Views
1 month ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

eigās neredz mežu un

eigās neredz mežu un kā tādu to nepazīst. Jā, draugi, ja man tā kas atgadās, te man vajag smieties un nekas pret to nepalīdz!” 15. Mazliet izbrīnījies, RIBARS saka: “Vai tad mēs nu it kā arī stāvam kādā mežā un aiz kokiem mežu nepazīstam?” 16. RAFAELS saka: “Materiāli nē, bet garīgi jā, un tādēļ man vajadzēja smieties. Sakiet man, kādēļ jūs tik ļoti baidāties iepazīties ar lielo Meistaru no Nācaretes?” 17. Šoreiz SNETALS saka: “Redzi, mīļais lielā meistara gudrais mācekli, mēs šeit tavam draugam, kas tevi šeit pasauca, jau pavisam atklāti pateicām, kāda iemesla dēļ mums ir mīļāk ar viņu personīgi neiepazīties un pie šīs pavisam ne sliktās vēlēšanās gan jāpaliek! 18. Tu mums, nabaga grēciniekiem, stāvi daudz par augstu un tādēļ tavā sabiedrībā mums kļūst pavisam baismi, jo par tavu gudrību un zināšanām mums nevar būt ne mazākās nojausmas un tādēļ tavā sabiedrībā mums ap sirdi ir pavisam dīvaini. Bet kas ir viens māceklis pret savu meistaru? Bet ja jau tu kā lielā meistara jaunais māceklis vari darīt tādus nedzirdētus brīnumdarbus, kas viss tikai būs iespējams lielajam meistaram?! Bet mums jau tavā tuvumā ir pavisam baisi, — cik baisi mums tikai būtu lielā meistara tuvumā? Mēs to pavisam neizturētu! Tādēļ pagaidām lai paliek pie tā, ar lielo meistaru personīgi neiepazīties. 19. Labumu mums var dot tikai viņa mācība, kuras pamatvilcienus mēs šeit jau esam dzirdējuši no šī drauga; pagaidām mēs ar to arī esam pilnīgi apmierināti. Ja reiz caur iespējami precīzu šīs dievišķi tīrās mācības ieviešanu mēs kļūsim pilnīgāki nekā esam tagad, tad tas mums noteikti sniegs lielāko svētlaimi, ar lielo meistaru kaut kur arī personīgi iepazīties. bet šeit atburto ēzeli par mums dāvini vietējam viesnīcniekam, jo mums jau tāpat nav nekā, ar ko mēs viņam varētu samaksāt par mums pasniegto.” 20. RAFAELS saka: “Nu tad dāviniet jūs viņam šo pavisam veselīgo ēzeli un zivi, jo tie abi ir tikuši radīti jums!” 57. Kungs abiem apsola vērst viņu uzmanību uz dziednieku 1. Bet nu nāk Markuss paziņot, ka pusdienas ir gatavas un ka lai iet pie galdiem. 2. SNETALS Markusam saka: “Klausies, tu vecais, labais draugs! Redzi, mēs divpadsmit esam totāli nabadzīgi, un mums nav nekā ar ko mēs savu rēķinu varētu nomaksāt, bet skaties te, šī lielā meistara no Nācaretes jaunais māceklis, kas te kaut kur uzturas tavā mājā, ar savu brīnumspēku mums atbūris vienu viscēlāko zivi, noteikti gandrīz simts pfundus smagu un pēc tam šo ēzeli. Mūsu parāda vietā ņem šos abus savā īpašumā, jo kam mums ēzelis un zivs? bet ko tie kā līdzība saka mūsu pamācīšanai, to mēs jau zinām! Jo, cik mums zināms, zivs un ēzelis nekad nav bijuši gudrības simboli, bet gan vēl vienmēr tikuši izlietoti kā muļķības simboli. Tādēļ esi tik labs un mūsu parāda vietā ņem abus savā īpašumā, kas tak tomēr arī ir ko vērti.” 3. MARKUSS saka: “Es to ļoti labprāt gribu darīt, kaut gan jūs man neko neesat parādā; jo viss, ko jūs šeit esat apēduši un varbūt vēl apēdiet, jau tāpat ir vairāk kā simtkārt samaksāts! Bet nu tikai apskaties pēc kāda galda, jo tūlīt galdā tiks likts pusdienas mielasts!” 