Views
1 week ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vajāšanu, karu un

vajāšanu, karu un iznīcināšanu! Patiesi, kas šādu saimniekošanu labi izprot, tam vajag būt vairāk prāta, kā kādam parastam cilvēkam. 24. Gaišredzīgs cilvēks redz dvēseļu atšķirību. 1. Mūsu MARKUS, kuram jau nedaudz zūd pacietība, vēlreiz saka: “Es patiesi nezinu, kas man ar jums jādara! Es gan tieši nevaru jums daudz iebilst, bet jums pilnīgi piekrist arī nevaru. Jūsu apsūdzības runā gan kaut kas ir, bet pie tam tomēr šķiet, ka jūsu nelaimīgajā satraukumā jūs to lietu redzat nedaudz melnāk, nekā tā patiesībā ir. Bet ja tu pat mani turi par velnu, tad saki man, vai beigās it kā visa šīs sabiedrība pastāv no tīriem velniem!” 2. To piecu RUNĀTĀJS saka: “Ak, pavisam nē! Te skaties uz šo vīru (uz Mani rādīdams) līdzās tev; viņš ir ļoti pilnīgs cilvēks, viens patiess Dieva dēls! Bet nepaies ilgi, un velni viņu nomocīs! Tālāk aizmugurē vēl stāv divi jaunekļi un viena jaunava, viņi šeit arī ir no augšienes, bet arī vēl tiks pietiekami vajāti, ja viņi negribēs kļūt par velniem. Bet tad es redzu vēl dažus nabaga cilvēkus, kas šķiet esam zvejnieki; bet visi citi, kopā ar tevi un visiem taviem mājiniekiem, ir diezgan labi velni ceļā kļūt par cilvēkiem, bet kas viņiem sagādās vēl daudz pūļu un rūpju! Vai nu tu zini, kā ar tevi ir?” 3. MARKUS saka: “Bet saki tu man, tā kā tu jau reiz runā, no kurienes tu to visu tik sīki vari zināt; jo redzi, es ap sevi redzu tikai zemākas, augstākas un augstākās pilnības cilvēkus; bet velnus es starp viņiem neredzu. Tātad uz ko tu balsti tavus apgalvojumus, kuros, šķiet, kaut kas nedaudz ir?” 4. To piecu RUNĀTĀJS saka: “To miesas, kurus es redzu, gan ir vienādas, bet dvēseles ļoti atšķirīgas. Bet atšķirība pastāv krāsā un izskatā; no manis norādītās dvēseles ir kā svaigi uzsnidzis sniegs kalnu galotnēs un viņām ir brīnumpatīkams stāvs, kas izskatās daudz cilvēciskāks, nekā jūsu ārējā ķermeņa stāvi, bet jūsu dvēselēm vēl ir tumšāka krāsa, nekā jūsu miesām, bet pie jūsu dvēselēm ļoti skaidri ir pamanāms kas no kāda dzīvnieka stāva. 5. Bet jūsu dvēseļu dzīvniekos es atklāju vēl ļoti mazu gaismas stāvu, kuram arī ir pilnīga cilvēka stāvs; varbūt, ja tas jūsos aug, jūsu dvēseļu dzīvnieki līdzīgi kādai ādai arī izplešas par tīri cilvēcisku stāvu! Tomēr to es tev neprotu tuvāk aprakstīt, un par to tu vari griezties pēc padoma pie kāda pilnīgāka cilvēka.” 6. MARKUS tālāk saka: “Bet saki man tomēr, kā tas nāk, ka tu to visu vari redzēt, bet es nē!” 7. IZJAUTĀTAIS saka: “Manas ļoti lielās ciešanas, kurās ļoti bieži miesa neko vairs neapjauta, atvērās manas dvēseles redze, un ar tās palīdzību es nu varu redzēt arī citu cilvēku dvēseles un uz pārliecinošāko ieraudzīt lielo atšķirību starp cilvēku un cilvēku, starp Dieva bērniem un pasaules bērniem, vai, kas ir tas pats, starp eņģeļiem un velniem! 8. Bet arī pasaules velni var kļūt eņģeļi, — tomēr tas prasa daudz pūļu un pašaizliedzības; bet arī eņģeļi var kļūt velni. Bet tas prasa vēl lielākas pūles un ir gandrīz neiespējami, jo eņģeļu dvēselēm ir pārāk spēcīgs patstāvības spēks. Pie mums pieciem elle pamēģināja, vai mēs nebūtu iegūstami. Līdz šim visi tās ļaunākie mēģinājumi ir piedzīvojuši neveiksmi, bet kā mums veiksies vēl turpmāk, to mēs nezinām, bet gan tikai Dievs, kas mums lika tapt un būt, bet turpmāk par mums raizējas maz vai pat nemaz, tā ka tādēļ mēs visi jau esam nonākuši pie domām, ka vai nu kāda Dieva vispār nav, jeb pārāk diženais Dievs nevar un negrib par mums rūpēties! 25. Mataela dabas filosofija 1. (GAIŠREĢIS): “Uz Zemes gan ir kāda kārtība, un kāds samērīgums, no kā visātrāk var iegūt pārliecību, ka vajag būt kādam augsti gudram Dievam, kas visas lietas reiz ir tā radījis, ka tās nu vēl ne vienmēr ir redzamas un saprotamas; bet, no otras puses, starp lietām bieži atkal mana kādu milzīgu nekārtību un nekad neapsvērtu patvaļu, ka beigās pašam sev vajag teikt: Jā, te tomēr atkal nekāds Dievs nav saskatāms! 