kas tajā atradās, deva

kas tajā atradās, deva patvērumu un paglāba no citādi noteiktās bojāejas. 9. Es saku tev, ka pamatā mēs nu esam tīri Noasi. Pasaule ar tās meliem un viltu un visiem no tā izrietošiem vilinājumiem ir nepārtraukti plūdi. Lai mēs no tiem netiekam aprīti, mums čakli vajag uzbūvēt piekodināto šķirstu; šis šķirsts ir mūsu dvēseles dzīvības nostiprināšana Dieva Gara dzīvības uzturēšanai un galīgai izglābšanai dvēselē. 10. Kad tad beidzot vilinošie pasaules kārdinājumu plūdi nosēdīsies to tukšumu dziļumos, tad Dieva dzīvība visā spēkā izies dvēselē un virs dvēseles un tīrā un jaunā dzīvības sfēra visnesaistītākā brīvībā sāks jaunu darbu bez visiem naidīgiem ceļa apstākļiem Dievā un ar Dievu no mūžības uz mūžību svētīs visu bezgalību! — Vai tu šo ainu saproti? 44. Kungs rūpējas par sagūstītajiem 1. SNETALS ir pavisam mēms no pārsteiguma un jautā Jūlijam, teikdams: “Kungs, tas ir neaptverami, no kurienes šim cilvēkam nākusi gudrība? Es viņu tak ļoti labi pazīstu no tempļa, kur viņš neko nelika mazāk manīt, kā no kādas gudrības! Kad mēs uz kuģa kopā ar viņu no Genecaretes tikām šeit atgādāti, viņu satvēra ļaunākais neprāts un vispār viņam nebija cilvēcisks izskats. Kopš trakošanas laika ir pagājušas tikko divdesmit četras stundas, un tas cilvēks stāv tādā gudrības sfērā, par kādu pie visas savas gudrības dziļuma nevarēja sapņot neviens Zālamans! Saki mums tomēr, kas te ar viņu ir noticis! Kā viņš nonāca pie šādas gaismas?” 2. JŪLIJS saka: “Vai tad jūs nezināt, ka pie Dieva visas lietas ir iespējamas? Tikai ņemiet darbīgi vērā to, ko viņš jums teica, tad jūs jau paši sevī uzzināsiet, kā viens cilvēks īsā laikā var iegūt šādu gudrību! Kāds romiešu sakāmvārds jau skan: Ex trunco non fit Mercurins (bluķis nekļūs par Merkuru). Celms ir nekustīgs un tajā nav pamanāma nekāda darbība, pie kam tēlainā romiešu dievu mācībā nevienai dievībai nav tik daudz ko darīt, kā tieši Merkuram. Zem Merkura tātad tiek saprasts pa kaklu pa galvu īsts darbīgums un zem celma iespējami lielākā bezdarbība, un tādēļ celms nevar kļūt par Merkuru. Tādēļ pēc gudrības vārdiem nozīmē būt pa kaklu pa galvu darbīgam, lai sasniegtu patiesu gudrību, citādi uz to gan nav pazīstams neviens ceļš. Tā neļaujas iemācīties kā kāda cita zinātne, bet gan tikai sevī un sevis paša iegūstama caur patiesu darbīgumu pēc gudrības mācības. 3. Tātad, ja jūs gribat pamatīgi uzzināt, kā Mataels ir nonācis pie tādas gudrības, kas jūs nu tik ļoti pārsteidz, tad jums vispirms sevī pa līdzīga darbīguma ceļu pašiem vajag sasniegt gudrību, citādi visi jūsu jautājumi ir veltīgi un veltīga katra atbilde uz jūsu jautājumiem. 4. SNETALS saka: “Tas viss ir pavisam labi un pareizi, bet kur ir labi apzīmēts un uzrādīts pareizais ceļš?” 5. JŪLIJS saka: “Vēl nav pusdienas laiks, un līdz vakaram vēl ir ilgs laiks, tajā jūs vēl ļoti daudz ko dzirdēsiet un piedzīvosiet, un ceļš jums tiks pietiekami izskaidrots. Bet nu pārdomājiet to, ko jūs esat dzirdējuši, un pēc tam viss turpmākais jums būs pavisam gaišs un skaidrs. bet ar to jūs nu arī esat pasludināti kā pavisam brīvi un bez soda, tikai nekad nekārojiet atkal vērsties pret mums, tad jums klātos sliktāk, nekā tagad!” 