4. SNETALS saka: “Draugs, saki mums, kas par mums tik augstsirdīgi rēķinu ir jau iepriekš samaksājis, lai mēs varam viņam pienācīgi pateikties!” 5. MARKUSS saka: “To teikt man nav atļauts; tādēļ apmierinieties tikai ar to, ko es jums jau esmu teicis!” — Ar šiem vārdiem uz Manu slepenu mājienu Markuss attālinās, tūlīt ņem līdzi ēzeli un to nodod vienam savam dēlam pagaidu aprūpē. 6. Kad Markuss ir prom, SNETALS man saka: “Draugs, vai tas vecais nav viens brīnišķīgs cilvēks?! Redzi, tik godīgi cilvēki uz šīs pasaules varētu būt nedaudzi! Bet kā tu domā, kas tik pārcilvēciski augstsirdīgi varēja rēķinu par mums samaksāt?” 7. ES saku: “Kas tad cits, kā lielais meistars no Nācaretes!? Jo viņš neko neprasa par velti. Kas Viņam dara vienu, tam viņš par to samaksā desmit, un kas viņam dara desmit, tam Viņš samaksā simts!” 8. SNETALS saka: “Jā, bet mēs viņam neesam darījuši ne vienu, ne desmit, un tomēr viņš mums jau ir samaksājis tūkstoti!” 9. ES saku: “Bet šis Meistars ir arī viszinis, un tādēļ zina, ka jūs viņam vēl ko darīsiet, un tādēļ jums jau iepriekš samaksā!” 10. SNETALS saka: “Ar to esam mierā un ar mūsu čaklumu un lielu dedzību būsim gatavi šādu viņa 64

lielo laipnību atstrādāt, ja tikai mēs reiz uzzināsim, kādu pakalpojumu viņš no mums grib!” 11. ES saku: “Jā, redzat, te tad beigās būs nepieciešams, ka ar Viņu iepazīstieties tuvāk! Beigās Viņš pat jūs uzņems par saviem mācekļiem?!” 12. SNETALS Ribaram saka: “Tu, tas būtu kas! Beigās arī mēs drīz varētu ko tādu izdarīt, kā šeit šis skaistākais jaunais cilvēks!? Patiesi, ar šādām izredzēm, ja tas būtu viegli iespējams, es tad tomēr vēlētos ar viņu personīgi iepazīties!” 13. RIBARS saka: “Es arī, un īstenībā mēs visi! bet pirmā sastapšanās, jādomā, būs vēl ļaunāka, kā mana pirmītējā ar ārkārtīgi lielo zivi.” 14. SNETALS saka: “Kas zina? Kalēja māceklis ar veseri uz laktu bieži sit daudz trakā, nekā kalējs, lai rādītu, ka arī viņš prot cilāt āmuru. ja it kā pusdienu mielasta laikā būtu kāda laba izdevība, tad šis mūsu labais draugs caur kādu mājienu varbūt varētu mūsu uzmanību vērst uz viņu!” 15. ES saku: “Ak jā, šo pakalpojumu es jums varu izdarīt pavisam viegli; bet, kad jūs viņu pazīsiet, jums vajag izturēties pavisam mierīgi un neradīt sensāciju, jo viņš to nemīl! Viņš skatās tikai sirdī, un te ir pilnīgi apmierināts, ja tajā pavisam klusi tiek īsti dzīvi sludināts!” 16. SNETALS saka: “Ak, to mēs jau varam un tā kas arī ir daudz saprātīgāk un gudrāk. Tādēļ tu, mīļais draugs, esi tikai tik labs un pie labvēlīgas izdevības pusdienas mielasta laikā dari mūs uz viņu uzmanīgus!” 17. ES saku: “Pavisam labi, pavisam labi; tas jau notiks! Bet nu jau ēdieni ir uzlikti uz galdiem, tādēļ tūlīt ejam ieņemt pirmo labāko. Redziet, tur zem lielās liepas stāv divi galdi. Gan augsto romiešu dēļ man vajag apsēsties pie tā garā, bet jūs tūlīt sēžaties pie blakus galda un tā mēs pavisam viegli varam sazināties!” 18. “Jā, jā! saka SNETALS, “tā būs vislabāk, bet nu es patiesi esmu pār mēru kārs lielo vīru patieso jūdu Mesiju, pirmo reizi personīgi iepazīt.” 19. ES saku: “Pavisam labi; bet nu ejam pie galdiem!” — Es nu eju pa priekšu, tie divpadsmit Man seko, un Rafaels iet pavisam līdzās Snetalam, kas viņam ne sevišķi ir pa prātam, tā ka viņš viņam tāpēc jautā, vai viņš it kā pat grib apsēsties pie viņu galda. 