tika paēstas un tas redzami ar lielāko apetīti pasaulē; jo zivis bija tik gardi
pagatavotas, ka labā garša radīja lielāku ēstgribu, kā parasti. Arī mana Jara knaši ķērās klāt un viņas
Rafaels ne mazāk, kas jaunajiem levitiem un farizejiem tik ļoti uzkrita, ka viņi viens otram sāka jautāt,
kā eņģelis, ka tak vajag būt tīrākam garam, te zivis, maizi un vīnu bauda tādā lielā izsalkumā un arī viņa
mīļā mācekle pavisam nekautrējas ēšanā neatpalikt no viņas Debesu meistara.
8. Bet HEBRAMS saviem biedriem saka: “Kā tā kas jūs var pārsteigt? Labais eņģelis, kas pirmīt ar tik
milzīgu vieglumu tika galā ar trīsdesmit pfundu smago akmeni un to ar saviem maigajiem pirkstiem,
gan jo vieglāk tiks galā arī ar mīkstajām zivīm, ar maizi un vīnu! Bet ka viņā mīļā skolniece viņam
puslīdz tuvojas arī audzēšanā, tam iemesls ir viņas spēcīgajā augšanā; jo pēc izskata meitenītei ir tikko
piecpadsmit pavasari, bet pie tam viņa jau ir tik spēcīga, kā citādi kāda jaunava ar divdesmit vasarām;
un tas nāk no labas ēšanas. Kirenija audžudēlam, kas sēž starp daudzēdājas un vēl vairāk ēdošā eņģeļa,
gan arī ir laba ēstgriba, bet meitenīte un eņģelis viņu vareni apkauno! bet meitenītei tas ir ļaunums, ka
viņa ir tik liela ēdāja. Citādi viņa ir ļoti skaista un runā ar ļoti lielu sajūsmu, bet lielā ēšana viņai daudz
atņem no viņas pievilcības! — Arī mūsu Meistars ēd un dzer ar ievērojamu veiklību. Bet pie lieliem gariem
tā nav nekāda neparasta parādība; visi, kurus es vēl esmu iepazinis, vienmēr vairāk vai mazāk bija
lieli ēdāji un arī dzērāji! vispār, kā šeit tiek ēsts un dzerts, tas tieši nav par daudz, izņemot eņģeli, kas
22