6. Pēc šiem vārdiem Jūlijs iet dažus soļus atpakaļ pie mums, tieši pie Manis un Kirenija un man jautā, vai saruna un spriedums ir pilnīgi kārtībā. 7. ES saku: “Vai tad tava sirds, t.i., tavas sirds iekšējās mīlestības balss ar to ir apmierināta? Ko tā saka?” 8. JŪLIJS saka: “Tur par to valda lielākais apmierinājums un vienlaicīgi patiesas rūpes, šos cilvēkus likt uz pareiza ceļa.” 9. ES saku: “Nu, ja tā, tad jau viss ir pareizi un labākā kārtībā, un ar šiem cilvēkiem nu jau vēl būs sasniedzams labākais mērķis; bet dabīgi, ka pār viņiem vēl vajadzēs nākt dažiem nelieliem pārbaudījumiem. Ka jūs viņus uzņemt Ārzemnieku leģionā, tas ir labi, bet jums viņiem vajag dot kādu pietiekamu izdevību, ka viņi bez mitas var staigāt pa iepazīto svētības ceļu. Bet tos piecus, ar Mataelu priekšgalā, sadalīt pienācīgi leģionu starpā, un Manā Vārdā viņi jums visiem labi pakalpos, un viņu iekšējā gudrība īsā laikā panāks labu iedarbību. Bet Galilejā viņi pagaidām nedrīkst palikt; jo nepaies ilgs laiks, kad templis uzzinās par to, ka četrdesmit septiņi locekļi ir kļuvuši nelabvēlīgi noskaņoti, un caur Erodu liks viņus vajāt; bet, ja Galilejā viņi nekur nebūs atrodami, tad sekotāji bez sekmēm atkal atgriezīsies atpakaļ un tos četrdesmit septiņus uzskatīs kā cietušus kādā nelaimes gadījumā un pazudušus, un turpmāk par 48

viņiem vairs neraizēsies. Un tā jūs, romieši, un caur jums tie četrdesmit septiņi paliek drošībā un bez kādiem piespiestiem meliem jums visiem ir palīdzēts.” 10. KIRENIJS jautā: “Bet Tirā un Sidonā viņi tak gan būs drošībā? Jo tur ir tikai ļoti nedaudz jūdu.” 11. ES saku: “Ak jā, tur viņi ir vairāk drošībā, nekā kur citur Galilejā. Bet vēl drošāk tomēr būtu vai nu Āfrikā, vai kādā pilsētā pie Pontus Euxnus (Pie melnās jūras). 12. KIRENIJS saka: “Pavisam labi, es viņiem sameklēšu kādu piemērotu vietu, kur viņi no jūdiem būs droši pasargāti un, ja šie pārbaudītāji arī līdz turienei nonāktu, nu, tad mums jau vēl ir līdzekļi viņu degunus pavisam notrulināt visādām smakām!” 13. JŪLIJS saka: “Man ir ļoti žēl, sevišķi par tiem pieciem, jo tas patiesi ir apbrīnojami, kādos gudrības dziļumos viņi atrodas un caur viņiem dzīvības patieso mērķi varētu sasniegt daudz ātrāk nekā, ja ir atstāts tikai pats sev.” 14. ES saku: “Draugs, vienīgais ceļa rādītājs, ceļš un mērķis esmu tikai Es! kas tiem pieciem deva to, kas viņiem ir? Redzi, vienīgi Es! Bet ja tos piecus ļauni apsēstos īsā laikā Es varu padarīt par gudrākiem no gudriem, tad Es to spēšu arī pie sevis, kur tu neesi nekāds ļauni apsēsts trakojošais. 15. Vienīgi tikai Es esmu patiesība, ceļš un dzīvība! Ja tev esmu Es, kālab pēc tam tiem pieciem tev vēl jābūt noderīgiem?! Jā, viņiem caur Mani un Manā Vārdā cilvēkiem jāizdara vēl daudz pakalpojumu, bet tev viņi nav vajadzīgi, turklāt Geneceretes pilsētiņā ir Ebabs, Jara un pat Rafaels! Kur gan uz Zemes vēl ir kāda vieta, kas garīgā ziņā būtu vēl labāk apgādāta?! 