20. Un ar lielāko draudzību pasaulē Rafaels to apstiprina, bet kas Snetalam tieši ne pārāk patīk, jo viņam vēl vienmēr milzīgi liels respekts eņģeļa visvarenības priekšā. Bet, tā kā Rafaels ar viņu runā tik ļoti draudzīgi, tad viņš pamazām sāk viņu nedaudz vairāk iemīlēt un par viņa klātbūtni tik daudz vairs neuztraucas. 58. Rafaels kā liels zivju ēdājs 1. Nu no visām pusēm sēžas pie galdiem, kas caur vecā Markusa un viņa abu dēlu čaklumu, kuri labi pārzināja arī namdara amatu, bija pavairoti līdz četriem; jo Markusam savu zvejas laivu būvēšanai bija diezgan liels ozola dēļu krājums, ko caur manu atļauju Rafaels vienā acumirklī ievērojami palielināja, un tā Markusam bija viegli savam koku dārzam tūlīt sagatavot galdus un solus. 2. Rafaels nosēdās starp Snetalu un Ribaru, bet pie Mana galda, kur mēs sēdāmies tādā kārtībā kā dienu iepriekš, tika ļauts sēdēt arī Mataelam un viņa četriem biedriem, un viņiem vajadzēja apsēsties starp Jūliju un Kireniju. Pie manas labās rokas atkal sēdēja Jara, viņai līdzās Joze, tad Ebabs un pēc Ebaba mani mācekļi, respektīvi, apustuļi. 3. Pie citiem galdiem, dabīgi, atradās Kirenija un Jūlija pavadoņi; un zem runātāja Hibrama vadības bija garš galds tiem trīsdesmit jaunajiem farizejiem. Man aiz muguras, tā, ka viņi visi varēja redzēt Manu galdu un to divpadsmit nelielo galdu. 4. Visur uz galdiem pienācīgā daudzumā tika liktas labi pagatavotas zivis, un netrūka arī labākās maizes un vīna. Mēs sākām ēst, un tie divpadsmit nevarēja vien beigt zivis pietiekami slavēt, un dūšīgi ķērās tām klāt. bet visvairāk apēda Rafaels. Viņš, tā teikt, norija vienu zivi pēc otras, kas Snetalam sāka ļoti uzkrist, un viņš nezināja, ko par to viņam būtu jādomā. 5. Bet kad Rafaels no bļodas izcēla pēdējo zivi, lika to uz savas ēdienu paplātes, sāka to sadalīt daļās un tad ar zināmu skubu sāka stumt savā mutē, te Snetalam un Ribaram tas bija par daudz, un SNE- TALS, gan pavisam pieklājīgi, Rafaelam teica: “Ak tu mīļais, skaistais jaunais draugs, kādai milzīgai māgai tev tomēr vajag būt, ka tajā atrod vietu tāds daudzums zivju un tik daudz maizes?! Mūsu lielajā noteikti atradās ap divdesmit zivīm, mēs apēdām tikai divpadsmit, un tās astoņas labākās tu viens dabūji 65

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Microsoft PowerPoint - 20080924 \262\304\244G\266g \260\362\246 ...
Layout 1 (Page 2 - 3) - futuromarx
Porocevalec 3 2013_Layout 1 - ponudba obrti
Å UMARSKI LIST 1-3/1959
Å UMARSKI LIST 1-3/1979
Å UMARSKI LIST 1-3/1975
0 1 2 3 4 5 - Pomurje.si
Brosura.indd 1 1/21/08 3:05:28 PM - Shrani.si
Циклы 1 2 3 4 5 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 4 5 6 7 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 ...
Page 1 Page 2 1 1 0 n/_ .............. OO nU .............. n/._ 1_ Page 3 ...
Page 1 Page 2 'An astonishing loudspeaker. Page 3 COMPACT ...
804046 Lebanon women.3pp(ar)3 (Page 1)
13. tölublað, 1. árgangur – 3. nóvember 2011 - Akureyri Vikublað
(Microsoft PowerPoint - Pre\232eren - Power Point 3 s slikami \(1\))
Przegląd Lokalny Nr 1 (1035) 3 stycznia 2013 roku
Math Expressions, Grade 3, Vol.1 (Teacher s Edition)
(1 2 3 4 5 6 Bo\236ie slovo v \236ivote kres\235ana 3 M)