2. Ņem tikai laika apstākļu nepastāvību! Kur te atklājama kāda kārtība un kāda samērība? Aplūko juku jukām stāvošos kokus kādā mežā vai līdzīgi zāli kādā laukā; tālāk ļoti nevienādo kalnu, ezeru, upju, strautu un avotu lielumu! Te tak mūžam nav atklājams kāds samērs un kāda kārtība, mazākais, ne mūsu saprātam. Jūra savus nelīdzenos krastus veido pēc vairāk vai mazāk spēcīgo viļņu nejaušības, tāpat ezeri, upes, strauti vai avoti. Šur un tur kādu dambi tiem var uzcelt tikai cilvēks; no kāda augsta dieva tā 28

kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tikai cilvēks stāda kādus iekārtotus dārzus un apstrādā vīna kalnus un laukus; un tikai viņš pazīst cēlos augļus, atlasa no necēliem, kopj tos un padara sev iespējami izmantojamus. Bet kur uz visas zemes stāv kāds tikai daļēji sakārtots dārzs, kuru būtu iekārtojis Pats Dievs, kur kāda kārtota upe? Arī zemes slāņi guļ tik haotiski juku jukām, ka pie tiem nevar atklāt neko citu, kā mīļās nejaušības aklāko varu. Tātad te pavisam maz kas saskatāms no kādas valdošas dievišķas gudrības, un te var darīt ko grib un arī domāt, kā tikai vienmēr var un grib, un pie tam tomēr nekur nekļūst redzams nekas, kas kādam no mums gan teiktu: redzi, te tak tomēr atkal saskatāma kāda Dieva pavisam krietna kārtība?” 4. Jā, katrai lietai atsevišķi par sevi ņemot acīmredzot gan būtu kādas ļoti ievērojamas pēdas par kādu pirmdevišķu varu un kārtības pilnāko gudrību, bet, ja tad aplūko radīto lietu nejaušo, juceklīgo izmētātību, tad man liekas, ka Dievs vai nu ir noguris sakārtot un maz vai pat nemaz vairs nerūpējas par reiz radītām lietām, kā tas pie dažām uzkrītoši tā šķiet, vai Viņš nemaz nepastāv, bet gan telpas bezgalībā pēc mūžībām tas pats par sevi radušais kaut kas — pēc tā caur tā nejaušās esamības dabas likumiem — pamazām izveidojas jau par kādu svarīgu lietu, pamazām palielinās ar laiku kļūst par pasaulēm, Saulēm un Mēnešiem; pēc to lieluma un to svara pasaules sevī nepieciešami atkal attīsta jaunus likumus, kas tad no sevis kļūst kā pamats jauniem veidojumiem. 5. Bet jo nepieciešami daudzveidīgākas kļūst lietas uz kāda pamazām vairāk un vairāk izveidota pasaules ķermeņa, tām tad nepieciešami vajadzēja arī sekot dažnedažādām, kaut arī mazākām lietām. Šīs ļoti pavairotās lietas uz pasaulēm un pasauļu milzīgās pavairošanas beigās no sevis izraisīja likumus un rezultātus, no kuriem sāka iziet kādas sevi sajūtošas dzīvības pirmās pēdas. Ja no iepriekšējām nepieciešamībām reiz tika izveidota pirmā dzīvības dzirkstele, tad tai jau vajadzēja sekot arī otrai, un pamazām miljardiem, kas savā starpā vēlreiz radīja jaunus likumus, kas kļuva par cēloņiem kādas pilnīgākas dzīvības attīstībai. Un tā caur sev atrastiem dzīvības likumiem un tā joprojām augšup, dzīvība spēj būt izveidota līdz kādai augstākai dzīvības potencei, tā, ka tikai tagad dziļi inteliģenti, labi pazīstot sevi un visu vidi, dabas spēki atpakaļejoši sāk kārtot iepriekš mēmo dabu un padarīt to padevīgu un pakļautu. 6. Bet ja viss radies šajā pavisam dabīgā ceļā. tad zem ļoti atšķirīgām dzīvības pakāpēm, no mazākās lapu mušas līdz tai dzīvības pilnībai, kuru pilnīgs cilvēks dēvē par dievišķu, protams, ir tikai dzīvības potences. Šādā ceļā jau kopš neiedomājami ilgiem pasaules laikiem šeit reiz arī varēja būt radusies kāda laba, bet iepretī arī kāda ļauna dievība. Ja tās abas dievības reiz ir attīstījušās, tad kā pretspēkiem tām arī tik ilgi vajag asi stāvēt pretī, līdz pēc mūsu morāliskajiem uzskatiem ļaunie spēki no varenākiem labiem tiek tajos uzņemti par kādu kārtotu pretstatu, no kādas laulības pēc neiedomājami ilga pasaules laika viss, kas vēl ir mēms, nepazināts un miris, pāries pilnīgā dzīvībā ar brīvu gribu un brīvu izpratni. 