16. Vai tu nedzirdēji Snetala jautājumu, kur viņš vēlējās uzzināt, kā un caur ko tie pieci tik ātri nonākuši pie dziļākās gudrības? Redzi, tu to labi zini, bet viņiem, proti, tiem divpadsmit, tā vēl ir mīkla, un tev noteikti nē! Bet ja tu nu zini to, ko tie divpadsmit vēl nezina, kā tu tos piecus jau vēlies turēt par gandrīz tikpat gudriem kā Mani?” 17. JŪLIJS, nedaudz apmulsis, saka: “Kungs, iemesls tajā, ka es biju nedaudz muļķis; bet nu jau atkal viss ir skaistākā kārtībā un tikai nu man ir lielākais prieks par Tavu rīkojumu par tiem četrdesmit septiņiem cilvēkiem, un viss tiks precīzi izpildīts! Bet tikai Tev, ak Kungs, Dievžēlīgi jau vajag man piedot manu nelielo muļķību!” 18. ES saku: “Es tev neko nevaru piedot; bet ja tu ar sevi un pats sevī atkal esi kārtībā, tad arī pie Manis viss ir kārtībā, un tā tev visi tavi grēki ir piedoti. 19. Bet nu ej un liec tiem divpadsmit pasniegt maizi, vīnu un sāli, jo arī viņi jau gandrīz divas dienas tikko ēduši vairāk, kā kāds ods! Līdz šim viņus spēcinātus uzturēja vienīgi Mana griba; bet kur te nu ir izdevība, tad viņiem ar ēdienu un dzērienu jātiek spēcinātiem arī dabīgi, un lai tā notiek!” 45. Kāda ģikts slimnieka izdziedināšanas stāsts svētītajā pļavā 1. Kad Jūlijs to no manis dzird, viņš vispirms ātri steidzas pie mūsu saimnieka Markusa, kas kopā ar savējiem ir nodarbināts ar laba pusdienas mielasta pagatavošanu un izteic visiem Manu rīkojumu. Un Markuss tad tūlīt steidzas uz ēdienu kambari, kas nu nekad negribēja kļūt tukšāks, un ņem lielu klaipu maizes, biķeri ar sāli un saviem abiem dēliem liek atnest divas lielas krūzes vīna, un tas viss uz ātrāko tiek nonests tiem divpadsmit. 2. Kad viņi ierauga maizi un vīnu, te arī tūlīt sajūt spēcīgu izsalkumu, un JŪLIJS, kad viņš mana viņu lielo izsalkumu, viņiem saka: “Es zinu, ka jūs esat ļoti izsalkuši, bet, ja jūs gribat palikt veseli, tad nu neēdiet pārāk strauji, bet gan nesteidzieties, un tad tas viss jums nāks par labu.” 3. Tie DIVPADSMIT saka: “Jā, jā, labais kungs, mēs jau zināsim mēru un robežu!” bet, neskatoties uz to, viņi ar lielo maizes klaipu, sāli un vīnu tiek galā nedaudz acumirkļos un vēlas vēl ko vairāk. 4. Bet JŪLIJS saka: “Draugi, pirms mielasta tas ir pietiekami; drīz jau tāpat tuvojas lielais pusdienas mielasts; pie kura arī jūs nepaliksiet bešā. 5. SNETALS saka: “Jā, jā pavisam labi, nepieciešamībai lai ar to pietiek; izsalkumu apmierināsim tikai pusdienas mielastā! Bet Kungs un cēlākais cilvēku draugs, mums nav nekā, ar ko mēs viesnīcniekam varētu atlīdzināt!” 6. JŪLIJS saka: “Jūs tagad jau esat Romas pilsoņi un jums vairs nav ko raizēties, kas te samaksās jums rēķinu! Jo neviens romietis vēl nekad kādu rēķinu nevienam nav palicis parādā un saimniekam no mums jau iepriekš ir atlīdzināts uz daudziem gadiem. Mēs te varam tērēt vēl veselu gadu un viņam tas vēl būs ļoti izdevīgi. Tādēļ nu neraizējieties par to, kas te tēriņu beigās samaksās!” 49