7. Bet ka šajā laikā viss vēl atrodas tik nesakārtots, kā kādā patiesi juceklīgā cīņā, tas šķiet atkarīgs no tā, ka: labā un augstākā dzīvības potence, kuru mēs dēvējam par Dievu, nu vēl ilgi nav vēlamā kārtībā ar ļauno dzīvības potenci, kuru mēs dēvējam par Sātanu, bet gan nepārtraukti apspiešanas verdzības cīņā, no kādas cīņas viņam beidzot vajag iznākt kā uzvarētājam; jo pēc mūsu izpratnes ļaunie spēki nepārtraukti necīnītos ar labajiem, ja tiem nebūtu kāds iemesls tos vilkt savā sfērā. 8. Tātad Sātanam pie labā tomēr vajag būt kādai mēmai patikai un tādēļ viņš visus labos dzīvības spēkus grib sev pakļaut; bet tieši aiz šīs nepārtrauktās dziņas tas sevī vienmēr vairāk uzņem labo un caur to, bez kā to grib, savu ļauno padara vienmēr labāku, bet caur tā dzīvības raksturā arī vienmēr vairāk ienāk kārtība, izpratne un pareiza atziņa un galu galā tas nevarēs citādi, kā beigās pilnīgi padoties, jo caur savu dabu un savām dziņām tam neiespējami novērst, ka nepārtraukti pa daļām netiktu uzvarēts. 9. Bet arī pēc pilnīgas uzvaras pie tīrā labā vēl vienmēr paliks kāds pretstats, bet kāds kārtots, līdzīgi kā te arī sāls ir pretstats tīrai saldai eļļai, bet, ja eļļas kokam tā saknēs, stumbrā, zaros un lapās pareizā kartībā nebūtu sāls, tā augļi nekad nedotu saldu eļļu. 10. Es nu gan iegrimstu iztirzājumos, kas no tevis noteikti netiks saprasti tādā veidā, kā tie to pelna. bet tas tieši nav svarīgi; jo lai ļoti tālu no manis, ka es tev to gribētu stāstīt kā kādu patiesības mācību, bet gan diemžēl tikai kā hipotēzi, uz ko kāda dvēsele tiek vesta caur daudzām un neizturamām ciešanām, kurās viņa, caur visām lūgšanām Dievam, nesaņēma nekādu atvieglojumu. 11. Dvēsele, vai patiesībā primitīvi inteliģentais dzīvības spēks caur viņas miesas ciešanām un sāpēm kļūst daudz gudrāks, tas redz un dzird visu, kas bieži, lai vēl cik tālu no dabas cilvēka acīm un ausīm, un tu pavisam nedrīksti brīnīties, ka es tev pirmīt pieminēju vairākus pasaules ķermeņus, jo mana dvēsele tos skatīja labāk un gaišāk, nekā tu jebkad esi skatījis šo zemi un jebkad savā dzīvē to arī skatīsi, un 29

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7 and 8: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 9 and 10: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21 and 22: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 23 and 24: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60: 21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
  • Page 61 and 62: jau ir mīļāk, personīgi viņu p
  • Page 63 and 64: īnumus mēs esam redzējuši ar pa
  • Page 65 and 66: lielo laipnību atstrādāt, ja tik
  • Page 67 and 68: pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t
  • Page 69 and 70: pagatavot papildinājumu; Dievs tas
  • Page 71 and 72: ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j
  • Page 73 and 74: tam vairākus gadu simtus tāda die
  • Page 75 and 76: grēks, kas nav daudz labāks, kā
  • Page 77 and 78: ciest trūkumu. Bet ja kāds darba
  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
0845 246 7979 - NatWest
Pag. 246 - cdigital
1 (3)
Yaesu VX-246
1-3
1 (3)
Presentation 3 1 1
Presentation 3 1 1
COM 3 Flyer (1)
Attachment-1 (3)
005 Page 3 (1)
catalogo_Importaciones_Abraham-3[1]
page-3-1
DAİRE 1- SALON (3)
(1+3)صراط_الجنان_جلد[1]
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
her majesty (3) (1) (1)
1/3 - HAZET-Werk
1 2 3
4. 2. 3. 1.
MW 1 (3) / 2014
הרוח_סדנה 3-1 ליזמים
1/3 - Hazet
3-4-1.jpg
1 TOM-3
IMG_7381_0000s_0088_Layer 1 copy 3
YK BULTEN 3 (1)
1 aaa 3